Vai va­ram uz­ti­cē­ties “Vi­su Lat­vi­jai!”?

Sa­ru­na ar par­ti­jas “Vi­su Lat­vi­jai!” priekš­sē­dē­tā­ja ot­ro viet­nie­ku Jā­ni Ie­sal­nie­ku

DDD: Vai pie­krī­ti, ka ša­jā si­tu­āci­jā vis­sva­rī­gā­kais uz­de­vums ir vei­ci­nāt lat­vie­šos do­mas par Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju?

J.I.: Jā, jo mums, lat­vie­šiem, fak­tis­ki nav ie­spē­jas celt Lat­vi­ju tā­du, kā­du to gri­bam, pirms nav re­ali­zē­ta kaut da­ļē­ja de­ko­lo­ni­zā­ci­ja. Ka­mēr Lat­vi­jā būs tik liels ci­tas va­lo­das un kul­tū­ras tel­pas īpat­svars, tik­mēr lat­vie­tis ne­va­rēs jus­ties brīvs un vei­dot sa­vu val­sti, tā­du, kā­du viņš to grib vei­dot. Šis ir jau­tā­jums, kurš jā­at­ri­si­na kā viens no pir­ma­jiem, lai bū­tu ie­spē­jams lat­vie­šus pa­da­rīt ga­rī­gi un mo­rā­li augst­vēr­tī­gā­kus.

Par va­rē­ša­nu un da­rī­ša­nu

DDD: Tu esi par­ti­jas “Vi­su Lat­vi­jai!” val­dē – priekš­sē­dē­tā­ja ot­rais viet­nieks. Ta­ču mēs ne­re­dzam, ka “Vi­su Lat­vi­jai!” vi­sā stin­grī­bā ie­tu uz Lat­vi­jas de­ko­lo­ni­zā­ci­ju.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es do­mā­ju, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­ju var veikt ti­kai tad, ja ir kaut kā­di va­ras gro­ži. Ie­kams va­ras gro­žu nav, mēs va­ram par to daudz ru­nāt, ta­ču no tā ne­kas ne­mai­nī­sies. Līdz ar to “Vi­su Lat­vi­jai!” šo­brīd vai­rāk kon­cen­trē­jas uz jau­tā­ju­miem, ku­ros mēs kaut ko kā sa­bied­ris­ki po­li­tisks spēks, kurš nav pie va­ras, va­ram ie­spai­dot. Tā ir jau­nat­nes iz­glī­to­ša­na un tam­lī­dzī­gi jau­tā­ju­mi, kas vei­do­tu bā­zi tam, lai, no­kļūs­tot pie va­ras, mēs šo de­ko­lo­ni­zā­ci­ju va­rē­tu veikt.

DDD: Bet, ja jau jūs ne­ru­nā­jat un neiz­glī­to­jat jau­nat­ni, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­ja ir ne­pie­cie­ša­ma, tad, kā jūs ie­do­mā­ja­ties ra­dīt šo bā­zi?

J.I. Es ne­gri­bē­tu pie­krist, ka mēs ne­ru­nā­jam par de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Pie­mē­ram, sa­vā pē­dē­jā ru­nā “Vi­su Lat­vi­jai!” rī­ko­ta­jā pa­sā­ku­mā pie Brī­vī­bas pie­mi­nek­ļa 22. augus­tā es šim jau­tā­ju­mam pie­skā­ros.

Es gri­bē­tu uz­svērt, ka uz Lat­vi­ju ir jā­rau­gās kā uz lat­vie­šu tau­tas val­sti, jo Lat­vi­jas pas­tā­vē­ša­nai ne­bū­tu jē­gas bez lat­vie­šiem. 1918. ga­da 18. no­vem­brī Lat­vi­ja ti­ka di­bi­nā­ta kā lat­vie­šu valsts, lai lat­vie­šu tau­tai bū­tu sa­va valsts, ku­rā lemt sa­vus li­ku­mus. Līdz ar to, ja ne­tiek aiz­stā­vē­tas lat­vie­šu in­te­re­ses, tad tas au­to­mā­tis­ki no­zī­mē, ka no­tiek vēr­ša­nās arī pret Lat­vi­jas valsts in­te­re­sēm.

DDD: Bet vai tu va­ri ap­lie­ci­nāt, ka par­ti­ja “Vi­su Lat­vi­jai!” de­ko­lo­ni­zā­ci­jas pa­nāk­ša­nu uz­ska­ta par bū­tis­kā­ko uz­de­vu­mu?

J.I.: Pro­tams.

Par “in­di­vi­du­ālo” de­ko­lo­ni­zā­ci­ju

Sa­ru­nā ie­sais­tī­jās arī Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes priekš­sē­dē­tājs Ai­vars Gar­da.

Ai­vars Gar­da: To­mēr in­ter­vi­jā “Lat­vi­jas Avī­zei” “Vi­su Lat­vi­jai!” priekš­sē­dē­tājs Imants Pa­rād­nieks un vi­ņa viet­nieks Rai­vis Dzin­tars de­ko­lo­ni­zā­ci­ju pat ne­pie­mi­nē­ja. Kā tad jūs skaid­ro­jat de­ko­lo­ni­zā­ci­jas ne­pie­cie­ša­mī­bu?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Kon­krē­ta­jā in­ter­vi­jā Vol­de­mārs Krus­tiņš ne­uz­de­va šā­du jau­tā­ju­mu, vai arī tas ti­ka iz­ņemts.

Ai­vars Gar­da: Cik mēs esam snie­gu­ši in­ter­vi­jas “Lat­vi­jas Avī­zei”, de­ko­lo­ni­zā­ci­jas tē­ma nav ti­ku­si iz­ņem­ta. Ja ne­tiek uz­dots jau­tā­jums, mēs pa­ši uz to no­rā­dām.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Acīm­re­dzot Krus­ti­ņam ir vē­lē­ša­nās pie­vērst sa­bied­rī­bas uz­ma­nī­bu mū­su par­ti­jai no ci­ta as­pek­ta.

Ta­ču es kā “Vi­su Lat­vi­jai!” amat­per­so­na ša­jā in­ter­vi­jā va­ru at­bil­dēt arī par vi­sas par­ti­jas vie­dok­li. Lai gan, ie­spē­jams, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­ju mēs iz­pro­tam maz­liet sa­vā­dāk.

“Vi­su Lat­vi­jai!” ne­do­mā, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­jas pro­cess pa­re­dzē­tu ar vie­nu lē­mu­mu iz­rai­dīt no Lat­vi­jas vi­sus oku­pā­ci­jas lai­kā Lat­vi­jā ie­brau­ku­šos cit­tau­tie­šus un to pēc­te­čus.

Mū­su par­ti­ja uz­ska­ta, ka de­ko­lo­ni­zā­ci­jai ir jā­pie­iet in­di­vi­du­āli, jo ne vi­si cil­vē­ki, kas šeit ir ie­ra­du­šies pēc 1940. ga­da 17. jū­ni­ja, ir uz­ska­tā­mi par oku­pan­tiem pēc bū­tī­bas. Kā spil­gtu pie­mē­ru va­ru mi­nē­tu Vi­le­nu Tol­pež­ņi­ko­vu, kurš Lat­vi­jā ie­brau­cis oku­pā­ci­jas ga­dos, ta­ču lat­vie­šu na­ci­onā­lās in­te­re­ses aiz­stāv daudz ak­tī­vāk ne­kā ab­so­lū­tais vai­rums lat­vie­šu. Līdz ar to mēs uz­ska­tām, ka va­ja­dzē­tu iz­vēr­tēt kat­ra cil­vē­ka vēr­tī­bu sis­tē­mu, kā­dā viņš dzī­vo: vai viņš aiz­stāv kā­das pro­krie­vis­kās in­te­re­ses Lat­vi­jā, vai arī viņš ir pa­lī­dzē­jis vai­rāk lat­vie­šiem no­stip­ri­nāt na­ci­onā­lu val­sti. Pa vi­du ir arī tre­šā gru­pa, ku­ra ne­do­mā krie­vu im­pe­ri­ālis­ma ka­te­go­ri­jās, bet arī ne­ko ak­tī­vi nav da­rī­ju­ši lat­vie­šu la­bā. Mēs pie­ļau­jam, ka no­teik­tos ap­stāk­ļos, ja Lat­vi­jā bū­tu ie­spē­jams iz­glī­tī­bu ie­gūt ti­kai lat­vie­šu va­lo­dā, ma­su in­for­mā­ci­jas lī­dzek­ļi bū­tu ti­kai lat­vie­šu va­lo­dā, sko­lās bū­tu na­ci­onāl­pat­ri­otis­kā audzi­nā­ša­na, tad šā­dus cil­vē­kus va­rē­tu asi­mi­lēt pār­is pa­audzēs. Ma­nu­prāt, no šā­das ie­spē­jas ne­va­ja­dzē­tu at­teik­ties.

Pro­tams, tos, kas ir no­ska­ņo­ti ne­ga­tī­vi pret Lat­vi­ju un lat­vie­šiem, pēc ie­spē­jas ātr­āk ir jā­da­bū ār­ā no mū­su valsts. Jo vi­ņi ar sa­vu klāt­esa­mī­bu sai­ndē Lat­vi­jas et­nis­ko tel­pu.

Par oku­pan­tu šķi­ro­ša­nu la­ba­jos un slik­ta­jos

DDD: Es sa­pro­tu tā, ka “Vi­su Lat­vi­jai!” uz­ska­ta, ka no Lat­vi­jas ir iz­rai­dā­mi ti­kai acīm­re­dza­mie ie­naid­nie­ki. Bet kā jūs ie­do­mā­ja­ties at­klāt vi­sus vi­ņu do­mu­bied­rus un at­bal­stī­tā­jus? Vai bū­tu jā­no­di­bi­na spē­cīgs sle­pe­nais die­nests?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Dro­ši vien kaut kāds die­nests būs jā­iz­vei­do, kurš iz­vēr­tē­tu kat­ra cil­vē­ka un kat­ras ģi­me­nes dar­bī­bu – kā vi­ņi ir se­vi pa­rā­dī­ju­ši sa­bied­ris­ka­jā un po­li­tis­ka­jā dzī­vē.

Ai­vars Gar­da: Prak­sē šā­da in­di­vi­du­āla pie­eja nav ie­spē­ja­ma. Jo kat­ram lat­vie­tim, pie­mē­ram, kāds ļo­ti labs kai­miņš vai dar­ba ko­lē­ģis ir oku­pants. At­nāks Streips un pa­žē­los vie­nu nai­dī­gi no­ska­ņo­tu oku­pan­tu, at­nāks Brands-Keh­re un pa­žē­los ot­ru... Ku­rus tad iz­rai­dī­sim? Un re­zul­tā­tā ne­bū­tu ne­vie­na, ku­ru iz­rai­dīt. Jo, ja es sū­tī­tu jū­su kai­mi­ņu, jūs sau­ktu – nē, ti­kai ne vi­ņu...

Jā­nis Ie­sal­nieks: Ta­ču pas­tāv ob­jek­tī­vi kri­tē­ri­ji, pēc ku­riem iz­vēr­tēt kat­ra cil­vē­ka lo­ja­li­tā­ti.

Ai­vars Gar­da: Ob­jek­tī­vais kri­tē­rijs ir viens – vi­ņi ir oku­pan­ti, un mums, lat­vie­šiem, nav jā­mek­lē kaut kā­da in­di­vi­du­āla pie­eja, jo tā­da pret oku­pan­tiem re­āli nav ie­spē­ja­ma. Ja sāk­sit vi­ņus da­līt, tad sāk­sies tra­cis un ha­oss.

DDD: Tu, Jā­ni, esi ju­ris­pru­den­ces stu­dents. Vai tais­nī­gāk un tie­sis­kāk ša­jā ga­dī­ju­mā ne­bū­tu pie­ņemt De­ko­lo­ni­zā­ci­jas li­ku­mu, kas pa­redz, ka Lat­vi­ju ir jā­at­stāj vi­siem oku­pā­ci­jas ga­dos no oku­pē­tāj­valsts at­brau­ku­ša­jiem cil­vē­kiem un vi­ņu pēc­nā­cē­jiem? Ša­jā li­ku­mā tad va­rē­tu pa­re­dzēt arī īpa­šu at­ru­nu, ka Lat­vi­jā var pa­likt ti­kai tie, ku­ri sa­vā dar­bī­bā ir ap­lie­ci­nā­ju­ši sa­vu uz­ti­cī­bu lat­vie­šu tau­tai un val­stij.

Jā­nis Ie­sal­nieks: De­ko­lo­ni­zā­ci­jas li­kums va­rē­tu tikt no­saukts arī par Re­pat­ri­āci­jas vai kā­du ci­tu li­ku­mu – nav tik sva­rī­gi, kā to no­sauc, sva­rī­gi ir tas, ko tas ie­tver. Mēs uz­ska­tām, ka šāds li­kums no­teik­ti būs jā­pie­ņem. Ta­ču, pro­tams, pa­liek jau­tā­jums par at­tiek­smi pret da­žā­dām oku­pā­ci­jas lai­kā ie­brau­ku­šo cil­vē­ku ka­te­go­ri­jām. Jā­pa­redz, ku­riem no­teik­ti ir jā­aiz­brauc, jā­iz­vei­do die­nests, kas in­di­vi­du­āli iz­vēr­tēs šos cil­vē­kus.

DDD: Vē­los sa­ņemt kon­krē­tu at­bil­di uz jau­tā­ju­mu, vai tu pie­krī­ti, ka jā­pie­ņem li­kums, kas pa­redz, ka jā­aiz­brauc ir vi­siem oku­pā­ci­jas ga­dos no oku­pē­tāj­valsts ie­brau­ku­ša­jiem un vi­ņu pēc­nā­cē­jiem, iz­ņe­mot tos, ku­ri sa­vos dar­bos ir aiz­stā­vē­ju­ši lat­vie­šu tau­tas in­te­re­ses? Vai arī tu do­mā, ka tie, ku­ri it kā ne­ko re­dza­mi slik­tu, bet arī ne­ko la­bu šo­brīd lat­vie­šiem nav da­rī­ju­ši, var pa­likt?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es do­mā­ju, ka at­tie­cī­bā uz šīs ka­te­go­ri­jas cil­vē­kiem ir jā­pa­redz kaut kāds ter­miņš, ku­rā vi­ņus va­rē­tu asi­mi­lēt. Par­ti­jas “Vi­su Lat­vi­jai!” po­li­tis­ka­jā re­dzē­ju­mā lie­lāks uz­svars ir uz to, ka šī valsts no­teik­ti ir jā­at­stāj lat­vie­šiem nai­dī­ga­jiem un ne­drau­dzī­ga­jiem cil­vē­kiem.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Lat­vie­šiem drau­dzī­gie sveš­tau­tie­ši jau ir ie­gu­vu­ši Lat­vi­jas pil­so­nī­bu un no­pel­nī­ju­ši pa­lik­ša­nu šeit. Jau­tā­jums pa­liek par šo vi­dē­jo gru­pu...

DDD: Pil­so­nī­bu ta­ču ir ie­gu­vu­ši arī ār­kār­tī­gi daudz lat­vie­šiem ne­drau­dzī­gu cil­vē­ku!

Jā­nis Ie­sal­nieks: Jā, tā ir.

DDD: Tā­tad pēc pil­so­nī­bas ta­ču nav ie­spē­jams šķi­rot?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Nē, nav ie­spē­jams. Jo pē­dē­jos as­toņ­pa­dsmit ga­dos pil­so­nī­ba nav pie­šķir­ta pēc tā­diem kri­tē­ri­jiem, pēc kā­diem tā bū­tu bi­ju­si jā­pieš­ķir.

Ai­vars Gar­da: Es uz­ska­tu, ka jū­su pie­dā­vā­tais va­ri­ants ra­dī­tu ār­kār­tī­gi lie­lu ha­osu. At­tie­cī­bā uz de­ko­lo­ni­zā­ci­ju, kā oku­pā­ci­jas se­ku lik­vi­dē­ša­nu, pie­ejai ir jā­būt tie­sis­kai un tais­nī­gai, pre­tē­jā ga­dī­ju­mā de­ko­lo­ni­zā­ci­ja neiz­do­sies, un mēr­ķis ne­būs sa­sniegts. Vi­si sāks brēkt: “Kā­pēc ma­ni sū­ta prom, bet vi­ņu ne­sū­ta?” Tā­pēc ir jā­būt stin­gram, li­ku­mis­kam pa­ma­tam: vi­ņi šeit ie­brau­ku­ši un ap­me­tu­šies uz dzī­vi oku­pā­ci­jas lai­kā, kad lat­vie­šu tau­ta par to ne­va­rē­ja lemt.

Un vēl – no oku­pā­ci­jas ga­dos ie­brau­ku­ša­jām per­so­nām lat­vie­šu tau­tai drau­dzī­gi ir la­bi ja 1000 cil­vē­ku. Vai­rāk vi­ņu glu­ži vien­kār­ši nav. Ja bū­tu, tad tie mas­vei­dā nāk­tu un stā­tos vie­nā ie­rin­dā ar Mi­ro­no­vu par­ti­jā “Vi­su Lat­vi­jai!”.

Par to, kā at­stāt Lat­vi­jā ci­vi­lo­ku­pan­tus

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es do­mā­ju, ka šo­brīd Lat­vi­jā glu­ži vien­kār­ši nav ra­dī­ta tā­da vi­de, lai šos cil­vē­kus va­rē­tu asi­mi­lēt, pa­da­rīt drau­dzī­gus. Tā­pēc jā­vei­do šā­da vi­de un ap­stāk­ļi.

Ai­vars Gar­da: Ku­rus cil­vē­kus?

Jā­nis Ie­sal­nieks.: Pret lat­vie­šiem nai­dī­gi ne­no­ska­ņo­tos kriev­va­lo­dī­gos.

Ai­vars Gar­da: Bet vi­ņiem ta­ču paš­iem ir jā­grib asi­mi­lē­ties un jā­nāk pie mums!

DDD: Starp­tau­tis­ko tie­sī­bu zi­nāt­ņu dok­tors Ai­vars Fo­gels skaid­ro, ka cil­vē­ki, ku­ri šeit ie­ra­du­šies oku­pā­ci­jas ga­dos no oku­pē­tāj­valsts, ir pie­da­lī­ju­šies kri­mi­nāl­no­zie­gu­mā – Lat­vi­jas oku­pā­ci­jā. Tā­pēc ga­ri un pla­ši var ru­nāt par tiem cil­vē­kiem, ku­ri it kā ne­ko slik­tu nav da­rī­ju­ši lat­vie­šiem, to­mēr pa­tie­sī­ba ir tā­da, ka vi­ņi ir pie­da­lī­ju­šies un vēl aiz­vien pie­da­lās kri­mi­nāl­no­zie­gu­mā pret lat­vie­šu tau­tu. Oku­pā­ci­jas ga­dos ka­tas­tro­fā­li ti­ka iz­jaukts et­nis­kais līdz­svars Lat­vi­jā, kas ir nā­vē­jo­ši lat­vie­šiem. Tā­dēļ ro­das no­piet­nas šau­bas, vai “Vi­su Lat­vi­jai!” no­stā­ja ir go­dī­ga, vē­lo­ties iz­rai­dīt ti­kai ak­tī­vos pre­tlat­vis­ki no­ska­ņo­tos ele­men­tus, bet at­stāt ve­se­lu lē­ru­mu – kā­dus 600 000 ci­vi­lo­ku­pan­tu?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Ja ru­nā­jam par starp­tau­tis­ka­jām tie­sī­bām, tad ju­ri­dis­ki esam tie­sī­gi iz­rai­dīt pil­nī­gi vi­sus ci­vi­lo­ku­pan­tus, ku­ri šeit ie­brau­ku­ši pēc 1940.ga­da. Bet ro­das jau­tā­jums, cik liet­de­rī­gi bū­tu iz­rai­dīt pil­nī­gi vi­sus?

DDD: Un kas tur bū­tu ne­liet­de­rīgs?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Ir cil­vē­ki, ku­rus mēs asi­mi­lē­jot va­rē­tu iz­man­tot kā tau­tas pa­pil­di­nā­ju­mu un dar­ba­ro­kas. Ja vi­ņi ir ga­ta­vi lai­ka gai­tā ie­kļau­ties lat­vie­šu tau­tā, tad var šeit pa­likt, un pār­is pa­audžu lai­kā vi­ņi asi­mi­lē­sies.

DDD: Tu ta­ču zi­ni zi­nāt­nis­kos pē­tī­ju­mus, ka tau­tai sa­vā et­nis­ka­jā te­ri­to­ri­jā ir jā­būt virs 75%, lai tā spē­tu pas­tā­vēt un at­tīs­tī­ties. Ne­vei­cot pil­nī­gu de­ko­lo­ni­zā­ci­ju, šā­du lat­vie­šu pro­cen­tu­ālo pār­sva­ru neie­gū­sim, līdz ar to bo­jā­eja ne­tiks no­vēr­sta.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es do­mā­ju, ka pat bal­so­ša­na par PCTVL vai “Sa­ska­ņas cen­tru” ir zi­nāms rā­dī­tājs. Līdz ar to tie nav nedz 50 000, nedz 100 000 – tie ir vis­maz 300 000 līdz 400 000, ku­riem būs jā­aiz­brauc.

Par sle­pe­na­jiem aģen­tiem

DDD: Kā­di gan sle­pe­na­jiem die­nes­tiem būs jā­iegul­da lī­dzek­ļi un re­sur­si, lai at­klā­tu ci­vi­lo­ku­pan­tus, ku­ri ir bal­so­ju­ši par PCTVL vai “Sa­ska­ņas cen­tru”! No sle­pe­no aģen­tu ie­fil­trē­ša­nas līdz no­klau­sī­ša­nās ie­rī­ces uz­stā­dī­ša­nai kat­rā dzī­vok­lī...

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es do­mā­ju, sle­pe­no die­nes­tu ie­spē­jas ne­va­ja­dzē­tu no­vēr­tēt par ze­mu. Ja ir po­li­tis­kā gri­ba kaut ko iz­da­rīt, tad tas ir pa­vei­cams.

DDD: Bet vai tu pie­krī­ti, ka šā­di tik­tu iz­šķies­ti ne­nor­mā­la ap­mē­ra re­sur­si, lai mek­lē­tu tos ci­vi­lo­ku­pan­tus, ku­rus mēs gri­bē­tu šeit at­stāt? Tur­klāt lai­ka pos­mā, ka­mēr no­tiek šī skru­pu­lo­zā mek­lē­ša­na, tik­mēr no Krie­vi­jas die­nes­tiem tiek ver­vē­ti jaun­i un jaun­i dar­bo­ņi.

J.I.: Tā­diem, ku­ri ir sa­ver­vē­ti, šī valsts ir jā­at­stāj.

DDD: Ta­gad ak­tu­āli ir ru­nāt par si­tu­āci­ju Gru­zi­jā. Starp ci­tu, gru­zī­ni vien­mēr ir šo­vi­nis­tis­ki iz­tu­rē­ju­šies pret ab­hā­ziem, ku­ru te­ri­to­ri­ju ir oku­pē­ju­ši. Un tas ļauj sa­lī­dzi­nāt ar Lat­vi­jas si­tu­āci­ju – krie­vi pret lat­vie­šiem iz­tu­ras tā­pat kā gru­zī­ni pret ab­hā­ziem. Tā­dēļ uz­ska­tu, ka ob­li­gā­ti jā­at­jau­no nor­māls et­nis­kais līdz­svars. Jo mums ir ti­kai di­vas ie­spē­jas: pa­do­ties vai cī­nī­ties.

J.I.: Jā. Lat­vie­šiem jeb­ku­rā ga­dī­ju­mā ir jā­būt ga­ta­viem aiz­stā­vēt sa­vu val­sti ar ie­ro­čiem ro­kās. Jo jā­ņem vē­rā ģe­opo­li­tis­kā si­tu­āci­ja, un NA­TO mūs var ne­aiz­sar­gāt.

DDD: To­mēr es sa­pro­tu, ka “Vi­su Lat­vi­jai!” un Lat­vi­jas Na­ci­onā­lās fron­tes uz­ska­ti par de­ko­lo­ni­zā­ci­jas veik­ša­nu diez­gan kra­si at­šķi­ras.

Jā­nis Ie­sal­nieks: “Vi­su Lat­vi­jai!” pie­dā­vā­jums pa­redz kat­ra cil­vē­ka in­di­vi­du­ālās dar­bī­bas iz­vēr­tē­ša­nu. Šā­di bū­tu vieg­lāk aiz­stā­vēt sa­vas po­zī­ci­jas starp­tau­tis­kās sa­bied­rī­bas acīs, arī Krie­vi­jai ne­bū­tu tik lie­li ar­gu­men­ti, lai veik­tu kā­dus pre­tpa­sā­ku­mus.

DDD: Starp­tau­tis­ka­jai sa­bied­rī­bai ta­ču ne­va­rē­tu būt ne­kā­di ar­gu­men­tē­ti ie­bil­du­mi pret starp­tau­tis­ko tie­sī­bu ie­vē­ro­ša­nu – tas ir, de­ko­lo­ni­zā­ci­jas veik­ša­nu?

J.I.: Viens ir tas, kas rak­stīts kon­ven­ci­jās, bet pa­vi­sam cits, kas re­āli starp­val­stu po­li­ti­kā no­tiek. Mēs zi­nām, ka ro­bež­lī­gums ti­ka no­slēgts, lie­lā mē­rā pa­tei­co­ties ti­kai Rie­tum­val­stu spie­die­nam par ro­be­žu sa­kār­to­ša­nu, kaut gan no ju­ri­dis­kā vie­dok­ļa tām ne­bi­ja ne­kā­das tie­sī­bas šā­du spie­die­nu iz­da­rīt.

Par Tau­tas Tri­bu­nā­lu

DDD: Ro­bež­lī­gums ti­ka no­slēgts, pa­tei­co­ties paš­mā­ju bā­le­li­ņu no­de­vī­gu­mam un vēl­mei sa­kār­tot biz­ne­sa lie­tas.

Ai­vars Gar­da: Ja ta­gad pie va­ras nāk­tu, pie­mē­ram, Li­nards Gran­tiņš ar Tau­tas Tri­bu­nā­lu...

Jā­nis Ie­sal­nieks: Vi­ņi ne­kad ne­nāks pie va­ras...

Ai­vars Gar­da: Nāks – ti­ciet man!

Jā­nis Ie­sal­nieks: Va­ram sa­de­rēt!

Ai­vars Gar­da: Jā, va­ram sa­de­rēt! Un tad, es ļo­ti ce­ru, ar tau­tas at­bal­stu pēc re­fe­ren­du­ma Tau­tas Tri­bu­nāls pie­sprie­dīs nā­ves­so­du tau­tas no­de­vē­jiem, ku­ri bal­so­ja par Ab­re­nes at­do­ša­nu. Sa­ska­ņā ar Tri­bu­nā­la lē­mu­mu un re­fe­ren­du­ma re­zul­tā­tiem pie­likt pie sie­nas un no­šaut! Tas bū­tu ļo­ti tais­nīgs akts, jo, ja ne­bū­tu šo draņ­ķu, tad ne­bū­tu arī šā­da stā­vok­ļa Lat­vi­jā.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Pro­tams! Es va­ru teikt, ka tie, ku­rus es iz­klās­tī­ju, ir ma­ni per­so­nī­gie un, vis­ti­ca­māk, arī ma­nas par­ti­jas uz­ska­ti de­ko­lo­ni­zā­ci­jas sa­ka­rā.

Mēs uz­ska­tām, ka mū­su vir­zī­ba ir pa­rei­za un Lat­vi­jas in­te­re­sēm vi­sat­bil­sto­šā­kā.

Par no­ziedz­nie­kiem

Ai­vars Gar­da: La­bi, ne­strī­dē­si­mies par de­ko­lo­ni­zā­ci­jas for­mām. “Vi­su Lat­vi­jai!” grib in­di­vi­du­ālu pie­eju, bet Lat­vi­jas Na­ci­onā­lā fron­te – tie­sis­ku. Jā­būt ir pil­nī­gai pār­lie­cī­bai, ka lat­vie­šu tau­tas ni­ci­nā­tā­ji Lat­vi­jā ne­pa­liks. Tā­dēļ in­di­vi­du­āla pie­eja var būt ti­kai pret tā­diem kā Mi­ro­novs, Tol­pež­ņi­kovs, Lu­īze Zī­ver­te...

Jā­nis Ie­sal­nieks: Nē, arī mū­su pie­eja ir tie­sis­ka, ti­kai ci­tā­da me­to­de.

Ai­vars Gar­da: Tā pil­nī­gi nav tie­sis­ka, jo vi­si oku­pan­ti šeit ie­ra­du­šies ne­lūg­ti un pre­ttie­sis­ki. Vi­ņi ir no­ziedz­nie­ki.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Es ne­gri­bē­tu tam pie­krist. Tad zi­nā­mā mē­rā arī mū­su tau­tie­šus Īri­jā kāds va­rē­tu no­saukt par no­ziedz­nie­kiem, jo arī vi­ņi ir ie­brau­ku­ši sve­šas tau­tas te­ri­to­ri­jā.

Ai­vars Gar­da: Nē, ne­va­rē­tu! Īri­jā pie va­ras ir īru tau­ta. Lat­vi­jā oku­pā­ci­jas ga­dos pie va­ras ne­bi­ja lat­vie­šu tau­ta. Arī tie vies­strād­nie­ki, ku­rus mēs pa­ši šo­brīd ie­lai­žam Lat­vi­jā, nav oku­pan­ti un no­ziedz­nie­ki. Paš­rei­zē­jais imig­rā­ci­jas pro­cess ir jā­re­gu­lē ar ci­tiem li­ku­miem. Ja būs li­kums, kas aiz­liedz ie­braukt, tad vi­ņi būs li­ku­ma pār­kā­pē­ji, no­ziedz­nie­ki.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Mū­su pie­eja pie­dā­vā iz­vēr­tēt vi­sus cit­tau­tie­šus ne­at­ka­rī­gi no tā, kad vi­ņi šeit ir ie­ra­du­šies. Un par “no­ziedz­nie­kiem” mēs ne­dē­vē­jam ne­vie­nu ti­kai tā­pēc, ka viņš šeit ie­brau­cis tā­dā un tā­dā ga­dā.

Ai­vars Gar­da: Ne­at­ka­rī­gā val­stī ie­brau­ku­šie cit­tau­tie­ši ir ci­ta ka­te­go­ri­ja, ku­rus var iz­vēr­tēt pēc in­di­vi­du­ālas pie­ejas, kā arī ne­pie­cie­šams pie­ņemt li­ku­mu, kas ap­tu­rē­tu imig­rā­ci­ju. Bet es brī­nos, ka Jā­nis Ie­sal­nieks ap­šau­ba, ka Lat­vi­jā ie­brau­ku­šie oku­pan­ti ir no­ziedz­nie­ki.

Par oku­pan­tu ne­kau­nī­bu

DDD: Jā­ni, pirms in­ter­vi­jas tu tei­ci, ka pie “DDD” re­dak­ci­jas ār­dur­vīm pār­is oku­pan­tu jaun­ieši pie­drau­dē­ja te­vi pie­kaut ti­kai tā­pēc, ka nā­ci pie mums?

Jā­nis Ie­sal­nieks: Jā.

Ai­vars Gar­da: Es pēc tam iz­gā­ju lau­kā un pa­jau­tā­ju šiem jaun­iešiem, vai vi­ņi ir tie drau­dē­tā­ji. Viens uz­reiz bra­vū­rī­gi sā­ka nākt arī man vir­sū... Es vi­ņam at­bil­dē­ju: “Tu pat lat­vis­ki ne­esi ie­mā­cī­jies un vēl mu­ti brū­ķē! Sa­ki pal­dies, ka ti­ki svei­kā cau­ri, jo Jā­nis Ie­sal­nieks ir jauns un spē­cīgs pui­sis, kurš tā­dus kā tu ar vie­nu kni­pi uz­var.” Es Jā­ņa Ie­sal­nie­ka ga­dos tik tie­šām bū­tu tam oku­pan­tu jaun­ietim ie­krā­mē­jis pa pur­nu!

Tā­pēc lai man pie­dod Jā­nis Ie­sal­nieks, Rai­vis Dzin­tars, Imants Pa­rād­nieks, bet, kad re­dzu, ka “Vi­su Lat­vi­jai!” brau­kā ap­kārt un dā­ļā pen­si­onā­riem pa­ci­ņas lai­kā, kad jā­dod “pa pur­nu” ie­naid­nie­kam, tad man kļūst pa­vi­sam jo­cī­gi. Vents­pi­lī dzī­vo­jo­šais krievs Igors Žu­rav­skis mū­su avī­zē tei­ca: “Ti­kai au­to­mā­ta kār­ta no lat­vie­šu pus­es var at­ri­si­nāt šo si­tu­āci­ju!” Viņš sa­prot sa­vē­jos tau­tie­šus...

Jā­nis Ie­sal­nieks: La­bi, pie­ņem­sim, au­to­mā­ta kār­ta... Ta­ču, kas paš­rei­zē­jos ap­stāk­ļos, kad pā­rē­jā tau­tas da­ļa vēl guļ, no­tiks pēc tam? Cie­tum­sods uz dau­dziem ga­diem, un jē­gas ne­kā­das!

Ai­vars Gar­da: Es ta­ču to sa­cī­ju tē­lai­ni! Pro­tams, ne jau re­āla da­žu oku­pan­tu no­šau­ša­na šo­brīd ir tas pa­rei­zais lī­dzek­lis. Ne­pie­cie­ša­ma ga­rī­ga rak­stu­ra “au­to­mā­ta kār­ta”, lai arī pā­rē­jā tau­tas da­ļa at­mos­tas no mie­ga. Mums, lat­vie­šiem, ir jā­pa­rā­da mas­vei­da rie­bums pret oku­pan­tiem. Ne­vis jā­dzied dzies­mi­ņas, ne­vis jā­va­dā pa­ci­ņas, bet jā­rī­ko­jas tā, lai oku­pan­ti bēg­tu no Lat­vi­jas! Es­mu dzir­dē­jis iz­tei­cie­nu: “Oku­pan­ta purns pra­sa ķie­ģe­li!”

Par at­bil­dī­bas sa­jū­tu

Ai­vars Gar­da: Es ap­brī­no­ju, kā jūs stā­vē­jāt pus­kai­li pie Saei­mas lie­la­jā zie­mas sa­lā. Jūs tik tie­šām pa­rā­dī­jāt iz­ci­lu va­ro­nī­bu. Ta­ču šo­brīd diem­žēl no jums, jaun­iem pui­šiem, vai­rāk ne­kā ne­re­dzam. Bet Jā­nis Sils ar sa­vu or­ga­ni­zā­ci­ju un NSS pat to nav pa­vei­ku­ši – “čiks uz ko­ci­ņa”.

Jā­nis Ie­sal­nieks: Mēs ar vi­ņiem sa­dar­bo­ja­mies.

Es do­mā­ju, ka ir jā­būt zi­nā­mai ie­cie­tī­bai pret sa­viem tau­tie­šiem, ku­ri var­būt nav tik iz­glī­to­ti un zi­no­ši kā mēs. Jūs no­pē­lāt Rai­vi Dzin­ta­ru, bet tie­ši viņš ir viens no tiem, kurš pri­vā­tās kon­flikt­si­tu­āci­jās pil­nī­gi re­āli sa­dod bra­vū­rī­ga­jiem krie­viem pa pur­nu. Es šau­bos, vai tāds Ai­vars Ged­ro­ics, kurš dzī­vo Dau­gav­pi­lī un ir daudz ra­di­kā­lāks sa­vos iz­tei­ku­mos, kaut vie­nam krie­vam re­āli sa­vā mū­žā fi­zis­ki ir sa­de­vis pa pur­nu?

DDD: Kā­pēc Rai­vis Dzin­tars sa­vu do­mu pau­ša­nā nav tik ra­di­kāls?

J.I.: Mēs sa­vam teik­ta­jam pie­ejam ar at­bil­dī­bas sa­jū­tu.

DDD: Tie­ši tā­pēc jums bū­tu jā­vei­do spē­cī­ga, ra­di­kā­la sa­bied­ris­kā do­ma par de­ko­lo­ni­zā­ci­ju. Ja to ne­vei­do­jat, tad kļūs­tat at­bil­dī­gi par na­ci­onā­li no­ska­ņo­tu cil­vē­ku, ku­ri jums uz­ti­cas, no­vir­zī­ša­nu no šī mēr­ķa. Jo “Vi­su Lat­vi­jai!” ta­ču ne­var ne­re­dzēt, ka ra­di­kā­las de­ko­lo­ni­zā­ci­jas ne­veik­ša­nas re­zul­tā­tā no­tiek re­āla lat­vie­šu ru­si­fi­kā­ci­ja?!

In­ter­vē­ja Lī­ga Mu­zi­kan­te