Galvenā izvēlne
Galvenā lapa
Raksti
LNF
Par mums
Laikraksts DDD
Svarīgi
Intervijas
Foto-Video
Tiesību avoti
Saites
Kontakti
Meklēšana
Nacionālā literatūra
Ziņas
Svarīgi
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
09.10.2008.

4. martā, “Radio Baltcom” (93,9 FM), kas sadarbojas ar Krievijas radio “Eho Moskvi” un televīzijas kanālu RTVi, tiešajā ēterā raidījumā “Razvarot” (“Pagrieziens” ) viesojās LNF priekšsēdētājs Aivars Garda. Raidījums notika krievu valodā un bija adresēts auditorijai gan Latvijā, gan Krievijā.

Domājam, ka “DDD” lasītājiem būs interesanti iepazīties ar izskanējušās diskusijas tulkojumu.

Konstantīns Kazakovs: Labdien, godājamie radio klausītāji. Radio Baltcom studijā Konstantīns Kazakovs – pastāvīgais programmas “Pagrieziens” vadītājs.

Programmā “Pagrieziens” šodien viesojas Latvijas Nacionālās frontes līderis Aivars Garda un viņa līdzgaitniece Liene Apine. Šīs tikšanās iemesls ar Aivaru Gardu un Apines kundzi ir Augstākās tiesas lēmums, kas tika pieņemts pagājušajā nedēļā. Ar šo spriedumu Gardas kungs tika attaisnots sakarā ar dažādām publikācijām laikrakstā “DDD”. “DDD” – atgādināšu, nozīmē: dekolonizācija, deokupācija, deboļševizācija.

Šī laikraksta žurnālistus un Gardas kungu apvainoja nacionālā naida kurināšanā, jo viņi savos rakstos krievus sauca par okupantiem, “vēža šūnām” uz latviešu tautas ķermeņa, par Latvijas iekšējiem ienaidniekiem, bet ebrejus nosauca par žīdiem. Gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa šos apsūdzētos attaisnoja.

Tāpēc mēs nolēmām ar Gardas kungu un Apines kundzi apspriesties par to, kas patiesībā, viņuprāt, ir nacionālā naida kurināšana un kā ar šo parādību, godājamie viesi, jūsuprāt, varētu cīnīties? Kādas ir jūsu receptes?

Tāpat aicinu visus radioklausītājus piedalīties šajā tiešā ētera diskusijā.

Tātad, kas, jūsuprāt, Gardas kungs un Apines kundze, ir nacionālā naida kurināšana?

Aivars Garda: Tas ir tad, kad kāds cilvēks izsakās pret kādu tautu kopumā – piemēram, ja es vai kāds cits teiktu, ka visi latvieši ir izdzimteņi, vai visi krievi ir izdzimteņi. To, manuprāt, var uzskatīt par nacionālā naida kurināšanu, jo tiek apvainota vesela tauta. Taču mēs nekad nevienu tautu neesam apvainojuši. Mēs esam tikai asi vērsušies pie Latvijas okupantiem. Tos, kuri Latvijā ieradās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1991.gadam, un viņu pēctečus visās paaudzēs mēs uzskatām par sarkanajiem okupantiem. Ar sarkano okupantu palīdzību mēs izdzinām brūnos okupantus – vācu fašistus, bet šeit uz dzīvi palika sarkanie fašisti. Un viņi šeit uzvedas, es šobrīd vēršos pie krieviem Krievijā, viņi šeit uzvedas nekrietni. Viņi negrib runāt latviešu valodā. Kad šeit pagājušajā gadā viesojās Matvejs Ganapoļskis, viņš bija izbrīnīts, kā tā var – dzīvot Latvijā, bet negribēt runāt latviski. Lūk, tā ir nacionālā naida kurināšana!

K.K.: Tātad nevēlēšanās runāt kaut kādā valodā?

A.G.: Nevis kaut kādā valodā, bet latviešu valodā. Tie, kas šeit dzīvo, izņemot pamatnāciju, un kuri atsakās runāt valsts valodā – nezina to vai atsakās runāt –, tieši tie kurina šo nacionālo naidu.

K.K.: Atbildot Matveja Ganapoļska izbrīnam, kuru pieminēja Gardas kungs, pats Gardas kungs ir rakstījis:

“Tautieši! Slavenajam Krievijas žurnālistam Matvejam Ganapoļskim ir pilnīga taisnība. Atcerēsimies, ka viņš ir Krievijas pilsonis. Ja viņš tā saka par saviem nekaunīgajiem tautiešiem, tas pierāda, ka Latvijas Nacionālajai frontei un laikrakstam “DDD” ir bijusi taisnība. Mēs paši par to nekad neesam šaubījušies. Es nemudinu sist šiem draņķiem ar ķebli pa galvu, bet vismaz uz trim burtiem mēs šos fašistus taču varam pasūtīt?! Varam vai nevaram būt tikpat drosmīgi kā mūsu latviešu strēlnieki, nacionālie partizāni un leģionāri?!”

Nelieši, āži, ar ķebli pa galvu un trīs burti – ko tas, Gardas kungs, nozīmē?

A.G.: Tas jums jājautā Matvejam Ganapoļskim, tieši viņš saka: ņemiet ķebli un ar to no visa spēka tam āzim, kurš atsakās runāt latviski, dodiet pa galvu.

K.K.: Tas nozīmē, ka jūs it kā atbildat?

A.G.: Jā, es piekrītu tam, ko Matvejs Ganapoļskis saka par šiem āžiem. Es atbalstu viņu.

K.K.: Godājamie klausītāji, es te arī gribu savu attieksmi drusciņ, drusciņ parādīt. Lieta ir tā, ka Matvejs Ganapoļskis ironizēja. Gardas kungs, vai jūs uzskatās, ka visi izteikumi ir nopietni jāuztver?

A.G.: Tieši viņš bija patiesi pārsteigts, ka, dzīvojot Latvijā, kāds nerunā latviski! Mums ir šīs sarunas ieraksts. Es pats biju klāt šajā sarunā, raidījumā un atceros viņa patieso izbrīnu, ka viņa tautieši šeit, Latvijā, tā uzvedas.

K.K.: Labi, ja jūs sakāt, ka kādi vārdi nebija attiecināti uz visu nāciju, bet pret atsevišķiem pārstāvjiem. Piemēram, mēs varam pieminēt jūsu aptauju, ko veicāt Parlamentā, kurā jautā: “Kad no Latvijas tiks deportēti tādi žīdi (žurnālists K.Kazakovs, tulkojot citātu no latviešu uz krievu valodu, lietoja krievu vārdu “židi”. – Tulk.piez.), nacionālā naida kurinātāji kā Cilēvičs, Ždanoka un Pliners?”

A.G.: To teicāt jūs. Savukārt mēs laikrakstā rakstījām, jums vajag pārlasīt, respektīvi, viss ir pareizi, izņemot vārdu “židi”. Mēs teicām vārdu “žīdi” – latviešu valodā. Bet latviešu valodā vārds “žīdi” ir literārs vārds, kuram nav apvainojoša nozīme. Savukārt krievu valodā vārds “židi” satur apvainojošu nozīmi. Tādējādi jūs, šādi lasīdams, esat apvainojis žīdus, bet es neapvainoju.

K.K.: Jūs apvainojāt... Ēēē… Mmm… Varbūt konkrēti ne visus ebrejus, bet konkrēti Cilēviču un Plineru.

A.G.: Mēs neapvainojām, viņi ir politiķi un..

K.K.: Latviešu valodā ir vārds “ebreji”. Pareizi?

A.G.: Tieši šis vārds – “ebrejs”, protams, nav literārs vārds. To mums uzspieda okupanti.

K.K.: Vai tiesā tika veikta arī literārā ekspertīze?

A.G.: Jā, tika veikta. Un viss bija kārtībā.

K.K.: Kur to veica?

A.G.: Kā kur? Šeit, Latvijā! To veica zinātnieki.

K.K.: Kādi?

A.G.: No Latvijas Universitātes. Ekspertīzē izmantoja visas vārdnīcas un pierādīja, ka nekur šīs vārds nav apvainojošs.

Bet tas, ka mēs uzstājamies pret šiem žīdu politiķiem, tad tās ir mūsu tiesības.

K.K.: Bez šaubām, jums ir tiesības uzstāties pret jebkuru esošo politiku, taču runa ir par to, vai jūsu izteikumos ir vai nav kādi mājieni uz to pašu nacionālā naida kurināšanu, par ko mēs šodien runājam. Jūs uzskatāt, ka, piemēram, tāds citāts, es lasu jūsu Jaungada vēstījumu Latvijas prezidentam Valdim Zatleram: “Tautas prezidents ar tautas atbalstu un likuma spēku nodevējus, kuri vainīgi dekolonizācijas neveikšanā, ja arī uzreiz nepieliks pie sienas, tad pie kauna staba noteikti. Viņš noplēsīs no kāda kangara galvas Krievijas prezidenta dāvātās sprāguša ēzeļa ausis un iegrūdīs tās Krievijas vēstniekam Kaļužnijam zobos, lai viņš tās atdāvina atpakaļ adresātam.”

A.G.: Un, kas tur apvainojošs?!

K.K.: Sāksim ar to, ka tonis.

A.G.: Sāksim ar Putinu. Man nekas nav pretī, ja Putins dāvina sprāguša ēzeļa ausis kādam personīgi. Taču es kā nācijas sirdsapziņas pārstāvis noraidu šādu dāvanu un sūtu atpakaļ sprāguša ēzeļa ausis, kuras viņš ir uzdāvinājis visai tautai. Ar to prezidents Putins ir apvainojis veselu tautu! Bet savam prezidentam es teicu, ka īsts vīrietis norautu šīs ausis kādam nodevējam un aizsūtītu atpakaļ Putinam. Taču viņš tā neizdarīja. Kas tur tāds apvainojošs? Lai Putins nedāvina mums sprāguša ēzeļa ausis, un viss būs kārtībā.

K.K.: Jūs sakāt, ka uzstājaties nācijas sirdsapziņas vārdā. Vai tiesa ir sirdsapziņas iestāde?

A.G.: Es domāju, ka tiesai ir jābūt taisnīgai un ar sirdsapziņu, kāda tā kopumā arī ir – ne tikai tā, kas tiesāja mani.

K.K.: Nē, es domāju tiesu, kas ir Latvijā, tajā ir vairākas pakāpes.

A.G.: Es jau teicu, ka, runājot par tiesu, runāju par visu tiesu kopumā. Tiesai būtu jābūt taisnīgai.

K.K.: Bet vai tiesa tāda, jūsuprāt, ir?

A.G.: Nezinu. Kas attiecas uz manu tiesu, tad tiesneši bija uzdevumu augstumā, un nevis tāpēc, ka mani attaisnoja, bet gan tāpēc, ka gribēja noskaidrot patiesību. Un, atšķirībā no prokuratūras un Drošības policijas, to arī izdarīja.

K.K.: Nākamnedēļ pie mums būs Drošības policijas vadītājs, un mēs varēsim painteresēties. Jūs, Gardas kungs un Apines kundze, arī varēsit tāpat kā citi klausītāji piezvanīt un uzdot jautājumus.

Tātad tiesas, kas jūs attaisnoja bija vairāk vai mazāk taisnīgas?

A.G.: Domāju, nevis vairāk vai mazāk, bet gan taisnīgas.

K.K.: Tātad varam secināt, ka mums vairāk vai mazāk ir taisnīgas tiesas?

A.G.: To es varu teikt tikai par tiesām, kur pats esmu piedalījies. Es neesmu visu tiesu speciālists.

K.K.: Jautājums ir par Satversmes tiesu, par Robežlīgumu. Kā jūs attiecaties pret Robežlīgumu, un vai tiesa rīkojās pareizi?

A.G.: Ne tikai politiķi, bet arī acīmredzot tiesas locekļi pieņēma no prezidenta Putina sprāguša ēzeļa ausis. Tāpēc arī pieņēma tādu absurdu lēmumu atdot Latvijas teritoriju okupētājvalstij, jo Krievija ir Padomju Savienības tiesību pārmantotāja.

K.K.: Vai jūs gadījumā nezināt, kādās sfērās Krievija ir Padomju Savienības tiesību pārmantotāja?

A.G.: Visās sfērās. Tikai Krievija viltīgi ir izdomājusi, ka dažās sfērās ir un dažās nav tiesību pārmantotāja.

K.K.: Kāpēc tieši Krievija ir šī tiesību pārmantotāja, kāpēc ne Latvija vai, piemēram, Baltkrievija?

A.G.: Tāpēc ka Krievija sevi tā ir pasludinājusi.

K.K.: Jā, bet – nosakot sfēras.

A.G.: Tātad par tiem noziegumiem, ko izdarīja Padomju Savienība, tā neatbildēs, bet visus labumus grib saņemt?

K.K.: Bet kāpēc tai būtu jāatbild?

A.G.: Tāpēc ka...

K.K.: “Tāpēc” nav arguments!

A.G.: Nē, tas ir arguments. Putins tomēr ir lielas valsts prezidents, un cīnīties par Abrenes novadu, milzīgas valsts prezidentam ir necienīgi un niecīgi. Niecīgi no viņa puses tas ir arī tāpēc, ka viņam ir Džudo 10.DANS. Cilvēkam, kuram ir šis DANS, būtu jābūt ļoti augstam morālam līmenim. Es cerēju, ka Putins gluži vienkārši atteiksies. Taču bijušais vēstnieks viņam sniedza nepareizas ziņas. Bet mēs zinām, ka pat Staļinam pienesa pareizas ziņas par kara sākumu ar vāciešiem, bet viņš neticēja. Taču pēc tam…

K.K.: Kādas nepareizas ziņas sniedza vēstnieks?

A.G.: Piemēram, ka Krievijai ir jāņem Abrenes apgabals.

K.K.: Kāpēc vēstnieks? Visa Latvijas valdība.

A.G.: Vēstnieks visu organizēja un visiem uzdāvināja Putina atsūtītās ēzeļa ausis, kuras visi te pieņēma. Ar ausīm varbūt vēl kaut ko paņēma. Tāpēc tas ir nodevīgs līgums. Tas nedara godu ne Krievijai, ne…

K.K.: Tātad valdība nodeva valsti?

A.G.: Protams!

K.K.: Kopā ar Maskavu?

A.G.: Jūs domājat, Krieviju?

K.K.: Jā, jā.

A.G.: Redziet, Krievijas vēstnieks nevar būt Latvijas nodevējs, tāpēc ka viņš ir citas valsts cilvēks.

K.K.: Saņēmis atbalstu.

A.G.: Jā.

Konstantīns Kazakovs (raidījuma vadītājs): Kādas ir jūsu attiecības ar Jordana kungu, kurš tika tiesāts Rīgas Apgabaltiesas tiesā un vainots nacionālā naida kurināšanā?

Aivars Garda: Nekādas.

K.K.: Jūs neesat pat pazīstami?

A.G.: Es zinu, kā viņš izskatās. Piedalījos arī tajā konferencē, kurā viņš šādi izteicās. Es neatbalstu viņa izteikumus, bet arī ļaunu nevēlu. Varbūt viņš vēl ir pārāk jauns...

K.K.: Dārgie klausītāji, ja jums ir jautājumi, varat zvanīt un tos uzdot Gardas kungam un Apines kundzei.

Klausītājs: Labdien! Gardas kungs, jūs tikko teicāt, ka Krievijai ir pienākums pret visām valstīm, neatkarīgi no nacionalitātes, atbildēt par to, ka tā ir Krievija. Sakiet, vai es jūs pareizi sapratu?

A.G.: Pareizi.

Klausītājs: Tādā gadījumā jautājums. Vai Latvija ir gatava atbildēt par tām ļaundarībām pret Krieviju un citām valstīm, ko veica sarkanie strēlnieki?

A.G.: Ziniet, sarkanie strēlnieki atrieba par visām tām darbībām, ko bija veikusi Krievija kopš Ivana Bargā laikiem un Pētera Pirmā laikā. Varbūt krieviem Krievijā un krieviem šeit cariskā Krievija liekas kaut kas pozitīvs. Bet mums, latviešiem, tā bija barbariska valsts, kas Latvijā gribēja veikt pārkrievošanu. Un mēs pret carisko Krieviju attiecāmies kā pret ienaidnieku. Tāpēc es strēlniekus varu paslavēt.

K.K.: Sarkanos strēlniekus?

A.G.: Jā, sarkanos strēlniekus – un vispār strēlniekus kopumā.

K.K.: Dzirdējāt, klausītāji, Aivars Garda liela sarkanos strēlniekus! Ja mēs izsakām kaut kādas pretenzijas cariskajai impērijai, tad, ko jūs varat teikt par citām impērijām, kurām šeit bija arī kādas savas intereses?

A.G.: Mēs attiecamies slikti pret visiem okupantiem. Šeit ir bijuši zviedri, vācieši un citi – tas arī ir ļoti slikti.

K.K.: Kas tagad būtu jādara Zviedrijai vai Vācijai attiecībā pret Latviju?

A.G.: Nekas! Viņi no šejienes ir aizvākušies. Sarkanie okupanti no šejienes aizmirsa laikus aizvākties.

K.K.: Gardas kungs uz mani caururbjoši skatās.

A.G.: Jūs, starp citu, atbilstat tam, ko šeit teica jūsu kolēģis Ganapoļska kungs. Jūs atteicāties ar mani runāt latviski, un par tādiem viņš ieteica, lai dodam ar ķebli pa galvu. Tomēr es jūs nesitu. Taisnība? Tā, lūk!

Tātad mēs esam pret jebkādiem okupantiem. Aizvāksies sarkanie okupanti un viņu pēcteči, un es apsolu, ka varbūt pat pats vērsīšos pie tautas, lai uzceļ pieminekli, jo viņi šeit savulaik atbrīvoja Rīgu. Bet, ja viņi šeit ir palikušu un uztiepj savu valodu un paražas ar spēku, tad mēs esam pret to!

K.K.: Tā, mums ir klausītāja jautājums.

Vai jūs ziniet, kāpēc man Gardas kungs nesit ar ķebli?

Klausītāja: Jā!

K.K.: Tāpēc, ka mums šeit nav ķebļu.

Klausītāja: Bet, vai jūs ziniet, ka jums šobrīd zvana sarkano strēlnieku pēctece?

A.G.: Nē, nezinu.

Klausītāja: Jā!

A.G.: Taču tagad uzzināju.

Klausītāja: Ā! Ziniet, mans sencis 1918.gadā piedalījās Muravjovas dumpja apspiešanā, kur nogalināja krievu augstmaņus. Un apprecēja Sibīrijas ģimnāzijas pirmo skaistuli. Bet 1933.gadā senci nošāva. Tā bija drāma, kas mūsu ģimenē atstāja ļoti smagas sekas. Un mēs smagi ciešam, ļoti smagi ciešam. Bet, kam man personīgi piestādīt rēķinu – vai PSRS, kas nedeva latvietim acīm redzēt viņa brīnišķīgo Latviju, un mēs joprojām tāpēc ciešam? Vai arī Latvijas latviešiem, kuri arī iznīcināja mūsu brīnišķīgo Krieviju? Tāds ir mūsu liktenis. Paldies!

A.G.: Ziniet, es neatbildu par to, ko strēlnieki darīja Krievijā. Un, kā jau teicu, Krievija šeit darīja tādas zvērības, ka salīdzinoši tās nepatikšanas, ko sagādāja strēlnieki, ir ļoti mazas.

Un tomēr es apsveikšu krievu tautu Krievijā ar jaunā prezidenta Medvedjeva ievēlēšanu un arī Putinu, jo viņš viņu izvirzīja. Izteikšu novēlējumu un cerību, ka jaunais prezidents izpildīs Putina plānu.

K.K.: Jūs noteikti domājat konkrētu Putina plāna daļu?

A.G.: Jā, Putina plāns ietver arī tautiešu atgriešanos Krievijā, un arī no Latvijas. Bet Krievijas krieviem gribu teikt, ka nevajag auklēties ar mūsu okupantiem. Viņi pieprasa kaut kādus nosacījumus, lai viņiem tur ceļ kaut kādas mājas... Sūtiet tos uz saulaino Magadānu! Dodiet tik lāpstu un slotu rokās, lai strādā! Par to, ka viņi mums šeit, Latvijā, indē dzīvi, Krievijā viņiem smagi jāstrādā.

K.K.: Paldies Gardas kungam par perspektīvām, kuras viņš mums parādīja. Ceru, ka daudzi no klausītājiem ir ieinteresējušies.

Protams, ir vēl daži jautājumi. Kā jūs vērtējat tās kustības, kas neatkarības atjaunošanas laikā, deviņdesmito gadu sākumā notika Latvijā?

A.G.: Vēsture ir parādījusi, ka tās bija VDK rosinātas akcijas, kuras paveica tautas Atmodas aizsegā. Visiem krieviem Krievijā teikšu tā, ka 1988.gadā mums bija lozungs “Brīva Latvija brīvā Krievijā”, tātad – suverēna Latvija Padomju Savienībā. Un, ja izvēlēties tādu Latviju, kāda tā ir tagad (ar tiem okupantiem, kuri te dzīvo), un Latviju, no kuras PSRS tajā laikā būtu aizvākusi visus okupantus, es būtu balsojis, lai labāk Latvija paliek Padomju Savienībā, bet bez okupantiem.

K.K.: Par ko jūs balsojāt?

A.G.: Es balsoju par to, lai mēs izstātos no Padomju Savienības sastāva. Taču es nebiju deputāts, es balsoju savā sirdī.

K.K.: Bet jūs tad nezinājāt, ka to dara VDK?

A.G.: Es nezināju. Un patiesi domāju, ka okupanti no šejienes aizbrauks. Kāda daļa arī aizbrauca, bet pārējie ir iedzīvojušies, viņiem šeit ir labi, un par Krieviju nedomā. Viņi nemīl ne Latviju, ne Krieviju. Viņi mīl tikai sevi.

K.K.: Kas likumdošanas līmenī būtu jāizdara, lai te būtu tā, kā jūs to gribat?

A.G.: Mums jau ir Saeimas Deklarācija par okupāciju. Saeima ir augstākais valsts varas orgāns. Vajag vēl pieņemt konkrētus likumus par visu nepilsoņu un citu nelikumīgi ieradušos repatriāciju.

K.K.: Bet, ja viņi jau ir pilsoņi?

A.G.: Nu un kas?

K.K.: Tātad Latvijai būs jārepatriē savi pilsoņi?

A.G.: Es uzskatu, ka viņi savu pilsonību ieguvuši nelikumīgi, tāpēc Saeimai nebija tiesības pieņemt šādu likumu par pilsonību, jo mums jau ir 1920.gada Miera līgums, arī likums par pilsonību, kurā teikts, ka par Latvijas pilsoņiem tiek noteikti visi tie, kuri Latvijā dzīvoja līdz 1914.gadam.

K.K.: Kopš 1920.gada šeit daudz kas noticis, tika radītas ANO un Eiropas Savienība.

A.G.: Nu un kas? Patiesība paliek patiesība. Agresors bija…

K.K.: Ir taču arī starptautiskās normas. Kā tas atbilst šīm normām?

A.G.: Viss, ko es saku, atbilst tāpēc, ka PSRS…

K.K.: Atbilst tāpēc, ka jūs tā sakāt?

A.G.: Es atsaucos uz Ženēvas konvenciju, ko Padomju Savienība ir pārkāpusi. Tai nebija tiesības šeit iesūtīt savus pilsoņus.

K.K.: Tātad likumdevējiem vajadzētu pieņemt likumus saskaņā ar repatriācijas plānu?

A.G.: Jā, repatriācijas! Un Putins to arī grib, jo Krievijā trūkst iedzīvotāju. Ja Putins ir gudrs prezidents, un es domāju, ka viņš ir gudrāks par mūs Latvijas prezidentiem, tad viņš saprot, ja krievi neatgriezīsies Krievijā, tad tur nebūs kam dzīvot un krievu kultūra izzudīs.

K.K.: Vai Latvijā ir kulturālāki krievi nekā Krievijā?

A.G.: Nē. Vienkārši Krievijā ir pārāk liela teritorija tik mazskaitlīgam iedzīvotāju kopumam, kāds tur tagad ir. Bet Latvija varētu mierīgi aiz robežas izlikt vismaz kādus 700 000 okupantu.

K.K.: Gardas kungs, vai Latvijas Nacionālā fronte grasās piedalīties vēlēšanās – pašvaldību vai Saeimas?

A.G.: Es domāju, ka nē.

K.K.: Cik jums šobrīd ir biedru?

A.G.: Mēs sakām, ka mūsu biedri savās sirdīs ir visi latvieši. Taču, lai publiski uzstātos, kā to šobrīd daru es, atradīsies varbūt pieci, desmit cilvēku. Tāpēc, ka cilvēki baidās, bet mājās zem segas atbalsta.

K.K.: No kā baidās?

A.G.: Baidās no jaunas okupācijas. Ir arī tādi, kuri baidās, ka krievi atnāks ar tankiem. Viņi mūs visus klusiņām atbalsta un apliecina, ka ir par mums, bet tikai paši baidās.

K.K.: Kādā formā viņi jūs atbalsta? Mutiski, roku spiež?

A.G.: Citi spiež roku, citi sūta naudu.

K.K.: Labs jautājums – cik sūta naudu, ja nav noslēpums?

A.G.: Tas ir noslēpums. To es jums neteikšu.

K.K.: Skaidrs. Uz šīs noslēpumainās nots mēs beidzam savu raidījumu “Pagrieziens”.

Pie mums bija Latvijas Nacionālās frontes līderis un viņa vietniece Liene Apine. Paldies, ka klausījāties.

Tieši par mani runāja Gardas kungs un Ganapoļska kungs, saucot par āzi, fašistu un vēl kaut ko, un grasījās sist man ar ķebli par galvu…

Visu labu un līdz rītdienai!

A.G.: Visu labu!

 

 
Jaunākais
Intervijas
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
Varonīgums – ceļamaize latviešiem
9.Saeimas vēlēšanas