Kārtējais vēlēšanu farss – traģikomēdija – aiz muguras, un atliek vien kārtējo reizi justies apķēzītam un piesmietam. Farss kā jau farss, muļķim nav ko daudz skaidrot, nesapratīs tik un tā. Gudrais tāpat visu redz un saprot – vien mūsu tautā un Latvijā, par nožēlu un postu, muļķu kategorija ir vairumā. Atcerēsimies pasaules gudro prātu secinājumus, ka visos laikos muļķu bijis vairākumā. Un to, ka tas tā ir, parāda šie sešpadsmit gadi “neatkarīgajā” Latvijā. Esmu jau paguvis iepazīties ar dažādu ekspertu, politologu, ekonomistu (arī no Baltijas Starptautiskās akadēmijas) pareģojumiem, ka nekas nemainīsies, tāpat turpināsim muļļāties arī turpmāk. Dr. Ilze Ostrovska no šīs pašas akadēmijas secina: “Katrai tautai ir tādi vadoņi, kādus tā ir pelnījusi”. Atliek tikai piebilst: “Muļķim muļķa alga.”

Ļoti iespējams, ka neiztika arī bez vēlēšanu rezultātu piekoriģēšanas, jo, kā teicis “visu tautu tēvs”, – uzvar tas, kurš skaita balsis. Arī Jānis Jurkāns kādā savā intervijā žurnālam “Kabinets” skaidri un gaiši pateica, ka viss jau ir sakārtots pa plauktiem un vēlēšanās uzvarēs tas, kam saimnieks liks. Jurkānu Jānis tajā “elles ķēķī” sabija labu laiku, tādēļ zina, ko saka. Vēl arī runā, ka nesenā pagātnē bijis gadījums, ka kāds no Cimdara priekšgājējiem esot steidzīgā kārtā (un pret savu gribu) aizgājis pie senčiem tāpēc, ka atteicies piekoriģēt vēlēšanu rezultātus. Kas zina – kas zina: nav dūmu bez uguns! Un Cimdars vēl negrib skatīt Dievu vaigā...

Mūsu latviešu avīzē “DDD” (Nr. 20/120) Ausma Bitere no Madonas rajona vaicā: “Dievs, kāpēc Tu nesvētī Latviju?” Un pati savās vārsmās tālāk arī atbild, kāpēc, bet beigās aicina: “Dievs, sāc beidzot svētīt Latviju, mūs’ dārgo Tēviju!”

Cien. Ausmas kundze! Nu nesvētīs Viņš mūs, nesvētīs! Kāpēc Viņam svētīt tos, kas ik brīdi Viņu nodod? Nodod, zaimo un liekuļo! Pavērojiet tos, kuri no “augstām tribīnēm” (un ne tikai no augstām) dzied mūsu himnu ar šiem svētajiem vārdiem. Vai viņiem nav skaidri saskatāma āža kāja un ragi? Kā savulaik mūsu Eidis (Pāvuls) sašutis teica: “Šie sātana kalpi, bija laiks, kad sēdēja pirmajās rindās pie sarkani klātiem galdiem, un tagad tie paši atkal pirmajās rindās baznīcā.” Un baznīca nesabruka... sabrūk visa valsts! Pat Aglonā šie liekuļi rēgojās, un debesis neatvērās... Šie elles kalpi ir it visur ap mums un iekš mums, un tauta neattīrās, nepretojas, neprotestē, nesatraucās par savu bērnu nākotni, par savas valsts un tautas nākotni. Ļaunums iegājis pat baznīcā, jo arī tā nepretojas ļaunumam, bet lišķīgi pieglaimojas šīm āža kājām. Bet pa to laiku tauta iet bojā, un vairumam muļķu tas viss pie... kājas. Baznīcas pilnas ar šiem liekuļiem – šajā zemē nekā vairs nav svēta! Par ko lai Dievs mūs svētī? Mēs paši atteicāmies no Viņa, uzspļaujam Viņa likumiem, neieklausāmies Saprāta Balsī, ik uz soļa zaimojam Viņa vārdu, melojam paši sev un citiem!

Daba, kā zināms, nemīl tukšumu, un, ja jau tam “reņģēdājam” pauris tukšs, tas tiek aizpildīts ar tukšiem, izkultiem salmiem. Un šis pats antiņš – “reņģēdājs” apātiski noraugās, kā tiek vajāti Latvieši, kā ar nosacītiem sodiem atbrīvo zagļus un bandītus, kā iztirgo, izlaupa viņa paša zemi, kā atņem viņa mātes valodu, nomainot to pret okupantu mēli. Par ko lai Dievs mūs svēti?!

Par demokrātiju

Šodien daudz tiek skandināti vārdi: demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums. Un atkal melojam mēs un melo viņi – mūsu “gudrie valstsvīri”. Nu nav šīs “demo cratos” – tautas vara – nav! Šodien pasaulē, it sevišķi pie mums, uzkrītoši redzama naudas – tikai naudas vara, ne tautas. Pastāv vara pret tautu – pret savu tautu. Un šo varu sev uz kakla uzcēluši šie “salmu pakauši”. Vai tiešām ar 16 gadiem nepietika, lai saprastu, kas ir šie tautas, tfū, piedodiet, naudas kalpi, un redzētu uz kurieni viņi ved latviešu tautu? Varu iedomāties, kā viņi mums aiz muguras ņirdz par šiem muļķa antiņiem, kurus atkal izdevies apmuļķot, pietaurējot pilnas galvas ar tukšiem solījumiem. Un kuro reizi jau šajos 16 “neatkarības” gados! Pat suni divreiz grūti piešmaukt ar koka “kaulu”, bet homo sapienam 16 gadus var mierīgi kakāt aiz apkakles – un šis grib vēl... Nu, kā lai nosauc šādus cilvēķeļus? Pat zinātnieki un akadēmiķi par sauju sīknaudas pārdod savu godu. Nu kur tālāk var iet? Muļķu zemē, kā jau muļķu zemē! Piedodiet, bet grūti atrast cienīgāku apzīmējumu. Liekulība un meli, meli, meli... Par ko lai Dievs mūs svētī?

Par tiesiskumu

Plineri, cilēviči, giļmani, kabānovi, ždanokas u.t.t., u.tjp. uzdrīkstas spļaut acīs latviešiem savā zemē, draudēt ar fizisku izrēķināšanos – un kas? Nekas! Mūsu drebelīgā tiesu sistēma “drosmīga” vienīgi kukuļņemšanā un latviešu tautas goda un sirdsapziņas vajāšanā un tiesāšanā (kā LNF). Un, pateicoties mūsu salmu pakaušiem, tas tā turpināsies atkal četrus gadus. Bet godīgiem, savu pašcieņu nezaudējušiem latviešiem jācieš šo antiņu dēļ. Un to visu dara latvieši, gan tur – augšā, gan mums visapkārt. Par ko lai Dievs mūs svētī? Par nodevību?

Par nacionālpatriotiem

Latvieši tik vien spēj, kā sēdēt katrs savā smilšu kastītē un tēlot „virsaiti”. Domāju, būtu pieticis, ja trīs nacionālpatriotiskās organizācijas, kā “Visu Latvijai”, “NSS”, “Mūsu zeme”, būtu veidojušas vienu sarakstu un ietu zem viena karoga – Latvijas Brīvības karoga. Bet kur nu – ambīcijas un varaskāre šos vada, kas pierāda viņu attieksmi pret savu tautu un valsti. Viņi, izņemot varbūt NSS, baidās runāt atklātu valodu, kā to dara LNF. Laipo, liekuļo, jo baidās. Kaut gan programmas visiem bija vienādi labas, neticu, ka tādas kalpa dvēseles tās varētu realizēt dzīvē. Nepietiek ar karogu pavicināšanu, “Zilā lakatiņa” uzdziedāšanu un sarkanā impērijas karoga dedzināšanu – nepietiek! Ar to vien nemazināsies mūsu valsts “sasniegumi” visās negācijās. Visiem nacionāliem spēkiem ir jāiet kopā, jārunā, jāskaidro, jāapgaismo tie “salmu pakauši”, un ne tikai nedēļu pirms vēlēšanām, bet visus četrus gadus līdz nākošajām. Jāceļ pirmā vietā Taisnīgums un Patiesība, kura atņemta latviešu tautai. Jāpanāk DDD realizēšanu, viss pārējais ir pakārtots šim galvenajam mērķim! Lai to panāktu, jāatbrīvojas no sīkumiem un kalpa sindroma! Jāpalīdz latvietim piecelties un apzināt sevi – tas ir nacionālpatriotisko spēku Galvenais Uzdevums! Tikai kopā mēs aizmēzīsim šo korumpēto, nodevīgo kliķi vēstures mēslainē! Tikai tad Dievs mūs svētīs, ja centīsimies, ne tikai ar vārdiem, bet arī darbos godāt Viņa Vārdu un Likumus! Cita ceļa nav!

Par politisko krimināllietu

“Latvijas Avīze” (11.10.2006) intervijā ar advokātu Didzi Šmitiņu, centās tikt skaidrībā, vai “lieta” pret LNF nav politisks pasūtījums. Atbilde, protams, nebija konkrēta, tomēr varēja saprast, ka tas tā varētu būt. D. Šmitiņš vispār ir malacis, ka nenobijās no šīs “lietas”, un tagad skaidri redzams un saprotams, kas ir kas. Šī intervija tikusi nosaukta: “Starp vārda brīvību un naida kurināšanu”. Atmetīsim šos te liekulīgos vārdus, jo vārda brīvība tiek apspiesta un naidu drīkst kurināt okupanti. Tikko beidzās tiesa vienam no viņiem, un, kā jau varēja gaidīt, “nabadziņš” tika cauri ar galviņas paglaudīšanu. Bet tas, ka tiesa pret latviešu Patriotiem – Cīnītājiem par Taisnību un Patiesību – ir politisks pasūtījums, ir acīmredzami un nepārprotami. Un pasūtījums jāpilda, lai vai kas. Par to liecina viss šis absurdais, nepierādāmais safabricējums. Ļoti pazīstama situācija iz nesenās pagātnes. Arī tad sarkanajā laukuma impērijā nebija politieslodzīto – vien kriminālisti. Arī Gunārs Astra. Vēsture atkārtojas, un atkal tiek vajāti Latvieši. Šodien G. Astras vietā A. Garda ar savām (mūsu) meitenēm! Zinot, kas pie varas, nav ko brīnīties. Biedri, tovarišči – apsūdzētāji, Patiesību nevar uzvarēt! Kusli un nožēlojami ir jūsu pūliņi. Gan jau ar laiku nāks gaismā arī pasūtītāji, un tad nu redzēsim, kā locīsies šie “prokurori” un “eksperti”.
Bet visi patiesie latvieši ir ar Jums A. Garda un meitenes! Turieties – Taisnība ir Jums! Patiesība ir Jums, un tāpēc esat neuzvarami!!!
Lai Dievs Jūs svētī un ir ar mums visiem!

Jānis Zīverts
LNF biedrs
Ventspilī

"DDD"
Nr. 22(122)
2006.gada 27.oktobris - 9.novembris