|
Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu izdarītos noziegumus |
|
23.10.2006. |
|
Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas (EPPA)
2006.gada 25. janvārī pieņemtā rezolūcija
"Nepieciešamība starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu izdarītos noziegumus"
1. Parlamentārā asambleja atsaucas uz savu 1996. gada rezolūciju nr. 1096 par pasākumiem, kas nepieciešami, lai likvidētu bijušo totalitāro komunistisko režīmu atstāto mantojumu.
2. Totalitārajiem komunistiskajiem režīmiem, kuri pagājušajā gadsimtā pastāvēja Centrāleiropā un Austrumeiropā un kuri vēl aizvien valda atsevišķās pasaules valstīs, visiem bez izņēmuma ir raksturīgi masveidīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Šie pārkāpumi bija dažādi atkarībā no kultūras, konkrētās valsts un vēsturiskā perioda un izpaudās kā cilvēku individuāla un kolektīva slepkavošana un pakļaušana eksekūcijām, iznīcināšana koncentrācijas nometnēs, mērdēšana badā, deportēšana, spīdzināšana, dzīšana vergu darbā vai izpaudās citās masveida fiziskā terora formās.
3. Šie noziegumi tika attaisnoti, pamatojoties uz šķiru cīņas teorijas un proletariāta diktatūras principiem. Šo principu interpretācija leģitimizēja to cilvēku iznīcināšanu, kuri tika uzskatīti par bīstamiem jaunās sabiedrības veidošanai un tātad – par totalitāro komunistisko režīmu ienaidniekiem. Katrā attiecīgajā valstī liels skaits upuru bija šīs valsts pilsoņi. Īpaši tas attiecas uz bijušās PSRS tautām, kurās upuru skaits bija daudz lielāks nekā citu valstu iedzīvotāju vidū.
4. Asambleja atzīst, ka, neraugoties uz totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem, dažu Eiropas valstu komunistiskās partijas deva savu ieguldījumu demokrātijas nodibināšanā.
5. Totalitāro komunistisko režīmu gāšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs ne vienmēr sekoja šo režīmu izdarīto noziegumu starptautiska izmeklēšana. Turklāt starptautiskā sabiedrība nav nosodījusi šo noziegumu izdarītājus tādā veidā, kādā tika sodīti nacionālsociālisma (nacisma) briesmīgo noziegumu izdarītāji.
6. Rezultātā sabiedrība ir nepietiekami informēta par totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem. Dažās valstīs komunistiskās partijas ir legālas un aktīvi darbojas, kaut gan nav norobežojušās no totalitāro komunistisko režīmu agrāk izdarītajiem noziegumiem.
7. Asambleja ir pārliecināta, ka vēsture ir jāzina, lai izvairītos no līdzīgiem noziegumiem nākotnē. Turklāt izdarīto noziegumu morālam novērtējumam un nosodījumam būtu liela nozīme jaunās paaudzes audzināšanā. Starptautiskās sabiedrības skaidra nostāja attiecībā uz pagātnes notikumiem kalpotu par pamatu rīcībai nākotnē.
8. Turklāt asambleja uzskata, ka totalitāro komunistisko režīmu izdarīto noziegumu upuri, kuri vēl ir dzīvi, un viņu ģimenes pelna līdzjūtību, izpratni un savu ciešanu atzīšanu.
9. Dažās valstīs komunistiskie režīmi vēl aizvien pastāv un noziegumu izdarīšana turpinās. Nacionālās intereses nedrīkst traucēt šīm valstīm kritiski novērtēt pašreizējos totalitāros komunistiskos režīmus. Asambleja stingri nosoda visus šos cilvēktiesību pārkāpumus.
10. Atsevišķās Eiropas Padomes dalībvalstīs nacionālajā līmenī rīkotās diskusijas un izteiktie nosodījumi neatbrīvo starptautisko sabiedrību no nepieciešamības paust skaidru nostāju attiecībā uz totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem. Tai ir morāls pienākums to nekavējoties darīt.
11. Eiropas Padome ir piemērota institūcija šādu diskusiju rīkošanai starptautiskajā līmenī. Visas bijušās komunistiskās valstis Eiropā, izņemot Baltkrieviju, ir Eiropas Padomes dalībvalstis, un cilvēktiesību aizsardzība un tiesiska valsts ir galvenās vērtības, par kurām EP iestājas.
12. Tādēļ parlamentārā asambleja asi nosoda totalitāro komunistisko režīmu izdarītos masveidīgos cilvēktiesību pārkāpumus, atzīst, ka cilvēki ir kļuvuši par šo noziegumu upuriem un pauž viņiem savu līdzjūtību un izpratni.
13. Turklāt tā aicina visu dalībvalstu komunistiskās un postkomunistiskās partijas, kuras to vēl nav izdarījušas, izvērtēt komunisma vēsturi un savu pagātni, skaidri norobežoties no totalitāro komunistisko režīmu izdarītajiem noziegumiem un tos nepārprotami nosodīt.
14. Asambleja uzskata, ka starptautiskās sabiedrības skaidri pausta nostāja bruģēs ceļu uz viedokļu saskaņošanu. Turklāt šī nostāja mudinās vēsturniekus visā pasaulē turpināt pētniecisko darbu, lai apzinātu un objektīvi novērtētu notikušo.
Par rezolūcijas pieņemšanu balsoja 99 EPPA delegāti, pret – 42, bet 12 atturējās. Pietrūkstot nepieciešamo balstu skaitam, EPPA nav izdevies pieņemt rezolūcijai pievienotās rekomendācijas. No kopumā vairāk nekā 400 pārstāvjiem asamblejas sēdē piedalījušies vien ap 140. |
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas
Pragmatisms vai nodevība?