Lat­vie­ši un lat­vie­tes, jums jā­zi­na, ka arī pēc 4.mai­ja re­pub­li­kas no­di­bi­nā­ša­nas imig­rā­ci­ja uz mū­su zem­i ne uz brī­di nav pil­nī­bā iz­bei­gu­sies – tā bi­ja ti­kai ma­zi­nā­ju­sies, sa­lī­dzi­not ar pa­dom­ju lai­kiem, bet nu at­kal ar jaun­u in­ten­si­tā­ti pie­aug. Kat­ru mē­ne­si PI­Dā (Pil­so­nī­bas un Imig­rā­ci­jas de­par­ta­ments) tiek iz­snieg­ti vai­rā­ki des­mi­ti, ne­re­ti pat sim­ti tā sau­kto “past­āvī­go uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­ju”. Tās tiek iz­snieg­tas gan Lat­vi­jā jau eso­šo pil­so­ņu un ne­pil­so­ņu ra­di­nie­kiem, gan vi­sā­diem “ne­aiz­stā­ja­miem” spe­ci­ālis­tiem, ko uz­ai­ci­na da­žā­du fir­mu un uz­ņē­mu­mu va­dī­tā­ji, kas re­ti pēc sa­vas tau­tī­bas ir lat­vie­ši un vēl re­tāk, pro­tams, pat­ri­oti. Nai­vi bū­tu ce­rēt, ka pēc kā­da lai­ka šo pa­pī­ri­ņu sa­ņē­mē­ji brauks prom no Lat­vi­jas uz sa­vu et­nis­ko dzim­te­ni. Kā­pēc to da­rīt, ja jau vi­ņiem šeit tik la­bi klā­jas un pa­mat­tau­ta tos ga­ta­va uz ro­kām nē­sāt? Ļo­ti dau­dzi ap­pre­cas ar vie­tē­jiem ie­dzī­vo­tā­jiem – kā sveš­tau­tie­šiem, tā diem­žēl arī lat­vie­šiem. Un ab­so­lū­tā vai­ru­mā šī jaun­di­bi­nā­tā ģi­me­nī­te par mīt­nes zem­i iz­vē­las Lat­vi­ju. Starp ci­tu, vai dau­dzi lat­vie­ši Lat­vi­jā zi­na, ka pie­tiek šā­dam ie­klī­de­nim 5 ga­dus past­āvī­gi no­dzī­vot Lat­vi­jā ar šo PI­Da iz­do­to aus­vai­su ka­ba­tā, un viņš jau var sākt pre­ten­dēt uz Lat­vi­jas pil­so­nī­bas ie­gū­ša­nu? Ne­vie­nam nav no­slē­pums, cik ele­men­tā­ri ir pār­bau­dī­ju­mi vēs­tu­rē un lat­vie­šu va­lo­das zi­nā­ša­nās Na­tu­ra­li­zā­ci­jas pār­val­dē. Tur jā­būt ga­rī­gi sli­mam, lai tos ne­va­rē­tu no­kār­tot! Tur­klāt mū­su var­tu­ri da­ra vi­su ie­spē­ja­mo, lai šīs da­žā­du ra­su un tau­tī­bu at­bi­ras mū­su zem­ītei pie­sais­tī­tu kā ar tē­rau­da tau­vām.

Past­āv ne­skai­tā­mas “vies­strād­nie­ku un imig­ran­tu in­teg­rā­ci­jas prog­ram­mas” (gan bē­dī­gi sla­ve­nā So­ro­sa fon­da, gan arī valsts bu­dže­ta fi­nan­sē­tas), tiek or­ga­ni­zē­ti bez­mak­sas kur­si, lai tik­tu mā­cī­ta lat­vie­šu va­lo­da (ne jau tā­dā ap­mē­rā, lai vi­ņi to brī­vi pār­val­dī­tu, bet tik, cik tas ne­pie­cie­šams uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­jas un vē­lāk arī LR pil­so­nī­bas ie­gū­ša­nai). Ša­jos pa­sā­ku­mos ne ma­zums lat­vju bā­le­li­ņu ak­tī­vi ie­sais­tās. Ne­zi­nu, vai vi­ņi ap­zi­nās, ka tā­dē­jā­di iz­nī­ci­na sa­vu tau­tu – ie­spē­jams, vai­ru­mā ga­dī­ju­mu ne­ap­zi­nās, ta­ču tas vi­ņu ne­kriet­no rī­cī­bu ne­kā­dā zi­ņā ne­at­tais­no.

Se­viš­ķi drū­ma si­tu­āci­ja ša­jā jo­mā ir kļu­vu­si pēc Lat­vi­jas for­mā­lās ne­at­ka­rī­bas zau­dē­ša­nas un mū­su ze­mes ie­kļau­ša­nas ci­onis­tis­ki-ma­so­nis­ka­jā ES. Dau­dzi Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji, ne­spē­da­mi at­rast Tēv­ze­mē sev at­bil­sto­ši ap­mak­sā­tu (ne­re­ti – vis­pār jeb­kā­du) dar­bu, ir de­vu­šies lai­mi mek­lēt ār­ze­mēs. Tur vi­ņi strā­dā un pel­na sev iz­ti­ku, mak­sā arī no­dok­ļus. Mū­su var­tu­riem un dar­ba de­vē­jiem tas, pro­tams, ne­pa­tīk, ta­ču tā vie­tā, lai ar at­bil­sto­šām al­gām un dar­ba ap­stāk­ļiem, kā arī jaun­ra­dī­tām dar­ba­vie­tām vi­li­nā­tu at­pa­kaļ uz Lat­vi­ju lat­vie­šus, vi­ņi la­bāk iz­vē­las ie­vest vies­strād­nie­kus – vis­bie­žāk no bi­ju­šās PSRS kai­mi­ņu re­pub­li­kām. Te ta­ču at­šķi­rī­bā no Rie­tum­ei­ro­pas vi­si tik lab­prāt ru­nā ar vi­ņiem, ja ne dzim­ta­jā, tad vis­maz la­bi sa­pro­ta­ma­jā krie­vu va­lo­dā. Paš­laik dar­ba de­vē­jam to­mēr ir jā­mak­sā valsts no­de­va, uz­ai­ci­not šurp vies­strād­nie­ku, ta­ču in­flā­ci­jas dēļ tā ir kļu­vu­si vi­sai nie­cī­ga, un prak­tis­ki katrs uz­ņē­mējs to var smie­da­mies sa­mak­sāt. Ne­viens no pie va­ras eso­ša­jiem ne­do­mā šo no­de­vu pa­lie­li­nāt, tais­ni ot­rā­di – ne­pār­trauk­ti tiek plā­nots to ar­vien sa­ma­zi­nāt, pēc ie­spē­jas at­vieg­lo­jot ie­klī­de­ņu ie­plū­ša­nu Lat­vi­jā.

Ofi­ci­āli vi­ņi tiek dē­vē­ti par vies­strād­nie­kiem, bet fak­tis­ki tie ir jaun­i “Lat­vi­jas past­āvī­gie ie­dzī­vo­tā­ji”, t.i., ne­oi­mig­ran­ti. Ne­sen bē­dī­gi sla­ve­nā E.Al­der­ma­ne in­ter­vi­jā “Lat­vi­jas Avī­zei” iz­tei­cās, ka šo­brīd gan na­tu­ra­li­zē­ja­mo īpat­ņu ap­joms esot kri­ties, ta­ču vi­ņa ce­rot, ka drī­zu­mā tas at­kal pie­aug­šot, jo pē­dē­jo piec­u ga­du lai­kā ak­tī­vi esot pa­lie­li­nā­jies “past­āvī­go uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­ju” ie­gu­vu­šo cil­vē­ku skaits, un, kad li­ku­mā no­teik­tie 5 ga­di būs pa­gā­ju­ši, vi­ņi ar spa­ru me­tī­sies na­tu­ra­li­zē­ties. Lai arī šeit vē­la­mais, ne­lie­lā mē­rā pār­spī­lē­jot, tiek uz­dots par eso­šo, to­mēr, ne­ap­šau­bā­mi, dau­dzi pē­dē­jo 10-15 ga­du imig­ran­ti jau ir ie­gu­vu­ši LR pil­so­nī­bu un dau­dzi to ie­gūs tu­vā­ko 3-5 ga­du lai­kā.

Tā, lūk, mī­ļie lat­vie­ši, ka­mēr mēs pie­pra­sām iz­rai­dīt no Lat­vi­jas pa­dom­ju oku­pā­ci­jas lai­ka ie­klī­de­ņus, mū­su var­tu­ri ša­jā lai­kā rū­pē­jas par ar­vien jaun­u lai­mes mek­lē­tā­ju ie­plu­di­nā­ša­nu! To mums no­teik­ti va­jag sa­prast un at­ce­rē­ties! Īpa­ši jā­ņem vē­rā tas, ka iz­rai­dīt vi­ņus sa­ska­ņā ar starp­tau­tis­ka­jiem li­ku­miem būs daudz grū­tāk, jo ne jau oku­pā­ci­jas va­ra, bet paš­mā­ju tau­tie­šu-grūt­gal­vī­šu ie­vē­lē­tie ne­lie­ši un no­de­vē­ji tos Lat­vi­jā ie­lai­du­ši. Un tie­ši šjā zi­ņā mēs līdz­inā­mies dau­dzām Eiro­pas val­stīm. Ne­būt ne vi­sas tās pie­dzī­vo­ju­šas oku­pā­ci­ju, bet imig­ran­ti gan ta­jās čum un mudž (ie­mes­li tie pa­ši, kas Lat­vi­jā). Se­viš­ķi no šīs pro­blē­mas cieš Skan­di­nā­vi­jas val­stis – tā pa­ti Zvied­ri­ja, par ku­ru rak­sta sā­ku­mā mi­nē­tās pub­li­kā­ci­jas au­tors ir arī diez­gan pla­ši rak­stī­jis avī­zē “DDD”.

Tā­tad kā­pēc gan mēs ne­va­rē­tu at­rast ko­pī­gu va­lo­du ar tiem pat­ri­otis­ka­jiem spē­kiem Eiro­pā, kas pret šo sēr­gu cī­nās? Kas mums to trau­cē da­rīt? Vi­ņu pa­to­lo­ģis­kais naids pret ci­tām ra­sēm un tau­tām? Šau­bos, vai vai­ru­mā šo cil­vē­ku tāds past­āv. Vi­ņi ta­ču ne­do­das, pie­mē­ram, uz Āf­ri­ku, lai slep­ka­vo­tu tur dzī­vo­jo­šos meln­ādai­nos pa­mat­ie­dzī­vo­tā­jus. Vi­ņiem glu­ži vien­kār­ši ne­pa­tīk imig­ran­ti, lai kā­dai ra­sei un tau­tī­bai tie pie­de­rē­tu. Mul­si­na vi­ņu dar­bī­bas me­to­des? Nu la­bi, mēs va­ram iz­man­tot ci­tas. Es per­so­nī­gi ne­es­mu var­dar­bī­bas pie­kri­tējs un ne­ai­ci­nu uz to arī ci­tus, vien­lai­kus man ne­ce­ļas arī ro­ka un mē­le no­so­dīt tos, kas, no­ves­ti līdz iz­mi­su­mam (līdz­īgi kā mo­dža­he­di Če­če­ni­jā), ir ķē­ru­šies pie mie­tiem un na­žiem, lai at­brī­vo­tu sa­vu zem­i.

A.Gar­da un ci­ti pat­ri­oti mū­su var­tu­rus ir vai­rāk­kārt brī­di­nā­ju­ši, ka arī Lat­vi­jā var no­tikt kas tam­lī­dzīgs, un ne jau tā­pēc, ka mēs to tī­šu­prāt or­ga­ni­zē­sim. Vien­kār­ši tau­tas pa­cie­tī­bas mērs nav bez­ga­līgs, un, kad tā tiek no­ves­ta līdz ga­lē­jai ro­be­žai, arī sti­his­kā vei­dā var sāk­ties da­žā­di pro­tes­ti, kas, kā to lie­ci­na tās pa­šas Eiro­pas val­stu pie­re­dze, bie­ži vien pār­aug var­dar­bī­gās sa­dur­smēs. Mēs, pro­tams, ne­vē­la­mies, lai tas tā no­tik­tu, tā­pēc arī ka­ram šo pro­blē­mu pie lie­lā zva­na un aici­nām jau vis­tu­vā­ka­jā lai­kā uz­sākt ak­tī­vu tās ri­si­nā­ša­nu. Un lie­lis­ki bū­tu, ja ci­tu val­stu pat­ri­oti nāk­tu mums tal­kā, lai ak­tu­ali­zē­tu šo pro­blē­mu vien­lai­cī­gi vi­sā ES!

Tā­tad – kas bū­tu jā­da­ra mū­su var­tu­riem? Ko mums, pat­ri­otiem, no vi­ņiem ir stin­gri jā­piep­ra­sa? Pirm­kārt, ne­ka­vē­jo­ties iz­beigt jeb­kā­du imig­rā­ci­ju uz Lat­vi­ju! Ne par kā­du nau­du – ne tūk­sto­šiem, ne mil­jo­niem – mēs ne­drīk­stam ie­laist šeit vies­strād­nie­kus! Lai fir­ma­či pa­ši do­mā, kā ri­si­nāt dar­ba­spē­ka pro­blē­mu! Lai ban­kro­tē, ja ne­spēj ek­sis­tēt! Ga­lu ga­lā mums ir tir­gus eko­no­mi­ka, un valsts pri­vā­ta­jā biz­ne­sā ne­ie­jau­cas. Mū­su va­ras­vī­rus un sie­vas ta­ču ne­uz­trauc, kā trū­cī­gie Lat­vi­jas ie­dzī­vo­tā­ji pār­dzī­vo in­flā­ci­ju, dzī­ves dār­dzī­bas ne­pār­trauk­tu cel­ša­nos, kam ne­tiek līdz­i al­gas un pen­si­jas. Par to vi­ņi ne­uz­trau­cas, ci­ta lie­ta – ak vai, ja kā­dam jaun­ba­gāt­nie­kam nav, kas vil­lu uz­ceļ par pus­vel­ti, tad sā­kas vai­ma­nas: nav Lat­vi­jā dar­ba ro­ku, jā­ai­ci­na vies­strād­nie­ki…

Otr­kārt, jā­anu­lē vi­sas iz­snieg­tās uz­tu­rē­ša­nās at­ļau­jas (tā­pat pie­šķir­tās LR pil­so­nī­bas) vi­siem imig­ran­tiem un jā­liek vi­ņiem ne­ka­vē­jo­ties at­stāt Lat­vi­ju! Vi­ņu le­ga­li­zē­ša­na Lat­vi­jā jā­pas­lu­di­na par ne­li­ku­mī­gu kopš tās no­ri­ses brī­ža. Pa­likt te drīk­stē­tu vie­nī­gi tie, ku­riem ir pa­lai­mē­jies ap­pre­cē­ties ar li­ku­mī­ga­jiem LR pil­so­ņiem – tiem, kas te dzī­vo­ja līdz 1940.ga­dam un vi­ņu pēc­nā­cē­jiem.

Treš­kārt, vies­strād­nie­ku un imig­ran­tu ie­plu­di­nā­ša­na jā­pas­lu­di­na par ge­no­cī­du pret lat­vie­šu tau­tu un jā­so­da gan par tā re­ali­zē­ša­nu, gan aici­nā­ša­nu uz to (KL 71.p. un 71.-1.p.).

Pro­tams, pa­ši var­tu­ri ne­kad to ne­da­rīs, ja tau­ta ne­iz­ies ie­lās un to ne­pra­sīs. Pil­nī­gi pre­tē­ji – vi­ņi tur­pi­nās te ie­plu­di­nāt ar­vien jaun­us in­teg­rē­ja­mos un mū­su tau­tu iz­nī­ci­nāt! Lūk, pret ko bū­tu jā­pro­tes­tē, bet ne­vis jā­ceļ tro­be­le Los­ku­to­va jau­tā­ju­mā un jā­šaus­mi­nās, ka kāds dak­te­ris pa­ņem ap­lok­sni ar nau­du, ko pa­cients bez­maz ar va­ru ie­grūž vi­ņam ka­ba­tā. Tā­pat nav bū­tis­ki, kur – ka­fej­nī­cā, zvē­ru dār­zā vai var­būt sta­ci­jas tu­ale­tē – tiek iz­vir­zīts va­ras­vīrs, bet gan – kā­du po­li­ti­ku viņš re­ali­zē pret lat­vie­šu tau­tu, ie­kļu­vis augst­ajā ama­tā. Ie­mā­cī­si­mies ta­ču at­šķirt ne­bū­tis­ko no lat­vie­šu iz­dzī­vo­ša­nai vi­tā­li sva­rī­gā! Un sāk­sim bei­dzot vēr­tēt sa­vas tau­tas na­ci­onā­lās in­te­re­ses augst­āk par vi­sā­dām lai­cī­gām, sa­dzī­vis­kām lie­tām. Laiks ne­gai­da, lat­vie­šu tau­tu iz­nī­ci­na jau ne vairs pa die­nām, bet gan stun­dām. Mū­su va­rā ir to ne­pie­ļaut!

CĪ­ŅAI UN UZ­VA­RAI SVEIKS !!!

Aivars Ged­ro­ics

Dau­gav­pi­lī