20., 21. un 22.septembrī Rīgas apgabaltiesā sākās krimināllietas izskatīšana, kas ierosināta pret Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu pēc Krimināllikuma 78.panta par nacionālā naida izraisīšanu.

Vairāk nekā simts “DDD” lasītāju bija atnākuši uz tiesu, lai klātienē vērotu tiesas sēdes gaitu. Visi atzina, ka šī lieta ir politisks mēģinājums izrēķināties ar laikrakstu “DDD” un tā veidotājiem. Tiesas sēdē ekspertu Līgas Biksinieces un Artūra Kuča, kā arī prokurores Ievas Garančas teiktais šo pārliecību, ka apsūdzība ir nepamatota un safabricēta, apstiprināja.

Jau sēdes pārtraukumos atskanēja rosinājumi pilnībā publicēt tiesas sēdē runāto, lai visa sabiedrība var sekot līdzi krimināllietas izskatīšanas gaitai. Arī tie “DDD” lasītāji, kuri nevarēja atnākt uz tiesas sēdi, ir izteikuši vēlmi vismaz neklātienē pārdzīvot un izvērtēt sēdē teikto. Laikraksta “DDD” redakcija nolēma izpildīt lasītāju vēlmi un pakāpeniski gandrīz pilnībā publicēt tiesas sēdes pierakstu.

20.09.2006. – pirmā tiesas dienaSēdes sākums: plkst. 10.00

Tiesnese: Es šobrīd lūgšu neizdarīt skaņu un attēlu ierakstus līdz tam brīdim, kamēr noskaidrosim visu procesa dalībnieku viedokli šajā jautājumā. Un vienlaikus informēju procesa dalībniekus par to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 483.pantu, tiesas kolēģija veiks audio ierakstu, kurš vēlāk tiks pievienots arī tiesas, krimināllietas materiāliem.

Un tā, 2006.gada 20.septembrī pulksten desmitos piecpadsmit tiesas sēdi paziņoju par atklātu. Atklātā tiesas sēdē tiks izskatīta krimināllieta Līgas Muzikantes, Ilzes Liepas un Aivara Gardas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 78.panta pirmās daļas.

Lietu skatīs Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā. Tiesas sēdēs priekšsēdētāja tiesnese Kuzmane, tiesas piesēdētāja Bērziņa un Brinka ar sekretāri Knostiņu. Lietā piedalās prokurore Garanča, zvērināti advokāti Krastiņa un advokāts Šmitiņš.

Tiek veikta ieradušos personu pārbaude.

Tiesnese (Ligita Kuzmane): Ieradušies liecinieki: Artūrs Kučs, Sergejs Kruks un Līga Biksiniece, Luīze Zīverte, Aleksandrs Kiršteins, Kazimirs Džaparovs. Lūdzu, izejiet pagaidām no zāles – jūs tiksiet uzaicināti nedaudz vēlāk.

Tiesnese nolasa apsūdzēto tiesības. Jautā, vai Līgai Muzikantei, Ilzei Liepai un Aivaram Gardam tās ir saprotamas. Noskaidro, vai nav noraidījumi tiesai.

Tiesnese: Vai būs kādi lūgumu un papildinājumi, līdz mēs sāksim skatīt lietu pēc būtības, apsūdzētajiem? Līgai Muzikantei ir kādi lūgumi, papildinājumi?

Līga Muzikante: Jā, ir papildinājumi. Es lūgtu, godātā tiesa, savu aizstāvi izteikt šo lūgumu.

Tiesa: Lūdzu, Līgas Muzikantes aizstāvis.

Advokāts Didzis Šmitiņš: [...] Godājamā tiesa, apsūdzība visu pirmstiesas izmeklēšanas laiku, kā Drošības policijā, tā arī prokuratūras iestādē, aizstāvība un apsūdzētie cīnījās par vienu lietu, par to, lai tiktu ievērotas apsūdzēto tiesības, ka tiek izteikti ne tikai tie viedokļi krimināllietā, ko izvirza un pamato apsūdzība, bet arī tie viedokļi, kurus apsūdzībai liek priekšā aizstāvība un apsūdzētie. Diemžēl situācija bija tāda, ka nevienā no gadījumiem ne Drošības policijā, ne arī prokuratūrā veicot kriminālvajāšanu, neviens no aizstāvības un apsūdzēto argumentiem netika ņemts vērā, un visi mūsu pieteikumi tika noraidīti. Mēs uzskatām, ka visi šie pieteikumi tika noraidīti nepamatoti, ka visi šie pieteikumi bija jāapmierina, jo to prasa ne tikai Kriminālprocesa likuma normas, bet arī vispārējā tiesu prakse. Pie tam aizstāvība uzskata, ka, izmantojot tikai divus ekspertus Artūru Kuču un Sergeju Kruku, nav iegūti pamatoti pierādījumi un nav apskatīti pilnībā visa šī jautājuma būtība, viss apsūdzības spektrs.

Iepazīstoties ar ekspertīžu atzinumiem, aizstāvība nonāca pie secinājuma, ka, nozīmējot ekspertīzes, procesa virzītājs nav stingri un precīzi ievērojis likumā noteikto ekspertīzes kārtību, kā arī ekspertu atzinumu argumentācija nav pārliecinoša. Jo secinājumi nav pietiekami pamatoti, bez tam, kas pēc mūsu domām ir pats svarīgākais – eksperti nav norādījuši, kādu metodiku tie ir izmantojuši, kad viņi veikuši ekspertīzi, kādi zinātniskie avoti izpētes procesā tika izmantoti. Sakarā ar ko visas iepriekšējās reizes tika veikti pieteikums papildus ekspertīzes nozīmēšanai, un tai skaitā arī aizstāvības lūdza to uzdot veikt arī citiem ekspertiem.

Aizstāvība uzskata, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā pieņemtie lēmumi par pieteikumu par papildus ekspertīzes noteikšanu ir nepamatoti sekojošu iemeslu dēļ: sāksim ar procesa virzītāju Drošības policijā... Procesa virzītājs Drošības policijā, uzdodot veikt ekspertīzi personām, kuras nav ekspertu iestāžu darbinieki, viņiem bija stingri jāvadās no tajā brīdī spēkā esošajām Kriminālprocesa kodeksa 186.panta un 190. panta prasībām. Un proti – lēmumā par ekspertīzes noteikšanu nav redzams, ka procesa virzītājs būtu pārliecinājies par eksperta identitāti, to specialitāti un kompetenci. Ka tiktu noskaidrotas viņu attiecības ar apsūdzētajiem, un pārbaudīts, vai nav pamats noraidījumam, kā to paredz Kriminālprocesa kodeksa 190.panta pirmā daļa.

Tādējādi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 130.panta pirmo daļu, ir jāvērtē šo ekspertu atzinumi kā pierādījumu izmantošanas pieļaujamība. Kā jau es iepriekš minēju, pēc aizstāvības un apsūdzēto domām, minētajos ekspertu atzinumos nav pietiekama pamatojuma, tie ir nepārliecinoši, nav norādītas metodes, kādas eksperti izmantojuši. Un rodas iespaids, ka ekspertu viedoklis izklāstīts virspusēji, bez būtiska pamatojuma un ir vērtējums kritiski.

Gribu vēlreiz norādīt arī to, ka apsūdzētie savu vainu nekad nav atzinuši. Vairākkārt ir norādījuši, ka nav bijis nodoma kurināt rasu un nacionālo naidu. Tajā skaitā, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde nav ņēmušas vērā arī tos pierādījumus, ko aizstāvība un apsūdzētie ir iesnieguši pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Mēs iesniedzām profesora Jura Bojāra un Melitas Stengrevicas viedokļus. Melitas Stengrevicas viedokli attiecībā par filoloģisko šo rakstu vērtējumu, un Jura Bojāra kā starptautisko tiesību speciālista viedokļa iegūšanu attiecībā par okupācijas, okupantu un tamlīdzīgiem jautājumiem. Šie viedokļi tika iesniegti, mēs lūdzām izvērtēt izmeklēšanas iestādes. Protams, ka šie viedokļi netika izvērtēti, viņi netika piestādīti citiem speciālistiem izvērtēšanai, viņa tika iešūti un formāli pievienoti krimināllietas materiāliem. Mēs uzskatām, ka nepieciešams ir pilnīgi un vispusīgi arī izvērtēt arī krimināllietas ietvaros šo viedokļus.

Tajā pašā laikā apsūdzētie un aizstāvība visu laiku ir veikuši darbības, lai iegūtu pierādījumus savai nevainībai. Tai skaitā mēs arī lūdzām Filoloģijas fakultātes Baltu valodas katedras lektoru Jāni Kušķi veikt lingvistisko ekspertīzi attiecībā par vārdiem "žīds", "okupants", "okupācija" nozīmēm. Kāpēc mēs to darījām? Es varu pateikt – tikai tāpēc, ka iepriekš šie jautājumi krimināllietas izmeklēšanas gaitā vispār netika apskatīti. Tie netika apskatīti ne no eksperta Kruka, ne no eksperta Kuča viedokļa.

Šo atzinumu jeb ekspertīzi aizstāvība iesniedza arī tiesai pievienošanai krimināllietas materiāliem. Vienīgais, ko aizstāvība prasa, un apsūdzētie, ir veikt objektīvu, pilnīgu un vispusīgu izmeklēšanu. Mēs uzskatām, ka līdz šim brīdim, lai gan ir celtas apsūdzības, lai gan mēs atrodamies tiesas zālē, tāda nav veikta. Protams, ka mūsu lūgums par kompleksās ekspertīzes nozīmēšanu un veikšanu ir tikai viena neliela daļa no kopējā izmeklēšanas pierādījumu daudzuma, kas būs jāvērtē šajā krimināllietā.

Tāpēc mēs arī lūdzam tiesu ņemt vērā mūsu argumentus.

[...] Tas ir ne mazāk svarīgs jautājums – par ko tad galu galā mēs arī šeit visu laiku cīnāmies? Tas ir šis nepieciešamais mums atzinums par to, par šo okupācijas faktu, par vārda "okupants" jēgu, izmantošanu un tamlīdzīgi. [...]

Protams, arī tādi jautājumi, vai visas šīs publikācijās atspoguļotie viedokļi būtu vērtējami kā sabiedrības aktuālās problēmas izklāsts vai apzinātas darbības, kas vērstas uz rasu un nacionālā naida kurināšanu.

Jo šinī konkrētajā gadījumā ir tikai faktiski viens ārkārtīgi, no vienas puses vienkāršs, bet tajā pašā laikā būtisks jautājums, – cik lielā mērā var aizliegt žurnālistam vai atļaut paust savu viedokli. Un kur tad ir šī robeža, starp šī viedokļa paušanu un kaut kādām iespējamām nelikumīgām darbībām? Tai skaitā mēs esam arī lūguši ekspertiem uzdot jautājumus, cik lielā mērā laikraksta redaktors var ierobežot žurnālista viedokļa paušanu. Tie ir tie jautājumi, kurus mēs gribam noskaidrot šīs ekspertīzes laikā. [...]

Paldies tiesai.

Tiesa: Paldies. Vai Ilzei Liepai ir lūgumi pašai?

Ilze Liepa: Godātā tiesa, manu lūgumu izteiks advokāte.

Tiesa: Paldies. Advokātei vārds.

Advokāte Ilze Krastiņa: [...] Paldies.

Godātā tiesa, cienījamie procesa dalībnieki un klātesošie. Man jāsaka, es laikam gan nedomāju, ka es savā lielajā advokātu praksē piedzīvošu vēl tādu lietu. Un mūsu brīvajā Latvijā 15 gadus pēc neatkarības pasludināšanas būs jāaizstāv īstie latviešu patrioti, kurus apsūdz...

Klausītāji zālē aplaudē

Ilze Krastiņa: Kurus apsūdz ļoti smagā noziegumā, jo nav smagākas sadaļas Krimināllikumā kā noziegumi pret cilvēci, mieru un genocīds. Un Krimināllikuma 78.pants ir iekļauts šajā nodaļā. Tātad vissmagākajā nodaļā, kāda var būt apsūdzība par politiska rakstura lietām pret cilvēci, mieru vai genocīdu. Un šajā gadījumā apsūdzība ir celta par nacionālā naida kurināšanu starp nācijām, starp tautām.

Un tāpēc mums jaunais Kriminālprocesa likums ir strikti noteicis tagad 511.panta otrajā daļā – kādam tad jābūt spriedumam Latvijas Republikas vārdā pasludinātam. Un viņam ir jābūt tiesiskam un pamatotam. Par to aizstāvībai nav ne mazāko šaubu, ka tāds viņš būs. Bet aizstāvība grib palīdzēt, lai šis spriedums tiešām būtu taisnīgs, tiesisks un pamatots.

Ko es gribu teikt, cienījamā tiesa, par šo lietu? Atkarībā par darbu, Drošības policijā un iepriekšējā tiesas izmeklēšanā iegūtajiem pierādījumiem.

Es tikai gribu nosaukt laiku, kādā tempā tika izmeklēta šī lieta. 30.maijā 2005.gadā uzsākta kriminālvajāšana pret manu aizstāvamo Ilzi Liepu, un arī Līgu Muzikanti. 30.maijā tiek nopratinātas abas aizdomās turamās Ilze Liepa un Līga Muzikante. Astotajā, piedodiet, 6. jūnijā 2005.gadā viņas abas tiek iepazīstinātas ar eksperta slēdzienu, kuru ir devusi Biksiniece un Kučs. 14.jūnijā lieta jau nobeigta un tiek nosūtīta uz tiesu. Vēl nopratinātas kā aizdomās turētās, būtībā pārrakstot iepriekšējās liecības. Ar to arī viss, ir lieta nokļuvusi tiesā.

Man tikai viens jautājums būs šiem ekspertiem, vai viņi paši kā juristi atzīst, vai Latvija bija okupēta 40.gada 17.jūnijā vai nebija okupēta? Ja viņi atbild, ka bija kā juristi, tad man ir jāatbild, ka Hāgas, Ženēvas konvencija nosaka, ka okupētājvara nedrīkst nometināt savus pilsoņus okupētajā teritorijā. Un līdz ar to..

Klausītāji aplaudē

Tiesa: Es ļoti atvainojos, advokāte Krastiņa, es jūs nedaudz pārtraukšu. Mēs esam lasījuši pilnībā šo lietu. Zinām, kas tur ir iekšā. Visi šie dokumenti ir izlasīti. Šobrīd bija jautājums par lūgumu, par lūgumu konkrētu.

Ilze Krastiņa: Un tagad es nonākšu pie lūguma konkrēta. Jo visi šie dokumenti palika bez vērtējuma, bez jurista vērtējuma. [...] Tātad, šodien es izmantoju savas tiesības, ņemot vērā to, ka aizstāvības un aizdomās turētā tiesības tika pārkāptas, nedota iespēja pilnībā izmantot savas tiesības, es piesaku lūgumu noteikt komplekso ekspertīzi. [...]

Kāpēc ir nepieciešama šī kompleksā ekspertīze? Tāpēc, ka apsūdzība ir ļoti smaga. Un cilvēki, kuri ir veikuši ekspertīzi, manuprāt, godprātīgi vispirms viņi arī nav atbildējuši tieši uz uzdotajiem jautājumiem. Galvenais būtiskais jautājums bija – kāda tauta, kāda tautība, kāda nacionālā grupa būtu aizskarta? Konkrēti kāda persona, vai Jānis Bērziņš, vai Ivans Petrovs, kāda persona ir tikusi aizskarta vai pazemota, vai kaut kādā veidā aicināts uz nacionālo naidu starp šīm konkrētām personām, konkrētām nācijām vai tautu grupām. Tādu atbildi šie iepriekšējie eksperti nav devuši. Viņi ir devuši īsumā tādu atbildi – "varētu būt". "Varētu būt aicinoši", nu uz tādu "varētu būt" mums Kriminālprocesa likuma 19.pants nedod tiesības notiesāt cilvēku, tās ir tikai šaubas.

[...]

Tiesa: Paldies. Aivars Garda, lūdzu, jums ir lūgumi, papildinājumi?

Aivars Garda: Lūgumu jau izteica aizstāvis.

Tiesa: Cita lūguma jums nav?

Aivars Garda: Nē.

Tiesa: Paldies. Advokātam Šmitiņam ir tas pats lūgums, kas pie Līgas Muzikantes?

Didzis Šmitiņš: Jā, godājamā tiesa. Uzturu spēkā iepriekš izteikto lūgumu.

Tiesa: Paldies. Vai prokurorei ir lūgumi, papildinājumi? Un ja ir, tad kādi. Ja nav, tad jūsu viedoklis par tikko izteiktiem aizstāvības lūgumiem.

Prokurore Ieva Garanča: Godātā tiesa. Man nekādu lūgumu un papildinājumu nav. [...]

Tie jautājumi, kas attiecas, uz kuriem norāda cienījamie aizstāvji, nav atbildējuši eksperti, kas ir, es uzskatu, speciālisti tanī jomā, kurā viņi šo te atzinumu ir devuši, uz tiem jautājumiem, uz kuriem viņi nav atbildējuši, aizstāvībai un apsūdzētajiem ir šādas te tiesības nodrošināt jautājumus uzdot, jo eksperti ir izsaukti un ieradušies uz tiesas sēdi.

Līdz ar to es uzskatu, ka jautājumu par nepieciešamību veikt šo te komplekso ekspertīzi vai noteikt atkārtotu ekspertīzi mēs varam tikai un vienīgi tad, kad tiesas sēdē tiks pārbaudīts šis apsūdzības pierādījums, ekspertu atzinumi un tiks nopratināti eksperti. Uz šo brīdi es uzskatu, ka likumīga pamata noteikt ekspertīzi mums nav.

Kas attiecas uz lieciniekiem, tad šo jautājumu es atstāšu lemšanu tiesas rīcībā. [...] Paldies.

Tiesa: Arī par šo te liecinieku Arvīdu Ulmi, kurš šobrīd, es saprotu, atrodas zālē?

Prokurore: Arvīds Ulme pašreiz atrodas zālē? Mēs viņu varam nopratināt.

Tiesa: Jums nav iebildumu.

Prokurore: Nē, man nav iebildumu. Paldies.

Tiesa: Paldies. Tiesas kolēģija dodas apspriesties.

***

Tiesa: Un tā tiesas kolēģija, izvērtējot aizstāvības pieteikto lūgumu par kompleksās lingvistiskās ekspertīzes nozīmēšanu, un apspriežoties, nolēma šo te lūgumu atstāt atklātu līdz lietas iztiesāšanas beigām. Proti, sākotnēji izlemt nopratināt ieradušās personas, pārbaudīt citus krimināllietā esošos pierādījumus. Un tad beigās arī izlemt šo jautājumu.

Aizstāvības lūgumu par pieteikto liecinieku nopratināšanu nolēma apmierināt, un, ja liecinieks Ulme atrodas zālē, tad es lūgtu jūs iziet no zāles.

[...]

Ilze Krastiņa: Man ir lūgums pievienot divus raksturojumus par Ilzi Liepu. Es nezinu, vai man nolasīt viņus?

Tiesa: Varat nolasīt, jā.

Ilze Krastiņa: Raksturojums no Latvijas Republikas Saeimas par Ilzi Liepu, kura strādā no 2005.gada 2.septembra Latvijas Republikas Saeimā par deputāta Arvīda Ulmes palīdzi uz pusslodzi. Un ir sekmīgi pildījusi savus darba pienākumus.

Ilze Liepa ir arī veiksmīgi apvienojusi darbu Saeimā ar pienākumiem biedrībā Vides aizsardzības klubs un sabiedrisko darbību biedrībā Latvijas Nacionālā fronte un laikrakstā “DDD”.

Ilze Liepa ir apliecinājusi sevi kā apzinīgu, atbildīgu, lojālu un inteliģentu darbinieku, kam var deleģēt atbildīgus pienākumus. Darba pienākumu izpildē deputāta palīdze Ilze Liepa ir pašaizliedzīga, ar godīgu attieksmi pret darbu un kolēģiem. Viņa prot veiksmīgi strādāt komandā un prot izrādīt arī iniciatīvu. Saskarē ar vēlētājiem, pašvaldību pārstāvjiem, citiem deputātiem, Saeimas darbiniekiem un citiem Ilze Liepa vienmēr ir bijusi profesionāla, laipna, atsaucīga un sabiedriska.

Ilzei Liepai piemīt augsta atbildības sajūta par latviešu tautas, valoda, un zemes likteni, piemīt cēls patriotisms un pašaizliedzība, kas mūsdienu sabiedrībā ir reti sastopams.

Raksturojums no Vides aizsardzības kluba. [...]

Laikā, kopš Ilze Liepa strādā VAK, viņa ir parādījusi sevi kā laba organizatoru ar augstu atbildības sajūtu par uzticētajiem uzdevumiem. Ilze Liepa vienmēr ir atsaucīga un palīdzēt griboša arī ārpus saviem tiešajiem pienākumiem. Viņa ir precīza, un spēj apvienot savos pasākumos dažādu uzskatu cilvēkus. Ilze Liepa jau vairākus gadus vada pieaugušo izglītības programmu “Zaļā skola” un organizē vides izglītības nometnes “Dabas vērotāji”. Savā darbā viņa ir radoša un spēj darboties komandā. Enerģiska, precīza, līdzsvarota, māk mobilizēties darbam, viņai piemīt labas organizatora spējas, prot aizraut cilvēkus, labi iekļaujas kolektīvā un veiksmīgi sadarbojas ar dažādu uzskatu cilvēkiem organizācijā.

Saskarē ar cilvēkiem Ilze Liepa sevi ir pierādījusi kā uzticamu, atbildīgu, draudzīgu, pozitīvi domājošu. Viņa enerģiski interesējas par psiholoģiju, cilvēku savstarpējām attiecībām, dabas aizsardzību, cilvēku izglītošanu vides aizsardzības jautājumos, labi orientējas pasaules filozofijas, literatūras, mākslas, etnoģenēzes, vēstures un citu humanitāro zinātņu jautājumos.

Parakstījusi kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Pirmo raksturojumu parakstījis deputāts Arvīds Ulme. Paldies. Lūgums pievienot lietai. Un cienījamajai prokurorei iedot.

Tiesa noskaidro, ka nevienam nav iebildumu par raksturojumu pievienošanu lietai un pievieno tos kriminālprocesa lietai.

Tiesa: Tad kā uzskata procesa dalībnieki, proti, prokurore. Piecsimtajā, Kriminālprocesa 500. pantā ir noteikta pierādījumu pārbaudes kārtība. Vai būs priekšlikums citā kārtībā pārbaudīt pierādījumus?

Prokurore: Godātā tiesa, es uzskatu, ka pierādījumus mēs varam pārbaudīt saskaņā ar 500.panta noteikumiem.

Tiesa: Paldies. Apsūdzētajiem ir savs viedoklis par pierādījumu pārbaudes kārtību vai izteiksies aizstāvji? Lūdzu, advokāte Krastiņa.

Ilze Krastiņa: Cienījamie tiesneši, man nav pamata lūgt mainīt pieņemto kārtību Kriminālprocesa likuma 500.pantā, sākt pierādījumu pārbaudi no ekspertu uzklausīšanas, pārējos pierādījumus pārbaudīt lietā esošos, tas ir dokumentus rakstiskos. Pēc tam nopratināt apsūdzētos, tad arī pāriet pie pēdējā vārda.

Tiesa: Paldies. Advokātam Šmitiņam ir kāds cits viedoklis?

Didzis Šmitiņš: Nē, godājamā tiesa, atbalstu prokurora un kolēģes viedokli. Patiešām varētu sākt ar ekspertu pratināšanu, liecinieku, un tālāk jau viss, kā mums paredz likums.

Tiesa: Paldies.

Prokurore: Līga Muzikante, Ilze Liepa un Aivars Garda tiek apsūdzēti par Krimināllikuma 78.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Tiesa: Ņemot vērā to, ka pierādījumu pārbaudi tika nolemts veikt parastajā, tas ir Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā, tad tiek uzaicināta kā lieciniece eksperte Līga Biksiniece.