Kā pierādījums mūsu "brīvībai" bija š.g.16.marta Valsts Drošības policijas rīcība. Bez pamatojuma tika aizturēti Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāji Dailis Rijnieks un Viktors Mūrnieks, un citi aizsargi, latviešu tautas patrioti, daudziem tika ieteikts neiziet ārā no mājām. Kad cilvēki vakarā televīzijā vēroja ainas, kā aizsargu formā tērptu vīru cienījamos gados policisti cenšas iegrūst mašīnā, daudziem radās asociācijas ar 1987.gada notikumiem un pamatots sašutums – kur tad ir tā varas vīru solītā demokrātija un rīcības brīvība? Drošības policijas priekšnieks J.Reiniks taisnojās, ka uz savu roku viņš neko nedarīja. Tas viss esot darīts pēc norādījuma no augšas – Latvijas Nacionālās drošības padomes, kuras priekšsēdētāja ir prezidente V.Vīķe-Freiberga. Skandalozi, bet fakts! Padomē vēl darbojas Saeimas priekšsēdētājs J.Straume (TB/LNNK), Ministru prezidents A.Bērziņš (LC), M.Segliņš (TP), deputāts Dz.Kudums (TB/LNNK) un citi "varoņi". Aivaru Gardu visi, kam nav slinkums, apsaukā par provokatoru, čekistu, skandālistu un citādi, bet, piedodiet, atvainojiet, Aivaru Gardu nav izvirzījis bijušais čekists Bojārs. Pēc elementāras loģikas likumiem spriežot, kam vairāk var uzticēties – Aivaram Gardam vai V.Vīķei-Freibergai, kuru prezidentes krēslā iesēdināja J.Bojārs? Kurš galu galā ir skandalozs, A.Garda vai iepriekšminētās personas no Nacionālās drošības padomes? Vai tiešām Latvijā kāds vēl ir tik naivs un domā, ka Vaira Vīķe-Freiberga un 4.maija režīms darbojas latviešu tautas un citu likumīgo pavalstnieku un to pēcnācēju interesēs?

Pēc likuma Jāņa Reinika vadītā Valsts Drošības policija nedrīkst nodarboties ar jautājumiem, kas nav saistīti ar Latvijas valsts drošību. Tas, ka tā tomēr izmeklē, vai tikai kāds pederasts nav apvainots kādā no grāmatas "Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts" autoru darbiem, arestē uz četrām stundām savā brīvdienā un svētku dienā 16.martā grāmatas izdevēju, pirms tam veicot pamatīgu izsekošanas darbu, var liecināt par to, ka Latvijas valsts drošība balstās uz pederastiem – šiem taisnās zarnas operatoriem. Tādā gadījumā Latvijas Nacionālā fronte, aizsargi un aizsardzes patiesi ir šo "valsts drošības balstu" grāvēji. Smieties vai raudāt? Patiesībā jau Drošības policija Tautas partijas ministra Mareka Segliņa vadībā nekalpo latviešu tautas ideāliem, bet darbojas 4.maija režīma interesēs. Latviešu tautas un valsts drošība nekad nevar balstīties uz pederastiem. Tātad šie izcilie mēslu kulstīšanas lielmeistari ir Latvijas ceļa, Tautas partijas, Tēvzemes un Brīvības un LNNK, LSDSP jeb Bojāra partijas, PCTVL jeb Jurkāna partijas un citu sīkāko partiju izveidotā pretlatviskā 4.maija režīma balsts, jo neviena no šīm partijām nenosoda homoseksuālismu, tātad atbalsta to. Visas šīs partijas neizskaidro latviešu tautai to faktu, ka Eiropas Savienība pieprasa Latvijai kā kandidātvalstij pirms iestāšanās tajā vispirms degradēties, pieņemot mēslu kulstīšanu par normālu dzīves sastāvdaļu. Arī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga varonīgi klusē kā Zoja Kosmodemjanska, jo pederastu "ideālus" nedrīkst atklāt tautai. Vai klusēšana ir piekrišanas zīme? Arvien plašākos latviešu tautas slāņos, it sevišķi tajos, kuri ir novesti nabadzībā (tātad lielākajā daļā!), rodas neapmierinātība un svēts sašutums par to valstisko iekārtu, kuru latviešu tautai uzspiež 4.maija republikas vadoņi.

Līdzīgus jautājumus ir pamats uzdot arī Latvijas Nacionālajai frontei, kuras locekļi arī tika aizturēti jau minētajos 16.marta Drošības policijas reidos un citādos veidos vajāti par savu darbošanos. Tā kā LNF darbība ir pilnīgi likumīga, tās locekļu vajāšana ir nepamatota un pretlikumīga. Latvijas Nacionālās frontes izvirzītās prasības pēc Latvijas deokupācijas, dekolonizācijas un deboļševizācijas 4.maija republikas valdošajās aprindās tiek dēvētas par provokatīvām. Taču LNF uzskata un ir to pierādījusi, ka provokatīva un noziedzīga ir vēršanās pret taisnīgo un starptautiskajās normās balstīto likumīgo procesu – okupācijas seku likvidēšanu, ko pieprasa ne tikai LNF biedri un atbalstītāji, bet visi latviešu tautas patrioti, un kā realizāciju vēlas lielākā daļa latviešu tautas. Kādēļ mūsu pašreizējo valsts politiku var saukt par provokatīvu? Tādēļ ka šī politika, kas nav vērsta uz Latvijas dekolonizāciju – vienīgo iespēju latviešu tautai savā Dieva dotajā zemē izdzīvot un atgūt pašnoteikšanās tiesības, ir laika vilkšana un problēmu nerisināšana, kā rezultātā Latvijā saglabājas pamats konfliktam starp likumīgajiem Latvijas Republikas pavalstniekiem (1918.gada Latvijas Republikas pilsoņiem, to pēctečiem) un civilajiem un militārajiem okupantiem, kuri šeit iesūtīti laikā, kad mūsu valsts bija okupēta.

Aicinām visus Latvijas 18.novembra Republikas likumīgos pavalstniekus neatzīmēt 4.maija svētkus, jo tie patiesībā nav latviešu tautas svētki, bet gan latviešu tautas paverdzinātāju – patiesi skandaloza režīma svētki. Pilnīgi iespējams, ka vēsturnieki nodēvēs šo pretlatvisko režīmu par nožēlojamo kangaru-pederastu režīmu.

LNF Stratēģijas padomes vārdā

priekšsēdētāja vietniece Līga Muzikante