Galvenā izvēlne
Galvenā lapa
Raksti
LNF
Par mums
Laikraksts DDD
Svarīgi
Intervijas
Foto-Video-Grāmatas
Tiesību avoti
Saites
Kontakti
Meklēšana
Apgāda "VIEDA" grāmatas
Ziņas
Svarīgi
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Svarīgi
Augstākās tiesas spriedums krimināllietā pret "DDD"
21.05.2008.

Šā gada 19.maijā Augst­ākās tie­sas Kri­mi­nāl­lie­tu tie­sas pa­lā­tas tiesneši Aus­ma Keiša, Ani­ta Nus­ber­ga un Pē­te­ris Opin­cāns sniedza pilnu 2008.gada 28.februāra lēmumu krimināllietā, sakarā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores I.Garnčas apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 28.maija spriedumu, ar kuru tika attaisnoti Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda, “DDD” galvenā redaktore Līga Muzikante un žurnāliste Ilze Liepa.

28.februārī Augst­ākās tie­sas Kri­mi­nāl­lie­tu tie­sas pa­lā­tas ties­ne­ši at­stā­ja spē­kā Rī­gas ap­ga­bal­tie­sas attais­no­jo­šo sprie­du­mu kri­mi­nāl­lie­tā pret LNF priekš­sē­dē­tā­ju Aiva­ru Gar­du, laikrak­sta “DDD” gal­ve­no re­dak­to­ri Lī­gu Mu­zi­kan­ti un žur­nā­lis­ti Il­zi Lie­pu. Jau otrā tie­sas in­stan­ce ir at­zi­nu­si, ka lat­vie­šu cī­ņa par Lat­vi­jas de­oku­pā­ci­ju un deko­lo­ni­zā­ci­ju ir li­ku­mī­ga.

Lēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.

2006.gada 20.septembrī Rīgas apgabaltiesa sāka izskatīt krimināllietu, kura ierosināta pret Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu, laikraksta “DDD” galveno redaktori Līgu Muzikanti un žurnālisti Ilzi Liepu pēc Krimināllikuma 78.panta par nacionālā naida izraisīšanu. Apsūdzības centrā ir vārdu “žīds”, “okupants”, “deportācija” lietošana laikrakstā “DDD”, kā arī ideju par Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju paušana un izplatīšana.

Apsūdzību uzturēja prokurore Ieva Garanča, balstoties uz Latvijas Pirmās partijas biedra Aleksandra Brandava un Daugavpils Krievu nacionālās kultūras biedrības vadītāja Genādija Lobova iesniegumiem, kā arī trim ekspertīzēm, kuras Drošības policijas – konkrēti, inspektoru Alda Višņevska un Riharda Poļaka – uzdevumā sacerējuši LU Cilvēktiesību institūta direktora v.i. Artūrs Kučs, Valsts cilvēktiesību biroja Analīzes daļas vadītāja Līga Biksiniece un Indianas Universitātes pētnieks Sergejs Kruks. Tiesas sēdi vadīja tiesnese Ligita Kuzmane un tiesas piesēdētājas Bērziņa un Brinka. Tiesājamo aizstāvji ir zvērinātie advokāti Ilze Krastiņa un Didzis Šmitiņš.

Prokurore Ieva Garanča par deokupācijas un dekolonizācijas ideju paušanu apsūdzētajiem prasīja piemērot naudassodus: Aivaram Gardam un Ilzei Liepai – 4800 latu apmērā, bet Līgai Muzikantei – 6000 latu apmērā.

Procesa laikā apsūdzētie pārgāja pretuzbrukumā, ar tiešiem un precīziem jautājumiem pierādot augstāk minēto ekspertu nekompetenci un panākot jaunas kompleksās ekspertīzes nozīmēšanu šajā krimināllietā. Par ekspertiem tiesa pieaicināja filoloģijas zinātnes maģistru, LU Baltu valodas katedras pasniedzēju Jāni Kušķi; tiesību zinātnes doktoru, asociēto profesoru, LU juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītāju Aivaru Fogelu un Rīgas Domes sabiedrisko attiecību speciālistu, juristu un žurnālistu Dzintaru Zaļūksni, kā arī Valsts valodas aģentūras ekspertus. Jaunās ekspertīzes apliecināja tiesājamo nevainību. Tāpat tiesājamo nevainību tiesā kā liecinieki apliecināja bijušie Saeimas deputāti – Aleksandrs Kiršteins un Arvīds Ulme, kā arī Latvijā dzīvojošie sveštautieši – krieviete Luīze Zīverte un karaīms Kazimirs Džaparovs.

Pēc ilga un spraiga tiesas procesa 2007.gada 28.maijā Rīgas apgabaltiesa pilnībā attaisnoja Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu.

Prokurore Ieva Garanča iesniedza apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas spriedumu, uz kuru pamatojoties no šā gada 26. līdz 28 februārim LR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta izskatīja lietu atkārtoti un atzina, ka L.Muzikante, I.Liepa un A.Garda, darbodamies sabiedriskā organizācijā un būdami žurnālisti, ir izmantojuši savas LR Satversmē garantētās tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju un brīvi paust savus uzskatus. Viņu mērķis nav bijis kurināt naidu un nesaticību, tāpēc viņu darbības nav vērtējamas kā kriminālnoziegums.

LR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta nolēma atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 10 dienu laikā LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā.

Latvijas Nacionālā fronte izsaku pateicību Augstākajai tiesai par taisnīgu tiesas spriešanu, kā arī pasakās advokātiem – Ilzei Krastiņai un Didzim Šmitiņam un visiem laikraksta “DDD” lasītājiem un atbalstītājiem.

Image


 
Jaunākais
Intervijas
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas
Varonīgums – ceļamaize latviešiem
Pragmatisms vai nodevība?