DDD: 3.novembrī notika tautas sapulce Doma laukumā. Jūsuprāt, vai šis pasākums bija izdevies?

Aivars Garda: Pasākums bija izdevies no tā viedokļa, ka lietainā laikā atnāca daudz cilvēku, lai protestētu pret valdību. Tomēr diemžēl runas, kas skanēja šajā sapulcē, nebija valstiski nozīmīgas. Tika uzsvērts, ka valdība ir negodīga – tam visam piekrītu. Bet neviens nerunāja, ka valdība ir jāgāž, jo tā ar Krieviju parakstīja nodevīgu robežlīgumu, tādējādi atdodot Latvijas daļu – Abreni. Tāpat arī Valsts prezidents savā uzrunā varēja izmantot šo lielisko izdevību – tautas priekšā pateikt, ka šī valdība ir jāgāž par nodevīga robežlīguma parakstīšanu, par dekolonizācijas neveikšanu utt. Bet Zatlers to neizdarīja.

DDD: Kādas ir jūsu domas par valdības krišanu?

A.G.: Valdībai ir jākrīt par nodevību latviešu tautu, bet ne jau tāpēc, ka Kalvītis atlaida Loskutovu. Apslēptais valdības neveiksmju cēlonis ir tāds, ka pie tās atgriežas Karmas rats. Par nodevību viņi tiek sodīti. Un tas jau vēl šobrīd ir ļoti maz – gluži vienkārši draud atlaišana. Bet revolūcijas laikā viņiem tiktu izpildīts nāvessods. Tāpēc – lai valdības vīri un sievas mudīgāk “tinas prom” un saka paldies, ka pagaidām vēl ar veselu ādu izsprukuši.

Protams, valdības krišana ir izdevīga Jaunajam laikam, jo tad viņi var nokļūt pie varas. Bet mums, latviešu patriotiem, jāapzinās, ka Jaunais laiks nav patrioti. Jo par patriotu var saukt tikai to, kurš no sirds vēlas atbrīvot Latviju no okupantiem un dara visu iespējamo, lai tas tiktu paveikts. Repše, Jaunais laiks bija pie varas, bet neko neveica Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas labā, spēra tikai vārgu solīti krievu skolu reformas virzienā. Tikuši veikti tikai tādi puspasākumi. Un mēs redzam, pie kā tas viss ir novedis – latvieši brauc prom, mūsu bērniem jāmācas krievu valoda… Bet sapulcē Doma laukumā mēs nedzirdējām nevienu, kurš izteiktos par šo pašu būtiskāko problēmu Latvijā – par okupantu klātbūtni un Abrenes atdošanu. Kas tad tā par inteliģenci, kas necīnās par savas tautas interesēm?!

DDD: Tā saucamā inteliģence pirms sapulces aicināja cilvēkus nebūt rupjiem un nenolaisties līdz valdības līmenim. Vai sašutums par valdības nodevību var būt rupjš?

A.G.: Nē, paužot patiesību un sašutumu par netaisnību netiek izrādīta rupjība. Ja zagli nosauksi par zagli, okupantu – par okupantu, nodevēju – par nodevēju, tu nebūsi rupjš. Tautai ir pilnīgas tiesības uz šāda vērtējuma atklātu paušanu, jo tai pieder suverēnā vara.

Valsts varai ir jābūt atbildīgai par savu rīcību un tautai ir tiesības pieprasīt šo atbildību. Latvijas Nacionālā fronte jau vairākkārt ir brīdinājusi, lai valsts vīri un sievas atjēdzas un kaut ko sāk darīt tautas labā, citādi taisnīgais sašutums pieaug. Piemēram, šobrīd pat tāds sīkums kā Loskutova atlaišana tik ļoti ir saviļņojis sabiedrību. Protams, mēs neesam tik naivi, lai nesaskatītu, ka šeit spēcīgi darbojas kādas konkrētas vēstniecības atbalsts un ietekme. Loskutovs kalpoja tikai par ieganstu. Jo, ja uz šādu pasākumu aicinātu kādi citi, tad tas diez vai būtu tik apmeklēts. Televīzijā, radio visu laiku ziņoja par sapulci Doma laukumā, jo tas bija izdevīgi tai varas daļai, kas noskaņota pret valdībā pārstāvētajām partijām, – tātad sistēmas atļautajai opozīcijai, kuru atbalsta viena zināma vēstniecība.

DDD: Vai jūs ieteiktu mūsu lasītājiem un LNF atbalstītājiem piedalīties šādos pasākumos?

A.G.: Mēs bijām sapulcē Doma laukumā un piketā pie Saeimas, lai redzētu un zinātu, kas notiek. Mēs esam nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas dalībnieki un laikraksta “DDD” žurnālisti, tādēļ sekojam līdzi aktuālākajām norisēm valstī. Protams, līdzīgi kā šo pasākumu organizētāji arī mēs atbalstām valdības krišanu – tikai pilnīgi citu motīvu dēļ.

Es uzskatu, ka arī mūsu lasītājiem būtu ieteicams ierasties šādos pasākumos. Neviens neliedz ar plakātiem norādīt uz valdības nodevību Abrenes jautājumā. Ja lietainajā un drēgnajā 3.novembrī mūsu kūtro tautu tik lielā apmērā bija iespējams sapulcēt Doma laukumā, tad tas ir pozitīvs fakts. Vienlaikus es pilnīgi piekrītu tiem, kas jau mūsu avīzes slejās ir norādījuši un vaicājuši, kur šie cilvēki bija tad, kad tika balsots par Abrenes atdošanu Krievijai?! Tad pulcējās tikai daži simti, bet kur bija pārējie? Tomēr, uzskatu, ka tik un tā arī uz šādu pasākumu, kāds notika 3.novembrī, ir jāatnāk, lai pēc tam pulcētos kaut kam nopietnākam.

Intervēja Līga Muzikante