Es un, domājams, lielākā latvju patriotu daļa esam kategoriski pret šādas institūcijas ieviešanu. Uzskatu, ka cilvēki, kas šobrīd, kad savā Tēvzemē nedraud dzīvības briesmas, tomēr, piedzīvojumu kāres mākti vai cerībā uz kādiem mistiskiem materiāliem labumiem nākotnē, pametuši Latviju, atteikušies no mūsu valsts pilsonības un arī savus bērnus tajā nereģistrē, ir visīstākie mūsu tautas nodevēji. Pēc manām domām, viņiem ne tikai nav jādod dubultpilsonība – viņus vispār nedrīkstētu ielaist atpakaļ Latvijā (diemžēl praktiski tas nav īstenojams, jo pēc pievienošanās bēdīgi slavenajam Šengenas līgumam jebkāda robežkontrole Rietumu virzienā no Latvijas izzudīs).

Tā vietā, lai paliktu savā Tēvzemē un cīnītos par cilvēcīgiem dzīves apstākļiem, šādi cilvēki labāk izvēlas parazitēt uz kakla citām tautām, kuras dzīvo savās etniskajās dzimtenēs. Kauns un negods, ka mūsu tautas kokam ir tādi nokaltušie zari! Taču nokaltušos zarus, kā zināms, nocērt un sadedzina, nevis nes uz istabu un liek uz galda goda vietā kā puķes vai košumkrūmus. Cik gan šādos radījumos daudz naida pret Latviju, latviešiem, latviešu valodu un visu latvisko! Par to var palasīt kaut vai interneta portālu komentāros – piemēram, http://www.tvnet.lv/zinas/board/?parentid=187154&id=334468&offset=0. Mums tikai būtu jāpriecājas, ka šādi tipiņi pamet Latviju un vairs neatgriežas. Tomēr mēs vēl gribam viņus kā kaķus aiz astes uz šejieni atpakaļ atvilkt.

Starp citu, pirmskara Latvijas laikā spēkā bija likums, ka sieviete, kas apprecējusies ar ārzemnieku, zaudē LR pilsonību. Ļoti labs un pareizs likums! To noteikti varētu atjaunot – tikai, lai nebūtu dzimumu diskriminācijas, analogi attiecināt arī uz vīriešiem. Ja reiz cilvēks izvēlējies laulāties ar ārzemnieku, lai tad viņš arī pats par tādu kļūst! Attiecībā uz šāda pāra bērniem – ja viņi izaugs par Latviešu Patriotiem (kas gan ļoti maz ticams!), paši, sasnieguši pilngadību, varēs atteikties no ārvalsts pilsonības un iegūt Latvijas pavalstniecību, ja to vēlēsies. Bet nav nekādas vajadzības (tas ir pat noziedzīgi!) jau priekšlaikus pasludināt viņus par Latvijas pilsoņiem, dodot iespēju baudīt visas privilēģijas, kas piemīt viņu izcelsmes valsts iedzīvotājiem, kuri tajā dzīvojuši gadsimtiem ilgi, par spīti visām dzīves grūtībām nav to pametuši un negrasās to darīt arī nākotnē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka lielākā daļa šo nodevēju atvašu varbūt vispār nekad dzīvē neatbrauks uz Latviju.

Vai tad mums nepietiek jau ar okupantu dzeguzēniem, kuriem pašreizējais likums prasa piešķirt pilsonību, ja viņu vecāki (okupanti) rakstveidā izsaka šādu vēlmi? Vai nepietiek ar to, ka saskaņā ar pašreizējo noziedzīgo Pilsonības likumu katrs okupantēns, kas beidzis skolu ar latviešu mācību valodu, var automātiski reģistrēties kā Latvijas pilsonis? Acīmredzot nepietiek, jo latviešu tauta savā Tēvzemē tomēr neiet bojā tik ātri, kā to gribētu mūsu tautas slepkavas... Tāpēc tiek meklēti arvien jauni un jauni ceļi kā šo iznīcību paātrināt.

Svarīgi arī atzīmēt, kas ir tie, kuri atbalsta šādas dubultpilsonības idejas. Vispirms tā ir Naturalizācijas (īstajā vārdā būtu saucama – Genocīda) pārvalde, tāpat atklāti prokrieviskā-kosmopolītiskā partijele LC/LPP. No šiem veidojumiem, protams, neko citu nevarētu arī gaidīt. Tāpat skaidrs, ka okupantu lobiji SC un PCTVL arī to aktīvi atbalstīs. Tā dēvētie centristi – TP un JL – pagaidām ieņem nogaidošu pozīciju, paši nevarēdami izlemt, kurā pusē nostāties. Taču viņu divkosība un nelietība tāpat sen zināma. Toties sevi spilgtā gaismā atkal parāda tēbisti, apliecinādami, ka ir tipiski demagoģi-viltusnacionāļi, kuriem latviešu tautas iznīkšana labākā gadījumā ir vienaldzīga, ja ne pat vēlama, citādi viņi nekad ar tādu iedvesmu nemestos atbalstīt šo murgaino ideju. Šāda likuma norma, redz, esot nepieciešama, lai izrādītu pretimnākšanu bēgļiem un padomju genocīda upuriem. Taču patiesībā tie, kas Otrā Pasaules kara beigās bija spiesti pamest Latviju, un viņu pēcnācēji, ja gribēja, jau sen varēja reģistrēties par LR pilsoņiem. Ja viņi to līdz šim nav izdarījuši – tātad nav gribējuši. Kas mums atliek? Vai būtu jāmetas viņu priekšā uz ceļiem lūgšus lūdzoties: “Ņemiet taču mūsu pilsonību – gan jau varbūt kādreiz dzīvē jums tā noderēs…”?

Savukārt, tie pašlabuma meklētāji uz citu tautu ciešanu rēķina, kas pametuši Latviju 4.maija režīma valdīšanas laikos, ar savu gļēvo, nodevīgo rīcību ir pelnījuši esošās pilsonības atņemšanu, nevis dubultās piešķiršanu. Tomēr šajā jautājumā “patrioti” no TB vēlreiz nostājas varturu-integrētāju pusē. “Nē, tā ir mūsu tautas daļa, kas jāsauc atpakaļ, jāmēģina iekļaut atkal Latvijas iedzīvotāju vidū!” – viņi deklarē, tādējādi spilgti apliecinādami, kas ir paši. Ne velti paruna teic: “Kas ir tavi draugi (aizstāvamie), tas esi arī tu pats!”...

Vārdu sakot, domāju, ka Īsteniem Patriotiem kļuvis skaidrs – šāda dubultpilsonības likuma normas pieņemšana nekādā ziņā nav pieļaujama! Jo jau sirmā senatnē mūsu senči dainoja: “Ak, Latvija, Tu mana dārgā Tēvija! Kas Tevi nemīļo, nav vērts, ka Tevi apdzīvo!”.

Iespēja iegūt LR pilsonību kā piedevu vēl kādas citas valsts pilsonībai ir kā spļāviens sejā visiem krietnajiem, savu zemi un tautu mīlošajiem Tautiešiem-Patriotiem. Taču skaidrs, ka šāds likums tiks pieņemts, ka tauta pret to nesāks protestēt. Tādēļ aicinu ikvienu Latvju Dēlu un Latvju Meitu apdomāties, ko mēs gan kā personības individuāli, gan kā kādas sabiedriskas organizācijas (ja tādā sastāvam) dalībnieki varam darīt, lai nepieļautu šo nejēdzību. Piketi, sapulces, ielu gājieni, parakstu vākšana... viss, viss jāliek darbā, lai šāda LR pilsonības iztirgošana (kas faktiski notiek jau kopš 1995.gada) vienreiz beigtos. Šis jautājumus ir krietni svarīgāks par tā saucamajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos, par kuriem šovasar notika referendums. Arī dubultpilsonības jautājumā noteikti būtu nepieciešama tautas nobalsošana.

PAR LATVIJU UN LATVIEŠIEM – PATRIOTIEM CĪŅAI SVEIKS !!!

Aivars Gedroics

Daugavpilī