DDD: 1965.gadā ASV Senāts vēlējās ar ANO starpniecību panākt, lai no Baltijas valstīm tiktu izvākts padomju karaspēks un kolonizatori. Kā jums šķiet, kādēļ šis lēmums tā arī nesasniedza ANO, un kādēļ šobrīd ASV vairāk iestājas par kolonistu integrāciju nevis repatriāciju?

Konstantīns Pupurs: Labs jautājums. Pirmkārt, procesi, kas pašlaik notiek pasaulē, ir atbaidoši ļauni. Tas šķiet acīm redzami tikai tiem, kam rūp un sāp garīgās un tradicionālās tautas vērtības. Diemžēl tādu cilvēku, kas ir nomodā un kam acis vaļā, ir ļoti maz. Vairs nav tik vienkārši kā agrāk – viņi (komunisti) un mēs (anti-komunisti). Sātanisms un ļaunums vairs nav tik atklāti brutāls. Tas slēpjas zem skaistiem vienlīdzības saukļiem (viņi to sauc par politisku korektumu), līdz pat riebumam saldiem vārdiem. Tiek izmantots pat Dieva Vārds, lai uzrunātu ticīgos. Ļaunums slēpj aiz visiem apmulsinošu un nesaprotamu demagoģiju, ko viņi sauc par liberālismu.

Šie indivīdi, kas apzināti vai neapzināti kalpo tumšajiem spēkiem, ir ļoti rafinēti, un parastam cilvēkam ne vienmēr ir saskatāmi un atšifrējami. Šis process notiek visā Rietumu pasaulē ar mērķi iznīdēt visu nacionālo, patriotisko, dievbijīgo un svēto, ar mērķi izsvītrot no cilvēku atmiņas savas tautas un valsts tradīcijas un nacionālo lepnumu. Kad totāla garīgā amnēzija un liberālisma sērga pārņems visas Austrumeiropas cilvēku prātus un dvēseles (Rietumeiropa garīgajā ziņā jau ir “mirusi”), tad šie spēki (pieņemu, ka pat tikai atsevišķi indivīdi, tā saucamie sātana izredzētie), pakļaujot un neierobežoti valdot pār šo izkropļoto tautu baru, izvērsīs vēl līdz šim cilvēces vēsturē nepieredzētu teroru pret vēl dzīvo tautu nacionālismu un garīgumu. Terors būs tik briesmīgs, ka Ādolfs Hitlers un Josifs Staļins visiem liksies kā mazi kora zēni. Šie mošķi, kas tagad ir pie varas un rušinās pa Latviju, ir tikai mazi ampelmaņi un marionetes pasaules negatīvo spēku rokās. Man liekas, ka globālā kontekstā viņi pat neapjēdz, kam kalpo un līdz kādām neatgriezeniski traģiskām sekām šī kalpošana var novest Latviju un latviešu tautu. Interesanti, vai viņi to dara apzināti vai neapzināti? Ja apzināti, viņi gluži vienkārši ir noziedznieki, bet, ja neapzināti, tad viņi garīgā ziņā ir “nāvējoši” slimi ar mēri, ko sauc par liberālismu.

Jābūt ne tikai nomodā, bet arī vienotiem savā starpā, pat ar stingru savstarpēju disciplīnu, garīgi un fiziski stipriem un veseliem! Jāatceras, ka pienāks reiz laiks, kad šis zvērs atmetīs savu liberālo masku un ar visu spēku pēdējā triecienā nāks mums – tiem, kam patriotiskie un nacionālie uzskati un ideāli paliks nelokāmi un stabili – visiem virsū. Brālis ies pret brāli, dēls pret dēlu. Vai mēs pieļausim šo holokaustu pret mums pašiem? Nekādā gadījumā!

Neatceros, kurā grāmatā to lasīju, bet centīšos atkārtot pēc atmiņas. Lai gan jaunāko laiku iespaidi var novest pie maldīgiem uzskatiem, ka nacionālo brīvību (bet brīvi mēs vairs neesam) nākotnē varēšot iegūt konferenču zāļu diskusiju rezultātā vai ar sirsnīgu lūgšanu baznīcā, vēsturiskā pieredze rāda, ka izšķirošais trieciens brīvības atgūšanai un nacionālo vērtību aizstāvēšanai būs jāizcīna ar ieročiem rokās ugunīm un asinīm apzīmogotā kaujas laukā, gluži kā Lāčplēsis cīnījās pret Melno bruņinieku. Nākotnē būs jāpaļaujas vienīgi pašiem uz saviem spēkiem, tādēļ nav ko brīnīties par ANO un ASV rīcību.

DDD: Jums neklātienē – ar “DDD” starpniecību – iespējams sekot līdzi tiesas sēdei, kurā izskata krimināllietu pret Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu par nacionālā naida kurināšanu. Kāds ir jūsu vērtējums šai lietai un tās izskatīšanas gaitai? Kāds, jūsuprāt, varētu būt lietas iznākums?

K.P.: Izskatīšanas gaita?! Ziniet, nebija no jūsu puses nekāda nacionālā naida kurināšanas, un tie, kas tagad rīko šo procesu, to arī apzinās. To taču visi redz – vismaz tie, kas kaut cik ir domāt spējīgi. Tērē tikai nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā arī jūsu naudu, un tēlo “Tiesisku Valsti”. Tajā pašā laikā starptautiski atzītiem noziedzīgiem elementiem piešķir Trīszvaigžņu ordeņus. Jūsu pusē ir taisnība, bet jūsu Taisnība dažiem liekas ļoti bīstama. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jūs attaisnos, bet esiet nomodā! Par to jau esmu runājis iepriekš, jo šie pašmāju ampelmaņi un mankurti jau tagad taisās pieņemt līdzīgus likumus kā Austrijā vai Vācijā, kur par sava viedokļa atsevišķos vēsturiskos jautājumos atklātu paušanu cilvēks var dabūt reālu cietumsodu.

DDD: Latvijā ir tendence runāt par rasisma uzplaukumu. Melnādaino aizskaršana esot tik izplatīta, ka rasisma apkarošanai esot ļoti nopietni jāpievēršas. Tajā pašā laikā neviens neuztraucas, ka jau vairākus gadus nav nekādu jaunumu pret Aivaru Gardu vērstā terorakta izmeklēšanā. Kā jums liekas, kas patiesība notiek Latvijā? Vai mums patiešām ir rasisms, vai arī vairāk jādomā par terorisma pret latviešiem?

K.P.: Salīdzinot situāciju Latvijā ar to, kas notiek Rietumeiropā, tad rasisms Latvijā nav tā aktuālākā problēma. Bet tas ir tikai laika jautājums, jo tā ir dabiska parādība – jebkuras nācijas pašaizsardzība. Jārunā nevis par rasisma apkarošanu Latvijā, bet jāveic preventīvi pasākumi – jāpieņem likumi, kas nosargātu Latviju no tāda Bābeles varianta, kas tagad pastāv Rietumeiropā. Bet, protams, liberālisms to nepieļaus un ar visiem spēkiem veicinās savu rasu sajaukšanas politiku, tāpēc nākotnē starprasu konflikti var tikai pieaugt. Kas attiecas uz latviešu tautu, tad tā vēl joprojām atrodas pabērna lomā un savas zemes saimniece tā noteikti nav. Šādā situācijā to droši var definēt kā terorismu pret Latvijas pamatnāciju, bet tas nozīmē, ka šajā brīdī jākoncentrējas tieši uz šo jautājumu. Teroraktu pret Aivaru Gardu šodienas 4.maija republikā neviens neizmeklēs, – par to varu galvu likt ķīlā. Tas ir fakts!

DDD: Kas, jūsuprāt, varētu organizēt teroraktu pret Aivaru Gardu?

K.P.: Pieņemu, ka tie paši spēki, kas nogalināja Helsinki-86 grupas biedru Heini Lāmu un Latvijas Aizsargu organizācijas vadītāju Jāni Rību.

DDD: Pagājušajā gadā notika uzbrukums “DDD” galvenās redaktores dēlam, bet Drošības policija neierosināja lietu par nacionālā naida kurināšanu, uzskatot, ka tas nebija rasistisks uzbrukums, kaut gan uzbrucēji runāja krieviski un uzrunāja Līgas dēlu par “latiš”. Kas patiesībā ir Drošības policija, kādas valsts drošību tā patiesībā aizstāv?

K.P.: Ļoti pazīstams VDK paņēmiens – ietekmēt objektu caur viņa/viņas draugiem un mīļiem cilvēkiem. Tur jau, protams, pastāv dažādi varianti un pakāpes, bet tas, kas notika ar Līgas dēlu, nozīmē, ka Līgas politiskā darbība sāka kādu ļoti kaitināt. Tādu pavēli, t.i., fiziski uzbrukt nevainīgam bērnam ar nolūku iebiedēt, varēja dot tikai kāda ļoti augsti stāvoša amatpersona. Tiesiskas valsts apstākļos šos krievu huligānus ātri vien atrastu un attiecīgi sodītu, bet ne jau šodienas Latvijā, kur Drošības policija patiesībā spiesta aizstāvēt nevis vienkāršo pilsoņu tiesības, bet oligarhu drošību, viņu labklājību un mieru.

DDD: Kā jūs vispār vērtējat Latvijas drošības dienestus: SAB, DP un policiju?

K.P.: Par korumpētiem indivīdiem uniformā nav vērts pat runāt, jo šādu subjektu vieta ir aiz restēm. Manuprāt, tomēr liela daļa no drošības dienestos strādājošajiem ir cilvēki, kas gluži vienkārši pilda savus dienesta pienākumus. Ko viņiem pārmest? Vai tad viņi būtu tie, kas uzbūvēja sev villas un dāčas Jūrmalā, Mežaparkā, Baltezerā un citur? Vai tad viņi būtu starp tiem, kas saviem dzīvokļiem pa valsts naudu taisa eiro remontus? Jā, viņi, iespējams, apsargā tās dāčas un aizstāv oligarhu labklājību un drošību. Bet nedrīkst aizmirst, ka viņi visi – ierindnieki ar uzplečiem – ir nākuši no tautas, tādēļ šaubos, ka attiecīgā momentā, kad pienāks tāda diena, viņi būs ar mieru zaudēt savas dzīvības, lai aizstāvētu tos, kas šodien pazemo un aplaupa viņu mātes, tēvus, sievas, bērnus un viņus pašus. Tas attiecas arī uz armiju un zemessardzi. Dažreiz es pat brīnos, kā viņi vispār vēl kaut ko dara, ņemot vērā šo cilvēku algas, apgādi un aprūpi.

DDD: Kas un kādas intereses ir Latvijas valsts amatpersonu izmisīgajiem centieniem atdot Abreni?

K.P.: Pirmkārt, visas direktīvas nāk no Briseles. Tagad, lai arī Austrumu provincēs, Latviju ieskaitot, ievestu atbilstošu kārtību un uzturētu relatīvu “mieru”, Brisele ir ļoti ieinteresēta iespējami ātrāk atrisināt Abrenes jautājumu tā, kā to vēlas Krievzeme. Tā nav vairs tikai Latvijas-Krievijas robeža, tā jau ir ES-Krievijas robeža. VVF, Kalvītis, Pabriks un citi ir tikai sava saimnieka paklausīgie izpildītāji, kuriem savas tautas un dzimtenes Latvijas nākotne un labklājība nemaz nerūp un neuztrauc. Manuprāt, globalizācijas process un ES projekts veicina un nākotnē pat paātrinās visas Eiropas nacionāli domājošo patriotu savstarpējo vienotību, kā arī katras nācijas konsolidāciju savās etniskajās robežās, tādēļ Pietālavas vai Abrenes jautājums kādreiz vēl atgriezīsies.

DDD: Astoņdesmito gadu beigās jūs cīnījāties par Latvijas neatkarību. Tagad tā it kā ir iegūta. Vai šodienas Latvija atbilst jūsu kādreizējam priekšstatam, kādai jābūt Latvijai?

K.P.: Astoņdesmito gadu beigās man bija tikai 22 gadi. Biju bez politiskās cīņas pieredzes un, kā jau minēju, sakāpināts ideālists. Toreiz domāju: ja būs atjaunota pirmskara Latvijas Republika, visi būs laimīgi. Atjaunosim savu valstiskumu, armiju, aizsargus, apriņķus, atgūsim savu karogu un prezidentu, Rietumi un latviešu emigranti palīdzēs pacelt mūsu ekonomiku, aizvietos vecos komunistu kadrus ar saviem cilvēkiem un savām zināšanām, pieredzi un patriotismu, palīdzēs atjaunot garīgās un nacionālās vērtības. Tagad, pēc sešpadsmit neatkarības gadiem, tas izklausās naivi un bērnišķīgi. Reālitāte ir cita: nomainījušās vairākas valdības, tauta ir novesta līdz totālai nabadzībai, Latvija izpārdota ārzemniekiem, latviešu tautas intereses netiek aizstāvētas ne Latvijā, ne starptautiskā mērogā. Brīžiem liekas, ka Latvijā nekas nav mainījies un tā atrodas pašmāju kangaru okupācijā. Ar patētiskām un skaistām runām, konsekventi neaizstāvot Latvijas tautas intereses, nekas labs nav izdarīts.

Ko lai vēl saku? Pietiek gaidīt palīdzību no Rietumiem, uzticēt valsts vadību ārzemniekiem, bijušajiem komunistiem un viņu līdzskrējējiem, ambicioziem pašlabuma meklētājiem, ļaut ievazāt Latvijā visas pasaules netīrumus. Neaizmirstiet: ja Latvija vēl pastāv kā valsts, tad tikai pateicoties latviešu tautai Dzimtenē. Nevienam rietumniekam nav tik rūgta un sāpīga dzīves pieredze kā jums. Latvijas gaišās, gudrās un godīgās galvas un sirdis ir Latvijā. Atrodiet tās un sekojiet viņu piemēram, izbeidziet strīdus un nenovīdību, priecājieties par katru labi izdarītu darbu, lai cik arī maznozīmīgs jums tas liktos. Nebaidieties iet SAVU ceļu! Latviešiem ir labs sakāmvārds: “Mazs cinītis gāž lielu vezumu.”

48 garus gadus mēs dzīvojām aiz “dzelzs aizkara”. Patiesību par Rietumiem mēs tikai aptuveni nojautām, un tā, kas mūs sasniedza, bija sajaukta ar meliem. Cilvēki akli uzticējās visiem, kuri nāca no Rietumiem. Vienam vilšanās nāca ātrāk, citam vēlāk.

Uzdodiet sev jautājumus: kā tas varēja notikt, kam tas bija izdevīgi, kura sabiedrības daļa padomju Latvijā bija visinformētākā? Kāpēc brīvās Latvijas atjaunošanā netika iesaistīti labākie un gudrākie latviešu tautieši no Rietumiem, bet gan lielākie karjeristi un kosmopolīti, sava pašlabuma meklētāji, rietumu neveiksminieki? Protams, ar tādiem viegli tikt galā, un to labi zināja Latvijas “bijušie”, kuri patiesībā arī palika pie varas. Viņiem nerūp ne Latvija, ne tās tauta. Viņiem svarīgāk ir tikt pie naudas – vienalga kādiem līdzekļiem, jo viņi ļoti labi saprot, ka šādas iespējas nebūs mūžīgi. Tā nu mēs sēžam pie “sasistas siles”. Saskaramies ar gadījumiem, kad latvietis latvietim par katru sīku pakalpojumu “knābj acis no pieres ārā”, atrunājoties ar dārdzību un “tādu laiku”, aizmirstot okupācijas gadus, kad cilvēki, lai izdzīvotu, bija spējīgi dalīties ar 100 gramiem desas un paciņu sviesta. Šodien Latvijā ir latvieši, kuri skumst pēc pagājušajiem laikiem, kad “bija vismaz kaut kādi likumi un kārtība”. Kam vajadzīga tāda valdība, kura nerūpējas par savu tautu, kura neko nedara, lai cilvēkiem būtu darbs un jumts virs galvas?

Vai esam padomājuši par to, kurš šodien gardi smejas un berzē rokas mums aiz muguras? Viņu acīs mēs esam “aunu bars”. Cik ilgi tas vēl turpināsies? Un Latvijas Saeima? Deputātiem ir jābūt tautas kalpiem, nevis kungiem un pašlabuma meklētājiem-balamutēm! Tauta viņus uztur, tādēļ deputātiem jāpilda savi pienākumi. Neļausim sevi pataisīt par nedomājošo baru, kuram var iestāstīt, ka melns ir balts, ka esam savos uzskatos atpalikuši, ka Dieva nav, bet Viņa baušļi nav latviešu tautai saistoši, ka neeksistē nekā svēta un cēla. Apzināsimies, ka tie esam mēs – latviešu tauta, kurai garajos nebrīves gados izdevās saglabāt savu nacionālo identitāti, kultūru un tradīcijas, savu etno-nacionālo patriotismu, savas garīgās vērtības. Mūs var apskaust daudzas Eiropas tautas, kur jebkuru nacionālo pašlepnuma izpausmi demagoģiski pārvērš par neonacismu. Pasaules vēsturē ir bijušas Sodoma un Gomora, ir bijusi Bābele. Visiem zināms, kas ar tām notika. Vai tad par tādu Latviju es, tu, viņš, viņa sapņojām toreiz – 1980-os?! Protams, ka nē!

DDD: Pagājušā gada nogalē Helsinki-86 dibinātāji un dalībnieki nodibināja Tautas tribunālu. Kādēļ?

K.P.: Dibināšanas paziņojumā īsi un lakoniski viss ir pateikts: “Tautas Tribunāls informēs kriminālās personas par viņu nodarījumiem un soda mēru, kas tiks īstenots pēc Latvijas kā Tiesiskas valsts statusa atgūšanas. Kāds būs sods par Latvijas un latviešu tautas nodevību, to izlems tauta pati – referendumā.” No savas puses gribu piebilst un atgādināt tiem, kas spļauj virsū un ņirgājas par savu tautu: šodien jūs esat, bet jau rīt, iespējams, jūsu vairs nebūs, jo nekas zem šīs saules nav mūžīgs, bet, runājot par jūsu nedarbiem, – nekas nav aizmirsts un neviens netiks piedots, jo katram jāatbild par savu rīcību.

Ar skumjām jāatzīst, ka tie, kas ņirgājas par savu tautu, ir pašas tautas izvirzīti – katrai tautai ir tādi valdnieki, kādus tā ir pelnījusi, un nav nekā ļaunāka par kalpu, kas zibenstriecinā par kungu kļuvis. Vai tā nav? Tā ir, bet mūžīgi tā nebūs!

DDD: Tribunāls izsūtīja paziņojumus prezidentei V.Vīķei-Freibergai, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam, ka viņiem piespriests augstākais soda mērs par nodevību. Vai jums ir kāda informācija, kā šīs personas un sabiedrība kopumā reaģējusi uz šādu rīcību? Vai ir bijusi kāda drošības iestāžu interese par šo Tribunāla lēmumu?

K.P.: Jā, protams, man ir šāda informācija pat no ļoti “interesantiem” avotiem. Būsim objektīvi – daži uzskata, ka Tribunāla biedri ir neonacisti un viņu vieta – psihenē, bet par šādu novērtējumu nav ko brīnīties. Kas attiecas uz atsauksmēm no to cilvēku puses, kuriem patiesi rūp un uztrauc Latvijas liktenis, tad tās bija ļoti pozitīvas. Tas ir labs norādījums šiem mankurtiskajiem indivīdiem, ka nu ir pēdējais laiks nākt pie prāta un apdomāt savu rīcību. Kas attiecas uz drošības iestāžu interesi par Tautas Tribunālu (TT), tad kāda var būt viņu interese, ja netiek darīts nekas krimināli sodāms. Paņēma “aiz auss”, un viss, jo gluži tāpat, kā tas bija PSRS 1980-os attiecībā uz Helsinki-86 grupas paziņojumiem un rīcību, arī šoreiz taisnība ir TT pusē. Tas, ka latviešu presē šis paziņojums netika plaši atspoguļots un iztirzāts, ir tam pierādījums. Vēl tikai gribu uzsvērt, ka tas, kāds būs “augstākais soda mērs” lems pati tauta. Ja nolems, ka nodevējiem vairākas dienas būs zaldātu kazarmās jāmizo kartupeļi, tad tā tas arī notiks.

DDD: Kādēļ, jūsuprāt, prezidente un liela tā saucamās inteliģences, mediju pārstāvju daļa pretojas čekas maisu atvēršanai?

K.P.: Katram, kurš nevēlas atvērt “maisus”, varētu būt dažādi iemesli. Par to jau ir daudz runāts un diskutēts. Šajā sakarā 2006.gada 26.oktobra Saeimas sēdē deputāts Aleksandrs Kiršteins teica: “Un mūs interesē viens: kas lika Latvijas inteliģencei, kas lika Latvijas Nopelniem bagātajiem dzejniekiem un rakstniekiem kalpot PSRS Valsts drošības komitejai laikā, kad bija zināms, ka PSRS jau sabrūk. Kāpēc šie kultūras darbinieki desmitiem reižu joņoja uz Kanādu 80.gadu beigās? Vai viņus tiešām interesēja Saules dainu pētniecība? Varbūt es esmu naivs, bet man liekas, ka viņus interesēja Vairas Vīķes-Freibergas vīra darbība IBM firmā. Mēs zinām, ka PSRS izmisīgi gribēja iegūt jaudīgāko skaitļotāju tehnoloģijas, un daudzi cilvēki neoficiāli ir atzinušies, ka viņiem ar Kultūras sakaru komitejas starpniecību tika pirktas biļetes: bija jāiegūst uzticība, jābrauc uz Kanādu un jāmēģina kaut kādā veidā dabūt šo informāciju par šiem IBM skaitļotājiem. Tas ir tas fenomens, godājamie deputāti!” Secinājumus izdariet paši!

DDD: Vai iespējams, ka starptautiskā sabiedrība palīdz Latvijai likvidēt okupācijas sekas?

K.P.: Starptautiskā sabiedrība veiksmīgi palīdz pārvērst Latviju par ES nomali – graustu. Bet tās iedzīvotājus pataisa par kredītu vergiem līdz septītajai paaudzei. Ja valda nauda, nav vietas ideāliem un taisnīgumam.

Ja dzīvo pēc principa: ja ne tu, tad tevi, – tad jāaizmirst par tādu greznību kā vispārcilvēcisku vērtību pastāvēšanu. Ņemot vērā pasaulē notiekošo, Latvijas atrašanos Eiropas Savienībā, protams, nekāda palīdzība likvidēt okupācijas sekas nebūs. Jābūt pat gataviem pretējam procesam – iespējams, ka jau tuvākajā laikā Latvijai uzliks kvotas, lai tā uzņemtu daļu no tiem bēgļiem, kas atrodas Parīzes un Londonas ielās, rīko tur nekārtības, pieprasot mīlestību un cieņu no pamatiedzīvotāju puses. Ja Latvijas valdība vienreiz beigs locīt savu muguru un piekāpsies katram garām ejošam ārzemniekam no Rietumiem vai Austrumiem, tad varbūt arī radīsies jauni draugi un nāks nesavtīga palīdzība. Tos, kuri paši sevi neciena, arī citi neciena.

DDD: Kādēļ, jūsuprāt, Ministru kabinets tik steidzīgi Satversmes 81.panta kārtībā paplašināja Ministru prezidenta pilnvaras pār drošības dienestiem? Vai ir pamats domāt, ka vairāk būs tā saucamo politisko lietu?

K.P.: Tas ir tikai pirmais solis. Baidos, ka drīz vien būs citi likumi un regulācijas (piemēram, skolām, lai attiecīgi skolēniem mācītu liberālos uzskatus) – līdzīgi kā Rietumeiropā (ES), kad vairs skaļi un atklāti nevarēs izteikt savu viedokli attiecībā uz kādu vēsturisko posmu vai notikumu, atklāti nosodīt sodomismu un citus netikumus, jo tas tiks sodīts ar brīvības atņemšanu. Bēdīgi ir tas, ka šīs pilnvaras tiks izmantotas svešu saimnieku un kungu interesēs, bet tas nozīmē, ka tā saucamās politiskās lietas būs vairāk un vairāk.

DDD: Kas latviešiem būtu jādara, lai piespiestu savu valdību, valsts amatpersonas: prezidenti, Saeimu, ministrus u.c. atjaunot taisnīgumu Latvijā, veicot deokupāciju un dekolonizāciju? Kā jārīkojas ikdienas dzīvē?

K.P.: Šeit varētu ņemt vērā apbrīnojamo piemēru no Indijas nacionālās atbrīvošanas kustības cīņas pret angļu kolonizatoriem. Viņiem bija Gandijs, bet Latvijai tādas personības vēl nav. Kaut gan varbūt jau ir, un attiecīgajā momentā tauta to sapratīs. Pašmāju kangarus un mankurtus nevar ne piespiest, ne pierunāt, ne pārliecināt, pat apelējot pie viņu veselā saprāta ne, jo šiem ļaudīm tādi jēdzieni kā gods un uzticība savai tautai un valstij ir vienkārši tukšas skaņas. Vērojot notikumus Latvijā un pasaulē, man ir tāda sajūta, ka jau tuvākajā laikā daudzas lietas radikāli mainīsies. Mainīsies, iespējams, caur zināmām pārbaudēm un grūtībām, bet tomēr uz gaišo un pozitīvo. Katrā ziņā, manuprāt, tikai savā garā un dvēselē stiprie cilvēki ieies Jaunajā Laikmetā.

Kā jārīkojas ikdienas dzīvē – to katrs, kam ir sirdsapziņa, gods, neviltota mīlestība un cieņa pret savu tautu un zemi, zina pats. Tomēr, galvenais, tautas atmiņā viss ir jāsaglabā, jāveicina vienotību nacionāli domājošo cilvēku starpā un godprātīgi katram jādara savs darbs savā vietā un savā arodā.

Intervēja Liene Apine