|
drīz referendums
Iespēja iepļaukāt!
Šā gada 7.jūlijā, sestdienā, notiks tautas nobalsošana jeb referendums par Valsts prezidentes apturēto likumu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu.
Pretēji vispārpieņemtiem viedokļiem un Vairas Vīķes-Freibergas vēlmēm LNF rosina nobalsot pret grozījumu atcelšanu.
KĀ RĪKOTIES REFERENDUMĀ?
7.jūlijā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 7 rītā līdz 10 vakarā un balsot varēs jebkurā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārvalstīs. Būs divas balsošanas zīmes – katram no apturētajiem likumiem, un vēlētājiem būs jāatbild (par vai pret) uz šādiem jautājumiem:
1. Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atcelšanu?
2. Vai Jūs esat par 2007.gada 1.marta likuma “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atcelšanu?
Referendums būs noticis, ja tajā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita jeb 453 730 vēlētāji. Likumi būs atcelti tautas nobalsošanā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem atbalstīs likumu atcelšanu.
Atgādinām, ka valdība izmaiņas šajos likumos pieņēma Satversmes 81.panta jeb steidzamības kārtībā. Tie galvenokārt noteica lielāku parlamentāro kontroli pār drošības dienestiem. Kā arī galvenās izmaiņas būtu Valsts drošības iestāžu padomes vadībā. Iepriekš Valsts drošības iestāžu padomi veidoja SAB, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, kā arī Drošības policijas priekšnieki, no kuriem viens bija arī padomes vadītājs. Bet valdības pieņemtās izmaiņas paredzēja, ka Valsts drošības iestāžu padomi veido Ministru prezidents, aizsardzības, ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministri, un tās vadītājs ir Ministru prezidents. Saeima 1.februārī šīs izmaiņas apstiprināja, taču prezidente grozījumus atdeva atpakaļ deputātiem otrreizējai caurlūkošanai. Tomēr Saeima 1.martā pieņēma izmaiņas atkārtoti. Līdz ar to prezidente izmantoja Satversmes 72.pantu, lai apturētu likuma izsludināšanu. Tad, piepeši, 29.martā Saeima grozīja savu lēmumu un steidzamības kārtā tomēr atcēla šos valdības ierosinātos grozījumus ar valsts drošības iestādēm saistītajos likumos. Tātad šobrīd grozījumi ir atcelti.
Kādēļ balsosim pret grozījumu atcelšanu?
Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru GARDU
DDD: Lasītāji jautā, kādu nostāju ieņemt referendumā?
Aivars Garda: Mēs savu nostāju jau pamatojām avīzes astotajā numurā – šā gada 13.aprīlī. Intervijā es sacīju:
“Ja notiks referendums, mēs aicināsim tautu balsot par to, lai paliek spēkā tie grozījumi valsts drošības likumos, kurus pieņēma valdība un Saeima, bet kurus prezidente atmeta atpakaļ. Ja tauta nobalsos par to, lai šie grozījumi paliek spēkā, pļauku dabūs gan prezidente, gan arī valdība un Saeima, jo tās šos grozījumus atcēla, izgāžoties kā veca sēta. Šīs morālās pļaukas ir jāiedod kārtīgas!”
Manuprāt, viss tika ļoti skaidri paskaidrots. Tātad mēs iesakām balsot “pret” likumu grozījumu atcelšanu. Tomēr kādā pasākumā mani uzrunāja cienījama kundze un uzsāka polemiku. Viņa skaidroja, ka daudzi “DDD” lasītāji uztver šos likumu grozījumus par ļoti bīstamiem, tādēļ pēc manas intervijas izlasīšanas vairs nezina, kā rīkoties referendumā.
DDD: Vai jūs piekrītat, ka šie grozījumi tik tiešām ir ļoti bīstami, kā to apgalvo arī prezidente?
A.G.: Mums, latviešiem, no šiem grozījumiem īpaši nekas nemainīsies. Es jau iepriekš esmu skaidrojis, ka prezidentes celto iebildumu pamatā, visticamāk, ir kādas citas intereses, nevis valsts drošības prioritāte. Turklāt šie grozījumi nav tik būtiski, citādi valdība un Saeima nebūtu tik ātri no tiem atteikušās un pakļāvušās prezidentes gribai. Pēc tam, kad prezidente pakratīja ar pirkstu, Kalvītis kā skolnieciņš droši vien aizskrēja pie sava “ierindas partijas biedra” Andra, kurš arī pārbijās no prezidentes, un rezultātā grozījumi tika atcelti. Ja valdība ir tik tizla, tad tai ir kārtīgi jāsadod “pa zobiem”, lai atjēdzas.
Tāpēc šo situāciju redzu šādu: aizejot uz referendumu un nobalsojot pret to, lai valdības ierosinātie grozījumi tiktu atcelti, pļauku saņem – pirmkārt, prezidente, kuras intereses netiek nodrošinātas; otrkārt, valdība un Saeima par to, ka tās tik bailīgi pašas no saviem likumu grozījumiem jau atteikušās – ja jau taisa grozījumus, tad jāpastāv un jāpierāda, ka tie ir pamatoti un vajadzīgi, nevis jāpakļaujas prezidentes bārienam.
Vispār par šo jautājumu mums, latviešu tautas patriotiem, savā starpā nebūtu jāstrīdas. Tas nav tik svarīgs un tā vērts! Man nav uzticības ne valdībai, ne prezidentei. Es iesaku referendumā sadot pļaukas abiem iepriekš aprakstītajā veidā. Bet, ja kāds grib, tas var balsot par prezidentes ieteikumu. Cits, savukārt, var vispār neiet uz šo tautas nobalsošanu.
DDD: Bet, balsojot pret grozījumu atcelšanu, tiek atbalstīta valdība – tātad Kalvītis?
A.G.: Nē. Par atbalstu varētu domāt, tad, ja šie grozījumi būtu vēl aizvien spēkā, ja Saeima nebūtu tos jau atcēlusi. Tāpēc mēs, nobalsojot pret grozījumu atcelšanu, viņus visus padarīsim par pēdējiem muļķiem un “dundukiem”, kas ir ļoti precīzs novērtējums.
DDD: Varbūt šī muļķošanās ap grozījumiem notika tādēļ, lai tautai “aizmālētu acis” un novērstu uzmanību no paša galvenā – no Abrenes atdošanas Krievijai?
A.G: Protams, ka tā tas varētu būt.
DDD: Tomēr, ko šis referendums dod latviešiem?
A.G.: Es domāju, tas organizē un mobilizē latviešus. Varam parādīt, uz ko esam spējīgi un sadot pļaukas. Tomēr, protams, arī referenduma rezultātus ir iespējams viltot. Tātad galvenais ieguvums – aktivitātes parādīšana.
Intervēja Līga Muzikante |