SARUNA AR LNF PRIEKŠSĒDĒTĀJU AIVARU GARDU

DDD: Iepriekšējās intervijās jūs esat minējis, ka valstī var pastāvēt gan reālā vara, gan laicīgā vara. Tomēr jājautā, kāpēc reālā vara it kā redzami neko nevar mainīt un visur saimnieko laicīgā vara?

Aivars Garda: Kā jau esmu skaidrojis, reālā vara pieder tiem cilvēkiem, kuru centienus valsts un tautas attīstībā atbalsta Dievs. Tas, protams, nenozīmē, ka baznīcai piederētu reālā vara, jo Dievs un baznīca ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.

Kaut gan reālo varu atbalsta Visaugstākais, tā tomēr nedrīkst ar šo visvareno spēku iejaukties laicīgās varas funkcijās – piemēram, kādu arestēt vai izlaist no cietuma. Tas būtu Kosmiskā Likuma pārkāpums. Iejaukties drīkst tikai tad, kad pati tauta ir tam gatava un patiesi to vēlas. Tātad reālā vara valstī nevar pārkāpt tautas brīvās gribas likumu, bet tā ir kā bāka cilvēku apziņu attīstībai. Kad tauta ir tam gatava, reālā vara var kļūt par arī par laicīgo varu un valsti vadīt saskaņā ar Dieva likumiem.

Pirms vairākiem gadiem laikrakstā “DDD” tika publicēti divu grāmatu – “Cionas gudro protokoli” un “Ceļavārdi Vadonim” – teksti. “Cionas gudro protokolus” ir sastādījuši tumsas kalpi jeb cilvēces ļaunie ģēniji, un tajā aprakstīta stratēģija un taktika, kā pārvaldīt valstis un pakļaut nācijas melnās ložas interesēm. Iepazīstoties ar grāmatas saturu, redzam, cik uzkrītoši šis plāns šobrī tiek realizēts gan pasaules, gan Latvijas mērogā. Savukārt “Ceļavārdi Vadonim” ir svēta grāmata, kas nāk no Augstākā Avota, un tajā paustas zināšanas, kā īstenojas Augstākās Varas pārstāvniecība jeb reālā vara uz Zemes. Tur teikts, lai reālā vara saplūstu ar laicīgo, valsts vadītājam – Vadonim – ir jāīsteno dzīvē Himalaju Baltās Ložas sniegtās zināšanas. Vadonis, kurš atbilst Dzīvās Ētikas Mācības grāmatā “Ceļavārdi Vadonim” aprakstītajam, apzinās, ka pastāv Himalaju Baltā Loža, zina un pazīst tās Vadītāju – Augsto Garu, kurš tika piesists krustā. Pat tad, ja kādā iemiesojumā Vadonis ar prātu neatceras un neapzinās Augstāko Vadību, tomēr viņa gars ir tik spēcīgs, gaišs un tīrs, ka to ar Balto Ložu vieno sirds saikne, tāpēc rīkojas pareizi un atbilstoši Dieva uzdevumam. Un, lūk, reālā vara var saplūst ar laicīgo tikai tad, kad par tautas līderi, prezidentu, karali, premjeru ir kļuvis tāds, kuram ir šāda saikne. Dieva sūtīts valsts vadītājs – Vadonis – ir augsti attīstīts gars, kurš iemiesojies, lai veiktu Pasaules Neredzamās Valdības uzdevumu.

Patiesībā ir tikai divi veidi, kā realizēt laicīgo varu valstī: vai nu pildīt Dieva izveidotās Himalaju Baltās Ložas vai Sātana radītās melnās ložas uzdevumus. Diemžēl šobrīd pasaulē gandrīz visas valdības vairāk pakļaujas melnajai ložai, kas veicina demoralizēšanos, un līdz ar to tuvina savas beigas. Tagad niknāk kā jelkad notiek cīņa starp Gaismu un tumsu par cilvēku prātiem un dvēselēm. To apliecina Dzīvās Ētikas Mācība.

“Ceļavārdos Vadonim” ir teikts, ka pašai tautai ir jābūt tik attīstītai, morāli tīrai un gaišai, lai tā saprastu, pieņemtu un atzītu savu Vadoni. Jo var gadīties, ka Dievs sūta pravieti, bet tauta to noraida. Tā vēsturē ir noticis visbiežāk.

DDD: Vai varat minēt kādus piemērus?

A.G.: Dzīvās Ētikas Mācībā minēti pat Paša Augstā Gara iemiesojumi. Piemēram, Zālamans, Mozus, Kristus, Origens, kuru cietumā nomocīja baznīcas tēvi, Radoņegas Sergijs, Akbars Lielais, Zaratustra.

Gaidām jauniešu sīkstumu un neatlaidību

DDD: Turpinot tēmu par varu valstī, vēlos vērst uzmanību, ka šobrīd Latvijā ir vairākas jauniešu organizācijas, kuras vēlas iegūt politisku ietekmi. Šajā “DDD” numurā ir publicēta intervija ar Igoru Šiškinu. Kādas pārdomas jums radās pēc tās izlasīšanas?

Aivars Garda: Manuprāt, nelaime ir tā, ka jaunieši nepamatoti iedomājas, ka viņi kādam politiskam spēkam ir ļoti vajadzīgi. Vajadzētu saprast, ka neviens viņus tur diemžēl negaida, jo uz jauniešiem skatās kā uz konkurentiem. Ja paskatāmies, kādi ēzeļausaiņi salīduši Saeimā – viņi visi vēlas tur būt arī nākošajā, aiznākošajā un aizaiznākošajā sasaukumā. Viņi negaida nacionālus jauniešus – ne no “Visu Latvijai!”, ne no NSS. Tomēr daudzi jauni cilvēki tik ļoti vēlas tikt pie laicīgās varas, ka gatavi uz dažādiem kompromisiem. Es pat atceros, kā kāda jauniešu organizācija vēl pirms 8. Saeimas vēlēšanām piedāvājās vienai partijai kļūt par jauniešu organizāciju. Šī partija viņus nepaņēma, jo tai nebija vajadzīgi konkurenti.

Tie, kas šobrīd nonākuši pie varas, ir bijušie komjaunatnes aktīvisti un spējīgi pret citiem attiekties tikai tā, kā paši savulaik audzināti. Ļoti labi atceros, ko komjauniešu līderi darīja padomju laikos. Starp komunistisko partiju un komjaunatni pastāvēja veču un jauno attiecības. Pret komjauniešu aktīvistiem attiecās kā pret jauniesaucamajiem, un viņi darīja visu, kas večiem vajadzīgs, bija viņiem par sulaiņiem. Dažādi kehrīši, karginiņi, lembergiņi, riekstiņi, kas šobrīd ieņem augstus amatus, komjauniešu laikos meklēja visādas iespējas iztapt kompartijas bosiem, piegādāja viņiem sievietes, pienesa šņabi, rīkoja pirtis… Un tagad paši, kļuvuši par partiju bosiem, no jauniešiem gaida līdzīgu attieksmi un pakalpojumus. Vai tiešām mūsu latviešu puiši un meitenes vēlas kļūt par sulaiņiem lielo partiju bosiem? Šie bijušie komjaunieši, kompartijas sulaiņi, negrib paiet malā, bet izbaudīt “veču” stāvokli un varu pār jauniņajiem. Tas ir pazemojoši! Viņi gaida, lai jaunieši visvisādi pieglaimojas, gūst netīrās politikas rūdījumu, bet pie varas tos nelaiž un nelaidīs, kamēr vien viņiem būs teikšana. Savulaik pat augstākajos komjaunatnes amatos turēja līdz 40 gadiem, lai šie cilvēki nekur tālāk netiktu, un komjaunieši brieduma gados laizīja zābakus kompartijas večiem. Tāpēc bijušie iztapīgie komjaunieši no jaunatnes tagad gaida to pašu.

Diemžēl paši jaunieši arī ne ar ko dižu sevi neparāda, lai sagrautu bijušo komjauniešu ietekmi. Vērojama tikai vēlme un pašmērķis tikt Saeimā. Bet tas jau nav nekas neparasts. Visādi muļķi stāv rindā, lai tikai tiktu Saeimā – un tiek arī, jo ir paklausīgi. Tāpēc man ļoti žēl mūsu latviešu jauniešus, kuri to nesaprot.

Nu jau paies gads, kopš “Visu Latvijai!” puiši puskaili lielā salā pie Saeimas protestēja pret Abrenes atdošanu. Tad mēs viņiem izteicām lielu atzinību, jo vīri tik tiešām parādīja varonību un pašaizliedzību. Bet atceros, ka Aivars Gedroics no Daugavpils izteica šaubas, vai šie jaunieši ir pelnījuši šādu uzslavu. Esam pārliecināti, ka “Visu Latvijai!” puiši šo atzinību toreiz godam nopelnīja! Tomēr diemžēl vairāk nekas viņu varonīgajam solim nav sekojis. Pagājis jau gads, bet šī organizācija nav nekā īpaši redzama parādījusi cīņā par taisnīgumu. Pērnā gada pavasarī man bija saruna ar tagadējo “Visu Latvijai!” priekšsēdētāju Imantu Parādnieku. Es vaicāju, kādēļ viņi tik klusu darbojas. Viņš atbildēja, ka visi esot ļoti aizņemti, apbraukā leģionārus, brīvības cīnītājus, nacionālos partizānus, aizved pabalstus un veic tamlīdzīgus uzdevumus. Nav slikti palīdzēt šiem vecajiem cilvēkiem, kuri kādreiz cīnījušies par Latvijas brīvību. Tomēr, ja salīdzinām ar padomju sistēmu, tad šo palīdzības funkciju pildīja oktobrēni un pionieri. Es neiebilstu, ka nebūtu jāpalīdz mūsu tautas brīvības cīnītājiem, bet “Visu Latvijai!” uzdevums ir to darīt lielākā un ietekmīgākā līmenī – tas nozīmē, ka, tēlaini izsakoties, jādod pa zobiem valdībai par to, ka tā nerūpējas par šiem cilvēkiem, un jāpanāk, lai valstiskā līmenī viņi saņemtu palīdzību. Ne jau pašiem jāvadā svētku paciņas, bet jāpiespiež un jāpanāk no šīs nelietīgās valdības pelnīto pabalstu piešķiršanu. Tā būtu “Visu Latvijai!” un arī NSS vīru cienīga rīcība!

Protams, nevēlos iejaukties šo partiju iekšējās lietās, bet, ja latviešu jaunieši vēlas darīt oktobrēnu vai pionieru darbus, tad viņi tiks arī attiecīgi novērtēti. Varonība ir jāparāda katru dienu. Par savu tautu jāiestājas sīksti un neatlaidīgi. Tāpēc mēs ļoti gaidām no šiem jaunajiem cilvēkiem drosmīgu un aktīvu rīcību, nevis tikai prātošanu, kā nokļūt pie varas, lai pēc tam veicinātu latviskumu. Vēlamies redzēt mūsu jaunatni nenogurstošas enerģijas, pašaizliedzības un varonības pilnu aktīvā cīņā par latviešu tautas svētākajām interesēm.

DDD: Kā jūs vērtējat klīstošās runas, ka nacionāli noskaņotie jaunieši varētu apvienoties ar topošo partiju, kuras pamatā ir Ģirts Valdis Kristovskis un Sandra Kalniete?

A.G.: Ne Kristovskis, ne Kalniete nav nacionāli noskaņoti cilvēki. Kristovskis neko nav darījis, lai atbrīvotu Latviju no okupantiem. Viņš pat vairākkārt aiz bailēm vai citiem negodīgiem apsvērumiem ir atteicies sniegt interviju avīzei “DDD”. Tāpat viņš ir pieļāvis, ka sieva, aktrise, tēlo stulbu lomu kaitīgajā seriālā “Tas notika Rīgā”, kurā viņa atveidoja samierniecisku nostāju ar okupantiem, atklāti propagandējot, ka visiem jāsadzīvo draudzīgi. Bet par Sandras Kalnietes nacionālismu vispār trūkst vārdu. Tātad, ja nacionāli noskaņotie latviešu jaunieši apvienosies ar šiem cilvēkiem, nekas no šīs partijas nesanāks – nekādus labus augļus tā nenesīs. Uzskatu, ka tā būs pērļu izbārstīšana cūkām.

DDD: Un kā jūs vērtējat NSS darbību?

A.G.: Diemžēl arī šie jaunieši nav pierādījuši savu nacionālo spēku. Ja var ticēt Igoram Šiškinam, ka šo partiju finansē Armands Stendzenieks, tad skaidrs, ka no nacionālisma arī turpmāk nebūs ne smakas – tāpēc jau tiek izdomāts kaut kāds “modernais nacionālisms”. Mēs kā prese gaidām jēdziena “modernais nacionālisms” skaidrojumu. Līdzīgi arī Putins izdomāja terminu – suverēnā demokrātija. Ko tas izsaka? Man liekas, jēdzieniski tukšs vārdu apvienojums.

Visa pamatā – garīgā pilnveidošanās

DDD: Intervijas sākumā jūs sacījāt, ka reālā vara var kļūt par laicīgo varu tikai tad, kad pati tauta ir gatava šo varu pieņemt. Vai tas nozīmē, ka galvenais darbs ir audzināt tautu un veicināt tās atmodu?

Aivars Garda: Jā.

DDD: Bet kādi būtu tautas apziņas kritēriji, lai tā būtu nopelnījusi reālās un laicīgās varas saplūsmi?

A.G.: Ja tauta iedomājas, ka tās ideāls ir materiālā labklājība, un ar skaudību skatās, kā dzīvo rietumos, tad šī vēlme nepiesaistīs Dieva sūtītu Vadoni. Ikvienā svētā Mācībā tieksme un pieķeršanās materiālajai labklājībai tiek izskaidrota kā garīgās izaugsmes ienaidnieks – viens no lielākajiem šķēršļiem. Tāpēc ir teikts, ka vieglāk kamielim caur adatas aci izlīst nekā bagātniekam ieiet Debesu Valstībā.

DDD: Jūsuprāt, kādai būtu jākļūst latviešu tautai, lai tā sagaidītu savu Vadoni? Un kādam būtu jābūt šim Vadonim?

A.G.: Mums zināms viens bijušais premjers – Šķēle Andris, kurš sacīja, ka valsts esot jāvada kā liels uzņēmums. Jebkura uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu – pavairot materiālo labklājību. Tātad uzņēmuma darbības mērķis ir peļņa. Bet kas ir valsts un nācijas pievienotā vērtība? Daudzās valstīs tā arī ir materiālās labklājības pieaugums.

Tomēr, ja pieņemam, ka katra nācija un valsts ir Dieva Valstības turpinājums šeit, uz Zemes, tad to pievienotā vērtība ir garīgā izaugsme, apziņas paplašināšanās, sevis pilnveidošana. Citiem vārdiem sakot, valsts pievienotā vērtība ir tā, ka cilvēki kļūst cildenāki, tikumiskāki, drosmīgāki, bezbailīgāki, gudrāki, godīgāki, skaistāki, pašaizliedzīgāki cīņā pret ļaunumu utt. Tā ir valsts un tautas pievienotā vērtība, kādu Dievs vēlas redzēt, – psihiskās enerģijas pieaugums.

Bet, ja valsti vada kā uzņēmumu, kā to vēlas Šķēle, tad visi cilvēki kļūst netikumiskāki, negodīgāki, nelietīgāki, jo katrs raujas pēc peļņas, kā māk, un mērķis nav kļūt cildenākiem un labākiem. Un Dieva reālā vara var tikai tad realizēties, ja tautai ir apziņa, ka tā vēlas garīgi pilnīgoties un attīstīt savas cildenākās rakstura īpašības. Tātad – ja katra cilvēka mērķis ir nevis kļūt bagātākam un dzīvot labāk un ērtāk, bet gan sevi garīgi pilnveidot, kļūt godīgākam, krietnākam, drosmīgākam.

Lai katrs ieskatās sevī un pārdomā, cik tālu vai tuvu mūsu tauta ir līdz Dievam tīkamas valsts izveidošanai! Protams, tas, ka valstij un tautai par savu mērķi ir jāuzskata garīgā izaugsme, vēl nenozīmē, ka visiem ir jādzīvo nabadzībā. Nebūt nē! Tomēr šīs vērtības ir jāpārkārto.

Diemžēl es šobrīd nezinu nevienu valsti pasaulē, kurā realizētos Dieva princips, kur pievienotā vērtība būtu garīgā izaugsme. Bet pēc Pārmaiņām, kuras gaidāmas, kad Kristus atnāks otrreiz, risināsies milzīga pārkārtošanās, un valstis tiks veidotas pēc šī principa. Šī nācijas garīgā pilnveidošanās ir vienīgā patiesā jēga, kas attaisno valsts dibināšanu un pastāvēšanu. Jo arī latviešu nācija nav vajadzīga, lai tā dzīvotu latviski pārticīgi, taukos iegrimusi. Tā nepieciešama, lai katrs indivīds varētu garīgi pilnveidoties un visas cilvēces apziņas paplašināšanos iekrāsotu ar savu raksturīgo latviešu tautas Kultūras nokrāsu. Kultūra nenozīmē tikai dancošanu, dziedāšanu – tas ir garīgās izaugsmes ceļš. Kultūra ir vispārcilvēciska izpausme, kuru katra tauta iekrāso ar savu skaisto nacionālo starojumu, savu cildenāko īpašību un garīgo sasniegumu atspoguļojumu. Visa Kosmosa mērķis ir tajā mītošo būtņu garīgā attīstība, nevis materiālas pārticības vairošana. Tāpat arī mūsu tautas augstākais mērķis un nācijas pastāvēšanas jēga ir garīga pilnveidošanās, nevis kļūšana par patērētāju sabiedrību, mietpilsoņiem, kādus ik uz soļa redzam rietumos.

Ja kāda latviešu tautas daļa sapņo dzīvot tikai materiālās ērtībās, bez augstākajām garīgām vērtībām, tad tai nav nākotnes. Toties tā latviešu tautas daļa, kura vēlas garīgu pilnveidošanos un ikdienā cenšas kļūt cildenāki, tikumiskāki un drosmīgāki, ieies Jaunajā Laikmetā un ar pilnām tiesībām sagaidīs savu Vadoni, kurš palīdzēs attīstīt valsti saskaņā ar Dieva Likumiem.

Kāda tad ir Dieva Valstība? Vairums cilvēku iedomājas, ka Dieva Valstībā vieni Erceņģeļi un Eņģeļi laiski atpūšas, bet citi Eņģeļi viņiem koklē, dzied dziesmas, un līdz ar to visi dzīvo svētlaimē. Patiesībā Dieva Valstībā jeb Kosmosa Ugunīgajās sfērās notiek milzīgs darbs, kura mērķis ir Erceņģeļu, Eņģeļu jeb Arhatu, jeb Dievcilvēku garīgā pilnveidošanās un izaugsme, kas ir visa izpaustā Kosmosa pastāvēšanas būtība, jēga un mērķis. Šādu Dieva Valstību iemiesot zemes dzīvē ir vēlējies katrs Dieva Dēls vai Meita un pravieši. Parādiet man kaut vienu bagātnieku, kurš vēlētos kaut mazo pirkstiņu pakustināt, lai kļūtu par cildenāku cilvēku. Viņš ir bagāts un viņam tāpat ir labi… Tā viņš domā un rūgti maldās…

Intervēja Līga Muzikante