Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu

DDD: Kā vērtējat Satversmes tiesas spriedumu par Abreni?

Aivars Garda: Satversmes tiesa pierādīja, ka arī uz tās tiesnešiem tagad var krist un arī kritīs ēna par negodīgumu, negodprātību. Viņi it kā apgalvoja, ka esot meklējuši dažādus vēstures faktus utt., bet būtībā viņi meklēja iespēju, kā atdot Abreni Krievijai. Meklēja un arī atrada attaisnojumu, ka Abrene kaut kad, it kā vēlāk esot tikusi pievienota Latgalei. Tiesneši izlikās, ka viņi nezinātu, ka, ja arī Abrene tika vēlāk pievienota Latvijai, tad kādreiz tieši Krievija to bija mums atņēmusi. Viņi izliekas aizmirsuši, ka latvieši kādreiz lēja par to asinis, lai tagad daži labi paēduši tiesneši pēkšņi izdomātu, ka šī teritorija mums nav vajadzīga.

Pēc šī sprieduma Satversmes tiesa parādīja, ka latviešu tauta tai uzticēties nevar. Jau ar iepriekšējo vadību, ar Endziņu priekšgalā, Satversmes tiesa neko nav darījusi latviešu tautas labā. Jebkurš Satversmes tiesas tiesnesis taču varēja interesēties, kāpēc netiek pildīta Saeimas deklarācija par Latvijas okupāciju. Šajā deklarācijā ir skaidri pateikts, ka okupanti jāaizvāc no Latvijas, jānovērš okupācijas sekas. Spriedums par Abrenes atdošanu ir pielīdzināms tam, kā Poncijs Pilāts mazgāja rokas nevainībā – tiesa atrada sevi attaisnojošus, apšaubāmus faktus. Tiesai bija jāspriež īss un lakonisks spriedums, pamatojoties uz Satversmi, kas tika pieņemta 1922.gadā – 2 gadus pēc 1920.gada Miera līguma, kurā noteikta Latvijas teritorija. Nebalstījās uz Satversmes 3.pantu, ka Latgale, Vidzeme un Kurzeme ir nedalāmas.

Man ir kauns par Satversmes tiesu. Prezidenta vietā, ja viņš šo līgumu vēl nav parakstījis, to noteikti neparakstītu. Likums it kā viņam spiež parakstīt, taču taisnīgums to aizliedz. Jebkurš juridiskās fakultātes pirmā kursa students zina, ka tiesiskie principi ir augstāki par likumiem. Šajā gadījumā nav ievērots taisnīguma princips, nav ievērots arī likumības princips. Likumiem arī ir jābalstās uz taisnīgumu. Pēc būtības vienīgais pareizais ceļš šobrīd ir prezidentam šo likumu neparakstīt un atlaist Saeimu. Tad viņš paradītu, ka viņš ir kaut drusciņ Kārļa Ulmaņa vērts. Bet, ja Valsts prezidents Zatlers parakstīs līgumu, tad viņš kopā ar iepriekšējiem prezidentiem, Ministru prezidentiem, ministriem, deputātiem, kas par šo līgumu balsoja, piekarinās sev Putina dāvinātās sprāguša ēzeļa ausis. Un tā viņš visu dzīvi diemžēl ar šīm virtuālajām ēzeļa ausīm staigās. Un tauta smiesies par Zatleru un pārējiem sprāgušā ēzeļa ausu nēsātājiem visur, kur vien viņi parādīsies.

DDD: Tikko notika Tautas partijas kongress, kurā Andris Šķēle nāca klajā ar savu slaveno jautājumu: lai paceļ roku tas, kurš vēlas, lai viņš aiziet no partijas.

A.G.: Tas bija Staļina iemīļotais jautājums: “Kurš pret?” Kurš varēja pateikt Staļinam “pret”, ja labi zināja, ka nākamajā dienā par to tiks nošauts?! Protams, Šķēle nevienu nešaus, bet, kurš gan gribēs, lai viņu tik bagāts cilvēks “apiet”? Cilvēki baidās. Ja būtu bijis slēptais balsojums, parādītos patiesais rezultāts. Taču Šķēle pielietoja viltību. Secinājums: Tautas partija ir pelnījusi tādu Šķēli, jo baidās izteikt viņam kritiku un savas patiesās domas.

DDD: Ir sākusies laikraksta “DDD” jaunā abonēšanas kampaņa 2008.gadam.

A.G.: Gribu vērsties pie visiem mūsu lasītājiem un aicinu atkal parakstīties uz jauno gadu, vai arī pirkt laikrakstu kioskos un pasta nodaļās. Diemžēl mēs bijām spiesti nedaudz palielināt cenu abonēšanai, jo pieauguši pasta izdevumi un arī ražošanas izmaksas. Jādomā, ka mūsu lasītāji to zina un uz mums nedusmosies. Un tomēr parakstīties ir daudz lētāk nekā pirkt avīzi kioskos.

DDD: Ir konstatēts, ka, neskatoties uz cenu paaugstinājumu, tik un tā laikrakstam “DDD” ir lētākās abonēšanas cenas no visiem latviešu valodā iznākošajiem laikrakstiem.

A.G.: Jā, tā tas ir.

Es ieteiktu katram lasītājam Ziemassvētkos, Jaunajā gadā uzdāvināt saviem radiem, draugiem “DDD” abonementu – kaut vai uz pusgadu. Jo parasti, ciemojoties vienam pie otra, sarunas ir ļoti merkantilas un mietpilsoniskas: ko nopirkt, cik maksā, cik nopelnīja, cik izdzēra alkoholu, utt. Un, kad kāds cenšas ierunāties par pašām svarīgākajām lietām, nacionālajiem jautājumiem, tad izrādās, ka cilvēki par tiem nav informēti, jo oficiālā propaganda – televīzija, radio u.c. par šīm lietām klusē. Izlasot “DDD”, cilvēkiem satiekoties būs vairāk vērtīgu lietu, par ko runāt.

Un ikviens, kas šādi uzdāvinājis “DDD” abonementu, būs palīdzējis izplatīt laikrakstu, tātad palīdzējis mūsu kopīgajai lietai.

Mūs atbalsta, jo mēs rakstām taisnību. Ir ļoti patīkami dzirdēt tieši no ļoti vienkāršajiem cilvēkiem, piemēram, no liftnieka slimnīcā, ka viņš lasa tikai mūsu avīzi, jo tikai tur raksta patiesību. Arī mēs paši uzskatām, ka rakstām patiesību, par kuru citi klusē. Ja kāds var pierādīt pretējo, lai to dara. Neviens to vēl nav pierādījis.

Intervēja Ilze Liepa