Prokurores Ievas Garančas apelācijas protests

/Publicēts saīsināti/

LR Augstākās tiesas

Krimināllietu tiesas palātai

Apelācijas protests

Par Rīgas apgabaltiesas 2007.gada 28.maija spriedumu kriminālprocesā Līgas Muzikantes, Aivara Gardas un Ilzes Liepas apsūdzībā pēc KL 78.panta 1.daļas.

[..]

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, izskatot minēto krimināllietu atklātā tiesas sēdē, 2007.gada 28.maijā pasludināja saīsināto spriedumu, saskaņā ar kuru tiesas kolēģija nosprieda, ka L.Muzikante, I.Liepa un A.Garda ir attaisnojami viņiem celtajā apsūdzībā nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Pilns spriedums tika izgatavots un saņemts 2007.gada 11.jūlijā.

[..]

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā, un tieši – 2004.gada 10.novembrī, procesa virzītājs – LR Drošības policijas Izmeklēšanas nodaļas SSL inspektors A.Višņevskis pieņēma lēmumu par ekspertīzes noteikšanu (pirmajā krimināllietā), kuru uzdeva veikt Valsts Cilvēktiesību biroja Analīzes daļas vadītājai mag.iur. Līgai Biksiniecei un Latvijas Universitātes Cilvēktiesību institūta direktora v.i., mag.iur. Artūram Kučam, kuri sniedza atzinumu, datētu ar 2005.gada 7.februāri, kurā norādīja, ka laikraksta “DDD” 2004.gada izdevumos Nr.20(68) un Nr.21(69) publicēto rakstu vairums, ņemot vērā izteikumu saturu un formu, iziet ārpus personas aizsargātās vārda brīvības un kopumā atzīstami par apzināti vērstiem uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu; vairums laikrakstos “DDD”Nr.21(69) un “DDD”20(68) publicētie raksti kopumā ir vērtējami kā nesaticību veicinoši un naidīgi attiecībā uz ebrejiem un citām tautībām piederošām personām.

[..]

Otrajā krimināllietā LR Drošības policijas Izziņas nodaļas SSL inspektors R.Poļaks noteica komplekso lingvistisko un cilvēktiesību ekspertīzi, kuru uzdeva veikt LU Sociālo zinātņu fakultātes docentam Dr.Sergejam Krukam un LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta vadītājam, mag.iur. Artūram Kučam, kuri sniedza atzinumu, datētu ar 2005.gada 12.jūliju, kurā eksperti norāda, ka laikraksta “DDD” 2005.gada Nr.9(83) pielikumā publicēto rakstu teksti satur eksplicītus (eksplicīts – pietiekami skaidrs un precīzs jēdziens, kas neatstāj šaubu dotajā izteikumā), nepārprotamus izteikumus, kas pauž naidīgu attieksmi pret tiem krievu un citu etnisko grupu (kontekstuāli – PSRS etniskajām grupām) pārstāvjiem, kas identificē sevi ar “krieviski runājošiem” un “Latvijā iebraukušajiem 1949. – 1991.gadā”.

[..]

Šajā pašā lietā tika noteikta papildus kompleksā lingvistiskā un cilvēktiesību ekspertīze, kuru veica jau iepriekš minētie eksperti S.Kruks un A.Kučs un, sniedzot atzinumu, datētu ar 2005.gada 7.novembri, norādīja, ka “Ekspertīzei iesniegtie raksti, kas ir publicēti avīzes “DDD” 2005.gada 9.numurā satur aicinājumus, kas izraisa nesaticību un ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.”

[..]

Savus atzinumus eksperti L.Biksiniece un A.Kučs apstiprināja arī tiesas sēdē, būdami nopratināti kā liecinieki.

Liecinieks S.Kruks tika izsaukts uz tiesas sēdi un ieradās 2006.gada 20.septembrī, šajā tiesas sēdē netika nopratināts, un, uzaicināts uz 2006.gada 21.septembri, uz šo dienu atsūtīja iesniegumu, ka sakarā ar gripu nevarēs ierasties. [..] 2007.gada 21.maijā tiesa nolēma neaicināt liecinieku S.Kruku, motivējot savu lēmumu ar to, ka S.Kruks jau iepriekš ir aicināts uz tiesu, nav ieradies un par neierašanās iemesliem nav ziņojis.

[..]

Tādējādi tiesa nepamatoti ir pieņēmusi lēmumu par liecinieka neaicināšanu uz tiesu, turpinājusi lietu skatīt bez liecinieka, līdz ar ko S.Krukam nebija dota iespēja tiesas sēdē iztikt savu viedokli un sniegt liecības par eksperta atzinumu.

[..] Tiesas sēdē apsūdzēto L.Muzikantes, I.Liepas un A.Gardas aizstāvji – zvērināti advokāti I.Krastiņa un D.Šmitiņš pieteica lūgumu noteikt šai lietā papildus komplekso lingvistisko, starptautisko tiesību un psiholoģisko ekspertīzi.

Neskatoties uz to, ka prokurors tiesas sēdē iebilda pret šādas ekspertīzes noteikšanu, 2006.gada 22.septembrī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu par kompleksās ekspertīzes noteikšanu, nepamatoti, pretēji prokurora izteiktajam viedoklim, ko apstiprina tiesas sēdes protokols, lēmumā norādot, ka prokurors neiebilda pret ekspertīzes noteikšanu un, ka tiesas kolēģija uzskata, ka advokātu lūgums ir pamatots un apmierināms, jo objektīvākai un pilnīgākai krimināllietas izskatīšanai, kriminālprocesam nozīmīgu jautājumu nodrošināšanai nepieciešams veikt pētījumu, kurā izmantojamas speciālas zināšanas.

Ekspertīzes veikšana tika uzdota Valsts valodas aģentūras ekspertiem, pieaicinot kā ekspertus Jāni Kušķi, Aivaru Fogeli, Dzintaru Zaļūksni.

Uzskatu, ka 2006.gada 22.septembrī tiesa, pieņemot lēmumu par kompleksās ekspertīzes noteikšanu, pēc būtības noteica atkārtotu komplekso ekspertīzi, jo kompleksā ekspertīze jau bija noteikta pirmstiesas kriminālprocesā ar procesa virzītāja lēmumu. Pieņemot šādu lēmumu, tiesa ir pārkāpusi KPL 197.panta prasības, jo minētais pants nosaka, ka atkārtotu ekspertīzi procesa virzītājs nosaka, ka ja procesa virzītājs apšauba eksperta atzinumu pēc būtības tā nepamatotības, būtisku nepilnību vai pieļautu metodiska rakstura kļūdu dēļ – tiesas sēdē netika konstatēta nedz ekspertu sniegto atzinumu nepamatotība, nedz to būtiskas nepilnības, nedz arī metodoloģiska rakstura kļūdas. Netika konstatēts, ka eksperti būtu ar nepietiekamu kvalifikāciju vai nekompetenci, pie kam tiesa savu lēmumu nav motivējusi ne ar vienu no KPL 197.pantā norādītajiem papildus ekspertīzes noteikšanas pamatojumiem.

Tādējādi uzskatu, ka tiesai nebija pamata notikt atkārtotu ekspertīzi.

[..]

Tiesa, izvērtējot prokurora iesniegtos pierādījumus, secināja, ka tie nav pietiekami pamatoti un objektīvi, bet iepriekš izklāstītie ekspertu L.Biksinieces, A.Kuča un S.Kruka atzinumi nav tik viennozīmīgi objektīvi un pietiekami pamatoti, lai apsūdzētos atzītu par vainīgiem un sodītu, nenorādot tieši kādā daļā ekspertu L.Biksinieces, A.Kuča un S.Kruka atzinumi nebija objektīvi vai pietiekami pamatoti.

[..]

Uzskatu, ka tiesa nepamatoti attaisnojošo spriedumu ir pamatojusi ar liecinieku L.Zīvertes, K.Džaparova, A.Kiršteina un A.Ulmes liecībām, ka viņi uzskata, ka raksti neveicina nacionālo un rasu naidu, jo KL 78.pants ir formāls – noziegums ir pabeigts ar noziedzīga nodarījuma izdarīšana brīdi, un likums neparedz jebkādu seku iestāšanos, jākonstatē vai apsūdzētās personas provocē konfliktu, vai šis konflikts konkrēto izteikumu rezultātā rodas, no likuma viedokļa vairs nav svarīgi. Tiesas norādītie liecinieki ir izteikuši savu personīgo subjektīvo viedokli, kas KL 78.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma konstatēšanai, nav nepieciešams un saistošs, taču tiesa kā pierādījumus nav vērtējusi lietā esošos materiālus un tieši – Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās parlamentārā sekretāra I.Brandava un Daugavpils krievu Nacionālās Kultūrās biedrības valdes priekšsēdētāja G.Lobova iesniegumus, kas pārstāv Latvijā konkrētu dzīvojošo tautību grupu.

[..]

Attiecībā uz tieša nodoma pierādīšanu problēma ir vienāda visos gadījumos. Taču tas nenozīmē, ka ir jāgaida, lai kāds atnāktu un atzītu, ka viņš ir apzināti aicinājis, kurinājis, nacionālo naidu un nesaticību. To var objektīvi izsecināt no konkrētās darbības. Ja šis cilvēks spēj vadīt savu rīcību un vispār saprot, ko runā, tad viņam ir jāsaprot, ko viņš var panākt ar šiem izteikumiem. Likums neprasa, lai šādu izteikumu autors “sapņotu” par asinspirti. Viņš vienkārši provocē konfliktu. Vai šis konflikts konkrēto izteikumu rezultātā tiešām rodas, tas no likuma viedokļa vairs nav svarīgi.

Ar šiem lietas materiāliem ir konstatēts un pierādīts, ka L.Muzikante, I.Liepa un A.Garda ir pilngadīgas un pieskaitāmas personas, kas tādēļ ļauj prezumēt, ka personas apzinās ne tikai savas darbības un to motīvus, bet arī šo darbību sekas. Bez tam paši apsūdzētie paskaidroja, ka vārdus “okupants”, “civilokupants” viņi lieto apzināti, tie netiek lietoti nejauši, jo uzskata, ka tie ir vienīgie termini kā saukt vienu daļu Latvijas sabiedrības. Tas pats attiecas uz vārda “žīds” lietojumu – tas tiek lietots apzināti, jo viņi uzskata, ka vārds “ebrejs” ir okupācijas sekas.

[..]

KL 78.pants nosaka kriminālatbildību par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā vai rasu naida un nesaticības izraisīšanu, ka arī par apzinātu personas ekonomisko, politisko un sociālo tiesību tiešu vai netiešu ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību radīšanu personai atkarībā no tās rases vai nacionālās piederības.

Apsūdzētajiem I.Liepai, L.Muzikantei un A.Gardam tiek inkriminētas tikai KL 78.panta 1.daļā paredzētās darbības, ka apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Šī noziedzīgā nodarījuma subjekts ir jebkura fiziska, pieskaitāma persona, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

Līdz ar tiesas atsauce uz to, ka apsūdzētie nav noziedzīgā nodarījuma publisko tiesību subjekti, ir nepamatota.

Ievērojot teikto, uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 11.jūnija spriedums ir atceļams.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 549.-552.pantiem, 563.panta 1.daļas 2.pkt., 565.panta 3.daļas 2.pkt., 473.panta 7.daļu –

lūdzu:

1. Atcelt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007.gada 11.jūnija spriedumu krimināllietā L.Muzikantes, A.Gardas un I.Liepas apsūdzībā.

2. Atcelt 2006.gada 22.septembra lēmumu par kompleksās ekspertīzes noteikšanu un 2007.gada 19.februāra lēmumu par papildu ekspertīzes noteikšanu.

3. Taisīt jaunu spriedumu šajā lietā.

Rīgas tiesas apgabala prokurore

Ieva Garanča