Saruna ar partijas “Eiroskeptiķi” priekšsēdētāju Normundu GROSTIŅU par notikušajām Saeimas vēlēšanām

“Plusiņu” un “mīnusiņu” saraksti

DDD: Jūsu pārstāvētā partija “Eiroskeptiķi” Saeimā neiekļuva. Vai, jūsuprāt, vēlēšanas notika godīgi?

Normunds Grostiņš: Es domāju, ka šīs vēlēšanas notika negodīgi. Visvienkāršāk izdarāmie viltojumi ir “plusu” un “mīnusu” salikšana viena saraksta ietvaros. Es domāju, ka šī ir parasta prakse, un tā tiek gatavota jau iepriekš. Šādā veidā viena saraksta ietvaros kādiem citiem spēkiem “vēlamie” politiķi tiek “celti uz augšu”, bet “nevēlamie” – “pavilkti uz leju”. Mēs zinām, ka darbiniece no viena vēlēšanu iecirkņa atzinās viltojumos, domājams, par labu tēvzemiešiem. Uzskatu, ka citos iecirkņos arī notika šādi viltus balsojumi par labu citām partijām, kuras iekļuva Saeimā. Turklāt pēc biļetenu saskaitīšanas varēja notikt arī “plusu” un “mīnusu” likšana citos sarakstos pie tiem kandidātiem, ar kuriem, piemēram, tēvzemieši gribētu vai negribētu sadarboties.

DDD: Vai jūs uzskatāt, ka jau pirms vēlēšanām ir izveidoti “plusiņu” un “mīnusiņu” saraksti, lai Saeimā iekļūtu “vajadzīgie” cilvēki?

N.G.: Pilnīgi noteikti! Bez tam es domāju, ka arī pašu lielo partiju iekšienē pastāv konkurence, līdz ar to absolūti legāli tiek izdalītas lapiņas sava “klana” ietvaros ar norādi: izsvītrot to, bet šim pielikt “plusiņu”. Protams, partiju vadībām paveras arī nelegālās “izejas”. Šādām metodēm kādi politiķi saņem klāt vairākus simtus “plusiņus” un “mīnusiņus”.

Noslēpumainās izbraukumu urnas

DDD: Vēlēšanu vakarā televīzija parādīja ziņu, ka iepriekšējā dienā slimnīcās esot veiktas aptaujas un pierakstītas personas, kuras vēlētos balsot. Bet vēlēšanu urna līdz viņiem nav nonākusi. Vai tas neliek domāt par kārtējiem viltojumiem?

Normunds Grostiņš: Jā, šeit pastāv manipulācijas iespējas.

DDD: Manuprāt, arī šajos izbraukumos pie konkrētiem vēlētājiem rezultātus noviltot ir ārkārtīgi vienkārši.

N.G.: Protams, tur ir vislielākās viltošanas iespējas. Urna tiek pārvadāta ar mašīnu, kurā novērotāji netiek ielaisti. Ja novērotājs vēlas sekot šim izbraukuma procesam, viņam ir jābrauc līdzi ar savu mašīnu uz sava rēķina. Ja Latvijā ir ap 1000 iecirkņiem, un katram ir sava izbraukuma urna, tad partijai būtu jādeleģē uz katru iecirkni pa diviem novērotājiem: viens, kurš atrodas iecirknī, otrs, kurš braukā ar savu transportu līdzi urnai. Turklāt tik un tā novērotājs brauks aiz muguras un vienalga neko neredzēs, kas notiek ar urnu. Bez tam ir vēl kāda nianse: izbraukuma urnas biļeteni netiek skaitīti atsevišķi, bet iemesti kopējā kaudzē ar iecirkņa biļeteniem. Tātad, ja izbraukuma urnā ir tikuši salikti simtprocentīgi tikai, piemēram, Tautas partijas biļeteni, tas nevienam nekādas aizdomas neradīs, jo šo faktu nav iespējams konstatēt. Šādi Latvijas vēlēšanu sistēma pati par sevi paredz viltošanas iespējas.

Četri vietējie & Co

DDD: Kāds iespaids jums radās par priekšvēlēšanu kampaņu? Vai tas ir godīgi, ka, piemēram, LTV1 “Milžu cīņu” skatītāja smadzenes tika ievirzītas, par kurām partijām ir labi balsot un par kurām nav labi?

Normunds Grostiņš: Pēdējās “Milžu cīņās”, premjerministru diskusijā, kurā arī es piedalījos, saskaņā ar reitingiem kā galvenās bija izvēlētas astoņas, tā saucamās, lielās partijas. Diskusijas proporcijas bija šāda: tiek uzdoti trīs jautājumi “lielajām” partijām, pēc tam viens “mazajām”. Uz pēdējo jautājumu par melošanu mazajām vispār neļāva atbildēt...

Tāpēc mēs uzskatām, ka mums, “Eiroskeptiķiem”, ir jāveido skaitliski lielāka partija.

DDD: Vai tad partijas biedru skaits ir noteicošais faktors, lai tā tiktu ievēlēta Saeimā? Jūs taču pats iepriekš stāstījāt par vēlēšanu viltošanu.

N.G.: Es tomēr domāju, ka vēlēšanu viltošana no vienas puses ir daļēja. Manuprāt, simtprocentīgi noviltot vēl nevar. Varbūt referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā tika viltots lielākā mērā nekā parastais balsojums. Referendumā nebija savstarpējas konkurences. Pašlaik tomēr, piemēram, Pirmā partija pieskata, lai tēvzemieši neviltotu, un otrādi. Protams, ja kāda partija tiek pie atsevišķa iecirkņa pilnībā, tad viņi tur dara, kas ienāk prātā. Bet citādi šī manipulācija notiek vispirms ar masu saziņas līdzekļu palīdzību un pēc tam ar “plusiņiem” un “mīnusiņiem”. Ja partija skaitliski izaug liela, tā spēj nosūtīt uz tūkstoš iecirkņiem kvalificētus novērotājus.

DDD: Manuprāt, tas ir tīri teorētiski. Praksē šīs lietas notiek citādi. Nav noslēpums, ka vēlēšanas vada un kontrolē oligarhi. Presē šur tur figurē pat konkrēts skaitlis: četri oligarhi, kuri vada Latvijas politiku. Aiz viņiem noteikti stāv arī vēl bagātāki svešzemju vīri, varbūt sievas. Vai piekrītat, ka, lai iekļūtu Saeimā, vispirms būtu jāvienojas, “jāsasmērējas” ar kādu no šiem bagātniekiem, jānosolās viņam labi un daudzsološi kalpot? Tikai tad arī partijai tiek veidoti augstie reitingi un tā tiek virzīta uz Saeimu?

N.G.: Acīmredzot par oligarhiem Latvijā tiek uzskatīti: Lembergs, Šlesers, Kargins un Šķēle. Es domāju, ka Latvijas politikā ir arī gan Eiropa, gan Krievija, gan Amerika. Varbūt pat Ķīna aiz stūrīša kādreiz grib paskatīties, kas te notiek. Pasaules lielvalstis Latvijas politikā ir pārstāvētas un cīnās par ietekmi pavisam noteikti.

DDD: Vai, neiesaistoties šajā sistēmā, partija var iekļūt Saeimā?

N.G.: Manuprāt, var. Tas, protams, ir grūti. Piemērs ir ļoti kuriozs – PCTVL. Ar kuru oligarhu tad viņi ir saistīti? Manā uztverē ir skaidri redzama Parex ietekme uz Saskaņas centru. Ar Parex saistītas struktūras tradicionāli ir bijušas arī Latvijas ceļa sponsori. Savukārt, bites nebija saistītas ar Parex, un tām šoreiz gāja ļoti grūti. Tomēr tajā pašā laikā viņi savus procentiņus dabūja.

DDD: Es neesmu pētījusi un man nav precīza informācija par to, kurš kuram dod naudu, tomēr PCTVL taču neatrodas ārpus šīs oligarhu sistēmas.

N.G.: Es domāju, ka šis bija krāšņs piemērs tam, ka Parex centās kontrolēt krievu elektorātu, un bites, kas viņam nepakļāvās, “dabūja pa ausīm”.

DDD: Es gan domāju, ka būtiski ir runāt par to, ka partija, kura ir nostājusies pret šo oligarhu izveidoto sistēmu vēlēšanu ceļā nevar iekļūt Saeimā.

N.G.: Šajās vēlēšanās tāda partija nemaz nekandidēja. Neviena no tām, kas piedalījās, nav pret šo sistēmu.

DDD: Iepriekšējās vēlēšanās tāda bija Latviešu partija, kuras saraksta augšgalā atradās LNF vadība.

N.G.: Es to zinu.

DDD: Mums ir pamats uzskatīt, ka tieši šā iemesla dēļ Latviešu partijai tika mākslīgi “radīti” tik zemi vēlēšanu rezultāti.

N.G.: Es piekrītu, ka noteikti Latviešu partijai, tāpat arī mūsu partijai tika “piešķirts” cik vien varēja mazāks balsu skaits. Tomēr es domāju, ka mums 5% nenozaga. Es domāju, ka cilvēkus gluži vienkārši aizmanipulēja prom. Tika izplatīta informācija, ka mēs nepārvarēsim 5%, un pēc tam ļoti daudz cilvēku sacīja, ka mēs viņiem patīkam, tomēr viņi negrib “zaudēt” savu “balsi”. Tikko mēs varēsim ar šo mītu tikt galā, es domāju, ka arī esošās sistēmas ietvaros mēs spēsim iekļūt Saeimā.

Vai Latvija ir sliktāka par Ķīnu?

DDD: Vai nebūtu jāsāk ar tautas apziņas veidošanu?

Normunds Grostiņš: To “Eiroskeptiķi” savā virzienā, ja runājam par Eiropas Savienību, jau dara gadiem ilgi. Šīs vēlēšanas mēs izmantojām, lai informētu sabiedrību par to, kas reāli notiek. “Milžu cīņās” par ārpolitiku manis sniegtā informācija pilnīgi atšķīrās no tās, ko sniedza visas pārējās partijas.

DDD: Neesmu dzirdējusi, ka “Eiroskeptiķi” iestātos par pašu būtiskāko – Latvijas okupācijas seku likvidēšanu.

N.G.: Teiksim tā: mēs par visu nevaram iestāties. Šajā gadījumā mēs strādājam, pirmkārt, ar Eiropas lietām, kuras ikdienā reāli uz mums darbojas. Bet, ja mēs runājam par Abrenes jautājumu, tad mūsu pozīcija nav nemaz tik neskaidra. Partijas pozīcija ir tāda, ka Abreni dāvināt mēs nevienam netaisāmies. Šajā gadījumā mēs piekristu tikai tādam robežlīgumam, kurā pilnībā ir ievērotas Latvijas intereses.

Krievija ir atdevusi Ķīnai diezgan lielas teritorijas. Ja Ķīna varēja tās dabūt no Krievijas, tad, ar ko tad mēs esam sliktāki? Vēl jo vairāk tādēļ, ka Abrene pat no padomju likumu viedokļa Krievijas teritorijā ir iekļauta nelikumīgi. Principā es domāju, ka šis ir sarunu jautājums. Piemēram, Japāna vēl līdz pat šim brīdim prasa atpakaļ Kuriļu salas. Tāpat arī es neredzu nekāda pamata atteikties no šī Latvijas Republikas īpašuma.

Turpinājums sekos

Pierakstīja Līga Muzikante

"DDD"
Nr. 22(122)
2006.gada 27.oktobris - 9.novembris