(Izmaiņas un Papildinājumi izdarīti ar 1998.gada 25.novembra un
2001.gada 20.decembra Padomes lēmumu)

Nacionālās atmodas un valstiskās neatkarības formālās atjaunošanas aizsegā PSRS bijušajiem funkcionāriem un padomju nomenklatūrai, izmantojot vēlētāju uzticēšanos pazīstamām personām, kā arī situācijas neizpratni, izdevās saglabāt politisko un ekonomisko varu Latvijā. Šīs varas pastāvīgā un sistemātiskā pretlatviskā politika ir sagrāvusi tautsaimniecību, novedot Latvijas pilsoņu lielāko daļu galējā nabadzībā, kas robežojas ar izdzīvošanas problēmām (faktiski genocīds!), bet sabiedrību līdz asai vispārējai krīzei, kuras sekas ir prokomunistisko ideju atdzimšanas tautas masās. Tas savukārt draud novest valsti pie tās pašas formālās neatkarības zaudēšanas, tādēļ vadītājiem, kas noveduši valsti līdz bankrotam, jānes atbildība.

Lai izkļūtu no šīs kritiskās situācijas, nodrošinātu valstisko neatkarību un iekšējo stabilitāti neierobežoti ilgu laiku, ir nodibināta ārpus politiskajiem grupējumiem (partijām) stāvoša organizācija – LATVIJAS NACIONĀLĀ FRONTE (LNF).

1. Lai likvidētu okupācijas sekas, kas būtiski destabilizē situāciju valstī, Ārlietu ministrijai panākt ANO līmenī fakta atzīšanu, ka 1940.gadā Latvija tika okupēta un anektēta PSRS sastāvā. LNF iestājas par Latvijas nekavējošu dekolonizācijas uzsākšanu jau 7.Saeimas darbības laikā, uzskatot atteikšanos no dekolonizācijas par sevišķi smagu noziegumu pret latviešu tautu, tātad arī cilvēci, jo noziegums pret kādu tautu ir noziegums pret cilvēci kopumā. Kamēr nav notikusi pilnīga deokupācija un dekolonizācija, Latvija ir uzskatāma par faktiski okupētu un kolonizētu valsti.
2. Ņemot par pamatu faktu, ka pamatnācija savā etniskajā Dzimtenē šobrīd atrodas uz tās kritiskās robežas, aiz kuras nav iespējama paplašināta sevis atražošana un tauta pakļauta izmiršanai, LNF iestājas par to, lai līdz konstitucionāli ievēlētai Saeimai un Latvijas okupācijas un aneksijas fakta atzīšanai ANO, tiktu pārtraukta ārvalstnieku un bezvalstnieku uzņemšana Latvijas pavalstniecībā.
3. LNF iestājas par to, lai, konstitucionāli ievēlētā Saeima tūlīt pēc tās ievēlēšanas, kā vienu no pirmajiem dokumentiem pieņemtu kompleksu ilgtermiņa latviešu tautas glābšanas programmu un tās realizēšanai garantētu pietiekamu finansējumu.
4. LNF iestājas par to, lai Latvijas zeme uz mūžīgiem laikiem būtu tikai Latvijas pilsoņu īpašums, kas nekādos apstākļos nepārietu bezvalstniekiem vai ārvalstniekiem un organizācijām (juridiskām personām), kuru kapitāls vai tā daļa pieder bezvalstniekiem vai ārvalstniekiem.
5. LNF iestājas par Latvijas tautsaimniecības atjaunošanu, kur valsts nodrošinātu vienādus apstākļus visu īpašuma formu pastāvēšanai un attīstībai, stratēģiskas nozīmes tautsaimniecības objekti būtu valsts īpašumā un nodokļu sistēma veicinātu plaša vidusslāņa (nodokļu maksātāju) veidošanos.
6. LNF iestājas par iespējami drīzu Satversmes atjaunošanas sapulces sasaukšanu, kurai jāatjauno 1922.gada 15.februāra valsts pamatlikums – Latvijas Republikas Satversme atbilstoši tās burtam un garam.
7. LNF noraida jebkuru šovinisma izpausmi – kādas tautas pārākuma sludināšanu – visiem iespējamiem likumīgiem līdzekļiem aizstāvēs pilsoņu tiesības un darīs visu iespējamo, lai ierobežotu latviešu tautai svešas, naidīgas ideoloģijas izplatīšanu Latvijā.
8. Viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, lai visas dzīves jomas (izglītības, kultūras un sadzīves) balstītu uz gadu tūkstošos veidoto filozofisko sistēmu – latviešu nacionālo filozofiju kā augstāko patieso vērtību, kas vienoja latviešu tautu tās pastāvēšanas vēsturē un bija tai neizsīkstošs spēka avots viskritiskākajos brīžos.
9. Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienībā ir kaitīga un bīstama latviešu tautas un valsts pastāvēšanai. Eiropas Savienība nedrīkst uzņemt savā sastāvā okupētu un kolonizētu valsti, kāda ir Latvija. Tāpēc sarunas par iestāšanos ES ir nekavējoties jāpārtrauc. Atsākt tās ir iespējams vienīgi pēc pilnīgas Latvijas deokupācijas un dekolonizācijas, ar noteikumu, ka ES aktīvi piedalās šajos procesos.
10. Sarunas par iestāšanos NATO ir iespējamas vienīgi tādā gadījumā, ja NATO:
    a) neiejaucas Latvijas iekšējās lietās,
    b) nepieprasa pieskaņot Latvijas likumdošanu NATO standartiem,
    c) neizvirza prasību veikt noziedzīgo "integrāciju", vardarbīgi sajaucot saimniektautu latviešus ar okupētājvalsts PSRS (piespiedu kārtā pret latviešu tautas gribu) un pārkāpjot 1949.gada Ženēvas konvenciju iesūtītajiem apmēram 1 miljonu civiliedzīvotājiem – civilokupantiem,
    d) ar NATO dalībvalstu aktīvu piedalīšanos palīdz veikt tūlītēju Latvijas dekolonizāciju.
    Pretējā gadījumā iestāšanās NATO ir bezjēdzīga, jo neatbilst Latvijas valsts un latviešu tautas interesēm.
    LNF atbalsta līguma slēgšanu starp Latviju un NATO par Latvijas drošības garantijām.
    LNF atbalstīs Latvijas valsts Nacionālo Bruņoto spēku (Latvijas armijas) piedalīšanos NATO programmās, atbilstoši gatavības pakāpei un Latvijas valsts interesēm.
11. LNF iestājas par to, lai nekavējoties tiktu izstrādāta un uzsākta realizēt nacionālās militārās rūpniecības attīstīšanas kompleksā programma. Tai jākalpo aizsardzības mērķim.
12. LNF atbalstīs visas valsts aktivitātes draudzīgu attiecību veidošanai ar kaimiņvalstīm, ciktāl tas kalpos latviešu tautas interesēm un neapdraudēs Latvijas valsts suverenitāti un drošību.
13. LNF atbalstīs visas Latvijas valsts aktivitātes Baltijas valstu vienotības attīstīšanā un nostiprināšanā.
14. LNF attīstīs un nostiprinās visciešākos sakarus ar Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu nacionāli patriotiskām organizācijām.
15. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, LNF uzņemas visu nacionāli patriotisko spēku apvienošanās un darbības koordinēšanu.