Par de­ko­lo­ni­zā­ci­ju ne­drīkst prā­tu­ļot

Jā­nis Zī­verts (LNF biedrs, Hel­sin­ki-86 da­līb­nieks, LRTT pie­sē­dē­tājs):

Kat­ra se­vis cie­no­ša valsts un tau­ta, ku­rai sa­gla­bā­jies na­ci­onā­lais paš­lep­nums un paš­cie­ņa, ne­cie­tīs sev uz kak­la oku­pan­tus, ko­lo­nis­tus! Tas, ka na­ci­onāl­pat­ri­otis­kā or­ga­ni­zā­ci­ja “Vi­su Lat­vi­jai!” sa­dū­šo­ju­sies kaut vai vis­maz iz­ru­nāt šo ma­ģis­ko vār­du “de­ko­lo­ni­zā­ci­ja”, jau vien ir sa­snie­gums! Un ja vēl pie­pra­sī­tu to re­ali­zēt dzī­vē – tā jau bū­tu va­ro­nī­ba. Bet...

Tā­dai or­ga­ni­zā­ci­jai un tās bied­riem, kas par šo lat­vie­šu tau­tai vi­tā­li sva­rī­go jau­tā­ju­mu vēl var de­ba­tēt un prā­tu­ļot. Un arī vār­di­ņam “Vi­su” Lat­vi­jai ne­ti­cu. Acīm­re­dzot “Vi­su”, ēr­tī­bas la­bad jā­at­stāj ar “Sev”…

Pa­sau­lē pie­ņem­ti da­žā­di li­ku­mi un kon­ven­ci­jas, kas re­gu­lē vi­sus šos DDD, un gal­va te nav jā­lau­za. Vien­kār­ši jā­ņem un jā­rī­ko­jas, ja vien gri­bam pas­tā­vēt kā tau­ta arī nā­kot­nē. Pē­dē­jo lai­ku no­ti­ku­mi pa­rā­da, cik tu­vu esam ro­be­žai “būt vai ne­būt”. Ga­ri do­māt un fun­ktie­rēt par DDD re­ali­zā­ci­ju var ti­kai plān­prā­tiņš vai paš­nāv­nieks. Jā, zi­nu vie­nu ot­ru sveš­zem­nie­ku no aus­tru­miem, ku­ri ar sir­di un dvē­se­li pie­ņē­mu­ši mū­su tau­tas dzī­ves vei­du un va­lo­du, un es­mu par to, lai vi­ņi pa­lik­tu šeit uz pas­tā­vī­gu dzī­vi, bet tā­du ir vi­sai maz. Lie­lā­kais vai­rums, ap 90% plus vēl pil­so­nī­bu no­pir­ku­šie (ne­li­ku­mī­gi ie­do­ta), ir ne­ka­vē­jo­ši, li­ku­mis­ki jā­met lau­kā! Ša­jā “ba­nā­nu mi­zu” val­sti­ņā val­da vi­su li­ku­mu neie­vē­ro­ša­nas epi­dē­mi­ja (S.Vein­ber­ga Stok­hol­mā). Un ja vēl na­ci­onāl­pat­ri­oti lai­po un svār­stās, tad... go­du tas ne­da­ra!

Lat­vie­šiem no­vē­lu ne­pa­zau­dēt go­du – at­gūt to ir neie­spē­ja­mi!

Diem­žēl lat­vie­ši ir gļē­vi

Igors Žu­rav­skis (“Gus­ta­va Cel­mi­ņa cen­tra” biedrs, Na­ci­onā­lis­tu pre­to­ša­nās kus­tī­ba):

De­ko­lo­ni­zā­ci­ju va­ja­dzē­ja uz­sākt uz­reiz pēc tam, kad Lat­vi­ja at­gu­va ne­at­ka­rī­bu. Ma­ni sa­tra­ci­nā­ja avī­zes “DDD” in­ter­vi­ja ar vei­ka­la “Nar­ve­sen” dar­bi­nie­ci Da­ci Kal­ni­ņu. “DDD” uz­ska­ta, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­jai jā­būt tie­sis­kai, Da­ce Kal­ni­ņa at­sau­cas uz Že­nē­vas kon­ven­ci­ju, ie­spē­jams, ce­rot, ka šie “utai­nie”, kas šeit ne­li­ku­mī­gi ir ap­me­tu­šies, brīv­prā­tī­gi do­sies uz sa­vu “pa­ra­dī­zes” zem­i – Krie­vi­ju…

Pa­sa­kiet – kā­dus lī­gu­mus un kon­ven­ci­jas vēs­tu­res gai­tā ir ie­vē­ro­ju­si Krie­vi­ja? Kā mēs jus­tos bas­ku tau­tas vie­tā, ku­ras ze­me sa­stāv no trīs pro­vin­cēm – Bis­ka­ju (Biz­kai­a), Gi­pus­ko­ja (Gi­puz­ko­a) un Ala­va (Ara­ba)? Ap 30% bas­ku ze­mes ie­dzī­vo­tā­ju ir imig­ran­ti, kas ne­ru­nā bas­ku va­lo­dā, ap 48% ir dzi­mu­ši bas­ku zem­ē, ta­ču va­lo­du ne­sa­prot, un ti­kai 22% ie­dzī­vo­tā­ju vēl prot bas­ku va­lo­du, tur­klāt vie­nī­gi pus­e no vi­ņiem lie­to dzim­to va­lo­du arī so­ci­āla­jā sfē­rā, t.i., ār­pus ģi­me­nes lo­ka. Gi­pus­ko­jā, “vis­na­ci­onā­lā­ka­jā no­va­dā”, sa­mē­rā dau­dzas bas­ku mā­tes va­lo­du vairs ne­prot, 39% var ru­nāt, 25% spēj la­sīt un ti­kai 19% rak­stīt, ka­mēr Ala­vas pro­vin­cē bas­ku va­lo­du sa­prot ti­kai 4,5% ie­dzī­vo­tā­ju – bas­ku tau­tī­bas cil­vē­ku…

In­te­re­san­ti, kā jus­tos lat­vie­ši, ja, pie­mē­ram, Kur­ze­mē lat­vie­šu va­lo­du sa­pras­tu ti­kai 4,5% lat­vie­šu tau­tī­bas cil­vē­ku, vai, pie­mē­ram, Vidze­mē ti­kai 22% lat­vie­šu sa­pras­tu lat­vie­šu va­lo­du? Per­so­nī­gi es uz­ska­tu, ka “DDD” slu­di­nā­tais de­ko­lo­ni­zā­ci­jas tie­sis­kums ir iz­me­tams vēs­tu­res mēs­lai­nē un jā­ķe­ras pie ra­di­kā­lā­kām me­to­dēm. Uz­ska­tu, ka vi­si­de­ālā­kais ir bas­ku brī­vī­bas cī­nī­tā­ju or­ga­ni­zā­ci­ja “Eus­ka­di ta As­ka­ta­su­na”, kas pie­lie­to pil­sē­tas par­ti­zā­nu ka­ra tak­ti­ku pret spā­ņu ko­lo­ni­za­to­riem. Vie­nī­gi uz­ska­tu, ka lat­vie­ši ir par gļē­viem, lai ar ra­di­kā­lām me­to­dēm cī­nī­tos par to­tā­lu de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Ne­pie­krī­tu arī Zī­ver­ta kun­gam, ka mēs – bal­ti – ne­esam ne bas­ki, ne īri, ku­ri cī­nās par sa­vas valsts iz­vei­do­ša­nu, di­bi­nā­ša­nu un ap­vie­no­ša­nu. Tie­ši ot­rā­di – “mier­mī­lī­ga­jiem un la­bes­tī­ga­jiem” bal­tiem bū­tu jā­ņem no šīm tau­tām pie­mērs.

Ne­ļau­sim ne­vie­nam sev kāpt uz gal­vas!

Lat­vi­ju lat­vie­šiem – lat­vie­šiem dar­bu un mai­zi!

Cī­ņai sveiks!

“Vi­su Lat­vi­jai!” ka­ri­ķē de­ko­lo­ni­zā­ci­jas jē­gu

Stei­dzī­te Frei­ber­ga (LNF priekš­sē­dē­tā­ja viet­nie­ce):

De­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir oku­pā­ci­jas se­ku lik­vi­dē­ša­na, un šo ter­mi­nu ne­var iz­mai­nīt lai pa­žē­lo­tu oku­pan­tus, ie­vie­šot kaut kā­du de­ko­lo­ni­zā­ci­jas su­ro­gā­tu. Jā­žē­lo ir mū­su pa­šu – lat­vie­šu tau­ta, ne­vis oku­pan­ti. Ja tiem, ku­ri dē­vē se­vi par na­ci­onāl­pat­ri­otiem, tas nav sa­pro­tams, tad tas ir no­žē­lo­ja­mi.

“Vi­su Lat­vi­jai!” gan va­ja­dzē­tu mai­nīt sa­vu no­sau­ku­mu. Ja vi­ņi sau­dz mū­su Tēv­ze­mes oku­pan­tus, tad Lat­vi­jai dot ne­spēj ne­ko. Pui­šus, ku­ri reiz pus­kai­li sa­lā pro­tes­tē­ja pret Ab­re­nes at­do­ša­nu uz­ska­tī­jām par va­ro­ņiem, bet šo­dien vi­ņu cen­tie­ni iz­mai­nīt de­ko­lo­ni­zā­ci­jas jē­gu, lai no­tu­rē­tos re­žī­ma at­ļau­ta­jos pa­ra­met­ros un pa­sau­dzē­tu oku­pan­tus, pār­li­ka vi­ņus pe­lē­cī­bas rām­jos.

Brī­nos, ka lat­vie­ši jo­pro­jām vēl ir tik stul­bi, ka ga­ta­vi zie­dot sa­vu tau­tu oku­pan­tu lab­klā­jī­bai mū­su Tēv­ze­mē. Mēs ļo­ti la­bi zi­nām: ja šo­dien ra­di­kā­li ne­rī­ko­si­mies, lat­vie­šu tau­tas, ku­ra nu jau ir uz bez­di­be­ņa ma­las, rīt var vairs ne­būt. Mū­su sen­či zie­do­ja dzī­vī­bas sa­vas ze­mes un tau­tas brī­vī­bai, bet mūs­die­nās pat na­ci­onāl­pat­ri­otiem (lai gan, šķiet, ka šo jē­dzie­nu vi­ņi nu jau ir ka­ri­ķē­ju­ši) nav kau­na re­di­ģēt de­ko­lo­ni­zā­ci­jas jē­gu, lai no­dro­ši­nā­tu oku­pan­tu pa­lik­ša­nu Lat­vi­jā.

Kurš būs cie­nīgs pa­likt Lat­vi­jā – to no­teiks vi­ņa pa­ša at­tiek­sme pret lat­vie­šu tau­tu, par to mums ie­priekš kau­li­ņi nav jā­met un de­ko­lo­ni­zā­ci­jas no­zī­me nav jā­de­val­vē.

De­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir de­ko­lo­ni­zā­ci­ja – bez dis­ku­si­jām!

Kār­lis Zui­ka (te­ologs):

Jā­ņa Ie­sal­nie­ka vār­dus: “Es pats, tā­pat kā “Vi­su Lat­vi­jai!”, es­mu pret to­tā­lu de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Daudz pie­ņe­ma­mā­ka un sa­pro­ta­mā­ka bū­tu in­di­vi­du­āla pie­eja…” var sa­prast ti­kai tā, ka šie pui­ši ir pret de­ko­lo­ni­zā­ci­ju vis­pār.

Kur vi­ņiem tā­da te­ori­ja ra­du­sies? Tie ta­ču ir pil­nī­gi mur­gi! Ja kāds no oku­pan­tiem un ko­lo­nis­tiem vē­las ie­gūt tie­sī­bas pa­likt Lat­vi­jā, tam ar sa­viem dar­biem jā­pie­rā­da, ka ir pil­nī­bā asi­mi­lē­jies lat­vie­šu tau­tā. Kad die­nē­ju sa­ka­ru ba­tal­jo­nā, pa­zi­nu kā­du bal­tvā­cie­ti, ku­ram jau­tā­ju, ja pēk­šņi būs jā­aiz­stāv Lat­vi­ja pret vā­cie­šiem, vai viņš šau­tu uz vā­cie­šiem? Vi­ņa at­bil­de bi­ja: “Nē!” Te jau ir tā lie­ta, kas ir vis­sva­rī­gā­kā!

Ar de­oku­pā­ci­ju un de­ko­lo­ni­zā­ci­ju ne­var jo­ko­ties – tas ir no­pietns un tie­sisks pro­cess, ku­rā ne­var būt ne­kā­das pie­lai­des. Šim pro­ce­sam jā­pak­ļauj vi­si bez iz­ņē­mu­ma. Ja kāds to­mēr ie­gūs tie­sī­bas pa­likt, tad ti­kai tāds, kurš būs ga­tavs aiz­stā­vēt Lat­vi­ju ar ie­ro­ci ro­kās, kurš būs ga­tavs šaut uz krie­viem, lai aiz­stā­vē­tu lat­vie­šus, ja būs tā­da ne­pie­cie­ša­mī­ba. De­oku­pā­ci­ja un de­ko­lo­ni­zā­ci­ja ta­ču ir tie­sisks, ar li­ku­mu no­sa­kāms pro­cess – pa­dom­ju oku­pā­ci­jas se­ku lik­vi­dē­ša­na, ku­ra pa­redz, ka no Lat­vi­jas jā­aiz­brauc vi­siem, ku­ri šeit ie­brau­ca oku­pā­ci­jas lai­kā un vi­ņu pēc­te­či. Ko tur vēl sa­rež­ģīt? Kā­da vēl in­di­vi­du­āla pie­eja te ie­spē­ja­ma? Ja “Vi­su Lat­vi­jai!” pui­ši uz­trau­cas par Lat­vi­jas lai­ka krie­vu ne­lo­ja­li­tā­ti, tad cī­ņai ar vi­ņiem mums jā­mek­lē ci­ti ju­ri­dis­ki ce­ļi. Sa­ska­ņā ar 1920.ga­da Mie­ra lī­gu­mu vi­ņi ir li­ku­mī­gi Lat­vi­jas pa­vals­tnie­ki, ku­ri ne­kā­dā vei­dā nav de­ko­lo­ni­zē­ja­mi.

Un ko no­zī­mē “in­di­vi­du­āla pie­eja”?! Vai tad mēs stai­gā­sim ap­kārt un kat­ram in­di­vi­du­āli pra­sī­sim, vai viņš vē­las aiz­braukt vai pa­likt Lat­vi­jā? Kas tad tā būs par kār­tī­bu? De­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir de­ko­lo­ni­zā­ci­ja un ne­kā­das dis­ku­si­jas par to ne­var būt, tā­pat kā ne­var būt dis­ku­si­jas par lat­vie­šu va­lo­du kā vie­nī­go valsts va­lo­du Lat­vi­jā. Ie­lai­ša­nās dis­ku­si­jās no­zī­mē, ka mēs esam ga­ta­vi uz kom­pro­mi­siem, uz at­lai­dēm. Nē, ne­kā­das at­lai­des ne­būs! Kom­pro­miss mūs no­ve­dīs pie iz­nī­cī­bas. Un jeb­kā­das dis­ku­si­jas par to, vai de­ko­lo­ni­zā­ci­jai ir jā­būt, vai tai jā­būt to­tā­lai vai kaut kā­dai in­di­vi­du­ālai, ir jā­uz­ska­ta par pro­vo­kā­ci­jām!!! At­kār­to­šos, bet gri­bu vēl­reiz uz­svērt, ka Lat­vi­jā var pa­likt ti­kai tā­di sveš­tau­tie­ši, ku­ri būs ga­ta­vi aiz­stā­vēt Lat­vi­ju ar ie­ro­čiem ro­kās!!!

Gri­bi pa­likt – esi ga­tavs šaut!

Ai­vars Brī­ze (mū­zi­ķis):

La­sī­tie iz­tei­ku­mi no “Vi­su Lat­vi­jai!” pus­es ir no­žē­lo­ja­mi. La­vie­rē­ša­na un kom­pro­mi­su mek­lē­ša­na. De­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir ti­kai un vie­nī­gi to­tā­la, jo sa­vā­dāk tās nav vis­pār! Jeb­kā­di sprie­de­lē­ju­mi par to jā­uz­ska­ta par pro­vo­kā­ci­jām.

Pui­šiem, ja vi­ņi ir īs­ti na­ci­onā­lis­ti, bū­tu jā­sap­rot, ka jeb­kā­das at­kā­pes ir no­de­vī­ba. Ne­viens no oku­pan­tiem un vi­ņu pēc­nā­cē­jiem nav tie­sīgs pa­likt Lat­vi­jā. Vie­nī­gais va­ri­ants, kā oku­pants var kļūt par mū­su drau­gu, – ja viņš ak­tī­vi ie­sais­tās oku­pā­ci­ja se­ku lik­vi­dē­ša­nā un va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā pat ir ga­tavs šaut uz sa­viem tau­tie­šiem. Ci­tu va­ri­an­tu nav! Pat lat­vie­šu va­lo­das zi­nā­ša­nas nav tās sva­rī­gā­kās lo­ja­li­tā­tes no­teik­ša­nā. Mēs ta­ču re­dzam, cik dau­dzi lat­vie­ši, ku­ri ru­nā lat­vis­ki bez ak­cen­ta, do­mā ar ak­cen­tu, rī­ko­jas no­de­vī­gi. Ļo­ti ce­ru, ka “Vi­su Lat­vi­jai!” arī beigs do­māt ar ak­cen­tu un no plā­nā gal­di­ņa ur­bē­jiem bei­dzot kļūst par kār­tī­giem vī­riem, ku­ri, ja ci­tā­di ne­var, pa­ņems tos oku­pan­tus un vi­sus aiz krā­gas iz­me­tīs no Lat­vi­jas.

Ir lie­tas, ku­rās kom­pro­mi­su ne­var būt, un de­ko­lo­ni­zā­ci­ja, oku­pā­ci­jas se­ku lik­vi­dē­ša­na ir vie­na no tām.

De­ko­lo­ni­zā­ci­ja – lat­vie­šu tau­tas at­brī­vo­ša­nās no ie­ka­ro­tā­jiem

Ai­vars Gar­da (LNF priekš­sē­dē­tājs):

Es īsu brī­di pie­da­lī­jos sa­ru­nā ar Jā­ni Ie­sal­nie­ku “DDD” re­dak­ci­jā, tā­dēļ ne­gri­bē­tu at­kār­to­ties. Vē­los ti­kai pre­ci­zēt, lai vi­si sa­prot, ko no­zī­mē Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ja.

De­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir lat­vie­šu tau­tas at­brī­vo­ša­nās no ie­ka­ro­tā­jiem, ie­bru­cē­jiem, ap­spie­dē­jiem. Tā ir vi­ņu li­ku­mī­ga iz­rai­dī­ša­na no mū­su valsts. Tas, kurš ne­grib to da­rīt un uz­ska­ta, ka ie­ka­ro­tā­jiem, ie­bru­cē­jiem, ap­spie­dē­jiem ir jā­pa­liek šeit ko­pā ar mums, ir idi­ots. Sa­vu­kārt, tas, kurš sa­prot de­ko­lo­ni­zā­ci­jas ne­pie­cie­ša­mī­bu, bet uz­stā­jas pret to, ir pro­vo­ka­tors, lat­vie­šu tau­tas un ze­mes no­de­vējs, vai arī glu­ži vien­kār­ši bai­lu­lis, kas bai­dās, ka šeit va­rē­tu ie­nākt Krie­vi­jas ka­ra­spēks, bet viņš ne­grib cī­nī­ties par sa­vu zem­i. Bet, ja jau ne­gri­bam cī­nī­ties, tad šī ze­me ir jā­at­dod... Ser­bi arī ne­gri­bē­ja cī­nī­ties par Ko­so­vu, un Ko­so­va ti­ka at­do­ta...

DDD: In­ter­vi­jā Jā­nim Ie­sal­nie­kam ti­ka uz­dots jau­tā­jums, kā­dēļ “Vi­su Lat­vi­jai!!” nav tik ra­di­kā­li sa­vā do­mu pau­ša­nā? Viņš at­bil­dē­ja, ka vi­ņi sa­vam teik­ta­jam pie­ejot ar at­bil­dī­bas sa­jū­tu...

Ai­vars Gar­da: Vārds “ra­di­kāls” tul­ko­ju­mā no­zī­mē pa­ma­tīgs. Cil­vēks, at­nāk­dams cie­mos pie ne­val­stis­kas or­ga­ni­zā­ci­jas, kas cī­nās par ra­di­kā­lu Lat­vi­jas at­brī­vo­ša­nu no oku­pan­tiem, un tā pa­teik­dams, bū­tī­bā pa­rā­da ie­do­mī­bu un augst­prā­tī­bu pret šo ne­val­stis­ko or­ga­ni­zā­ci­ju. Pēc vi­ņa teik­tā sa­nāk – ja mēs at­klā­ti un pa­ma­tī­gi pa­sa­kām, ka oku­pan­tiem ir jā­aiz­vā­cas no Lat­vi­jas, tad rī­ko­ja­mies ne­at­bil­dī­gi? Tā­tad Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te ir bez­at­bil­dī­ga, bet vi­ņi – Rai­vis Dzin­tars, Imants Pa­rād­nieks, Jā­nis Ie­sal­nieks – ir tie, ku­ri jūt at­bil­dī­bu? At­ļau­siet man pa­smai­dīt par šā­du at­tiek­smi! Aiz tās slēp­jas gan ne­go­dī­gums, gan gļē­vums, gan paš­la­bu­ma mek­lē­ša­na, gan god­kā­re un va­ras­kā­re...

Man ļo­ti pa­tīk mū­su la­sī­tā­ju ko­men­tā­ros iz­teik­tais vie­dok­lis, kā pār­bau­dīt oku­pā­ci­jas ga­dos ie­brau­ku­šo un vis­pār ci­tu tau­tī­bas pār­stāv­ju lo­ja­li­tā­ti pret lat­vie­šu tau­tu un val­sti. Līdz­īgi kā mā­cī­tājs Kār­lis Zui­ka vai­cā­ja bal­tvā­cie­tim: “Vai tu šau­tu uz ie­brū­ko­ša­jiem vā­cie­šiem, lai aiz­sar­gā­tu lat­vie­šus?” Bal­tvā­cie­tis at­bil­dē­ja: “Nē!”

Es uz­ska­tu, ka Lat­vi­jas ar­mi­jā, Saei­mā un ci­tās no­zī­mī­gās ie­stā­dēs strā­dā­jo­ša­jiem et­nis­ka­jiem krie­viem bū­tu jā­dod zvē­rests: “Ja Lat­vi­jā ie­bruks krie­vu ka­ra­spēks, tad es šau­šu uz sa­viem tau­tie­šiem, aiz­stā­vē­dams lat­vie­šu tau­tu un zem­i!” Ja Lat­vi­jā pas­tā­vī­gi dzī­vo­jošs krievs tā ne­spēj zvē­rēt, tad viņš nav mū­sē­jais – tāds lat­vie­šiem nav va­ja­dzīgs un no Lat­vi­jas ir iz­rai­dāms ar li­ku­ma spē­ku.

Starp ci­tu šo pa­šu jau­tā­ju­mu: “Vai jūs šau­sit uz sa­viem tau­tie­šiem, ja vi­ņi ie­bruks Lat­vi­jā?” – va­rē­tu uz­dot arī Dmit­ri­jam Mi­ro­no­vam, Vi­le­nam Tol­pež­ņi­ko­vam, Ma­ri­nai Kos­te­ņec­kai. Lai vi­ņi at­bild! Pie­mē­ram, Ma­ri­nai Kos­te­ņec­kai ļo­ti pa­tīk daudz un dik­ti pļā­pāt par drau­dzī­gu­mu pret lat­vie­šiem, tā­pēc lai vi­ņa pa ra­di­o un TV pub­lis­ki pa­zi­ņo, ka krie­vu ie­bru­ku­ma ga­dī­ju­mā pa­ņems au­to­mā­tu un šaus uz sa­viem tau­tie­šiem – krie­viem!

Mū­su ar­mi­ja ir pil­na ar krie­vu tau­tī­bas pār­stāv­jiem. Diem­žēl no­mā­co­šā pār­sva­rā vi­si ma­nis ap­tau­jā­tie krie­vi uz mi­nē­to jau­tā­ju­mu man ir at­bil­dē­ju­ši ar “nē!”. Tā­tad vi­ņi šau­tu uz ma­ni – lat­vie­ti, ne­vis uz sa­viem ie­brū­ko­ša­jiem tau­tie­šiem...

Lūk, šāds zvē­rests bū­tu vis­la­bā­kā Lat­vi­jā dzī­vo­jo­šo krie­vu lo­ja­li­tā­tes pār­bau­de!