27.novembrī

Saruna ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka palīgu Kārli Seržantu

DDD: Kādēļ jūs uzdevāt mums tik dīvainu jautājumu, kad “DDD” beigs ekspluatēt Gati Biti un vai mums tiešām nav nekas cits, ko rakstīt?

Kārlis Seržants: Runa nav par konkrēto tematu, bet gan personu – Gati Kovaļkovu. Ņemot vērā jūsu laikraksta specifiku, saprotu, ka latvietība un viss, kas ar to saistīts, jums ir svēta lieta. Tā ir jūsu prerogatīva, jājamzirdziņš. Bet lieta tāda, ka, pirmkārt, Gata Kovaļkova, ja pareizi atceros viņa uzvārdu, vēlme un ambīcijas uz to, ka viņš būs vienīgais latvietības aizstāvis ieslodzījuma vietās, mums šķiet apšaubāma. Otrkārt, mums ir absolūta pārliecība, ka viņš sarunās ar jums ir nevaļsirdīgs – viņš jūs vienkārši izmanto.

DDD: Kā, jūsuprāt, izpaužas šī izmantošana?

K.S.: Ikvienam cilvēkam, kurš sēž cietumā, psiholoģiski ir sajūta, ka viņš ir nozīmīgs, ja pie viņa nāk Saeimas deputāts, kuram viņš sastāsta pilnu galvu ar absolūtām dumjībām.

DDD: Jūs nebijāt klāt sarunā. Varbūt to lasījāt mūsu laikrakstā?

K.S.: Es nelasu jūsu avīzi, bet, darba pienākumu vadīts, esmu iepazinies gan ar Gata, gan jūsu vēstulēm un raktiem. Manuprāt, jūs veltāt šim gadījumam pārāk daudz goda.

DDD: Aicinu jūs šoreiz abstrahēties no Gata Bites personas un runāt par lietas būtību. Žēl, ka jūs mūs neizmantojat, lai kaut ko mainītu ieslodzījumu vietās.

K.S.: Jūs jau ir grūti izmantot, jo jūs nākat pie mums ar domu, ka tie trīs tūkstoši cilvēku, kas šeit strādā, ir kretīni, idioti, kuri proponē tikai visu krievisko.

DDD: Kur mēs esam ko tādu teikuši vai rakstījuši? Jūs varat minēt konkrētus piemērus?

K.S.: Visiem tiem jūs noliekat pretim vienu Gati Kovaļkovu, caur kuru jums ir pilnīgs ieskats par to, kas te patiesībā notiek.

DDD: Vai tad jūs gribat teikt, ka tas, ko Gatis saka par attieksmi pret latviešu valodu ieslodzījuma vietās, ir meli?

K.S.: Es teikšu tā, ka viņš ar jums ne vienmēr ir patiess.

DDD: Tātad, ar latviešu valodu cietumos viss ir kārtībā, un Gatis gluži vienkārši melo?

K.S.: Ja viņš ir tāds latvietis, par kādu uzdodas, kādēļ viņš pēdējo noziegumu izdarīja kopā ar krievu sievieti, recidīvisti, pie veikala aplaupot nepilngadīgu puiku? Kur bija viņa latviskums, kad pirms diviem gadiem viņš pēkšņi paziņoja, ka ir krišnaīts?

DDD: Jūs nerunājat par lietu. Mēs taču neapspriežam, vai Gatim par nodarītajiem noziegumiem ir vai nav jāsēž cietumā. Skaidrs, ka ikvienam jāsaņem taisnīgs sods. Runa nav arī par to, vai Gata motīvi cīņā par nepieciešamību cietumā lietot latviešu valodu ir godīgi. Lieta tā, ka tas, ko Gatis raksta, atbilst patiesībai. Jūs taču nevarat man pateikt, ka latvieši, kuri atrodas ieslodzījumā, komunikācijā ar cietuma personālu, citiem ieslodzītajiem var brīvi izmantot latviešu valodu?

K.S.: Vēsturiski izveidojies tā, ka arī šobrīd, ja nemaldos, no visiem ieslodzītajiem sešdesmit pieci procenti ir krieviski runājošie. Arī cietuma darbinieki, sevišķi Latgales cietumos, lielākā daļa ir krieviski runājošie. Valsts valodas likums gan nosaka zināmas prasības, bet situācija ir tāda, kāda tā ir. Jā, mums jāatzīst, ka šajā ziņā ieslodzījuma vietās ir problēmas – ne visi cietumu uzraugi prot un tekoši runā latviešu valodā. Tāpat mēs nevaram nodrošināt, lai, piemēram, Gata Kovaļkova kamerā sēdētu tikai latvieši. Tāpat nevaram nodrošināt, ka visa cietuma apsardze runā latviešu valodā.

DDD: Kāpēc?

K.S.: Kur tad ir tie foršie latvieši? Kādēļ viņi nenāk strādāt uz cietumu?

DDD: Ko jūs un Ieslodzījuma vietu pārvalde kopumā ir darījusi, lai mainītu šo absurdo situāciju cietumos? Neesam dzirdējuši, ka jūs aktīvi meklētu risinājumus, taču tajā pašā laikā aicināt neņemt vērā Gati, jo viņš, lūk, neesot patiess.

K.S.: Gatis Kovaļkovs no humānās palīdzības ir saņēmis jaunu apģērbu un Matīsa cietumā ir nodrošināts ar darbu.

DDD: Vēlreiz atkārtoju, ka runa nav konkrēti par viņu, bet gan par problēmu, kurai viņš cenšas pievērst sabiedrības uzmanību. Jūs taču nevarat teikt, ka mums nav pamata uztraukties, ka latvietis Latvijā sodu nevar izciest latviskā vidē? Kāpēc latviešiem, atšķirībā no krievvalodīgajiem, jāizcieš dubultsods – viņam ne tikai jāsēž cietumā, bet jāiztur vēl arī nelatviešu ņirgāšanās par visu latvisko?

K.S.: Kādu jūs iedomājaties latvisku vidi cietumā? Guļbaļķu mājiņa, rakstaini dūraiņi?

DDD: Nekļūstiet cinisks. Es runāju, pirmkārt, par latviešu valodas lietošanu.

K.S.: Ikviens cietumā var runāt latviešu valodā.

DDD: Taču ne vienmēr atbilde arī būs latviešu valodā, vai ne?

K.S.: Tas gan.

DDD: Un tas jums šķiet normāli?

K.S.: Es jau teicu, ka ieslodzījuma vietās ir zināmi trūkumi. Kādēļ, piemēram, jūs nenākat strādāt uz cietumu?

DDD: Man nav attiecīgas izglītības. Man ir citi pienākumi.

K.S.: Nu, redziet! Tā daudzi saka. Protams, mēs rīkojam valodu kursus saviem darbiniekiem.

DDD: Vai esat valstiskā līmenī mēģinājuši risināt šo problēmu? Vai valdība ir informēta par rupjajiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem ieslodzījuma vietās un Ieslodzījuma vietu pārvaldes nespēju tos novērst?

K.S.: Pagaidām mums ir daudz smagākas problēmas. Finansiālais nodrošinājums ir nepietiekams, lai atrisinātu, piemēram, ar sabiedrības drošību saistītas problēmas. Vispirms jānovērš iespējas aizbēgt no ieslodzījuma vietām. Kad tas būs atrisināts, tad arī domāsim par latvisku vidi.

DDD: Ja samazināsies ieslodzīto skaits, cietumiem būs vairāk naudas, lai atrisinātu līdz šim neatrisinātās problēmas.

K.S.: Kā tad mēs to varam izdarīt?

DDD: Vai esat vērsušies pie valdības ar priekšlikumu mainīt likumus, lai nepilsoņi, kuri izdarījuši noziegumu, tiktu izraidīti no Latvijas, nevis ielikti cietumā, kur viņi dzīvo uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina?

K.S.: Kā mēs vispār varam kaut kur vērsties ar tādu priekšlikumu? Mums taču nav likumdošanas iniciatīvas. Tādas ir ministrijai.

DDD: Zinu, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei nav likuma iniciatīvas tiesības, bet jūsu pienākums ir izteikt Tieslietu ministrijai priekšlikumus, kas būtu darāms, lai uzlabotu situāciju cietumos.

K.S.: Tam nav nekāda sakara ar izraidīšanu.

DDD: Ir gan – un vistiešākā, jo mazinot ieslodzīto skaitu, varēs samazināt ieslodzījuma vietu skaitu, proporcionāli palielināsies finansējums...

K.S.: Par politiku nerunāsim. Jūs atnācāt, lai noskaidrotu, kādēļ Gatim Kovaļkovam cietumā netiek nodrošināta latviska vide (šos vārdus K.Seržants izteica uzsvērti nievājošā tonī – DDD piez.). Par izraidīšanu runājiet, lūdzu, kaut kur citur.

DDD: Mani interesē, kādēļ ne tikai Gatim Kovaļkovam, bet arī pārējiem latviešiem sods jāizcieš latviešus pazemojošā krieviskā vidē? Kādēļ jūs par to neuztraucaties? Vai tiešām jums nekad nav ienācis prātā, ka tad, ja cietumos būtu nacionāli viendabīgāka vide, vieglāk būtu arī uzturēt kārtību? Kādēļ jūs par to neesat domājuši?

K.S.: Mēs vispār neesam domājuši par izraidīšanu, jo tā nav mūsu funkcija.

DDD: Jūsu funkcija ir uzlabot apstākļus ieslodzījuma vietās, nodrošināt tur kārtību un drošību.

K.S.: Tieši tā. Mums ir jāuzglabā tie cilvēki, kuri, likuma vadīti, ir pie mums nonākuši.

DDD: Tajā pašā laikā ieslodzījuma vietās netiek ievērots likums, konkrēti – Valsts valodas likums, jo netiek lietota valsts valoda. Vai cietumā vispār var strādāt cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi?

K.S.: Vai jums ir kādi valodas inspekcijas dati, cik cietumā strādā tādi cilvēki, kuri nemaz nesaprot latviešu valodu?

DDD: Valsts valodas centra darbinieki ne reizi vien ir atzinuši, ka ieslodzījuma vietās tiek pārkāpts Valsts valodas likums.

K.S.: Es labāk neizteikšos par cilvēkiem, kuri jums to ir teikuši.

DDD: Pēc tā, kā jūs to pateicāt, varētu domāt, ka arī Valsts valodas centra darbinieki melo. Pirms brīža jūs pats atzināt, ka ne visi cietumu darbinieki runā latviešu valodā.

K.S.: Jā, es atzinu, ka mums ir zināmas problēmas, kuras mēs risinām, taču nevaram to paveikt momentāni, jo nav līdzekļu. Ieslodzījuma vietās jau šobrīd trūkst trīssimts darbinieku. Es nerunāju par latviešiem, teikšu – mums vienkārši trūkst cilvēku. Ja mēs vienā dienā atlaistu visus, kuri nerunā tekoši latviski, tad cietumos trūktu jau divi tūkstoši darbinieku. Tas, savukārt, nozīmē, ka divas trešdaļas cietumu paliktu bez darbiniekiem. Lai būtu vēl skaidrāk, tas nozīmē, ka desmit cietumiem atveram durvis un tur ieslodzītos kungus palaižam ielās ieviest latviskumu (arī šos vārdus K.Seržants izteica nievājoši –DDD piez.).

DDD: Tas nozīmē, ka Latvijas cietumos netiek ievērots Valsts valodas likums.

K.S.: Mēs nekad neesam slēpuši situāciju cietumos, bet es neteicu, ka netiek ievērots likums.

DDD: Tad jūs sakāt, ka ne visi cietuma darbinieki runā latviešu valodā, tad, ka Valsts valodas likums tiek ievērots...

K.S.: Es teicu, ka mums ir zināmas problēmas.

DDD: Man kārtējo reizi jājautā, ko jūs darāt, lai situāciju mainītu?

K.S.: Mēs dodam iespēju cilvēkiem apgūt latviešu valodu. Šāda prakse jau ir pietiekami ilga un tai ir arī zināmi rezultāti.

DDD: Kādi?

K.S.: Nevaru pateikt, cik cilvēkiem procentuāli esam palīdzējuši.

Turpinājums sekos

Pierakstīja Liene Apine

"DDD"
Nr. 22(122)
2006.gada 10.-23.novembris