DDD: Kopš padomju impērijas sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi. Taču par dekolonizāciju tiek runāts ļoti maz. Krievija neatzīst savu noziegumu, okupējot un kolonizējot tai līdzās dzīvojošo tautu zemes. Vai var uzskatīt, ka impērija patiešām ir sabrukusi?

Lets Palmaitis: Nē, pašā Krievijā nekas nav mainījies un nevarēja mainīties, jo nemainās krievu mentalitāte. Tas bija skaidrs jau no paša sākuma. Naturālais jeb dabiskais pagānisms ir daudzreiz labāks nekā sātaniskais pagānisms, kas izriet no nodotas kristietības.

Esmu katolis, kam vislielākā vērtība ir Jēzus Kristus, visu cilvēci apvienojošs ar savu glābjošo Miesas un Asins Golgātas Upuri. Visām kultūrām un vērtībām ir tik jēgas, cik tās palīdz mums kļūt labākiem, cilvēciskākiem, ejošiem Kristus virzienā. Pareizticība gāja Krievijas “slavas” virzienā un nonāca pie čečenu tautas: sieviešu, bērnu un vecu cilvēku slepkavu svētīšanas. Čečenijā mēs redzam īsto Krievijas dabu, kas agrāk bija maskēta ar “sociālā taisnīguma” ideoloģiju.

Nekas nav sabrucis, pa daļai sabrukusi ir tikai Padomju Savienība, kuras vietā tagad atrodas Krievijas “Federācija”. Tā “Federācija” nav nekāda federācija, kā arī nav nekāda impērija, jo impērija savām daļām garantē aizsardzību, nevis iznīcināšanu. Krievija ir pēc mongoļu parauga izveidots konglomerāts, kura “federālās daļas” ir īstas kolonijas, taču “centrs” ir pašu vergu valdāma despotija.

Verdziskums ir īstā Krievijas “ideoloģija”, kurai visas normālās vērtības ir svešas un nesaprotamas. Tāpēc šī despotija var tikai plesties kā vēža audzējs, iznīcinādama veselas kaimiņu kultūras. Kā zināms, to darīja mongoļu despotija. Tagad jau pašā Krievijā sāka saprast, ka vienīgais ceļš pie brīvības var būt tikai šās kriminālās valsts galīga nobeigšana.

DDD: Kā šajā kontekstā vērtējat situāciju, kurā atrodas latviešu tauta? Kā zināms, latviešu Latvijā ir apmēram puse no iedzīvotājiem, bet septiņās lielākajās pilsētās latvieši gluži kā padomju laikos ir apspiesta minoritāte. Rīgā krievvalodīgo ir apmēram 70%. Vai latviešu tautai ir nākotne, ja netiek veikta dekolonizācija jeb iebraukušo okupantu un kolonistu repatriācija uz viņu izcelsmes valsti?

L.P.: Es esmu baltistikas speciālists un tāpēc saprotu traģisko baltu situāciju. Pirms kādiem četriem gadsimtiem vēl bija cilvēki, kas runāja ne tikai latviski un lietuviski, bet arī senprūšu, senkuršu, jātvingu valodās. Mēs redzam, ka izzūd visa baltu pasaule. Šodien ir jūsu kārta, rīt nāks lietuviešu. Kāds var jautāt: kamdēļ vajadzīgas tās atšķirīgās kultūras, kad pasaule savienojas! Savienojas gara bagātībā vai nabadzībā? Un nevis tikai garīgajā nabadzībā, bet arī materiālā, kad cilvēki redz vienīgo glābiņu naudā un rada sātanisku naudas kultu.

Tuvojas reāls jaunas verdzības laikmets, kad pasauli pārvaldīs ne vairāk kā 40 kriminālo multimiljardieru ģimeņu, kas regulēs populāciju: kam nomirt, kam dzīvot. Tikai tāpēc viss, kas ir pretrunā ar šo procesu, ir morāliski vajadzīgs, ieskaitot cīņu par atsevišķām kultūrām, vai nu “fundamentālistu” katoļu un musulmaņu vienošanās pret kopēju pretinieku.

Manā uztverē musulmanis Šamils Basajevs, kurš cīnījās par savas tautas dzīvību pret krievu sātanistiem un atklāti bēdājās par krievu iznīcinātajām tautībām, ir ne mazāk kristīgs kā Māte Terēze. Taču, vai mēs paši esam savas eksistēšanas vērti, ja nedomājam par tās cilvēcisko uzdevumu?

Latvijā ir daudz kolonistu. Ja jūs teiktu “Latvija – latviešiem!”, tas vēl nebūtu tas pats, kā Hitlera nacistu “Vācija – vāciešiem!”, jo latviešu situācija ir traģiska. Taču vienalga vajag noskaidrot, kas ir latvietis. “Tīras tautas” patiešām ir tikai nacistu fantāzija. Ikviena nācija fiziski mainās, bet tās autentiskuma garants ir kopējā atcere, kultūras tradīcija. Kam tas ir svešs, tam nevajadzētu dzīvot Latvijā. Taču es nedomāju, ka daļa no Latvijā dzimušajiem kolonistu bērniem nevarētu kļūt pat latviešu tautas daļu, kā vēsturiski iekļāvās, piemēram, lībieši.

DDD: Jums varētu piekrist ar vienu būtisku piebildi, proti, kolonistu bērniem būtu jāorientējas uz latviešu kultūru, bet to viņi negrib darīt. Jūs rakstījāt, ka valdošo politisko spēku īstenotās politikas dēļ, lietuvieši pamet Lietuvu, un viņu vietā itin drīz varētu parādīties viesstrādnieki no Krievijas, Baltkrievijas. Kas īsti notiek Lietuvā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas?

L.P.: Mūsu traģēdija ir nevis Krievija, bet mūsu pašu pārkrievojušies ļaudis. Jūs domājat, ka Latvijā latviešu ir procentuāli mazāk nekā lietuviešu Lietuvā, taču jūs kļūdaties. Lietuvā ir tikai 1/3 lietuviešu. Visi citi ir tikai lietuviski runājošie krievi, kuriem “pie krieviem bija labāk”. Par to atklāti runā nevis kaut kādi lietuviešu “ekstrēmisti”, bet zinātnieki – tādi kā vēsturnieks Edvards Gudavičs. Tas ir cēlonis, kāpēc mums ir prokrieviska vara.

Lielākais lietuviešu miljonārs Broņislavs Lubis, Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents, bija viens no galvenajiem, kurš noteica Lietuvā nabagu algas līmeni. Viņi ir ieinteresēti Krievijas tirgū, bet ne savā tautā, ko viņi ar nabadzību izraida uz Rietumiem. Kopā ar Brazausku viņi atdeva Lietuvas ekonomiku Krievijas saimnieka GAZPROM rokās.

Kad prezidents Valds Adamkus sprieda, vai iespējams braukt uz Maskavu svinēt Baltijas okupēšanu, miljonārs Broņislavs Lubis ne tikai atklāti izteicās par braukšanu, bet arī ieminējās par “Krievijas sankcijām”.

Tagad, kad Lietuvā jau ir darbaspēka trūkums, tā vietā, lai paceltu algas, nodevēji runā par viesstrādnieku aicināšanu no Krievijas. Jau tiek sūtīti aicinājumi, kuros solīti dzīvokļi. Krievijā valdošie saprot, ka drīz var pienākt beigas viņu valstij. Tāpēc FSB sagatavo telpu krieviem un krievu kriminālajam kapitālam Baltijā. Daļa mūsu valsts vīru ir nopirkti un piedalās nodevībā apzināti. Krievija vienmēr ir organizējusi provokācijas Lietuvā – kā bija ar Borisovu un Paksu, tā tagad notiek ar “Mažeiķu naftu”. Krievi grib, lai šis stratēģiskais uzņēmums būtu viņu rokās, lai visa Lietuva būtu viņu kabatā un varētu diriģēt politiķus. Tāpēc, lai nepieļautu akciju pārdošanu poļiem, cenšas provocēt bankrotu: sākumā pārtrauca izejvielas piegādāšanu naftas vada “remonta” kontekstā, pēc tam organizē sabotāžu un ugunsgrēku pašā uzņēmumā. Šodien atklāta militāra agresija vajadzīga tikai kā pēdējais etaps, lai īstenotu fizisku genocīdu kā Čečenijā.

DDD: Čečenijas valsts pasludināja neatkarību līdzīgi kā Lietuva un Latvija, taču atšķirībā no Baltijas valstīm tā neieguva starptautisku atzīšanu. Tā rezultātā nu jau vairāk nekā desmit gadu laikā Krievija turpina okupēt šo valsti un īstenot genocīdu pret čečenu tautu. Kur meklējams tādas netaisnības cēlonis?

L.P.: Cēlonis ir tikai viens – Amerikas “demokrātu” nodevība. Sākumā viņiem vissvarīgāk bija “stabilitāte” Krievijā, jo viņi bijās (un bīstas), ka Krievija zaudēs kontroli pār saviem kodolspēkiem. Pēc tam viņiem ir svarīga Krievijas nafta. Teorētiski viņi atzina tikai “padomju republiku” tiesības uz neatkarību, nevis autonomiju tiesības, kaut gan sākumā Maskava bija likumīgi izlīdzinājusi “savienības” un “autonomo” “padomju republiku” tiesības. Šāda Amerikas izturēšanās apliecina, ka “demokrāti” uzskata par likumīgu asiņainā diktatora Staļina viedokli, kurai paverdzinātai tautai var “dāvināt” “Savienības republikas” statusu, bet kurai ne. Čečenija bija visnelojālākā pret Krievijas kolonizatoriem un komunistiem, tamdēļ arī Amerikas “demokrāti”, tāpat kā Staļins, neuzskata to par “vērtīgu”.

Jūs redzat, ka mūsu laikā visiem godprātīgiem ļaudīm jābūt musulmaņu pusē, kuri cīnās. Šajā pasaulē tikai musulmaņi un katoļi vēl pretojas sātanistiskajai morālei. Citādi visa pasaule kļūst par upuri globālajiem bandītiem. Es neesmu pret globalizāciju, jo pasaules tehniska un ekonomiska vienošanās ir neizbēgams fakts. Taču es esmu pret kriminālo pasaules globalizēšanu.

Pierakstīja Līga Krieviņa

"DDD"
Nr. 22(122)
2006.gada 10.-23.novembris