Nesaprotu, kas notiek to valstu augstāko amatpersonu galvās, kuras steigā un slepenībā no tautas gatavo pasaules praksē vēl nepieredzētu, vissmagāko un viszemiskāko nodevību pret savu Latvijas valsti un tautu, uzdāvinot valsts teritorijas sešus pagastus un Abrenes pilsētu ar svarīgu dzelzceļa mezglu kā pateicību tiem, kas okupēja, slepkavoja, deportēja un citādi nīdēja latviešu tautu. Par tik smagu noziegumu vainīgās amatpersonas var nopelnīt Latvijas Republikas Speciālā Tribunāla, kas, iespējams, var tikt veidots, piespriestu nāvessodu pakarot, jo nošaušana tādiem būtu pārāk liels pagodinājums.
Latvija ar Abrenes novada atdošanu un atteikšanos no Latvijas-Krievijas 1920.gada Miera līguma būs ne tikai zaudējusi teritorijas daļu, 1918.gada valstisko pēctecību ar visām no tā izrietošajām negatīvajām tiesiskajām sekām, bet arī kļuvusi par Ginesa rekordisti kā visnodevīgāko, gļēvāko un zemiskāko valsts augstāko amatpersonu paraugu. Abrenes novada atdošanas noziegumam noilguma nevar būt, un LR Speciālās Tiesas (Tribunāla) priekšā būs jāstājas gan nodevīgā līguma parakstītājiem, gan to institūciju amatpersonām, kuru pienākumos ietilpa nodevības novēršana. Sadams Huseins, varas apreibināts un cerēdams uz ilgu valdīšanu, vajāja savus pretiniekus, tomēr nebija tik zemisks nodevējs, kas ienaidniekam uzdāvina savas valsts teritorijas daļu un nodod savu tautu, kādi mūsējie ir kangari, – bet vienalga viņš tika pakārts, nevis nošauts. Šī mācība būtu jāņem vērā arī pašreizējiem no varas un naudas apreibušajiem, nedomājošā pūļa ievēlētajiem Latvijas varturiem.
Ja Eiropas Savienības komisāri un citi rietumvalstu kungi grib sakārtot Austrumu robežas, bet Krievija – tikt pie Rietumu labumiem, vai otrādi, tad lai to nedara uz Latvijas teritorijas daļas zaudēšanas rēķina, nogrūžot mūsu gļēvos un aprobežotos varturus uz nodevības ceļa, bet gan uz starptautisko likumu pamata. Lai Latvijai palīdz atgūt nolaupītās teritorijas daļu, ko rietumvalstu nodevīgās politikas rezultātā Latvija zaudēja. Vai VVF pietiks prāta šovasar no sava augstā amata aiziet ar godu, nevis dzīvot ar smagas nodevības nastu un gaidīt sodu par to?
Diemžēl starp latviešiem nav mazums tādu “salmu pakaušu”, kuri teic, ka viņiem tā Abrene, par kuru mūsu vectēvi lēja asinis, neesot vajadzīga. Vēl vairāk ir tādu tautiešu, kuriem viss vienalga, kas notiek ar Latviju un latviešiem.
Prieks par tādiem latviešu uzņēmējiem, kuri Abrenes novadu redz kā perspektīvu vietu uzņēmējdarbībai!
Cerībā uz saprāta uzvaru,
Vilhelms KLINCĀNS
LNF biedrs, zemessargs
"DDD" Nr. 1(127) 2007.gada 5.-18.janvāris |