Latvijas Valsts prezidentei

Vairai Vīķei-Freibergai

Ļ.cien. Vīķes-Freibergas kundze!

Demokrātiskai valstij ir jāpanāk, ka politikas veidošanā tiek iesaistīti pilsoņi. Lai uzlabotu šo nevalstiskā sektora sadarbību ar valsti, arī Latvijas Nacionālā fronte ir parakstījusi un pievienojusies Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam, kura mērķis ir sekmēt efektīvas un tautas interesēm atbilstošas politikas veidošanu, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos un stadijās un atbalstot nevalstisko organizāciju iesaistīšanu politikas veidošanā Latvijā. Kā zināms, demokrātija nav viegla iekārta. No Valsts prezidenta tā prasa mierīgu un no aizspriedumiem brīvu ieklausīšanos tautas viedoklī, ilgas pārrunas, debates un tālredzīgu atbalstu tiem, kuru domas ir vērstas uz tautas attīstību un valsts drošību, jo demokrātiskā valstī Valsts prezidents kalpo tautas interesēm, nevis pakārto tās savām vajadzībām un izpratnei.
2006.gada sākumā pazīstamās cilvēktiesību aizstāvju grupas Helsinki-86 dibinātājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Linards Grantiņš vērsās pie Jums ar vēstuli, kurā izteica vēlēšanos ar Jums tikties un apspriest vissvarīgākos latviešu tautas un valsts jautājumus, kurus ne Jūs, ne arī citas valsts augstākās amatpersonas līdz šim nav risinājušas. Jūs atteicāties ar Linardu Grantiņu satikties, kā ieganstu minot viņa vēstules, Jūsuprāt, nepieņemamo toni. Manuprāt, ja Jums būtu bijis ko atbildēt pēc būtības, kāpēc Latvijā nav atjaunots taisnīgums, ja ir bijusi kolonizācija, kāpēc nav veikta dekolonizācija, kā arī uz citiem Linarda Grantiņa jautājumiem, Jums kā Valsts prezidentei (to Jūs pati katrā savā runā nepārtraukti atgādināt) bija pienākums atbildēt. Ja valsts vadītājs tādos gadījumos izvairās no atbildes, viņš zaudē savu pašcieņu gan savu pilsoņu, gan vēstures priekšā. It īpaši vēstures priekšā, jo valdniekiem, pie varas esot, atrodas pietiekami daudz pielīdēju, kuri viņus liela par katru muļķību.
Kad Jūs 1999.gadā kļuvāt par Latvijas Valsts prezidenti, arī es naivi cerēju, ka nu reiz mums ir ievēlēta prezidente, kas likvidēs Latvijā okupācijas sekas. Jūs nevarēsit noliegt, ka es Jums uzdāvināju visas Dzīvās Ētikas Mācības grāmatas ar dāvinājuma ierakstu.
Manas cerības zuda pēc Jūsu pirmās ļaundarības pret visiem latviešiem, proti, 1999.gada nogalē Valodas likuma mīkstināšanai līdz tādam absurdam, ka kolonisti tagad sadzīvē atklāti ņirgājas par latviešiem, jo mums Jūsu dēļ ir liegta iespēja savā zemē runāt latviski, arī cietumos. Darba tirgū no latviešiem tiek pieprasīta okupētājvalsts valodas prasme. To apstiprina arī Valsts valodas inspekcija. Tātad ir dokumentāli pierādījumi, ka līdz Jūsu pirmajai latviešu tautas un valsts interešu nodevībai mana kā Latvijas likumīgā pilsoņa attieksme pret Jums ir bijusi visnotaļ pozitīva.
Tagad ir gluži pretēji. Teikšu Jums pilnīgi atklāti: kā Valsts prezidenti Jūs necienu Jūsu antilatviskās darbības dēļ. Zinu, ka Jūs man atbildat ar to pašu. Tāpēc, ka es Jūsu latviešu tautai un valstij kaitīgo darbību atklāti kritizēju. Uzskatīsim, ka manas vēstules pieklājīgais tonis un Jūsu vēstules, ja būsit spējīga atbildēt, ir tikai forma.
Kā vienkāršs (bet varbūt arī naivs) Latvijas pilsonis uzskatu, ka valstu vadītājiem demokrātiskās valstīs ir jāmāk strādāt vārda brīvības apstākļos, ja jau viņi paši to māca darīt citiem. Jāatzīst, ka Latvijas vadošie politiķi to neprot un nevēlas darīt – manuprāt, arī Jūs. Tāpēc nolēmu Jums uzrakstīt dažas vēstules, lai uzdotu Jums jautājumus, uz kuriem neatbildot vispār, vai atbildot ne pēc būtības vai muļķīgi, Jūs zaudēsit Valsts prezidentes pašcieņu, protams, ja tāda Jums vispār ir. Es neapšaubu, ka Jūs pati domājat, ka Jums ir pašcieņa, bet vai tā patiesībā Jums ir, parādīs Jūsu attieksme pret maniem jautājumiem. Ja atbildēsit pēc būtības un pareizi, tad mans pienākums būs atzīt, ka Jūsu glaimotājiem ir taisnība un mūs patiesi vada unikāla (šā vārda labākajā nozīmē) prezidente. No savas puses varu apsolīt, ka uzdošu Jums tikai valstiski svarīgus jautājumus.
Kā zināms, 9.Saeimas deputātam Visvaldim Lācim nupat iznākušas divas grāmatas, kuras iesaku izlasīt Jums un visiem Latvijas pilsoņiem – “Latviešu zemes un tautas vēsture” un “Nacionālisms un brīvība”, kurā viņš 66.lappusē raksta: “Laikrakstā “Latvijas Avīze”, atbildot uz šā laikraksta žurnālista jautājumu par lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārdošanu ārzemniekiem, iestājoties ES, Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga deva šādu atbildi. Tas, lūk, nebūšot nekas slikts, ja ārzemnieki varēšot iepirkt Latvijā zemi un te saimniekot, jo savukārt latviešu zemnieki varēšot pirkt zemi un saimniekot ES valstīs. (Izcēlums mans – A.G.)
Lielāku politisku aplamību un kļūdu grūti iedomāties. Tautai, kam vēl tagad nav līdzekļu, lai visi tie, kuri gribētu, varētu iegūt savā īpašumā zemi un apsaimniekot to tēvzemē, tautai, kuras locekļu skaits tikai nedaudz pārsniedz pusi no valsts iedzīvotāju skaita, valsts vadone iesaka doties svešumā... Zemi svešiniekiem nedrīkst pārdot, tāpat kā māte nepārdod svešiniekiem savus bērnus!”
Tagad noformulēšu jautājumus:
Kāpēc Jūs tik ļoti nemīlat latviešu tautas un valsts zemi, ja iesakāt to iztirgot ārzemniekiem?
Kāpēc Jūs tik ļoti nemīlat latviešu tautu un valodu, ja Jūsu vainas dēļ ir pieņemts tāds Valodas likums, kas pazemo latviešus savā zemē?
Vai Jūs zināt, ka Latvijas darba tirgū no latviešiem tiek pieprasīta kolonizētājvalsts valodas prasme?
Vai Jūs savas darbības pēdējā gadā Valsts prezidentes amatā esat gatava labot Valodas likumu par labu latviešu tautai, pārtraukt pārdot zemi ārzemniekiem, bet jau pārdoto nacionalizēt?

Cieņā

Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs
Aivars Garda

Par sieviešu tikumību

Savā grāmatā “Nacionālisms un brīvība” Visvaldis Lācis citē LU profesoru Pēteri Starcu: “Pagātnes notikumi rāda, ka tautas aiziet bojā sava iekšējā sairuma dēļ. Tās pa priekšu izvirst un tikai tad izmirst.” Tālāk V.Lācis raksta: “Mēs paši izvirstam, lēni, bet noteikti... Piemēram: atbildīga Rīgas Domes amatpersona, sieviete, atļaujas žurnālā atklāti un ar tīksmi paskaidrot, ka viņai, naktsklubā sēdot un vērojot muskuļotu vīriešu atkailināšanos, tā vien gribējies paraustīt kādu no šiem vīriešiem aiz dzimumlocekļa. Ja kauna sajūta izzūd kādas tautas sievietēm, tā ir bīstama pazīme tautas pastāvēšanai. Napoleons šādu parādību nodēvējis tā: “Pasaulē ir divi lieli tikumi, kuri augsti jāvērtē: tie ir – vīriešu varonība un sieviešu tikumība.””
Tālāk V.Lācis turpina citēt profesoru Starcu: “Pētot kultūras tautu iznīkšanas apstākļus, zinātnieki uzrāda šādus iemeslus: 1. Tautas garīgās dzīves dezorganizācija, kaitīgu mācību izplatīšanās. 2. Tautas demoralizācija.”
Ceru, ka piekrītat Napoleonam, prezidentes kundze. Jūs kā Valsts prezidente un sieviete nekad neesat uzsvērusi tikumības jautājumus, no kuriem ir atkarīga tautas un valsts pastāvēšana. Gluži otrādi, Jūs vairākkārt publiski esat aizstāvējusi netikumības, atsevišķa cilvēka un veselas tautas izviršanas galveno cēloni – apziņas deģenerāciju, uzdodot homoseksuālismu latviešu tautai par normālu un aizsargājamu parādību. Jūs nekad neesat nosodījusi homoseksuālistu praidu organizētājus. Jūs, manuprāt, esat apkaunojusi Anglijas karalieni, uzaicinot uz pieņemšanu vienu skandalozu lesbieti ar “sievu”. Viesu saraksts bija publicēts “Latvijas Avīzē”. Jūs, protams, neesat vienīgā Latvijas sieviete bez kauna sajūtas, kura atklāti sludina netikumību, taču Jūs esat valsts pirmā amatpersona! Paužot tādus uzskatus, Jūs dezorganizējiet tautas garīgo dzīvi, kaitīgu mācību izplatīšanos, kas noved pie tautas demoralizācijas.
Man ir ļoti vienkārši jautājumi:
Kāpēc Jūs tā darāt? Ja Jūs uzskatāt, ka darāt pareizi, tad kāpēc tas ir pareizi? Ja apzināties, ka darāt nepareizi, vai nevajadzētu labāk pašai atkāpties no amata pirms termiņa?

Vēlot veiksmi,

Cieņā

Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs
Aivars Garda

Šā gada 6.septembrī biju “Jaunā radio” tiešajā ēterā, kuru vadīja raidstacijas īpašnieks, nu jau 9.Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis. Viņš lielījās, ka viņa senči, cik nopratu krievi un žīdi, jau 300 gadus dzīvojot Latvijā. No A.Mirska uzdotajiem jautājumiem man radās iespaids, ka viņš ir naidīgi noskaņots pret latviešu tautu. A.Mirska senčiem Latvija piešķīra pilsonību saskaņā ar 1920.gada Latvijas-Krievijas Miera līgumu. Pēc savas būtības tas bija nulles variants, proti, par Latvijas pilsoņiem tika atzīti tie Krievijas pilsoņi, kuri dzīvoja Latvijā līdz 1914.gadam. Aleksandra Mirska un viņam līdzīgo likumīgo pilsoņu nelatviešu attieksme pret Latvijas tautu un valsti liecina, ka 1920.gadā latviešu tauta kļūdījās, piešķirdama viņiem pilsonību. A.Mirskis pat nav vīžojis pieklājīgā līmenī iemācīties latviešu valodu. Kad es viņam par to aizrādīju, viņš lūdza mani nodefinēt, kā dēvē pilsoni, kurš negrib atbrīvoties no kolonistiem. Es to noformulēju un vēlāk papildināju laikraksta “DDD” 19(119) numurā šādi:
“Jebkuras valsts pilsonis, ne tikai Latvijas, ja viņš nevēlas atbrīvoties no savas zemes kolonistiem un neko nedara tās labā, dvēselē ir pēdējais draņķis, mīkstmiesis un savas tautas un valsts nodevējs. Tas ir attiecināms uz visiem likumīgajiem Latvijas pilsoņiem, neatkarīgi no tautības, kas tādi ir bijuši līdz okupācijai – 1940.gadam. Ja kāds no šiem pilsoņiem nevēlas atbrīvoties no PSRS laikā Latvijā ieplūdinātiem kolonistiem, mūsu zemes ārējiem ienaidniekiem, viņš ir savas valsts un tautas nodevējs, pēdējais draņķis un mīkstmiesis.”
Raidstacijas īpašnieks bija tik apmulsis, ka pajautāja man, vai tad viņš, Aleksandrs Mirskis, arī ir tāds, ja jau nevēlas atbrīvot Latviju no kolonistiem? Es atbildēju, ka viņš pats to ir teicis, nevis es. Es viņam pajautāju, vai viņa draugi, likumīgie Latvijas pilsoņi, kuri nevēlas atbrīvot Latviju no kolonistiem, ir draņķi, mīkstmieši un nodevēji? Viņš apjuka tik ļoti, ka vēlāk aizmirsa, kādus jautājumus man ir uzdevis. Savus draugus viņš aizstāvēja, sacīdams, ka manis teiktais vairāk attiecas uz vadošajiem politiķiem. Piedāvāju manu viedokli atspēkot, taču viņš to nespēja izdarīt.
Lūdzu, palīdziet A.Mirskim atbrīvoties no apmulsuma un atbildiet uz jautājumu – proti, ja iepriekšminētie likumīgie Latvijas pilsoņi (īpaši valsts augstākās amatpersonas), kuri negrib atbrīvoties no kolonistiem, nav draņķi, nodevēji un mīkstmieši, tad kas viņi ir? Vai varbūt Jūs piekrītat manam viedoklim?
Otrs jautājums, kuru es vēlos Jums uzdot: Vai Saeimai ir jāpieņem speciāls likums, pēc kura varētu izraidīt no Latvijas tās likumīgos pilsoņus, ja tie ir naidīgi pret latviešu tautu un valsti, pirms tam viņiem atņemot LR pilsonību?
Lai Dievs Jums palīdz atrast pareizās atbildes. Pēc tām par Jūsu personības nozīmību vai niecīgumu spriedīs gan tagadējā, gan nākamās paaudzes.

Cieņā

Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs
Aivars Garda