Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Sa­tver­smes tie­sai

In­sti­tū­ci­ja, kas iz­de­vu­si ap­strī­dē­tos ak­tus, –

Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Saei­ma

Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Mi­nis­tru ka­bi­nets

PIE­TEI­KUMS

1. Pie­tei­ku­ma ie­snie­dzējs – 21 Saei­mas de­pu­tāts – uz­ska­ta, ka li­kums “Par piln­va­ro­ju­mu Mi­nis­tru ka­bi­ne­tam pa­rak­stīt 1997.ga­da 7.augus­tā pa­ra­fē­to Lat­vi­jas Re­pub­li­kas un Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jas lī­gu­ma pro­jek­tu par Lat­vi­jas un Krie­vi­jas valsts ro­be­žu” (turp­māk – Piln­va­ro­ju­ma li­kums) ne­at­bilst Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Augst­ākās pa­do­mes 1990.ga­da 4.mai­ja dek­la­rā­ci­jas “Par Lat­vi­jas Re­pub­li­kas ne­at­ka­rī­bas at­jau­no­ša­nu” (turp­māk – Dek­la­rā­ci­ja) pre­am­bu­lai un 9.pun­ktam. Tā­pat pie­tei­ku­ma ie­snie­dzējs uz­ska­ta, ka 2007.ga­da 27.mar­tā pa­rak­stī­tais Lat­vi­jas Re­pub­li­kas un Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jas ro­bež­lī­gums (turp­māk – Ro­bež­lī­gums) ne­at­bilst Lat­vi­jas Re­pub­li­kas Sa­tver­smes (turp­māk – Sa­tver­sme) 3.pan­tam.
2. Piln­va­ro­ju­mu li­ku­mu ir pie­ņē­mu­si Saei­ma. Uz šā li­ku­ma pa­ma­ta Mi­nis­tru ka­bi­nets ir piln­va­rots pa­rak­stīt Ro­bež­lī­gu­mu. Mi­nis­tru ka­bi­nets Mi­nis­tru pre­zi­den­ta per­so­nā ir pa­rak­stī­jis Ro­bež­lī­gu­mu un līdz ar to iz­de­vis ap­strī­dē­to ak­tu.
3. [..]
4. [..]

^4.1. Piln­va­ro­ju­ma li­kums ir Saei­mas pie­ņemts li­kums – nor­ma­tī­vais akts. Sa­vu­kārt Dek­la­rā­ci­ja ir kon­sti­tu­ci­onā­lo tie­sī­bu nor­ma ma­te­ri­ālā iz­prat­nē, jo tā no­tei­ca di­vu ci­tu Lat­vi­jas kon­sti­tu­ci­onā­lo pa­mat­do­ku­men­tu – Sa­tver­smes un Lat­vi­jas PSR Kon­sti­tū­ci­jas – dar­bī­bas ap­jo­mu un to sav­star­pē­jās at­tie­cī­bas. Šis Dek­la­rā­ci­jas re­gu­lē­jums var būt efek­tīvs ti­kai tad, ja Dek­la­rā­ci­jai tie­sī­bu nor­mu hie­rar­hi­jā ir vis­maz tāds pats spēks kā abiem mi­nē­ta­jiem kon­sti­tu­ci­onā­la­jiem do­ku­men­tiem, ku­ru pie­mē­ro­ša­nu Dek­la­rā­ci­ja no­sa­ka. No tā iz­riet se­ci­nā­jums, ka arī Dek­la­rā­ci­jai pa­šai ir kon­sti­tu­ci­onāls rangs, tas ir, tā ir kon­sti­tu­ci­onā­lo tie­sī­bu nor­ma arī for­mā­lā iz­prat­nē.²

^4.2. Tā­pat jā­ņem vē­rā, ka pil­nā ap­jo­mā spē­kā stā­ju­sies Sa­tver­sme “ne­pār­sedz” vi­sus Dek­la­rā­ci­jas kon­sti­tu­ci­onā­li tie­sis­kos as­pek­tus. Tā­dēļ ir pa­ma­tots vie­dok­lis, ka šo­dien spē­kā eso­šie Dek­la­rā­ci­jas re­gu­lē­ju­mi kā for­mā­lā, tā arī ma­te­ri­ālā no­zī­mē jo­pro­jām pie­der pie Lat­vi­jas kon­sti­tu­ci­onā­lo tie­sī­bu nor­mām. To­mēr tas ne­no­zī­mē, ka Dek­la­rā­ci­jas at­li­ku­ša­jām nor­mām bū­tu tāds pats sēks kā Sa­tver­smes nor­mām. Sa­tver­smes nor­mas aiz­stāj Dek­la­rā­ci­jas nor­mas, tā­tad Sa­tver­smei ir augst­āks rangs. Dek­la­rā­ci­ju li­kum­de­vējs var gro­zīt ti­kai Sa­tver­smes 76. – 79.pan­tā no­teik­ta­jā kār­tī­bā.³

^4.3. Dek­la­rā­ci­jas nor­mas, kas šo­dien vēl ir spē­kā, ir tās pre­am­bu­la, 1., 2., 8. un 9.pants. Vai­rā­kiem Dek­la­rā­ci­jas re­gu­lē­ju­miem at­bil­sto­ši to jē­gai ir ilg­stošs efekts. Pie tiem pie­der arī pa­mat­prin­ci­pi at­tie­cī­bu vei­do­ša­nai ar PSRS (9.punkts), kas bal­stās uz 1920.ga­da 11.augus­ta Lat­vi­jas un Krie­vi­jas mie­ra lī­gu­mu. Tā kā Krie­vi­ja starp­tau­tis­ki tie­sis­ki ir PSRS man­ti­nie­ce,⁴ tad šis punkts at­tie­cas arī uz at­tie­cī­bām ar Krie­vi­ju.⁵

Mi­nē­tās Dek­la­rā­ci­jas nor­mas Lat­vi­jas tie­sī­bu nor­mu hie­rar­hi­jā at­ro­das virs “pa­ras­ta” li­ku­ma un ie­ņem ot­ro vie­tu aiz Sa­tver­smes. Šā­dā no­zī­mē, ņe­mot vē­rā vēl pa­li­ku­šo Dek­la­rā­ci­jas nor­mu sub­si­di­āro rak­stu­ru at­tie­cī­bā pret Sa­tver­smi, var pie­krist, ka Sa­tver­sme ko­pā ar šīm Dek­la­rā­ci­jas nor­mām vei­do paš­rei­zē­jo Lat­vi­jas “rak­stī­to kon­sti­tū­ci­ju”.⁶

4.4. [..]

5. [..]

5.1. Pē­tot Ro­bež­lī­gu­ma iz­strā­des gai­tu, jā­uz­sver, ka, pie­kāp­jo­ties Krie­vi­jas spie­die­nam pret Lat­vi­ju,⁷ 1996.ga­da bei­gās no­ti­ka bū­tis­ka at­kāp­ša­nas no Lat­vi­jas ie­priekš paus­tās po­zī­ci­jas, ka sa­ru­nas ša­jā jo­mā jā­ri­si­na, pa­ma­to­jo­ties uz Lat­vi­jas-Krie­vi­jas 1920.ga­da 11.augus­ta Mie­ra lī­gu­mu. Pro­ti, 1996.ga­da 17.de­cem­brī Mi­nis­tru ka­bi­nets sa­vā sē­dē, piln­va­ro­jot Ko­mi­si­jas starp­val­stu sa­ru­nām ar Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­ju par Lat­vi­jas-Krie­vi­jas tie­sis­ki at­zī­tās ro­be­žas at­jau­no­ša­nu priekš­sē­dē­tā­ju Aiva­ru Vo­ve­ru vest sa­ru­nas at­bil­sto­ši ap­stip­ri­nā­ta­jam man­dā­tam un vien­lai­kus kla­si­fi­cē­jot šo man­dā­tu kā sle­pe­nu, ie­spē­jams, ap­zi­nā­ti pār­kā­pa Sa­tver­smes 3.pan­ta un Dek­la­rā­ci­jas 9.pun­kta pra­sī­bas, jo ar Mi­nis­tru ka­bi­ne­ta sē­des pro­to­ko­la Nr.60, 43§ ap­stip­ri­nā­tā Lat­vi­jas-Krie­vi­jas ro­bež­jau­tā­ju­ma ri­si­nā­ša­nas man­dā­ta 2.pun­ktā ti­ka ie­tverts anti­kon­sti­tu­ci­onāls uz­de­vums – “ne­pie­cie­ša­mī­bas ga­dī­ju­mā ne­mi­nēt lī­gu­ma tek­stā at­sau­ci uz Lat­vi­jas-Krie­vi­jas 1920.ga­da 11.augus­ta ro­bež­lī­gu­mu”.⁸ [..]

5.2. [..]

5.3. [..]

^5.4. Sa­tver­smes 3.pan­tā ir no­stip­ri­nā­ta Lat­vi­jas valsts te­ri­to­ri­ja. Valsts te­ri­to­ri­ja – bla­kus valsts tau­tai un valsts va­rai – ir viens no trim kon­sti­tu­tī­va­jiem valsts ele­men­tiem.¹³ Vi­si šie trīs ele­men­ti ir no­teik­ti Sa­tver­smē: valsts tau­ta ir no­teik­ta Sa­tver­smes 2.pan­tā, valsts va­ra – arī 2.pan­tā, bet valsts te­ri­to­ri­ja – 3.pan­tā. Līdz ar to Sa­tver­smes 3.pants ir cie­ši sais­tīts ar Sa­tver­smes 1. un 2.pan­tu, jo at­klāj tur lie­to­tā jē­dzie­na “Lat­vi­ja” te­ri­to­ri­ālo sa­tu­ru.¹⁴

5.5. [..]

5.6. Lai no­teik­tu Sa­tver­smes nor­mu sa­tu­ru, vi­su­pirms ne­pie­cie­šams no­skaid­rot Sa­tver­smes sa­pul­ces gri­bu.

No­zī­mī­gā­kās dis­ku­si­jas par Sa­tver­smes 3.pan­ta re­dak­ci­ju no­ti­ka Sa­tver­smes ko­mi­si­jas 1921.ga­da 28.feb­ru­āra sē­dē.18

[..] Tā kā Sa­tver­smes ko­mi­si­ja ne­ie­kļā­va Sa­tver­smes 3.pan­tā Ar­ve­da Ber­ga pie­dā­vā­to ot­ro un tre­šo tei­ku­mu, tā ak­cep­tē­ja Fri­ča Men­de­ra ie­ro­si­nā­ju­mu, ka Lat­vi­ja brīv­prā­tī­gi ne­var at­dot ne­vie­nu te­ri­to­ri­jas da­ļu. Šā­du se­ci­nā­ju­mu ap­stip­ri­na arī de­ba­tes Sa­tver­smes sa­pul­ces sē­dē, kur Sa­tver­smes ko­mi­si­jas priekš­sē­dē­tājs Mar­ģers Sku­je­nieks uz­svē­ra: “Kon­sti­tū­ci­jā ir teikts, ka pie­ņe­ma­mas ro­be­žas, ku­ras no­teik­tas starp­tau­tis­kos lī­gu­mos. Ar to nav do­māts, ka starp­tau­tis­kie lī­gu­mi va­rē­tu gro­zīt Lat­vi­jas valsts ro­be­žas.”¹⁹

De­ba­tes Sa­tver­smes ko­mi­si­jā ap­lie­ci­na, ka šāds Mar­ģe­ra Sku­je­nie­ka iz­tei­kums bal­stās uz ie­priek­šē­jām Sa­tver­smes au­to­ru de­ba­tēm.

Pre­tē­ji Mi­nis­tru pre­zi­den­ta ap­gal­vo­ju­miem, jā­kon­sta­tē, ka Sa­tver­smes sa­pul­ce ir sprie­du­si par ro­be­žu gro­zī­ša­nas jau­tā­ju­mu Sa­tver­smes 3.pan­ta kon­tek­stā. Nedz Sa­tver­smes ko­mi­si­jas pro­to­ko­li, nedz re­fe­ren­tu at­zi­nu­mi Sa­tver­smes sa­pul­cē ne­lie­ci­na, ka nor­mas mēr­ķis bū­tu bi­jis Lat­ga­les jau­tā­ju­ma ri­si­nā­jums. To­ties Sa­tver­smes sa­pul­ce ir uz­ska­tī­ju­si, ka no­teik­tās valsts ro­be­žas ar starp­tau­tis­ka­jiem lī­gu­miem vairs nav gro­zā­mas.

5.7. [..] Līdz ar to Sa­tver­smes 3.pan­tā ie­tver­ta­jai no­rā­dei, ka no­va­du ār­ējās ro­be­žas ir no­teik­tas starp­tau­tis­kos lī­gu­mos, ir sa­tu­ris­ka jē­ga, ku­ru ne­drīkst ig­no­rēt. Tas ap­stāk­lis, ka šā­da no­rā­de Sa­tver­smē ie­tver­ta, no­rā­da uz to, ka Sa­tver­smes 3.pants ap­tver ne vien no­va­du kā tā­du aiz­sar­dzī­bu, bet arī no­va­du ār­ējo ro­be­žu aiz­sar­dzī­bu.

^5.8. Sa­tver­smes 3.pan­tā no­zī­mīgs uz­svars ir jā­liek arī uz to, ka ro­be­žas ir “no­teik­tas”. Sa­tver­smes ko­mi­si­ja, ap­sprie­žot Ar­ve­da Ber­ga priekš­li­ku­mu, bi­ja pa­re­dzē­ju­si, ka starp­tau­tis­kie lī­gu­mi “no­teic” no­va­du ār­ējās ro­be­žas. Pēc Fē­lik­sa Cie­lē­na priekš­li­ku­ma vārds “no­teic” ir aiz­stāts ar vār­du “no­teik­tās”.²⁵

[..]

At­se­viš­ķu no­va­du ār­ējā ro­be­ža Sa­tver­smes 3.pan­tā no­zī­mē to ro­be­žu, par ku­ru Lat­vi­ja bi­ja pa­nā­ku­si vie­no­ša­nos ar kai­miņ­val­stīm līdz Sa­tver­smes pie­ņem­ša­nas die­nai. [..]

Tā­tad jā­se­ci­na, ka 1920.ga­da 11.augus­ta Mie­ra lī­gums no­tei­ca ro­be­žu starp Lat­vi­ju un Krie­vi­ju, tos­tarp Ab­re­nes te­ri­to­ri­ju uz mū­žī­giem lai­kiem at­stā­jot Lat­vi­jas va­rā.

5.9. [..]

Jeb­kā­das te­ri­to­ri­jas vē­lā­ka at­do­ša­na ar jaun­u starp­tau­tis­ko lī­gu­mu ir pre­tru­nā ar Lat­vi­jas valsts iz­vei­do­ša­nas mēr­ķi – ap­vie­not lat­vie­šu ap­dzī­vo­tās ze­mes. Tā­dēļ Sa­tver­smes 3.pan­tā nav pa­re­dzē­ta pro­ce­dū­ra, kā­dā vei­dā var gro­zīt 1922.ga­dā no­teik­tās ro­be­žas ar kai­miņ­val­stīm.³⁴ Ja li­kum­de­vējs vē­las pa­re­dzēt, ka šā­das ro­be­žas ir gro­zā­mas, Sa­tver­smē ir jā­iet­ver at­tie­cī­ga pro­ce­dū­ra.

5.10. Mi­nis­tru pre­zi­den­ta iz­teik­tie ar­gu­men­ti par to, ka Sa­tver­smes 3.pan­ta mēr­ķis ir no­vērst (vai ap­grū­ti­nāt) ie­spē­ja­mu Lat­ga­les at­da­lī­ša­nos, nav pat pie­tie­ka­mi vēs­tu­ris­ki pa­ma­to­ti.

Nedz Sa­tver­smes ko­mi­si­jas pro­to­ko­li, nedz arī Sa­tver­smes sa­pul­ces de­ba­tes ne­lie­ci­na, ka Sa­tver­smes 3.pan­ta mēr­ķis ir bi­jis ne­pie­ļaut ti­kai kā­da no­va­da at­da­lī­ša­nos. Tē­ze par lat­ga­lie­šu se­pa­rā­tis­mu nav zi­nāt­nis­ki pa­ma­to­ta. Kā rak­sta Vi­lis Kriš­to­pans, “Lat­ga­les po­li­ti­ķi jau kopš sa­vas dar­bī­bas pirm­sā­ku­miem ap­zi­nā­jās sa­vas vēs­tu­res līk­lo­ču no­šķir­tās tēv­ze­mes pie­de­rī­bu Lat­vi­jai un strā­dā­ja lat­vie­šu tau­tas ko­pī­bas la­bā. Vien­lai­kus vi­ņi aiz­stā­vē­ja lat­ga­lie­šu vēl­mi sa­gla­bāt sav­da­bī­bu, tra­dī­ci­jas un va­lo­du. Šī vēl­me arī ra­dī­ja pa­tie­sī­bā pa­vi­sam ne­kai­tī­go po­li­tis­ko lo­zun­gu par Lat­ga­les au­to­no­mi­ju, kas diem­žēl jaun­ajā Lat­vi­jas val­stī ti­ka uz­tverts pā­rāk sa­asi­nā­ti un nai­dī­gi.”³⁵

Lat­ga­les po­li­ti­ķi un tau­tas lie­lā­kā da­ļa at­bal­stī­ja ap­vie­no­ša­nos ar pā­rē­jiem lat­vie­šu no­va­diem. Vēs­tu­ris­ka­jā Lat­ga­lie­šu kon­gre­sā Rē­zek­nē, kad ti­ka lemts par Lat­ga­les nā­kot­ni, ti­kai 1/7 da­ļa kon­gre­sa de­le­gā­tu bi­ja “pret” Lat­ga­les pie­vie­no­ša­nu Lat­vi­jai. Pā­rē­jie de­le­gā­ti pau­da uz­ska­tu, ka lat­ga­lie­ši un bal­tie­ši (lat­vie­ši) ir vie­nas tau­tas di­vas da­ļas, līdz ar to lo­ģis­ka ir abu da­ļu at­ra­ša­nās vie­nā val­stī.³⁶ Tā­pat ne­vie­nas lat­ga­lie­šu par­ti­jas po­li­tis­ka­jā prog­ram­mā ne­bi­ja ie­tverts aici­nā­jums Lat­ga­li at­da­līt no pā­rē­jās Lat­vi­jas vai vei­dot jaun­u Lat­ga­les val­sti.³⁷

5.11. [..] Mi­nis­tru pre­zi­den­ta pie­dā­vā­tā in­ter­pre­tā­ci­ja pie­šķirt ne­sa­mē­rī­gi pla­šu rī­cī­bas brī­vī­bu Mi­nis­tru ka­bi­ne­tam un Saei­mai. Po­li­ti­ķi var “iz­dā­ļāt” vi­sus no­va­dus, at­stā­jot ta­jos ti­kai vie­nu pa­gas­tu kat­rā, lai for­mā­li ie­vē­ro­tu Sa­tver­smes 3.pan­tā no­teik­to par no­va­diem. Ja at­bal­stī­tu Mi­nis­tru pre­zi­den­ta pie­dā­vā­to Sa­tver­smes in­ter­pre­tā­ci­ju, tad ras­tos jau­tā­jums, cik daudz no Lat­ga­les vai Kur­ze­mes bū­tu jā­pa­liek Lat­vi­jas te­ri­to­ri­jā, lai Sa­tver­smes 3.pants bū­tu ie­vē­rots? Un kurš ir tie­sīgs kon­sta­tēt, kad ir ne­pie­cie­ša­ma Sa­tver­smes 3.pan­ta gro­zī­ša­na?

Šā­da in­ter­pre­tā­ci­ja pie­ļauj po­li­ti­ķiem ie­spē­ju brī­vi rī­ko­ties ne vien ar valsts te­ri­to­ri­ju, bet arī ar valsts ie­dzī­vo­tā­jiem. Te­ri­to­ri­jas iz­mai­ņas pa­ras­ti nes līdz­i arī ie­spē­ja­mas valsts ie­dzī­vo­tā­ju iz­mai­ņas. Pil­so­ņu ko­pu­mam pa­šam, ne­vis po­li­ti­ķiem to­mēr bū­tu jā­lemj par bū­tis­kām iz­mai­ņām sa­vā sa­stā­vā.

Ja Sa­tver­smes 3.pan­tā bū­tu pa­re­dzēts no­stip­ri­nāt ti­kai no­va­du ne­da­lā­mī­bu, nav skaidrs, kā­pēc šis pants ie­tver no­rā­di uz valsts ro­be­žām. [..]

Ņe­mot vē­rā ie­priekš­mi­nē­to, ie­spē­jams se­ci­nāt, ka Sa­tver­smes 3.pants īs­te­no Lat­vi­jas tau­tas po­li­tis­ko mēr­ķi – ap­vie­no vi­sas lat­vie­šu ap­dzī­vo­tās ze­mes vie­no­tā val­stī. Šī zem­ju ap­vie­no­ša­na no­ti­ku­si, res­pek­tē­jot arī kai­miņ­val­stu tie­sī­bas, pro­ti, at­se­viš­ķos ga­dī­ju­mos et­no­grā­fis­kais prin­cips nav bi­jis do­mi­nē­jo­šais. Sa­tver­smes 3.pan­tā pa­re­dzē­ta­jos un uz tās pie­ņem­ša­nas brī­di no­slēg­ta­jos starp­tau­tis­ka­jos lī­gu­mos no­teik­tās valsts ro­be­žas nav gro­zā­mas.

^5.12. Ar 1920.ga­da 11.augus­ta Mie­ra lī­gu­mu Lat­vi­ja un Krie­vi­ja vie­no­jās par sav­star­pē­jo ro­be­žu. Šis lī­gums pa­re­dzē­ja, ka Krie­vi­ja uz mū­žī­giem lai­kiem at­sa­kās no vi­sām sa­vām tie­sī­bām uz Lat­vi­jas te­ri­to­ri­ju, tos­tarp arī Ab­re­nes ap­riņ­ķi. 1922.ga­dā, pie­ņe­mot Sa­tver­smi, Lat­ga­les ro­be­ža ar kai­miņ­val­sti bi­ja no­teik­ta. Lat­ga­le Sa­tver­smes 3.pan­ta iz­prat­nē ie­tvē­ra se­vī Dau­gav­pils, Rē­zek­nes, Lu­dzas un Jaun­lat­ga­les (Ab­re­nes) ap­riņ­ķi.⁴¹ Sa­tver­smes 3.pan­tā ir no­stip­ri­nā­ta Lat­vi­jas te­ri­to­ri­ja kā ve­se­la un ne­da­lā­ma ta­jās ro­be­žās, kā­das past­āvē­ja starp­tau­tis­ki no­stip­ri­nā­tas uz Sa­tver­smes pie­ņem­ša­nas brī­di.⁴²

Sa­vu­kārt Ro­bež­lī­gums fik­sē Lat­vi­jas un Krie­vi­jas valsts ro­be­žu, ņe­mot vē­rā 1944.ga­dā no­ti­ku­šās valsts te­ri­to­ri­jas iz­mai­ņas, ku­ras vei­ca Lat­vi­jas PSR val­dī­ba un kas ne­sa­is­ta Lat­vi­jas Re­pub­li­ku.

Kā at­zi­nis Dīt­rihs An­drejs Lē­bers, “Lat­vi­jas ro­be­žām ir no­teik­ta 1922.ga­da Sa­tver­smes aiz­sar­dzī­ba (3.pants). Lai no­dro­ši­nā­tu aiz­sar­dzī­bas efek­ti­vi­tā­ti, Sa­tver­smes 77.pants no­sa­ka, ka jeb­ku­ri Sa­tver­smes 3.pan­ta gro­zī­ju­mi, “lai tie ie­gū­tu li­ku­ma spē­ku, ir no­do­da­mi tau­tas no­bal­so­ša­nai”. At­tie­cī­bā uz pa­dom­ju fe­de­rā­la­jiem un Pa­dom­ju Lat­vi­jas 1944. un 1946.ga­da ak­tiem tau­tas no­bal­so­ša­na ne­ti­ka or­ga­ni­zē­ta. Tā­tad šie ak­ti ti­ka pie­ņem­ti, pār­kāp­jot 1922.ga­da Sa­tver­smi, un pēc Lat­vi­jas tie­sī­bu nor­mām tie nav spē­kā no to pie­ņem­ša­nas brī­zā.”⁴³

Ša­jā vie­tā jā­uz­sver Egi­la Le­vi­ta se­ci­nā­jums, ka “Lat­vi­jas valsts te­ri­to­ri­ja ne­var ar 3.pan­tā mi­nē­ta­jiem starp­tau­tis­ka­jiem lī­gu­miem tikt no­teik­ta pil­nī­gi brī­vi. Šiem lī­gu­miem jā­būt tā­diem, ka tie re­zul­tā­tā ap­tver vi­sus četr­us Lat­vi­jas vēs­tu­ris­kos ap­ga­ba­lus – ne vai­rāk, bet arī ne ma­zāk.”⁴⁴ Arī Ine­ta Zie­me­le ir no­rā­dī­ju­si, ka paš­reiz at­bil­sto­ši Lat­vi­jas po­zī­ci­jai Lat­vi­jas-Krie­vi­jas val­stu ro­be­žu re­gu­lē 1920.ga­da Mie­ra lī­gums. Šis lī­gums ir arī Sa­tver­smes 3.pan­ta sa­stāv­da­ļa.⁴⁵ [..]

Ro­bež­lī­gums gro­za 1920.ga­da 11.augus­ta Mie­ra lī­gu­mu. Līdz ar to tas fak­tis­ki gro­za arī Sa­tver­smes 3.pan­tu. Tā kā ir gro­zī­ta Sa­tver­smes 3.pan­tā no­teik­tā valsts te­ri­to­ri­ja un valsts ro­be­ža, ro­bež­lī­gums ne­at­bilst Sa­tver­smes 3.pan­tam. Sa­tver­smes 3.pants ne­pa­redz pro­ce­dū­ru, kā­dā Lat­vi­ja va­rē­tu at­teik­ties no te­ri­to­ri­jas, kas ti­ka iz­cīnīta Brī­vī­bas cī­ņās, īs­te­no­jot vēs­tu­ris­ko lat­vie­šu tau­tas pra­sī­bu pēc paš­no­teik­ša­nās.

Turpinājums sekos

² Egils Le­vits: 4.mai­ja Dek­la­rā­ci­ja Lat­vi­jas tie­sī­bu sis­tē­mā. 4.maijs. Rī­ga, Fonds Lat­vi­jas Vēs­tu­re, 2000, 52.-53.lpp.

³ Tur­pat, 67.-68.lpp.

⁴ Skat.pla­šāk: Ine­ta Zie­me­le: Sta­te Continuity and Nationality in In­ter­na­ti­onal Law: Bal­tic Sta­tes and Rus­si­a. Past, Pre­sent and Fu­tu­re as De­fi­ned by In­ter­na­ti­onal Law. Bos­ton, Lei­den, Mar­ti­nus Nij­ho­of Pub­lis­hers, 2005.

⁵ Egils Le­vits: 4.mai­ja Dek­la­rā­ci­ja Lat­vi­jas tie­sī­bu sis­tē­mā. 4.maijs. Rī­ga, Fonds Lat­vi­jas Vēs­tu­re, 2000, 66.-67.lpp.; Gvi­do Zem­rī­bo: Bal­ti­jas val­stu Ne­at­ka­rī­bas dek­la­rā­ci­ju ju­ri­dis­kie as­pek­ti un to starp­tau­tis­kā re­zo­nan­se. 4.maijs. Rī­ga, Fonds Lat­vi­jas Vēs­tu­re, 2000, 145.lpp.

⁸ Skat. Dzin­ta­ra Ras­na­ča ru­nu Lat­vi­jas Re­pub­li­kas 9.Saei­mas zie­mas se­si­jas ce­tur­ta­jā sē­dē. 2007.ga­da 1.feb­ru­āris.

¹³ Skat.pla­šāk: Egils Le­vits: Valsts un valsts pār­val­des ju­ri­dis­kā struk­tū­ra un pa­mat­jē­dzie­ni. Jaun­ā Pār­val­de, 2002, Nr.1.

¹⁴ Jā­nis Pleps, Ed­gars Past­ors, Il­ze Pla­ka­ne: Kon­sti­tu­ci­onā­lās tie­sī­bas. Rī­ga, Lat­vi­jas Vēst­ne­sis, 2004, 68.lpp.

¹⁹ Sa­tver­smes 3.pants: de­ba­tes Sa­tver­smes sa­pul­cē. Ju­ris­ta Vārds, 2007, Nr.5.

²⁵ Skat.pla­šāk Sa­tver­smes ko­mi­si­jas 1921.ga­da 28.feb­ru­āra sē­des pro­to­ko­lu Nr.30.

³⁴ Ed­gars Past­ars, Jā­nis Pleps: Po­li­ti­ķi Sa­tver­smes slaz­dos. Die­na, 2007.ga­da 8.feb­ru­āris.

³⁵ Vi­lis Kriš­to­pans: Lat­ga­lie­šu po­li­tis­kie dar­bi­nie­ki – vi­ņu sak­nes, ce­rī­bas un sā­pes. Lat­ga­lie­šu po­li­ti­ķi un po­li­tis­kās par­ti­jas ne­at­ka­rī­ga­jā Lat­vi­jā. Rī­ga, Ju­ma­va, 2006, 8.lpp.

³⁶ Val­ters Ščer­bin­skis: Lat­ga­lie­šu par­ti­jas un po­li­ti­ķi: vēs­tu­risks pār­skats. Lat­ga­lie­šu po­li­ti­ķu un po­li­tis­kās par­ti­jas ne­at­ka­rī­ga­jā Lat­vi­jā. Rī­ga, Ju­ma­va, 2006, 15.lpp.

⁴¹ Val­ters Ščer­bin­skis: Lat­ga­lie­šu par­ti­jas un po­li­ti­ķi: vēs­tu­risks pār­skats. Lat­ga­lie­šu po­li­ti­ķu un po­li­tis­kās par­ti­jas ne­at­ka­rī­ga­jā Lat­vi­jā. Rī­ga, Ju­ma­va, 2006, 13.lpp.

⁴² Ul­dis Kras­tiņš, Va­len­ti­ja Li­ho­la­ja, Aivars Nied­re: Kri­mi­nāl­tie­sī­bas. Rī­ga, Tie­su Na­mu Aģen­tū­ra, 1999, 135.lpp.

⁴³ Dīt­rihs An­drejs Lē­bers: Krie­vi­jas un Lat­vi­jas te­ri­to­ri­ālais strīds Ab­re­nes jau­tā­ju­mā. Ju­ris­ta Vārds, 2005, Nr.19.

⁴⁴ Egils Le­vits: Pie­zī­mes par Sa­tver­smes 3.pan­tu. Ne­pub­li­cēts ma­te­ri­āls, 3.lpp.

⁴⁵ Ine­ta Zie­me­le: Pie­zī­mes pie sa­ga­ta­vo­tā lē­mu­ma pro­jek­ta. Ju­ris­ta Vārds, 2007, Nr.5.