DDD: Aivar, arī jūs piederat pie sabiedrībā pazīstamiem un populāriem cilvēkiem. Bet kādēļ jūsu vārds nebija zem aicinājuma piketēt pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu atlaist Loskutovu? Kādēļ jūs neuzstājāties medijos ar sašutuma pilnām runām, pieprasot valdības demisiju?

Aivars Brīze: Kādēļ es nepiedalījos tā saucamās inteliģences, kultūras pārstāvju, kuriem it kā rūpot Latvijā notiekošais, aktivitātēs? Uzskatu, ka tā saucamais protests pret Loskutova atlaišanu bija tikai iegansts, lai aizmugurē darītu lielas cūcības Latvijai. Man šobrīd grūti pateikt, kas tieši tas varētu būt, bet es domāju, ka visai drīz mēs to ieraudzīsim.

DDD: Vai pat aicinājums aizstāvēt tiesiskumu Latvijā liek jums šaubīties par akcijas rīkotāju labajiem nodomiem?

A.B.: Jā. Turklāt šaubas ir ļoti lielas. Manas neuzticēšanās iemesls, pirmkārt, ir akcijas ierosinātājs – Sorosa liberālo un antinacionālo, sabiedrību degradējošo ideju aktīvs atbalstītājs Latvijā – laikraksts “Diena”. Šai avīzei, kuru atbalsta cionisti, nekad neesmu uzticējies. Faktiski, ar šo vienu apstākli jau pietiek, lai ikvienam būtu pamats aizdomāties, ka kaut kas nav tā kā vajag.

Kas attiecas uz tiesiskumu, tad, domāju, neviens nešaubās, ka tas ir vajadzīgs un ka mūsu valstī tā gluži vienkārši nav. Taču man ir jautājums gan dedzīgajiem protesta akcijas rīkotājiem, gan tiem cilvēkiem, kuri atsaucās un piedalījās piketā pie Saeimas: kur jūs atradāties tajā brīdī, kad Saeimā notika balsojums par Abreni? Tas taču Latvijai ir daudzreiz svarīgāk! Ratificējot robežlīgumu, atdodot Krievijai Latvijas teritoriju, tika pārkāpta Satversme – valsts pamatlikums, tiesiskuma garants. Kādēļ tajā brīdī tā saucamās inteliģences pārstāvji, kultūras cilvēki neuztraucās par tiesiskumu un neaicināja cilvēku masas pie Saeimas? Tad kaut kā nemanīju Ēlerti, Sipenieci, Putni un citus “nevienaldzīgos” raujamies pie vārda, lai atgādinātu, ka nedrīkstam būt vienaldzīgi, ka malā stāvēšana ir līdzatbildība nelietīgā rīcībā. Tāpat neesmu manījis, ka laikraksts “Diena” rūpēs par tiesiskumu valstī protestētu pret laikraksta “DDD” tiesāšanu. Vispār jau nav ko brīnīties par “Dienas” rīcību, jo visiem tāpat skaidrs, kā intereses pārstāv šī avīze.

DDD: Jā, bet tomēr ļoti daudzi atsaucās aicinājumam un piedalījās piketā.

A.B.: Dalībnieku bija salīdzinoši daudz, taču, manuprāt, tas nav objektīvs rādītājs, lai teiktu, ka sorosiešiem ir liels sabiedrības atbalsts. Daudzi aizgāja pie Saeimas, jo jūtas apkrāpti. Mēs par to jau esam runājuši iepriekšējās intervijās – diemžēl mūsu tauta ir apolitiska. Cilvēki daudzas lietas nesaprot, tādēļ ar viņiem ir viegli manipulēt. Konkrētā protesta akcija bija izdevusies, jo cilvēki tika aicināti aizstāvēt desu un pelmeņu līmeņa “vērtības” – ja jūs mums nedosiet desu, mēs kliegsim! Mums nevajag deokupāciju un dekolonizāciju, dodiet tikai desu un pelmeņus!

DDD: Cilvēki diemžēl nesaprot, ka pat tad, ja Kalvīša valdība atkāpsies, situācija valstī neuzlabosies.

A.B.: Protams, ka neuzlabosies, lai neteiktu, ka var kļūt tikai sliktāk. Pie varas būs atkal tie paši vēži, tikai citās kulītēs. Pieņemsim pat, ka parādīsies kāds jauns cilvēks, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņam ātri smadzenes iestellēs “pareizā virzienā”.

DDD: Kam būtu jānotiek, lai cilvēki akli neskrietu pie Saeimas aizstāvēt kaut kādu Loskutovu, lai nebļautu tikai par desu, bet saprastu, ka ir daudz svarīgākas vērtības, par kurām patiesi jācīnās?

A.B.: Varbūt tas izklausīsies kā pārāk skaļš lozungs, bet, manuprāt, tautai beidzot jāsaprot, ka šī ir viņu zeme, šī ir vienīgā vieta pasaulē, kas pieder latviešiem. Šajā zemē viņi ir vienīgie, kas pēc visiem likumiem var būt saimnieki, un viņi nedrīkst sēdēt mājās, glupi blenzt televizorā un spriedelēt par nebūtiskiem jautājumiem. Vissvarīgākais šobrīd ir būt aktīviem savas zemes un tautas nacionālo interešu aizstāvjiem.

DDD: Domāju, daudziem bija pārsteigums, ka šoreiz ļoti aktīvi nākt pie Saeimas un protestēt aģitēja cilvēki, kuri līdz šim nav bijuši, ja tā var teikt, politiski aktīvi. Es domāju, piemēram, Baibu Sipenieci-Gavari, kura pēkšņi ir pamodusies un aicina arī citus nepalikt malā, jo bezdarbība šajā situācijā būšot atbalsts notiekošajam. Cik daudz, jūsuprāt, mediji būtu vainojami valstī notiekošajā?

A.B.: Protams, ka mediju lobētās idejas ir pilnīgi degradējušas sabiedrības vērtību skalu. Runājot konkrēti par Baibu Sipenieci, man grūti pateikt, kādēļ viņa pēkšņi tik aktīva. Negribas apvainot cilvēku, nezinot faktus, bet tā lieta, šķiet, tīra nav – tas skaidrs. Vai kāds var pateikt, konkrēti uz ko aicināja pagājušajā nedēļā notikušās protesta akcijas organizatori? Izskanēja tikai vispārējas frāzes bez pamatojuma – viņi ir zagļi, un viss! Nometīsim šos zagļus, lai viņu vietā var nākt jauni zagļi. Pagaidīsim simts dienas un atkal iesim pie Saeimas, lai pateiktu, ka pie varas ir zagļi. Un kas tālāk? Manuprāt, kādam ir ļoti izdevīgi, lai valstī sāktos haoss, kura aizsegā var uztaisīt lielas rebes.

Lai kāda šobrīd ir valdība, manuprāt, bīstamāka ir iespējamā Jaunā laika un Saskaņas centra draudzība. Vienu brīdi Jaunais laiks izliekas par īstiem nacionālistiem, bet tad pēkšņi lielie draugi ar Kremlim uzticīgo Saskaņas centru. Kariņš ar Ušakovu kā tādi puikas, rociņās sadevušies, aizjož pie Zatlera, klanās un prasa Saeimas atlaišanu. Neesmu politisko zinātņu speciālists, lai varētu izskaidrot notiekošo un prognozēt turpmākos notikumus, bet intuitīvi jūtu, ka viss iet šreijā. Man ļoti gribētos ticēt Zatlera mugurkaulam un nacionālajai nostājai.

DDD: Laiks rādīs viņa nostāju, jo tieši viņam šobrīd iespējams apstādināt noziedzīgo robežlīguma stāšanos spēkā.

A.B.: Patiesībā tā arī ir, jo, iekams viņš nav parakstījis ratifikācijas rakstu, robežlīgums nav spēkā. Runājot par Latvijas-Krievijas robežlīgumu, šis ir spilgts piemērs, ka valsts vadītāji tautu uzskata par muļķiem. Tik svarīgā jautājumā kā robežlīgums nedrīkst teikt tautai: “Stāviet pie ratiem!” Mūsu valdība paķēra piedāvātās ēzeļa ausis un laimīgi atdeva Latvijas teritoriju Krievijai. Absurds! Ja nevarēja vienoties par teritorijas atdošanu, tad kādēļ neprasīja kompensācijas? Tas, protams, nav labākais variants, bet tomēr variants, nevis vienkārši uzdāvināt Latvijas zemi? Par ko? Par to, ka viņi mūs okupējuši? Un ko mūsu tā saucamā inteliģence? Klusē un priecājas par ēzeļa ausīm. Tur, kur tautai bija sašutumā jāsaceļas, tur tās nebija. Patiesībā jau arī tas, ka pieci tūkstoši cilvēku, sorosiešu aicināti, sapulcējās pie Saeimas nav rādītājs – tā nav tauta. Tas bija pūlis.

“Māžojies ar zvaigzni”…

DDD: Kā jūs kā mūziķis vērtējat šobrīd tik populāros dziedāšanas šovus, kuros piedalās gandrīz dziedāt neprotoši politiķi, uzņēmēji, sportisti un citu darbības sfēru pārstāvji?

Aivars Brīze: Tas ir ārprāts! “Gudrie” raidījumu producenti ir saskatījušies tā saucamajās rietumu demokrātijas izvirtušajās valstīs notiekošo un tagad to pašu realizē šeit, ar balagānu nopelnot lielu naudu. Paņem mēslu, ietin to spožā konfekšu papīrā un pārdod kā gardumu...

Trakākais, ka šādi tiek degradēta attieksme pret darbu. Ikviens darbs ir cienījams, arī dziedātāja. Ar šiem šoviem tiek radīts iespaids, ka būt par dziedātāju ir ļoti viegli. Tas nav viegli, jo ļoti daudz jāmācās, jāstrādā, lai kļūtu par dziedātāju. Tas, ko mums tā pati izvirtusī Eiropa baro kā kaut ko ģeniālu, patiesībā ir nekam nederīgi krāmi. Mēs uzķeramies, jo tā ir viegla nauda. Degradējas arī sabiedrības gaume, jo nav jau izvēles iespējas – visur tikai lēts balagāns.

DDD: Starp citu, salīdzinoši ar Krievijas televīziju, Latvijā vispār nav analītisku raidījumu, kuros parādītos dažādi viedokļi, lai skatītāji paši brīvi varētu veidot savu nostāju par valstī notiekošo.

A.B.: Mums ir tikai viens raidījums – “Kas notiek Latvijā?”, kurā viss tiek apskatīt politkorekto robežu ietvaros. Tāpēc jau tauta arī ir politiski neizglītota. Cilvēkos zudusi spēja domāt, analizēt un izdarīt pareizus secinājumus. Viss notiek emociju un instinktu līmenī – iedeva desu, baigie malači! Neiedeva – zagļi un nelieši! Vai kāds iedomājas, ka jāprasa nevis desa, bet dekolonizācija?

Atgriežoties vēl pie dziedāšanas šoviem, gribu teikt, ka manī sašutumu izraisa attaisnošanās, ka nav ko uztraukties par dziedāšanas kvalitāti, ka tā jau tikai izklaide – šovs. Kādas muļķības! Kādēļ tad šiem šoviem ir nosaukums: “Dziedi ar zvaigzni”?

DDD: Varbūt vajadzēja tos nosaukt – “Māžojies ar zvaigzni”…

A.B.: Jā, tas būtu precīzāk. Kādēļ tad, piemēram, netiek organizēti šovi: zvejo ar zvaigzni, Māra Šveiduka bodibildinga talantu fabrika vai Maijas Tabakas gleznošanas fabrika? Būtu labāk organizējuši šovu – “Apzaļumosim Latviju!”. No tāda pasākuma vismaz būtu kaut kāds labums, un cilvēku prāti arī netiktu degradēti.

Intervēja Liene Apine