"Lasot šo mājas lapu, iepazinos ar Jūsu viedokli latviešu un krievu civilokupantu jautājumā. No tiem rakstiem, kas publicēti šajā mājas lapā, saprotu, ka Jūsuprāt krievu civilokupantu izbraukšana no Latvijas ir augstākās taisnības īstenošana. Es gribētu izteikt savu viedokli šajā jautājumā.
Mani senči bija lībieši. Vēsturiski lībieši cīnījās ar kuršiem un zemgaļiem. Laika gaitā kurši pārņēma daudzas lībiešu teritorijas. Tātad, varētu uzskatīt, ka kurši lībiešu zemēs ir civilokupanti. Rezultātā var spriest, ka kuršu izraidīšana no teritorijām, ko reiz apdzīvoja lībieši, ir augstākās taisnības īstenošana.
Laika gaitā tomēr lielākā daļa lībiešu aizmirsa vēsturiskās netaisnības un, saplūstot ar kuršiem, zemgaļiem un latgaļiem, veidoja latviešu nāciju. 19. un 20. gadsimtā Latvijā iebrauca liels skaits krievu. Sākumā latvieši sajuta apspiestību (jo īpaši Staļina laika represiju laikā); tomēr laika gaitā saskarsmē ar krieviem pārveidojās arī paši latvieši. Tātad, mūsdienu latviešu nācija vairs nav tā pati agrākā Kārļa Ulmaņa laiku latviešu nācija. Līdzīgi kā, saplūstot ar kuršiem, reiz pārveidojās lībieši saskarsmē ar krieviem pārveidojās latvieši. Un šī tautu attīstība ir jāņem vērā, izstrādājot valsts politiku nacionālajā jautājumā.
Mans viedoklis ir šāds - ja latvieši, cīnoties pret vēsturiskām netaisnībām, izraida krievus no Latvijas, tad arī lībiešiem ir jāizraida kuršus no savām zemēm. Un Amerikas indiāņiem ir no Amerikas jāizraida angļu, spāņu un portugāļu kolonizatori! Kā alternatīvu šai cīņai mēs varam izvēlēties dabisku un miermīlīgu tautu attīstību, kas tiek īstenota bez vardarbības. Šī dabiskā tautu attīstība ietvers latviskā mantojuma saglabāšanu. Tomēr latvieši tajā pat laikā uzturēs sakarus ar citām pasaules tautām."

Lībiešu cilts problēmas sākās ar Kaupo nodevību. Tagad latviešu nācijai ir Kaupo cienīgi nodevēji. Latviešus var piemeklēt prūšu un lībiešu liktenis, ja viņi domās un rīkosies kā J.Jaunzeme. Mūsuprāt, izzūdot prūšu un lībiešu tautām, pasaules kultūra ir zaudētājas lomā. Kultūra ietver sevī arī tādas kvalitātes kā varonīga, pašaizliedzīga pašuzupurēšanās savas teritorijas, valodas, tradīciju, kopīgās vēstures izpratnes aizstāvēšanā. Tā kā prūši, indiāņi un lībieši to neizdarīja tad, kad tas bija nepieciešams, viņi vairs neko nevar pieprasīt, jo ir pierādījuši savu dzīvotnespēju.
Ja latvieši savas gļēvulības, nodevības vai citu zemisku īpašību dēļ neatbrīvosies no svešzemju iekarotājiem, tad, līdzīgi lībiešiem, pierādīs, ka nav tālākas evolūcijas cienīgi.
Kuršus, zemgaļus un latgaļus nedrīkst vainot lībiešu traģiskajā liktenī, jo pēc Kaupo nodevības visas ciltis atradās vācu pakļautībā, kuri tad arī ir patiesie vaininieki šīs tautas izzušanā. Pēc vadoņa nodevības tautu vai cilti, ja tā necīnās pret savu vadoni, piemeklē traģisks liktenis.
Neredzam nekādu vajadzību pakļauties nekaunīgajiem iebrucējiem, lai zaudētu savu cilvēcisko pašcieņu, bet ar laiku arī valodu, tradīcijas un kultūru, kā tas notika ar prūšiem. Droši vien arī vācieši pierunāja prūšus "izvēlēties" "dabisku un miermīlīgu" bojāeju.