DDD: Latvijā ir aktualizējušās runas par Latvijas-Krievijas robežlīgumu. Vai TB/LNNK ir plāns, kā rīkoties, lai neļautu valsts sastāvdaļas – Abrenes atdošanu?

Dzintars Rasnačs: Mūsu apvienības kongress ir pieņēmis rezolūciju, kurā skaidri pasakām, ka esam tikai par tādu robežu jautājuma risināšanu, kurā tiek konsekventi ievērots tiesiskās pēctecības jeb kontinuitātes princips.

DDD: Un proti?...

Dz.R.: Proti, ja jebkas tiek slēgts par šo demarkācijas līniju, kāda tā ir pašreiz, tad nekādā veidā tas nedrīkst skart vai apšaubīt Latvijas tiesisko pēctecību. Respektīvi, nedrīkst noliegt okupācijas faktu un visu ar to saistīto.

DDD: Kā ir ar Abreni?

Dz.R.: Kādā ziņā? Vai Abrene reāli būtu jāatgūst dabā, vai...? Te viedokļi ir dažādi. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka Abrenes atgūšana ir laika jautājums. Iespējams, ka ļoti ilga laika jautājums. Un, ka Abrene ir jāatgūst kā reāla Latvijas valsts sastāvdaļa. Un ir daļa cilvēku, kas uzskata, ka kontinuitāte no tā necieš, ja Krievija atzīst, ka Abrene ir bijusi Latvijas īpašums un kompensē Latvijai šo īpašumu.

DDD: Tātad atsakās no savas zemes?

Dz.R.: Nē. Nevis atsakās, bet saņem līdzvērtīgu kompensāciju.

DDD: Pārdod pa naudu savu zemi?...

Dz.R.: Gluži vienkārši ir dažādi viedokļi. Mēs uzskatām, ka pats galvenais ir kontinuitāte.

DDD: Ko jūs saprotat ar šo “kontinuitāti”?

Dz.R.: Turpināmība, pēctecība ir kontinuitāte. Deviņdesmito gadu sākumā bija cīņa par Satversmes darbības atjaunošanu. Lielākā daļa no varas elites, kas šobrīd svin 18.novembri, tajā laikā to noliedza. Pilsoņu Kongress un daļa no Latvijas Tautas frontes bija tie, kas panāca tiesisko pēctecību pamatlikumam.

Tiesisko pēctecību Pilsoņu Kongress panāca saistībā ar pilsoņu loka atjaunošanu. Bija vesela virkne politiķu, kas iestājās par tā saucamo nulles variantu, lai tiktu piešķirta automātiskā pilsonība visiem šeit iebraukušajiem. Tam, ka pilsonība tiek atjaunota tiesiskās pēctecības ceļā, liela nozīme ir Pilsoņu Kongresam.

Trešais, kas skar ļoti sāpīgo kontinuitātes jautājumu, ir īpašuma tiesību atjaunošana, kuras procedūrā ir pieļautas ļoti daudzas kļūdas. Ja runā par tiesisko kontinuitāti, tad ir atjaunota ne tikai Satversme, bet arī Civillikums, arī Zemes grāmatas likums un arī vesela virkne citu Latvijas brīvvalsts laikā pieņemtu likumu. Un tādā veidā mēs ejam šo tiesiskās pēctecības ceļu.

DDD: Pilsoņu Kongress un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir divas dažādas lietas. Pilsoņu Kongress tiešām daudz darīja. Klausoties jūsu teikto, nākas atgriezties pie sarunas sākuma un izanalizēt visu pa punktiem. Sāksim ar Abreni. Jūsu apvienība savā nosaukumā nes šos cēlos un lielos vārdus – “Tēvzemei un Brīvībai”. Taču mūsu laikraksts saņem neskaitāmas vēstules, rakstus un zvanus, kuros cilvēki apgalvo vienu un to pašu – viņi ir zaudējuši uzticēšanos TB/LNNK un uzskata, ka šī apvienība ir nodevusi nacionālās intereses, nepiepilda solīto. Jā, ir skaisti vārdi un runas, taču tiem neseko darbi. Piedodiet, bet no jūsu teiktā es nesaprotu, kāda ir TB/LNNK nostāja Abrenes jautājumā, es nesaprotu, kāda būs reakcija un rīcība, lai apturētu robežlīguma parakstīšanu šādā redakcijā? Vai jūs pieļaujat, ka vispār būtu pieņemamas jebkādas runas par Abrenes atdošanu? Protams, var teikt, kas tad tas ir – 2% no Latvijas teritorijas, bet vai jūs, Rasnača kungs, būtu ar mieru nogriezt 2% no sava ķermeņa? Abrene ir “neērta” liecība tam, ka Latvija joprojām ir okupēta.

Otrais – jūs runājāt par pilsoņu loka atjaunošanu, taču tieši šīs “atjaunošanas” dēļ Latvijā ir tik nenormāla etniskā situācija. Neredzu iemeslu lepoties ar jūsu panāktajiem kontinuitātes apliecinājumiem. Tie klaji un atklāti norāda uz nepadarīto, nolaidīgi atstumto, tie ir lielā mērā cēloņi šīsdienas Latvijas etniskajām problēmām.

Dz.R.: Bet paskatīsimies uz vēsturi.

DDD: 1920.gada Miera līgums ir spēkā.

Dz.R.: Roņu sala un daudzi citi jautājumi. Tie visi tika regulēti tiesiskā ceļā. Savukārt, Abrenes jautājumu mēģina regulēt prettiesiskā ceļā. Te ir tā lielākā problēma.

DDD: Kas ir tie, kas mēģina regulēt prettiesiskā ceļā?

Dz.R.: Pirmām kārtām, Krievija.

DDD: Neredzu iemeslu, kādēļ Latvijai būtu jāpakļaujas Krievijas spiedienam.

Dz.R.: Ļaujiet pateikt, citādi man ir sajūta, ka es atrodos tur, kur jūs nesen, – tiesā.

DDD: Savā ziņā tā tas arī ir. Jo jūs esat tautas priekšstāvis, no jums tiek prasīta atbildība un atbildes.

Dz.R.: Latvijas valstij ir jāpanāk tāda ietekme ANO, kas agrāk vispār šķita absolūtā utopija, ir jāpanāk tā ietekme, lai starptautiskās tiesas ceļā panāktu Krievijas jautājuma izskatīšanu.

DDD: Ir pagājuši 15 gadi kopš neatkarības formālās atjaunošanas. Kas ir izdarīts? Kur ir rezultāts? Kur ir tiesas prāvas?

Dz.R.: Viss, kas ir darīts. Man ir vesela pakete ar dokumentiem. Jūs gribat rezultātu uzreiz.

DDD: “Uzreiz” bija pirms 15 gadiem, tagad “gaidām rezultātu”.

Dz.R.: Teikšu atklāti, kopš neatkarības atjaunošanas paies vismaz 40 gadi, kamēr mēs to panāksim.

DDD: Tas ir par ilgu. Jau tagad tuvojas strauja krīze. Paskatieties kaut vai uz Saeimas sastāva proporciju izmaiņām...

Turpinājums sekos

Intervēja Ilze Liepa

"DDD"
Nr. 1(127)
2007.gada 19.janvāris - 1.februāris