|
 Šodien, 9.februārī, Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda nosūtīja atklātu vēstuli Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putinam. Vēstulē LNF priekšsēdētājs, pirmkārt, atzīst, ka Prezidenta rīkojums aicināt un palīdzēt saviem tautiešiem atgriezties Krievijā, ir augstsirdīga un lielas valsts vadītāja cienīga atbilde uz jau 2002.gadā izteikto aicinājumu atjaunot okupācijas izjaukto taisnīgumu.
Tāpat Aivars Garda izteica cerību, ka prezidenta Putina 18.janvārī teiktais Indijas televīzijā, ka Krievija vēlas nodrošināt tādu kārtību, lai ikviena, pat ļoti maza valsts justos droša un pasargāta no lielvaru iebrukumiem un savas egoistiskās kārtības uzspiešanas, īstenosies arī dzīvē, konkrēti – turpmāk Latvijas un Krievijas attiecības veidojot uz 1920.gada Miera līguma pamata.
Vienlaicīgi Latvijas Nacionālās frontes Stratēģijas padome izsūtīja paziņojumu par Krievijas Federācijas vēstnieka Latvijā Viktora Kaļužnija Krievijas interesēm neatbilstošo, prezidentu diskreditējošo rīcību, uzspiežot parakstīt Latvijai neizdevīgu robežlīgumu. LNF Stratēģijas padome savā paziņojumā norāda, ka Krievijai nevajadzētu parakstīt 1997.gadā parafēto robežlīgumu, kurā paredzēts legalizēt Abrenes un sešu pagastu atdošanu Krievijai, jo tas ir kriminālnoziegums.
Informāciju sagatavoja LNF preses centrs
Tālāk pilns vēstules un paziņojuma teksts latviešu valodā..
Atkl āta vēstule
Krievijas Federācijas prezidentam
Vladimiram Putinam
2007. gada 6. februārī
Rīgā
Augsti godātais prezidenta kungs!
2002. gadā rakstīju Jums atklātu vēstuli, kurā aicināju Krievijas prezidentu atjaunot taisnīgumu Latvijas un Krievijas attiecībās, kuru izjauca Padomju Savienība 1940. gada 17. jūnijā, prettiesiski anektējot un okupējot Latviju.
Jūs, augsti godātais prezidenta kungs, atbildējāt, izdodot prezidenta dekrētu, kurā valsts vārdā aiciniet tautiešus atgriezties Krievijā. Patiešām cēla un cienīga lielas valsts vadītāja atbilde. Tagad kārta tautiešiem pienācīgā veidā atsaukties uz šo prezidenta aicinājumu. Godājot savu prezidentu, krieviem jājautā, ko viņi vispirms var dot Krievijai, un tikai pēc tam – ko Krievija var dot viņiem. Mums ir zināms, ka Krievijas vēstniecībā Latvijā vēlmi pārcelties uz dzīvi Krievijā izteikuši ap simttūkstoš cilvēku.
Krievija ir liela valsts un Latvijas kaimiņš. Latvija gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā ir daudzkārt mazāka, bet tās tauta un valsts ne mazāk garā lepna, un tai ir visas tiesības sagaidīt no lielās kaimiņienes cieņas pilnu izturēšanos, kādu pienāktos parādīt Aleksandra Puškina un Ļeva Tolstoja dzimtenei.
Kā Latvijas pilsoni un nevalstiskas organizācijas vadītāju mani sajūsmina Krievijas Federācijas prezidenta teiktais intervijā Indijas televīzijas kanālā "Doordanshan" Džaipuras pavalstī 2007. gada 18. janvārī: "Krievija iestājas par daudzpolāru pasauli, par demokrātisku pasaules kārtību, par starptautisko tiesību sistēmas stiprināšanu, par to, lai dzīvē tiktu iemiesota šāda tiesiska sistēma, kuras aizsardzībā jebkura maza valsts, pat ļoti maza, varētu justies droši kā aiz klints sienas. Lai jebkurai zemei, tai skaitā arī ļoti mazai, nebūtu jābaidās, ka kāda lielvalsts jebkurā brīdī varētu pārkāpt jebkuras tiesības savās, bieži vien egoistiskās, interesēs.
Krievija ir gatava kļūt par daļu no šās daudzpolārās pasaules un garantēt noteikumu ievērošanu starptautiskajā arēnā, nevis būt par superlielvalsti ar īpašām tiesībām, bet gan līdzīgai starp līdzīgām."
Augsti godātais prezidenta kungs, es cerēju, ka tāpat par savu prezidentu būs sajūsmā Krievijas Valsts domes deputāti, valdības locekļi, inteliģence un plašāka sabiedrība. Jo šis paziņojums, ja sabiedrība to atbalstīs un īstenos dzīvē, manuprāt, ir pasaules mēroga līdera cienīgs. Tā vietā es Krievijas televīzijas kanālā RTVi redzēju divu populāru žurnālistu – Leonīda Mļečina un Staņislava Kučera diskusiju, kurā viņi, ja es pareizi sapratu, pauda neticību tam, ka prezidenta paustais varētu tikt īstenots dzīvē. Iespējams, viņi labāk pazīst Krievijas politiķus un ierēdņus, kuri ir spējīgi sagrozīt vislabākās prezidenta idejas.
Un tomēr – pasaulei nepieciešami šādi augsti ideāli, un esmu priecīgs, augsti godātais prezidenta kungs, ka šo ideju pirmoreiz tik skaidri un precīzi formulējis tieši Krievijas Federācijas prezidents. Jūsu diženie tautieši Nikolajs Rērihs un viņa dzīvesbiedre Helēna Rēriha ir pareģojuši Krievijai lielu nākotni. Tie bija viņi – Himalaju Lielās Baltās Brālības Sūtņi, kas atnesa cilvēcei Dzīvās Ētikas Mācību krievu valodā (kas ir ļoti nozīmīgi Krievijai, bet tajā pašā laikā uzliek milzīgu atbildību valsts vadītājam), un 1926. gadā nodeva Augsto Vēstījumu Padomju valdībai, kurš diemžēl netika izpildīts.
Vērojot, kā notiek robežlīguma slēgšana starp Krieviju un Latviju, augsti godājamais prezidenta kungs, ir jāpiekrīt augšminēto žurnālistu paustajai skepsei. Latvijas Nacionālās frontes Stratēģijas padome šajā sakarā gatavo īpašu paziņojumu. Ja Krievijas politiķu rīcību salīdzina ar Krievijas prezidenta TV kanālam " Doordanshan" paustā paziņojuma burtu un garu, tad jāatzīst, ka viņi darbojas pretēji tam – pēc principa "kam spēks, tam prātu nevajag".
Latvijas Nacionālā fronte un daudzie tās atbalstītāji latviešu tautā izsaka cerību, ka pēdējo vārdu teiks Krievijas Federācijas prezidents un ka tas būs saskaņā ar Taisnīguma principu un starptautiskajām tiesībām. Ceram, ka Krievija izturēsies pret Latviju nevis kā superlielvalsts, kurai piemīt īpašas tiesības, bet kā līdzīga pret līdzīgu, kā arī atzīs spēkā esošo Krievijas – Latvijas 1920. gada 11. augusta Miera līgumu, dodot iespēju Latvijai justies drošībā aiz Krievijas kā aiz klints sienas.
Lai piepildās Jūsu tautas un valsts cēlākie nodomi! Lai visi prezidenta cēlie, augstsirdīgie un taisnīgie centieni saņem Visaugstāko Atzīšanu un Palīdzību!
Ar cieņu,
Aivars Garda,
Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs
Latvijas Nacionālās frontes
Stratēģijas padomes
PAZIŅOJUMS
2007. gada 7. februārī
Rīgā
2007. gada 18. janvārī Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, atbildot uz jautājumiem Indijas telekanālā "Doordarshan", sniedza šādu pasaules mēroga paziņojumu: "Krievija iestājas par daudzpolāru pasauli, par demokrātisku pasaules kārtību, par starptautisko tiesību sistēmas stiprināšanu, par to, lai dzīvē tiktu iemiesota šāda tiesiska sistēma, kuras aizsardzībā jebkura maza valsts, pat ļoti maza, varētu justies droši kā aiz klints sienas. Lai jebkurai zemei, tai skaitā arī ļoti mazai, nebūtu jābaidās, ka kāda lielvalsts jebkurā brīdī varētu pārkāpt jebkuras tiesības savās, bieži vien egoistiskās, interesēs.
Krievija ir gatava kļūt par daļu no šās daudzpolārās pasaules un garantēt noteikumu ievērošanu starptautiskajā arēnā, nevis būt par superlielvalsti ar īpašām tiesībām, bet gan līdzīgai starp līdzīgām." Tajā pašā laikā Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs ne jau Krievijas, bet privāta biznesa interesēs, ar nenogurdināmu neatlaidību un rupju spēku uzspiež Latvijai robežlīgumu, zinot, ka neviens nav atcēlis spēkā esošo 1920. gada 11. augusta Miera līgumu. Latvijas Nacionālā fronte to uzskata par vēstnieka kārtējo mēģinājumu diskreditēt Krievijas Federāciju un tās prezidentu.
2007. gada 1. februārī Latvijas pilsoņi ar dziļa apkaunojuma sajūtu televīzijā vēroja Latvijas Republikas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, valdības vadītāja Aigara Kalvīša un citu politiķu uzstāšanos parlamentā. Viņi centās iestāstīt Latvijas iedzīvotājiem, ka Latvijas Satversmes pārkāpšana jeb, citiem vārdiem sakot, Tēvzemes nodevība kaut kādu interešu vārdā, esot laba un pareiza rīcība. Līdz šim Latvijas tauta melus un liekulību tik lielās devās vēl nebija dzirdējusi.
Šā paziņojuma mērķis – ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību darīt zināmu Krievijas pilsoņiem, prezidentam un pasaules sabiedrībai, kāpēc Krievijai un Latvijai nav jāparaksta piedāvātais līgums.
1. Saskaņā ar Satversmi nevienam Latvijā nav tiesību parakstīt jaunu līgumu bez referenduma. Referendums šajā jautājumā nav noticis. Visas pārrunas notiek pretlikumīgi.
2. Latvijas Nacionālā fronte un citas sabiedriskas organizācijas ir vērsušās Latvijas Ģenerālprokuratūrā ar prasību saukt Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un valdības vadītāju Aigaru Kalvīti pie kriminālatbildības par Latvijas Republikas Krimināllikuma 83. panta pārkāpumu – "Aicinājums graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību". Šis likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, turklāt noziegums skaitās izdarīts jau ar publiska paziņojuma izteikšanu. Latvijas vadītāji vairākkārt ir publiski izteikušies, ka Latvijai jāatsakās no savas teritorijas daļas –Abrenes apriņķa. Ģenerālprokuratūra ir pieņēmusi iesniegumu un uzdevusi lietas izmeklēšanu Drošības policijai par valsts pirmo personu saukšanu pie kriminālatbildības (šis bezprecedenta fakts pats par sevi ir ļoti nozīmīgs). Vairums pilsoņu nešaubās, ka valsts pirmās personas ir veikušas noziegumu, jo to skaidri formulē Krimināllikums. Taču jautājums ir šāds – vai Ģenerālprokuratūrai un Drošības policijai pietiks pilsoniskās drosmes ierosināt krimināllietu un novest to līdz tiesai? Krievijas pusei ir jāzina, ka tā, iespējams, risina sarunas ar noziedzniekiem.
3. Latvijas pilsoņiem strīdus teritorija – Abrenes apriņķis ir svēts senču mantojums, kurš par Krievijas īpašumu kļuva pēc okupācijas un aneksijas, tas ir, Padomju Savienības izdarītā starptautiskā kriminālnozieguma pret Latvijas tautu un valsti. Jo Padomju Savienība, izmantodama rupju spēku pret mazu kaimiņvalsti, latviešu tautai un valstij Abrenes apriņķi vienkārši nozaga un piesavinājās. Nevar vainot mūsdienu Krieviju un tās prezidentu par Padomju Savienības vadītāju izdarītiem noziegumiem. Zagtas mantas īpašnieku var vainot tikai tad, ja tas to labprātīgi neatdod īpašniekam – šī vienkāršā patiesība ir visiem zināma. Tādēļ Latvijas Nacionālā fronte uzskata vēstnieka Viktora Kaļužnija rīcību par rupju provokāciju pret Krieviju un savu prezidentu, kurš publiski un nepārprotami iestājas par starptautisko tiesību ievērošanu pat lielvalsts Krievijas attiecībās ar Latviju, lai mūsu valstij "nebūtu jābaidās, ka kāda lielvalsts jebkurā brīdī varētu pārkāpt jebkuras tiesības savās pašas, bieži vien egoistiskās, interesēs". Tieši tādas egoistiskas Krievijas privātā biznesa intereses pārstāv vēstnieks Viktors Kaļužnijs.
4. Latvijai Abrenes apriņķis ir ievērojama daļa jeb divi procenti kopējās valsts teritorijas. Krievijai Abrenes apriņķis ir mazāk par vienu tūkstošdaļu no viena procenta. Vai milzīgai superlielvalstij ir vērts apkaunot sevi, pretendējot uz šo nelikumīgi piesavināto teritoriju? Jo tiesību un likuma pārkāpums nerada tiesības – arī šī patiesība zināma visiem.
5. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedāvā veidot goda un cieņas pilnas attiecības starp valstīm, lai Krieviju varētu uzskatīt par diženu valsti, kuras kultūru ir veidojuši tādi izcili cilvēki kā Radoņežas Sergijs, Andrejs Rubļovs, Nikolajs Rērihs, Aleksandrs Puškins, Ļevs Tolstojs un citi. Vēstnieks Viktors Kaļužnijs rīkojas līdzīgi populārā televīzijas seriāla "Bandītiskā Pēterburga" varoņiem – kam spēks, tam prātu nevajag. Mēs, kaimiņvalsts pilsoņi, atbalstām Krievijas prezidentu visos viņa cēlajos centienos, jo tie saskan ar krievu un latviešu tautas interesēm. Ceram, ka Krievijas pilsoņi nepieļaus, ka viņu politiķi un ierēdņi rīkojas patvaļīgi, pretēji sava prezidenta gribai. Mēs jautājam Viktoram Kaļužnijam: "Kāpēc Krievijai vajadzīga sveša zeme?"
6. Intervijā Latvijas Televīzijas pirmajam kanālam Viktors Kaļužnijs biedēja Latvijas tautu ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Pitālovas rajonā – ko Latvija ar viņiem darīs, ja šie cilvēki paliks mūsu teritorijā? Ar šādu izturēšanos Viktors Kaļužnijs vienkāršam Latvijas pilsonim var radīt iespaidu, ka visa Krievija ir viena "Bandītiskā Pēterburga". Viņš acīmredzot nav iepazinies ar prezidenta dekrētu par tautiešu pārcelšanos atpakaļ uz Krieviju. Atšķirībā no Viktora Kaļužnija, Vladimiram Putinam ir dārgs katrs Krievijas pilsonis. Pitālovas rajona iedzīvotāji var neuztraukties – prezidents katram atradīs pienācīgu nodarbošanos Krievijā.
|
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas