Vēstule Konstantīnam Pupuram

Laikraksta “DDD” 6(132) un 7(133) bija publicēta intervija ar Helsinki-86 biedru Konstantīnu Pupuru.

Pēc intervijas izlasīšanas Konstantīns Pupurs saņēma vēstuli no sava bijušā LU vēstures fakultātes kursabiedra. Laikraksta “DDD” redakcija, ļaujot vēstules autoram palikt anonīmam, pēc Konstantīna Pupura lūguma nolēma publicēt intervijas radītās pārdomas.

Sveiks, Konstantīn!

Paldies Tev par atklāto interviju, skaidro valodu! Manuprāt, Tu precīzi pateici daudzas lietas, bet man svarīgākās no tām bija vismaz divas: par Rietumu liberālisma ļaunumu un par to, ka Latvijā valsts iestādes kalpo nevis tautai, bet oligarhiem. Satversmē ir apgalvots, ka vara pieder tautai, bet reāli sanāk, ka oligarhiem, kas nopērk politiķus.

Bez kritiskas pieejas patlaban Latvijā tiek pieņemti visi mēsli, kas nāk no Rietumiem. Lai cik paradoksāli tas liktos, daudzu tādu nejēdzību nebija pat padomju laikā (lai gan, pats saproti, padomju laiku man nav pamata idealizēt). Tauta nodzeras, nospēlē naudu kazino, nonarkojas, nonāk parādu verdzībā utt.

Nezin kāpēc ir tā, ka starptautiskās konvencijas un citi normatīvie akti vienmēr ir imigrantu, nevis pamatiedzīvotāju pusē. Bet, ja pamatiedzīvotāji vēlas ko iebilst pret imigrantu pieplūdumu, tad viņi skaitās nacionālisti, rasisti u.tml. Ja migrantiem nedod tādas pašas tiesības, vainīgi vienmēr ir pamatiedzīvotāji.

Tu ļoti pareizi pievērs uzmanību, ka ES ir paredzējusi pārdalīt imigrantu kvotas, piešķirot tās jaunajām ES dalībvalstīm. Zviedrija vairs negrib pieņemt kurdus un irākiešus. Tas pagaidām tiek slēpts no Autrumeiropas valstu tautām. Latvijai tas uz visstingrāko jānoraida. Bet nesen Latvijas TV bija pārraide, kurā Nils Muižnieks un citi Rietumu augstskolās skolotie “liberāļi” pauda viedokli, ka mums ir jāgatavojas būt tolerantiem pret jaunajiem ieceļotājiem un jāintegrē viņi savā sabiedrībā. Tas esot vajadzīgs, jo bizness pieprasīs darbarokas. Man radās iespaids, ka pārraide ir nopirkta, un, to skatoties, pārņēma pamatots riebums.

Latvijai būtu stingri jāatbild, ka Latvijā visas imigrācijas kvotas pret tautas gribu piespiestā kārtā izpildīja jau padomju gados. Turklāt ir atšķirība no Rietumu situācijas – Rietumvalstis aiz sava naivuma un muļķības pašas aicināja imigrantus pie sevis, jo biznesmeņi brēca, ka nav darbaroku. Tagad Rietumvalstis sāk apzināties, pie kā tas novedis. Bet viņi vēl daudz ko nesaprot! Rietumi maksā par savu liberālismu, naivumu un muļķību. Varbūt pamazām sāks saprast arī Latvijas situāciju. Tas mums būtu jāizmanto.

Tas pats arī homoseksuālisma jautājumā. Manis pēc, dzīvoklī lai viņi dara ko grib, bet, ja viņi speciāli to propagandē uz ielas, – tam ir kāds speciāls mērķis. Un tas viss tiek no kaut kurienes, nevis Latvijas, centralizēti vadīts. Tās ir padomju okupācijas sekas sajaukumā ar Rietumu padibeņu liberālismu. Tāpēc Rietumi arī nepieprasīja un neatbalstīja bijušo PSRS republiku dekolonizāciju, bet padevās Krievijas jaunajai terminoloģijai, kad tā kā miera balodis, sākot ar 1991.gadu, pēkšņi pārņēma Rietumu terminoloģiju par demokrātiju un cilvēktiesībām. Bet Rietumi 15 gadu laikā vēl nav sapratuši, ka Krievija, lietojot šos rietumu ausij tīkamos terminus, ar tiem saprot un tajos ieliek pavisam citu saturu un izmanto to citiem mērķiem.

Kādas ir Tavas domas – kāpēc Rietumi, apsveicot Baltijas neatkarības formālu atjaunošanu (bet, protams, ne vairāk), nepieprasīja okupācijas seku likvidēšanu un Baltijas dekolonizāciju? Tas taču būtu loģiski pēc okupācijas laika beigām.

Te nav Rietumu, bet necivilizēts kapitālisms. Rietumi 90.gados īpaši neiebilda pret mafijas prihvatizāciju bijušajā PSRS telpā, jo sekoja lozungam: jūs mācējāt uzcelt sociālismu, jūs mācēsit uzcelt arī kapitālismu. Tāpēc arī Rietumi neiebilda pret to, ka vecā nomenklatūra bijušajā PSRS telpā palika pie varas, tikai pieņemot jaunos lozungus un atbrīvojoties varbūt tikai no pašām odiozākajām vecā režīma figūrām (piemēram, Rubika). Protams, daudzi to saprot kā visatļautību. Un tādā gaisotnē tas viss attīstās. Liberālisma vērtības deklarēja Latvijas Ceļš un citi, kuri prihvatizēja un izlaupīja Latviju.

Man ir nelielas un droši vien naivas cerības, ka Latvijā pamazām kaut kas tomēr sāk mainīties. Pamazām – milimetru pa milimetram, bet tomēr uz labo pusi. Vienīgi man ir iebildumi pret žurnālistiem. No vienas puses sabiedrībai ir jāzina patiesība par saviem “varoņiem”, no otras – vai lieka publicitāte nekaitē lietu izmeklēšanai? Varu derēt, ka Latvijā vairākās vietās tagad dedzina dokumentus, lai noslēptu pēdas. Ja nebūtu sacelta ažiotāža, tad varbūt tā nenotiktu. Pagaidām žurnālisti nav izrakuši neko tādu, ko prokuratūra jau neizmeklētu. Bet tas neliecina par izmeklējošās un pētnieciskās žurnālistikas augtu līmeni.

Man ir iebildumi arī par to, ka tiek vajāts tikai viens oligarhs un tikai latvietis (precīzāk – pusčigāns). Visi runā par trim oligarhiem latviešiem, bet neviens nepiemin ceturto lielo oligarhu, kas ir krievvalodīgs ebrejs (runa ir par Karginu). Kāpēc tā? Cita lieta, ka aiz latviešu oligarhiem nekāds latviešu kapitāls nestāv. Latviešu kapitāls ir aiz tiem, kuri 90.gados tāpat kā latvieši 20.gados sāka savu biznesu absolūti no nulles un šodien nežēlīgi strādā, nevis par vienu latu, izmantojot vecos komjaunatnes sakarus, pievāca to, ko citi bija sastrādājuši.

Lūdzu, pievērs uzmanību tam, ka advokāts Grūtups un bijušais ārlietu ministrs Jurkāns publiskās intervijās nākuši klajā ar idejām, ka nedrīkst visus bāzt cietumā, ka Latvijas 90.gadu izlaupītājiem jāpiemēro amnestija – esiet saprotoši un smalkjūtīgi un “saprotiet, bija tāda situācija un bija tādi laiki”... (kā kādreiz ciniski teica Repše, ka Bankas Baltijas izlaupīšana esot bijusi skolasnauda par mācīšanos). Viņi laikam baidās, ka tiks tiesāta un atbīdīta malā līdzšinējā Latvijas politiskā elite. Viņi baidās par to, kas varētu nākt tās vietā. Latvijas izlaupīšanas noziegumam nekāda noilguma nebūs, un visiem agri vai vēl būs jāatbild. Vienīgi uzskatu, ka pašlaik, kamēr nav notikusi attīrīšanās un noziedznieki nav ielikti cietumā – izolēti no politiskās dzīves, jaunas Saeimas vēlēšanas diez vai kaut ko dos. Ja viņi nebūs notiesāti un netupēs cietumā, naivās tantiņas viņus atkal ievēlēs Saeimā, un Saeimas sastāvā nekas īpašs nemainīsies.

Ar vislabākajiem vēlējumiem,

Tavs kursabiedrs no LU laikiem