|
Daudz tiek runāts par tiesāšanās ķēķi civillietās un privatizācijas strīdos, par kukuļošanu, un smērēšanu, par tiesu varas graušanu un tiesu prestiža zudumu. Diez vai var pazust tas, kas nemaz nav bijis? Laba daļa mūsu likumsargu nāk no okupācijas laika sistēmas, kur no partijas birojiem uz “Tautu tiesām” plūda instrukciju straume par to, ko un kā vajag notiesāt. Šodien mazliet citādi tas pats ķēķis vien turpinās.
Krievijas demokrāti uzdāvināja Latvijai veselu kalnu no arhīviem izrakstītu tiesu materiālu, kas apkopoti glītos sējumos. “Tur apkopotā patiesība ir labs pretsvars vecajai impēriskajai liekulībai,” rezumēja LR sūtnis Krievijā Andris Teikmanis. Patiesi vārdi. Lielās politikas vārdā Padomju tiesas bija spējīgas uz visu – pat pārvērst civillietas par krimināllietām un patriotus pārdēvēt par “tautas ienaidniekiem”.
Tā kā “džins izsprucis no pudeles” un informācija no slepenajiem arhīviem vairs nav slepena, tad pats Krievijas prezidents eksčekists Putins, ārēji skumdināts un tautai līdzi jūtošs, piedalījās komunistu upuru piemiņas pasākumā Botovā. Viņš noliec galvu patiesības priekšā, bet mūsu LR likumus sargājošā prokurore Garanča ne…
Rūpīgi sekojot līdzi LNF darbinieku Aivara Gardas, Līgas Muzikantes un Ilzes Liepas tiesas procesam, nevarēju atrast nekādus patiesus un vērā ņemamus argumentus prasības uzturēšanai. Advokāti, liecinieki un tiesas procesā pieaicinātie eksperti pārliecinoši sagrāva procesa pasūtītāju izraudzīto “ekspertu” safabricēto, melīgo apsūdzību, un tiesa pamatoti atzina apsūdzību par noraidāmu.
Ja nu vispār ir iespējams LNF darbiniekiem pierakstīt kādu “vainu”, tad tā ir viņu konsekventā politiskā nostāja, kas balstās uz Saeimas pieņemto deklarāciju par Latvijas okupāciju. Vēsturiskās patiesības vārdā Latvijas valsts uztur Okupācijas muzeju un Vēsturisko komisiju pie LR Valsts prezidenta kancelejas. Komisija pētī Latvijas okupācijas perioda komunistu noziegumus un genocīdu pret Latvijas tautu. Taču vispārzināma patiesība un netaisnības nav tikai jāpēta un jāpierāda, bet gan jānovērš, atjaunojot likumību un latviešu tautas tiesības pat tad, ja tas nepatīk Brandava tipa politiķiem.
LNF darbība, kas izpaudusies aicinājumos novērst PSRS izdarītās okupācijas sekas Latvijā, ir caurcaurēm likumīga, vēsturiskajai patiesībai un starptautisko tiesību aktiem atbilstoša un netiesājama, lai arī cik neparocīga tā šķistu nodevīgajiem politikāņiem.
Apstāklis, ka prokurore Garanča ir safabricēto un zaudēto lietu pārsūdzējusi, liek šaubīties par viņas godprātību un rada aizdomas par viņas politisko atkarību no Latvijai naidīgiem spēkiem. Tas met smagu ēnu uz LR prokuratūru un valsti kopumā.
Lai novērstu tiesiskuma graušanas eskalāciju Latvijā, aicinu LR Ģenerālprokuroru Maizīša kungu un LR Augstākās tiesas priekšsēdi Guļāna kungu izvērtēt prokurores Ievas Garančas darbības motīvus un atbilstību amatam! Uzskatu, ka spriedums LNF darbinieku lietā ir taisnīgs un pārliecinošs, bet prokurores apelācijas protests – vai nu politiskas verdzības apliecinājums, vai cīņa par nepelnītu aptraipītā mundiera godu.
Andrejs Kavacis
Prāvests emeritus |