Aivars Garda, LNF priekšsēdētājs: Paldies Augstākās tiesas tiesnešiem: Ausmai Keišai, Anitai Nusbergai un Pēterim Opincānam par taisnīgu tiesas spriešanu! Esam gandarīti, ka tiesā uzvarēja taisnīgums, un tas ir pats svarīgākais. Tā kā neesam vainīgi pret mums celtajā apsūdzībā, mūs varēja notiesāt tikai netaisnīgi tiesneši, tikpat negodīgi kā prokurori – Ieva Garanča un Alēns Mickēvičs – un Drošības policijas darboņi. Tāpēc mēs, visi attaisnotie, pateicamies Augstākajai tiesai, tāpat Rīgas apgabaltiesai, par taisnīgu tiesas spriešanu.

Valsts pārvaldē esošie politiķi – ēzeļausaiņi, kuri nepilda un negrib pildīt Satversmi un Saeimas deklarāciju par okupāciju, sarīkoja šo politisko prāvu un, vēloties mūs notiesāt, sameistaroja smieklīgu apsūdzību. Bet būtībā viņi paši ir kriminālnoziedznieki, kuri kādreiz tiks tiesāti par Latvijas dekolonizācijas neveikšanu.

Es domāju, ka tiesneši Rīgas apgabaltiesā un Augstākajā tiesā saprata, ka Krimināllikuma 78.pants ir piemērojams, lai galvenokārt aizstāvētu pamatnāciju. Jo īstenā nacionālā naida kurināšana Latvijā ir ik uz soļa no okupantu puses izrādītā necieņa pret latviešiem, nevēlēšanās runāt latviski, protestēšana pret izglītības reformu un tamlīdzīgas darbības. Pēc manām domām, Krimināllikuma 78.pantu būtu jāpapildina ar trešo daļu: “Par darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to veikusi persona, kas ir okupanta vai kolonista statusā, tas ir, iebraukusi Latvijā okupācijas laikā, soda ar nekavējošu izraidīšanu no valsts bez tiesībām atgriezties.” Visus šos nacionālā naida kurinātājus – krievu skolu štābistus, politiķus, kas viņus atbalsta, ir jāizraida, jādeportē no Latvijas. Uzšaut ar plaukstu pa pēcpusi – un uz neatgriešanos!

Mēs esam pateicīgi arī mūsu advokātiem – Ilzei Krastiņai un Didzim Šmitiņam. Paldies mūsu vecākiem! Esmu pateicīgs arī savai māsai – Maijai Redelei, kura nāca uz katru tiesas sēdi. Paldies visiem draugiem, atbalstītājiem, “DDD” lasītājiem, kuri sekoja līdzi un pārdzīvoja par notiekošo tiesas prāvu. Paldies Vilhelmam Klincānam par piketa sarīkošanu pie Augstākās tiesas nama!

Aizkustinoši bija, ka Latvijas Nacionālās frontes dibinātājs Viktors Mūrnieks pēc sprieduma pasludināšanas turpat tiesas zālē vērsās pie visiem klātesošajiem ar aicinājumu ziedot laikraksta “DDD” veidotājiem. Un cilvēki bija ļoti atsaucīgi. Tika savākti vairāk nekā 100 latu. Daži man jautāja, kā iespējams pārskaitīt līdzekļus uz LNF kontu, tāpēc es atgādinu, ka katrā “DDD” numurā ir publicēts gan tālrunis ziedojumiem, gan bankas konts. Bet mēs īpaši neuzprasāmies uz finansiālu atbalstu, jo tam jānotiek labprātīgi un saskaņā ar iespējām. Esam ļoti pateicīgi par katru ziedojumu! Turklāt, ja kāds mazāk pārticis, nabadzīgs cilvēks ziedo naudas izteiksmē nelielu summu, tad mēs to uzskatām par ļoti lielu pašaizliedzību, jo, kā Kristus teica par kādu nabadzīgu sievieti, kura ziedoja vismazāko naudas zīmīti, “patiesi, viņa ziedoja visvairāk, jo atdeva pēdējo, kas viņai bija”. Tādēļ esam ļoti pateicīgi par visiem ziedojumiem un laba vēlējumiem! Šis atbalsts palīdz iznākt avīzei “DDD”.

Līga Muzikante, “DDD” galvenā redaktore: Pievienojoties Gardas kungam, vēlos sirsnīgi pateikties arī LNF priekšsēdētāja vietniecei, vienai no “DDD” galvenajām veidotājām Lienei Apinei, kā arī Steidzītei Freibergai par pašaizliedzīgo darbu, atbalstu un palīdzību tiesas procesa laikā.

Paldies visiem par skaistajiem ziediem, kuri, dāvāti no sirds, tik ilgi saglabājās svaigi! Mūsu lasītāju mīļais atbalsts sasilda un dod spēku. Paldies Mārai Krūmiņai, Staņislavam Vaikulim, Ilmāram Reņķim, Kārlim Rebiņam un visiem, visiem, kuri ir snieguši finansiālu palīdzību tiesāšanās izdevumu segšanā un laikraksta “DDD” izdošanā. Paldies Valentīnas kundzei par garšīgajiem lauku labumiem! Viņa no savas saimniecības uz Rīgu mums atveda lielu grozu ar olām un biezpienu. Tāpat paldies Valda kungam par apelsīnu, granātābolu un citu vitamīniem bagātu augļu maisiem! Paldies par konfektēm un šokolādēm! Paldies par draudzīgajiem rokasspiedieniem!

Tiesas zālē mēs visi izjutām spēcīgu sirds vienotību, un šī enerģija palīdzēja tiesnešiem spriest taisnīgu tiesu. Domāju, ka šis tiesas process dos iedrosmi latviešiem apzināties savas tiesības un vēl vairāk tuvinās deokupācijas un dekolonizācijas realizēšanos. Mīļie lasītāji, mūsu kopīgais uzdevums ir izplatīt šīs idejas tautā, jo lielie masu saziņas līdzekļi par tām vai nu klusē, vai apzināti nopulgo. Arī par mūsu uzvaru tiesā ne Latvijas Televīzija, ne LNT, ne Latvijas Radio neko neteica. LTV1 Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis telefonsarunā Lienei Apinei nekautrējās atzīties, ka sižets par tiesas prāvu tiktu taisīts tad, ja mūs notiesātu, jo tas būtu interesanti… Tik tumsonīga ir daļa latviešu! Tādēļ mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot un audzināt savu tautu. Izplatiet “DDD” arvien plašāk, skaidrojiet un, ja nepieciešams, nebaidieties arī strīdēties ar pretiniekiem, aizstāvot Latvijas dekolonizācijas ideju. Jo nereti tieši strīdos izšķiļas taisnīguma izpratnes dzirkstis. Un, protams, ikdienā mudiniet okupantus braukt mājās! Būsim stingri, mērķtiecīgi un neatlaidīgi – tad mēs uzvarēsim!

Ilze Liepa, “DDD” žurnāliste: Es savā pateicībā pilnībā pievienojos visam iepriekš teiktajam. Vi­sa šī ap­sū­dzī­ba bija mū­su va­jā­ša­na po­li­tis­ko uz­ska­tu dēļ. Tiesas process bija ilgs un grūts, taču tas bija svētīgs, jo deva iespēju pierādīt un runāt par to, kas notika un notiek Latvijā – par okupāciju un tās sekām, par deokupāciju un dekolonizāciju – okupācijas seku novēršanu. Gudri cilvēki ir teikuši: “Lai svētīti ienaidnieki, tie mūs padara stiprākus.” Tad jāteic, ka šis process ir padarījis stiprākus mūs visus – ne tikai apsūdzētos, bet arī jūs – mūsu lasītājus, atbalstītājus, domubiedrus – būtībā ikvienu latvieti, jo divkārši tika tiesiski apstiprinātas mūsu tiesības pieprasīt taisnīgumu – patiesi brīvu Latviju un latviešu tautu.

Šis process bija arī cīņa par vārda brīvību – nevis vienkārši vārda brīvību, bet latvieša vārda brīvību. Mēs neesam vergu un pazemīgo tauta, kuriem bikli jāsačukstas virtuvēs. Mēs runājam asi un skaļi, un arī jūs to drīkstat! Tās ir mūsu tiesības, citādi kļūsim nolaidīgi pret taisnīgumu, bet, būdami nolaidīgi pret patiesību, mēs atbalstam netaisnību. Un patiesība ir tā, ka mēs esam latvieši – savas zemes saimnieki!

Jūs visi esat mums dārgi un īpaši – ikviens jūsu atbalsts, lai arī kā tas izpaudās – vai draudzīgs skatiens, zvans, labi vārdi, ziedi, apelsīni, naudas ziedojums utt. – bija īpaši un dziļi aizkustinoši. Man tas dod papildu spēku ziedoties idejai un mūsu visu sapnim – patiesi brīvai, garīgi piepildītai un attīstītai Latvijai un latviešu tautai.

Īpašu Paldies par atbalstu, iedvesmu, spēku un draudzību es gribu pateikt LNF priekšsēdētājam un manam Skolotājam Aivaram Gardam, saviem Draugiem un līdzgaitniekiem – Līgai Muzikantei, Lienei Apinei, Steidzītei Freibergai, Maijai Redelei un visiem pārējiem, kurus šeit visus nevaru pieminēt. Visdziļākais paldies manai ģimenei un māmiņai par neizsīkstošo, kluso un uzticamo “aizmuguri”. Sirsnīgs un mīļš paldies manai advokātei Ilzei Krastiņai par to, ka viņa gudri, nenogurstoši un pašaizliedzīgi mums bija līdzās visus šos gadus – kopš šīs apsūdzības pirmās dienas. Paldies jums un mums visiem!

Mūsu tautas vēsturē bija diena, kad Gunārs Astra teica: “Es ti­cu, ka šis laiks iz­gai­sīs kā ļauns murgs. Tas dod man spē­ku šeit stā­vēt un el­pot. Mū­su tau­ta ir daudz cie­tu­si un tā­dēļ ie­mā­cī­sies un pār­cie­tīs arī šo grū­to lai­ku”. Arī es ticu, ka pienāks diena, kad šis tumšais laiks beigsies un mana tauta iegūs patiesu brīvību, un mani un jūsu bērni skatīsies nākotnē ar nacionālas pašapziņas, goda, tikuma un cerības uz tautas nākotni pilnām acīm. Viss ir mūsu pašu rokās – šeit un tagad!