Vēl mazliet par prokurori Garanču

Tiesnese Ausma Keiša: Vai apsūdzētajiem ir kādi lūgumi, papildinājumi?

Aivars Garda: Man ir lūgums pievienot lietai prokurores Garančas atzinumu par Andri Jordanu, par ko es vakar pieminēju. ... ja drīkst.

Tiesnese Ausma Keiša: Nu labi, nav iebildumu. Iepazīstināsim pārējos, uzklausīsim viedokļus... Tas ir prokurores Garančas lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu Andra Jordana apsūdzībā pēc Krimināllikuma 78.panta 1.daļas.

[...]

Līga Muzikante: Es tikai gribētu vērst godātās tiesas uzmanību uz ekspertes Līgas Biksinieces un Ievas Garančas saistību. Viņas kopīgi vienā kursā ir studējušas jurisprudenci. Abas divas ir labi pazīstamas – kursa biedrenes.

Tiesnese Anita Nusberga: Biksiniece un prokurore Garanča?

Līga Muzikante: Jā.

[...]

Tiesnese Ausma Keiša: Tā, tagad mēs sludinām pārtraukumu līdz pulksten 14.00.

Prokuratūra uzbrūk!

Pēc pusdienas pārtraukuma sākas tiesu debates.

Pirmais uzstājas prokurors Alēns Mickēvičs.

Prokurors Alēns Mickēvičs: Pirms sākt runāt par apelācijas procesu, es gribētu sākt ar to pašu... Kad šīs lietas ietvaros, sākot no apelācijas instances tiesas sēdes, tiku norīkots piedalīties un iepazinos ar krimināllietas materiāliem, es tiešām saskatīju pamatu uzturēt gan celtās apsūdzības, gan iesniegto apelācijas protestu. Es pilnībā pievienojos apelācijas protestā norādītajiem motīviem un tam, ka pirmās instances tiesā pieņemtie lēmumi par ekspertīzes atzinumiem un uz tiem sniegtie atzinumi pēc formas, ko nosaka Kriminālprocesa likums, neatbilst tam. Man bija savs viedoklis, kā šo jautājumu Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā varētu labot. Šo manu viedokli tiesa neakceptēja – nepiekrita, un tas, protams, ir tiesas kompetencē.

Jo, kā jau tika teikts, tiesu spriež tiesa, un tiesa izlemj jautājumu par apsūdzēto personu vainu vai nevainīgumu pret viņām celtās apsūdzības robežās. Bet tas nemaina manu šo vakardien izteikto viedokli. [...] Man jau tika aizrādīts par to, ka tas, iespējams, pārkāptu kriminālprocesā noteiktās augstākās instances tiesā lietas izskatīšanas robežas. Es vēl tagad uzskatu, ka rīkojos atbilstoši šī te procesa apstrīdētajiem apstākļiem, lūdzot noteikt šo ekspertīzi, bet jebkurā gadījumā šis mans lūgums ir noraidīts.

Man atliek tikai uzturēt, saskaņā ar likumu, to protestu tādā veidā, kā tas tika iesniegts, varbūt nedaudz atsevišķi apstājoties pie tiem objektiem, kas papildus tika konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē.

Un tā, es vēlreiz saku, ka uzturu prokurores 2007. gada 19. jūnija apelācijas protestu pēc tajā izstāstītajiem motīviem, un, neskatoties uz to, ka tie jau tika atreferēti, es tomēr nedaudz pie tiem apstāšos.

[...]

Prokuroram nepatīk liecinieki

Prokurors Alēns Mickēvičs: Es arī piekrītu apelācijas protesta autorei (Ievai Garančai), uzskatu, ka tiesa nepamatoti attaisnojošo spriedumu ir pamatojusi ar liecinieku Zīvertes, Džaparova, Kiršteina un Ulmes liecībām, kuri uzskata, ka raksti neveicina nacionālo un rasu naidu. Krimināllikuma 78. pants ir formāls – noziegums pabeigts ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, un likums neparedz jebkādu seku iestāšanos. Jākonstatē, vai apsūdzētās personas provocē konfliktu, bet, vai šis konflikts konkrēto izteikumu rezultātā rodas, no likuma viedokļa vairs nav svarīgi.

Tiesas norādītie liecinieki ir izteikuši savu personīgo subjektīvo viedokli, kas Krimināllikuma 78. pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma konstatēšanai nav nepieciešams un saistošs. Taču tiesa kā pierādījumus nepamatoti, manā skatījumā, nevērtē lietā esošos materiālus, kur tieši ir Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās parlamentārā sekretāra Brandava un Daugavpils Krievu nacionālās biedrības valdes priekšsēdētāja Lobova iesniegumus, kas pārstāv Latvijā konkrētu dzīvojošu tautību grupu.

[...]

Uzbrucēji nespēj rimties...

Prokurors Alēns Mickēvičs: Bez tam, paši apsūdzētie arī tiešām ir... tātad paskaidrojuši, ka vārdus “okupants” un “civilokupants” lieto apzināti – tie netiek lietoti nejauši, jo uzskata, ka tie ir vienīgie termini, kas apzīmē daļu Latvijas sabiedrības. Tas pats attiecas uz vārda “žīds” lietojumu. Tas tiek lietots apzināti, jo uzskata, ka vārds “ebrejs” ir okupācijas sekas.

[...]

Mēs pārliecinājāmies, cik literāri, žurnālistiski un juridiski pamatoti savus argumentus izklāstīja laikraksta “DDD” galvenā redaktore. Tad es nesaprotu, kāpēc lingvisti, pētot šos tekstus, norāda, ka, piemēram, “DDD” 2005. gada Nr. 9/83 publicētajā rakstā, tulkošu latviski, “Mīlu krievus, nemīlu kolonizatorus” “terminoloģiski ir tikpat juceklīgs un pretrunīgs, kā iepriekš analizētie teksti”. Un tad man ir jautājums: ar kādu domu tas tiek darīts – šādi juceklīgi un pretrunīgi šos terminoloģiskos izteicienus lietojot šajā avīzē? Un arī eksperti viedoklī pasaka, ka “lingvistiskā nekompetence kādai lasītāju kategorijai, var radīt aizdomas un sadzīviska līmeņa stereotipus, ka attiecīgie teksti lietoti ar kādas personas, personu grupas vai tautas godu un cieņas aizskarošu mērķi un apzināti vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu...” Tas pie tā paša jautājuma, vai Krimināllikums aizsargā visas personas, vai tikai lingvistiski un vēsturiski izglītotas. Tā ir maza atkāpe pie šī...

[...]

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, es lūdzu atsaukt, kā jau teicu, pirmās instances tiesas spriedumu, taisīt jaunu spriedumu, kā tas bija lūgts arī iesniegtajā apelācijas protestā. Protams, šis protests bija nekonkrēts.

Tātad taisīt jaunu spriedumu šajā lietā, notiesājošu, atzīt, ka Līgas Muzikantes, Ilzes Liepas, Aivara Gardas darbībās tomēr ir Krimināllikuma 78. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Ja gadījumā tiesa piekrīt šādam viedoklim, pievienojos jau prokurora paustajam pirmās instances tiesā, tas ir, ka sods varētu būt saistīts ar naudas sodu.

Paldies.