Ceturtdiena, 21.09.2006. Turpinās krimināllietas izskatīšana. Ierodoties tiesas ēkā, tiesājamie un viņu advokāti uzzina, ka trešais eksperts Sergejs Kruks, kurš vēl nav nopratināts un uz kuru Artūrs Kučs iepriekšējā dienā novēla visu vainu, jo pats nespēja atbildēt par savu taisīto ekspertīzi, nav ieradies. Daudzie atbalstītāji vienprātīgi atzīst, ka Sergejs Kruks gluži vienkārši ir nobijies.

Tiesa: 2006.gada 21.septembrī plkst.13.15 krimināllietas izskatīšanu Līgas Muzikantes, Ilzes Liepas un Aivara Gardas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 78.panta 1.daļas turpinās. Šodien uz tiesas sēdi tika aicināts apsūdzības liecinieks eksperts Sergejs Kruks, taču šorīt mēs saņēmām no viņa iesniegumu, kurā viņš raksta, ka viņš ir slims ar gripu un ierasties nevarēs tiesā. Var atnākt jebkurā citā dienā.

Didzis Šmitiņš: Gripa ir 10 dienas kā minimums.

Tiesa: Jā. Ņemot vērā, ka ir nedaudz pajukusi tomēr tā sākotnēji noteiktā procesuālā pierādījumu pārbaudes kārtība, kā mēs noteicām, vai prokurorei nebūs iebildumu, ja šodien mēs varētu pāriet pie krimināllietas materiālu pārbaudes, respektīvi, kas ir...

Prokurore: Godātā tiesa, mēs ar cienījamiem advokātiem tikpat kā pirms tiesas arī apspriedāmies par šo jautājumu, vai tiešām mēs varbūt velti netērētu laiku, par cik eksperts ir slims, un tas tomēr ir laikam attaisnojošs iemesls, lai viņš neierastos tiesā. Tad varbūt tiešām mēs varētu pārbaudīt lietas materiālus, un tad jau lemt tālāk jautājumu, kā mēs... Jo mums rītā jebkurā gadījumā ir liecinieki.

Tiesa: Jā, mēs varētu šodien, ja mēs paspējam, arī uzklausīt varbūt apsūdzētās personas?

Prokurore: Ja viņi piekritīs sniegt liecības, tad, protams, man nav iebildumu.

Tiesa: Jums nav iebildumu par šādu kārtību?

Prokurore: Man nav iebildumu. Katrā ziņā ar lietas materiāliem mēs noteikti varētu sākt. Tas, vai viņi sniegs liecības, tas jau ir viņu pašu ziņā, es neiebilstu. Paldies!

Tiesa: Jā, paldies. Lūdzu, tad Līgas Muzikantes viedoklis kāds būtu?

Līga Muzikante: Godātā tiesa, vai varu apspriesties ar aizstāvību?

Tiesa: Jā, protams.

***

Līga Muzikante: Tātad es piekrītu izskatīt pierādījumus – pārbaudīt pierādījumus lietas materiālos. Bet atsakos sniegt liecības, pirms netiek nopratināts eksperts Kruks un liecinieki, kā arī izlemts jautājums par papildus ekspertīzes nozīmēšanu.

Tiesa: Paldies. Ilzes Liepas viedoklis šajā jautājumā?

Ilze Liepa: Godātā tiesa, es piekrītu lietas materiālu izskatīšanai, taču nepiekrītu manis nopratināšanai pirms liecinieku, eksperta nopratināšanas un izlemšanas par atkārtotas ekspertīzes nozīmēšanu.

Tiesa: Jā, paldies. Aivara Gardas viedoklis, lūdzu.

Aivars Garda: Es tieši tāpat.

Tiesa: Tas pats. Paldies. Līgas Muzikantes aizstāvja viedoklis šajā jautājumā.

Didzis Šmitiņš: Godājamā tiesa, es pilnībā atbalstu savu aizstāvamo Līgas Muzikantes un Aivara Gardas viedokli. Un lūdzu tiesu darīt tādā veidā, ka mēs tagad pārbaudām lietas materiālus saistībā ar apsūdzības līniju. Un jautājumu par Līgas Muzikantes un Aivara Gardas nopratināšanu tad atstājam tādā veidā, kā mēs jau sākumā vienojāmies par tiesas izmeklēšanas gaitu, tas ir, kā likums arī paredz – pašās tiesas izmeklēšanas beigās.

Tiesa: Pēc aizstāvības liecinieku noklausīšanās.

Didzis Šmitiņš: Jā, jā, pēc...

Tiesa: Un arī pēc jautājuma par kompleksās ekspertīzes izlemšanas?

Didzis Šmitiņš: Jā, tiesa, tāds būtu aizstāvības viedoklis.

Tiesa: Vai advokātei Krastiņai cits viedoklis?

Ilze Krastiņa: Advokātei Krastiņai nav cits viedoklis. [...]

Tiesa: Paldies. Tad tiesas kolēģija uzklausīja procesa dalībnieku viedokli un apspriežoties nolēma pievienoties šobrīd gan prokurora, gan arī aizstāvības viedoklim – pārbaudīt krimināllietā esošos apsūdzības pierādījumus, uzklausīt rīt, 22.septembrī, aizstāvības lieciniekus, un tad lemt jautājumu. Jo apsūdzības liecinieks nebūs arī nākamnedēļ vesels. Un tikai pēc jautājuma par ekspertīzes nozīmēšanu vai nenozīmēšanu tad arī lemt par turpmāko krimināllietas gaitu.

Tiesa: Un tā, kri­mi­nāl­lie­tas sē­ju­mā Nr.1 at­ro­das lie­tas la­pa 3.4. – Īpa­šu uz­de­vu­mu mi­nis­tri­jas sa­bied­rī­bas in­teg­rā­ci­jas lie­tās par­la­men­tā­rā sek­re­tā­ra Bran­da­va vēs­tu­le, kas ir ad­re­sē­ta ģe­ne­rāl­pro­ku­ro­ram Mai­zī­ša kun­gam, un ir šāda sa­tu­ra:

“Vēr­šos pie Jums ar lū­gu­mu rū­pī­gi ie­pa­zī­ties ar laik­rak­sta “DDD” Nr.21 (69) 2004.ga­da 14.-28.ok­tob­ris sle­jās pub­li­cē­to jau­tā­ju­mu Saei­mas de­pu­tā­tiem: “Kad no Lat­vi­jas tiks de­por­tē­ti tā­di žī­di, na­ci­onā­lā nai­da ku­ri­nā­tā­ji, kā Ci­lē­vičs, Pli­ners un Žda­no­ka,” kā arī ci­tām pub­li­kā­ci­jām ša­jā avī­zes nu­mu­rā. Un lū­dzu iz­vēr­tēt ie­spē­ja­mos li­ku­ma pār­kā­pu­mus at­bil­sto­ši Eiro­pas Sa­vie­nī­bas un Lat­vi­jas Re­pub­li­kas tie­sī­bu nor­mām.

Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Kri­mi­nāl­li­ku­ma 78.pan­ta ir pa­re­dzē­tas san­kci­jas par dar­bī­bu, kas ap­zi­nā­ti vēr­sta uz na­ci­onā­lā vai ra­su nai­da, vai ne­sa­ti­cī­bas iz­rai­sī­ša­nu. Sa­vu­kārt avī­zes “DDD” ko­res­pon­den­ti, uz­do­dot šā­dus jau­tā­ju­mus un vei­do­jo­t pub­li­kā­ci­jas, ma­nu­prāt, veic dar­bī­bas, kas ap­zi­nā­ti vēr­stas uz na­ci­onā­lā vai ra­su nai­da iz­rai­sī­ša­nu, līdz ar to aiz­ska­rot kon­krē­tas et­nis­kās gru­pas un tās pār­stāv­ju go­du un cie­ņu. Tā­dēļ, ma­nu­prāt, avī­zes “DDD” pub­li­kā­ci­jas var vēr­tēt kā ie­spē­ja­mo li­ku­ma pār­kā­pu­mu.

Eiro­pas Sa­vie­nī­ba par vie­nu no sa­vas dar­bī­bas pri­ori­tā­tēm iz­vir­za dis­kri­mi­nā­ci­jas, ne­vien­lī­dzī­bas un ne­ie­cie­tī­bas no­vēr­ša­nu, gan pub­lis­ka­jā, gan pri­vā­ta­jā sek­to­rā. 2000.ga­dā Eiro­pas Sa­vie­nī­ba ir iz­vei­do­ju­si tā sau­ca­mo pre­tdis­kri­mi­nā­ci­jas pa­ke­ti, pie­ņe­mot di­vas di­rek­tī­vas – di­rek­tī­vu 2043 EC, kas ie­vieš vie­nā­das at­tiek­smes prin­ci­pu pret per­so­nām, ne­at­ka­rī­gi no ra­su vai et­nis­kās pie­de­rī­bas. Un di­rek­tī­vu 2078 EC, kas aiz­liedz dis­kri­mi­nā­ci­ju no­dar­bi­nā­tī­bas jo­mā uz per­so­nas re­li­ģi­jas, ti­cī­bas, in­va­li­di­tā­tes, ve­cu­ma vai sek­su­ālās orien­tā­ci­jas pa­ma­ta.

Avī­zes “DDD” pub­li­kā­ci­jas ir pre­tru­nā ar šiem Eiro­pas Sa­vie­nī­bas stan­dar­tiem pre­tdis­kri­mi­nā­ci­jas jo­mā. Vē­los pa­svīt­rot, ka Īpa­šu uz­de­vu­mu mi­nis­tri­jas sa­bied­rī­bas in­teg­rā­ci­jas lie­tās sek­re­ta­ri­āta dar­bi­nie­ki ak­tī­vi ie­sais­tās mi­nē­to di­rek­tī­vu nor­mu ie­vie­ša­nā Lat­vi­jas li­kum­do­ša­nas sis­tē­mā. 2004.ga­da 24.augus­tā Mi­nis­tru ka­bi­nets ir at­bal­stī­jis na­ci­onā­lo prog­ram­mu ie­cie­tī­bas vei­ci­nā­ša­nai Lat­vi­jā.

Avī­zes “DDD” pub­li­kā­ci­jas ne ti­kai aiz­skar kon­krē­tās et­nis­kās gru­pas pār­stāv­jus, bet ne­at­bilst arī Lat­vi­jas Re­pub­li­kas sais­tī­bām Eiro­pas Sa­vie­nī­bas ie­tva­ros, ir pre­tru­nā ar valsts rī­cī­bas prog­ram­mas ie­cie­tī­bas vei­ci­nā­ša­nai re­ali­zā­ci­jas ie­tva­ros pa­re­dzē­tiem nor­ma­tī­vo ak­tu gro­zī­ju­miem un pa­sā­ku­miem.

Bez tam īpa­šas ba­žas iz­rai­sa fakts, ka avī­ze “DDD” ir pie­eja­ma pla­šam la­sī­tā­ju lo­kam, pie tam tās elek­tro­nis­kā ver­si­ja ir iz­vie­to­ta in­ter­ne­ta tīk­lā, līdz ar to ra­dot po­ten­ci­āli bīs­ta­mas se­kas pla­šai sa­bied­rī­bai, vei­ci­not ne­ie­cie­tī­bu pret kon­krē­to et­nis­ko gru­pu un aiz­ska­rot gan mi­nē­tās gru­pas, gan tās pār­stāv­ju go­du un cie­ņu.

Uz­ska­tu, ka avī­zes “DDD” ko­res­pon­den­tu uz­do­tais jau­tā­jums un pub­li­kā­ci­jas pār­kāpj per­so­nas tie­sī­bas uz vār­da brī­vī­bu un nav pie­ļau­ja­mas de­mo­krā­tis­kā sa­bied­rī­bā, ku­rā vie­na no pa­mat­vēr­tī­bām ir cil­vēk­tie­sī­bu ie­vē­ro­ša­na un dis­kri­mi­nā­ci­jas iz­skau­ša­na. Bū­tu pa­tei­cīgs, ja Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Pro­ku­ra­tū­ra sa­vas kom­pe­ten­ces ie­tva­ros pie­vēr­sīs šai pro­blē­mai at­bil­sto­šu uz­ma­nī­bu, iz­vēr­tēs avī­zes “DDD” pub­li­kā­ci­jas, un pau­dīs man un pla­šā­kai sa­bied­rī­bai pro­ku­ra­tū­ras vie­dok­li par tā­da vei­da pub­li­kā­ci­ju pie­ļau­ja­mī­bu.”

[...]

Tie­sa: Lie­tas la­pā sē­ju­mā Nr.1, lie­tas la­pa 27-30 ir Bik­si­nie­ces un Kru­ka eks­per­tī­zes at­zi­nums, kur vi­ņi ir iz­da­rī­ju­ši se­ci­nā­ju­mu, ka, iz­ana­li­zē­jot laik­rak­stos pub­li­cē­tos rak­stus, se­ci­nā­ju­ši, ka to vai­rums, ņe­mot vē­rā iz­tei­ku­mu sa­tu­ru un for­mu, iz­iet ār­pus per­so­nas aiz­sar­gā­tās vār­da brī­vī­bas un ko­pu­mā at­zīs­ta­mi par ap­zi­nā­ti vēr­stiem uz na­ci­onā­lā nai­da un ne­sa­ti­cī­bas iz­rai­sī­ša­nu. Vai ne­pie­cie­šams arī šos eks­per­tī­zes slē­dzie­nus la­sīt?

Pro­ku­ro­re: Mēs esam ie­pa­zi­nu­šies, nav ne­pie­cie­šams la­sīt.

Aiz­stā­vī­ba arī pie­krīt, ka nav ne­pie­cie­šams no­la­sīt eks­per­tī­zi.

Tie­sa: [...] Sējuma Nr.3 atrodas lietas lapa 9. – Daugavpils Krievu nacionālās kultūras biedrības iesniegums, sekojošs, ka “saskaņā ar Daugavpilī 2005.gada 27.maijā mītiņā iedzīvotāju izteiktu pilnvarojumu, vēršos pie jums ar šādu paziņojumu.” Iesniegums adresēts Drošības policijai. Tātad, ka “2005.gada 6.maijā krievu nacionālās kultūras biedrības Imantas ielā 35a pastkastītē tika atrasts avīzes “DDD” devītais numurs. Izlasot šo nikno, tendenciozu, cilvēka cieņu aizskarošu informāciju saturošo avīzi, mēs nolēmām apspriest šajā avīzē publicētus materiālus pilsētas iedzīvotāju mītiņā. Daugavpils iedzīvotāji izteicās par avīzes “DDD” izplatīšanas pārtraukšanu un tās izplatītāju sodīšanu, jo avīze “DDD” satur Daugavpils iedzīvotājus aizskarošu informāciju, iekvēlina starptautisko naidu. Lūdzu jūs veikt izmeklēšanu, atklāt personas, kuras izplata avīzi “DDD” Daugavpilī un piesaukt viņas pie atbildības par starpetniskā konflikta iekvēlināšanu, nacionālās un rasu līdztiesības pārkāpšanu, cilvēka tiesību ierobežošanu un lūdzu paziņot par veiktajiem pasākumiem.”

[...]

Lietas lapa 37-39 – apsūdzība pamato Muzikantes un Gardas... valsts apsūdzība pamato savu apsūdzību Aivaram Gardam un Līgai Muzikantei ar eksperta nopratināšanas liecībām no 2006.gada 9.janvāra, kas ir 37-39 lietas lapā. Arī ar 2005.gada 12.jūlija kompleksās lingvistiskās un cilvēktiesību ekspertīzes ekspertu atzinumu, kas atrodas 42.-45.lapā, ko ir snieguši eksperti Kučs un Kruks Sergejs. Un ekspertu secinājums ir sekojošs, ka “divi ekspertīzei iesniegtie teksti satur eksplicītus, nepārprotamus izteikumus, kas pauž naidīgu attieksmi pret tiem krievu un citu etnisko grupu pārstāvjiem, kas identificē sevi ar krieviski runājošiem un Latvijā iebraukušiem no 1940. līdz 1991.gadam. Teksti satur eksplicītus, aicinājumus ierobežot šo personu tiesības izvēlēties dzīves vietu, ko paredz Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 13.pants un Latvijas Republikas Satversmes 97.pants. Tiesību ierobežojums ir pamatots ar šo cilvēku etnisko izcelsmi, kura liedz viņiem izvēlēties dzīves vietu ārpus sava etnosa areāla. Prasība krievu un citu etnisko grupu pārstāvjiem, kuri ieradās Latvijā pēc 1940.gada okupācijas pamest valsts teritoriju piespiedu kārtā pārkāpj arī ārvalstnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu un pilsoņu izraidīšanas aizliegumu, kas ir noteikts Latvijas Republikai saistošās Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4.protokolā 3. un 4.pantā. Turklāt aicinājums izraidīt no Latvijas tos nelatviešu pārstāvjus, kuri ieceļojuši Latvijā pēc 1940.gada un ieguvuši nepilsoņa statusu, ir pretrunā arī ar Satversmes 98.pantu, kurš paredz, ka ikvienam, kuram ir Latvijas pase, ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Tālāk sējumā Nr.3 lietas lapa 48, 49, 50, 51 arī ir šo pašu divu ekspertu Kruka un Kuča ekspertīzes atzinums, kurā secināts, ka ekspertīzei iesniegtie raksti, kas ir publicēti avīzes “DDD” 2005.gada 9.numurā, satur aicinājumus, kas izraisa nesaticību, un ir vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tajos ir ietverti aizvainojoši un naidīgi apgalvojumi par Latvijā dzīvojošiem krieviem un citu tautību personām, kuras ieradušās Latvijā 1940. līdz 1991.gadam, proti, krievvalodīgajiem pilsoņiem un nepilsoņiem. Šie raksti norāda uz nepieciešamību ierobežot minēto personu tiesības uz dzīves vietas izvēli, izraidot viņus no Latvijas valsts. Tādējādi ekspertīzei iesniegtie raksti kopumā ir vērtējami kā tādi, kas sistemātiski un apzināti vērsti uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Un ir arī apsūdzība pamatota ar 2006.gada 22.februāra eksperta paskaidrojumu sējumā Nr.3 lapaspuse 203, kurā ir eksperts Kruks sniedzis skaidrojumu vārdiem “eksplicīts”, “dihotomiski” un citiem.

[...]

4.sējumā nav nekas, arī 5. kādi būtiski materiāli, kas attiektos uz apsūdzību, neatrodas. Ir pievienoti lietai aizstāvju lūgumi nozīmēt komplekso lingvistisko ekspertīzi un šiem lūgumiem pievienotie materiāli arī pielikti krimināllietai.

Vai prokurorei ir kādi lūgumi nolasīt kaut ko sīkāk?

Prokurore: Paldies, godātā tiesa, nekādi lūgumi nav.

Tiesa: Vai aizstāvībai ir lūgumi nolasīt kādu materiālu sīkāk?

Aizstāvībai un apsūdzētajiem nav lūgumu.

Tiesa: Nu tad šodien ir acīmredzot taisāms pārtraukums līdz rītdienai, nopratināmi ieradušies liecinieki, un tad izlemjams jautājums – šis te atklātais, kas palika neatbildēts. Tad jau redzēsim, kā būs. Tātad desmitos rīt turpinājums.