“BAĶKA” UN “VAĻERA” MEDĪ KOPĀ

DDD: Jūsuprāt, kādēļ partija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” savā sarakstā neiekļāva Visvaldi Lāci un Aleksandru Kiršteinu, kuri spētu nodrošināt labus panākumus vēlēšanās?

Aivars Garda,
LNF priekšsēdētājs:

TB/LNNK jau pierādījusi, ka ir varas pseidonacionāla partija. Atgādināšu, ka par Nacionālistu (ar lielo burtu) sevi drīkst dēvēt tikai tas cilvēks (vai partija), kurš vēlas un dara visu, lai atbrīvotu Latviju no PSRS okupācijas laikā ieklīdušajiem kolonistiem. Tie, kuri vāvuļo, ka dekolonizācija nav vajadzīga, ne tikai nav Latvijas patrioti, bet ir īstenie latviešu tautas un valsts nodevēji. Bez dekolonizācijas vai vismaz 700 000 kolonistu brīvprātīgas repatriācijas latviešu tautai ir beigas.

Es domāju, ka TB/LNNK tāpēc arī tika ielaista Saeimā, jo viņu darbība ir saskaņota ar valsts politikas noteicējiem. Šajā jautājumā es piekrītu Jāņa Jurkāna izteikumiem, ka politiku Latvijā nosaka četri cilvēki, kurus visi zina. Šie četri oligarhi savā starpā sadala ietekmes sfēras un nosaka, cik spēcīgam jābūt labajam jeb nacionālajam spārnam, iepriekš vienojoties, ka tam ir jābūt pseidonacionālam, nevis patiesi nacionālam. Tādēļ tēvzemieši neaizstāv latviešu tautas intereses pa īstam. Viņiem ir atļauts “pabļaustīties” no Saeimas tribīnes. Ja paklausītos Tabūna un Dobeļa runas, tad šķistu, ka lielāku nacionāļu Latvijā nav, toties darbos nekas netiek izpausts. Piemēram, “Baķka” ieņem pat amatu Saeimas prezidijā, bet balsoja pret to, lai “DDD” žurnālistiem tiktu atjaunotas preses akreditācijas Saeimā. Kāpēc viņš tā darīja? Stāsta, ka viņš medījot kopā ar kādu baņķieri – “Vaļeru”. Daudzreiz bijuši mājieni, ka TB/LNNK ir saistīti ar šo “Vaļeru”, kurš viņus sponsorējot. Katrā ziņā visa viņu rīcība vedina tā domāt.

Turklāt šajās vēlēšanās TB/LNNK neizvirzīja nevienu nacionālu jautājumu. Viņi pat atklāti pateica: tagad nacionālie jautājumi vairs nav aktuāli, tāpēc mēs par sociālajiem...

TB/LNNK savā sarakstā neņēma Visvaldi Lāci un Aleksandru Kiršteinu tādēļ, ka abi pierādījuši, ka ir “nepaklausīgi” un “neprognozējami”, bet tēvzemiešiem acīmredzot tādi, kas neklausītu “Vaļeram”, neder. Otrkārt, viņiem ir aptuvena vienošanās, ka pārāk daudz “nacionālajam” spārnam balsis netiks dotas – pilnīgi pietiek ar 8 līdz 10, jo citādi būs grūti tēlot latviešu interešu aizstāvību. Līdz ar to, ja tēvzemieši nolemtu ņemt Lāci vai Kiršteinu, kādiem diviem, kas tagad ir Saeimā, savas vietas būtu jāzaudē. Kurš tad grib atdot savas vietas “nepaklausīgajiem” – Lācim un Kiršteinam?

Patiesībā gan vēlētāji, gan nacionālie spēki neizprot, kā notiek vēlēšanas ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un Amerikā. Latvijā lielu lomu spēlē šie četri cilvēki, kuri, protams, paklausa Eiropas Savienībai. Mums saka: vajag apvienoties un iet uz vēlēšanām. Pat, ja visi būtu apvienojušies: Kiršteins, Lācis, Garda, Dzintars, Birze, Gedroics, Draudiņš, Ančāns u.c., pie šīs sistēmas mēs nekad nedabūtu 5%, ja vien neaizietu ciemos pie, piemēram, “Vaļeras” un nepateiktu: “Tēvzemieši pa šo laiku ir sakompromitējušies, visi smīkņā par “Baķku”, tādēļ mēs nākam. Kalposim tev labāk par “Baķku”. No tribīnes bļausim par deokupāciju, dekolonizāciju, Abrenes atgūšanu, bet reāli darbos darīsim tā, kā tev vajag.” Protams, “Vaļera” vispirms mūs pārbaudītu, katram atļaujot “sasmērēties”. Piemēram, “Baķka” nelikumīgi noprivatizēja dzīvokli un uzreiz “uzķērās uz āķa”. Bet aiz šīs “aisberga” redzamās daļas noteikti ir vēl lielāka neredzamā daļa, par ko sabiedrība nemaz nezina. Par kārtīgi “sasmērējušos” personu “Vaļera” būs pilnīgi drošs, un tad mēs nokļūtu augstos reitingos, visi skrietu balsot par mums.

DDD: Bet ZZS pieņēma savā sarakstā Lāci un Kiršteinu.

A.G.: ZZS nav “nacionālā” partija – tā kopumā pārstāv citu sfēru, tādēļ varēja atļauties pieņemt Lāci un Kiršteinu, lai dabūtu vairāk balsu. Priekšvēlēšanu kampaņa ZZS bija ļoti vāja, un, ja sarakstā nekandidētu šie divi cilvēki, partija būtu dabūjusi vismaz par kādām piecām balsīm mazāk.

PIE DANTES ELLES VĀRTIEM...

Aivars Jakovičs,
Saeimā neiekļuvušās partijas “Visu Latvijai” deputāta kandidāts:

Vēlēšanas nebija godīgas. Taču arī visas pārējās vēlēšanas, kas notikušas pēc 2.Pasaules kara, nekad un ne reizi nav bijušas godīgākas. Nelikumīga bija Latvijas okupācija. PSRS varas orgānu veidotā LPSR un tās vēlēšanas arī skaitījās demokrātiskas un brīvas. No LPSR drošības struktūrām Ķezbera, Jurkāna, Kalnietes šūpulī dzimusī regulējamā Latvijas Tautas fronte ignorēja pilsonības pārmantojamības principu un izveidoja juridiski apšaubāmo 4.maija republiku. Sekoja šīs sistēmas pašreprodukcija, kurā vara ar ideoloģisko ruporu palīdzību iesaistīja lielāko daļu valsts iedzīvotāju (nevis pilsoņus un viņu tiesību mantiniekus). Rezultātā jaunizceptais režīms panāca savu leģitimāciju de facto. De iure viss palika pa vecam, bet vai kādu tas vairs interesē? Postmodernisma filozofija uzspļauj ētikas principiem, no kā līdz šim veidojušās juridiskās nostādnes. Tagad – juridiskie principi arī ieguvuši postmoderno slidenumu. Sak’ nav nekāda juridiskā “absolūtisma”, ir tikai spēks, bet tas, ko spēks pieprasa – tā ir juridiskās norma.

Latvijas gadījumā valsts varu ietekmē tā ļaužu grupa, kas Atmodas jukās saņēma ekonomisko varu. Šo cilvēku portrets ir visai šķērms – tā ir padomju komjauniešu mafija, kuru kopā saturēja dažādi VDK elementi un viņu izpalīgi. Te noteikti pieminami mūsu “dižie” baņķieri, kuri, balstīdami savus kapitālus uz spekulācijām, valsts izsaimniekošanu un zudušās impērijas dividendēm, visus šos 15 gadus mierīgi manipulēja ar Saeimas partiju marionetēm (latviskāk sakot – ampelmaņiem).

Nav noslēpums, ka šo finanšu kodolu pamatā veidoja kolonisti, svešinieki, okupantu pēcteči, tāpēc, lai nostiprinātu savu statusu pilnīgi un galīgi, tie nežēloja finanšu resursus un ar savu angažēto plašsaziņas līdzekļu palīdzību panāca pilsonības dalīšanu pa kreisi un pa labi. Laikraksti, nokļūdami atkarībā no finanšu kapitāla, no sabiedrības saziņas līdzekļa pārvērtās par lielkapitāla grupu propagandas ruporiem – instrumentiem, kas ļāva šīm “stipro vīru” grupām veidot Saeimas un valdības pēc saviem ieskatiem. Totālā latviešu tautas interesēm nelojālā informatīvā vara sabiedrību dezinformē, absolūti dezorientē, padarot to apātisku kā pie Dantes elles vārtiem, kurus rotājis uzraksts: “Atmetiet jebkuru cerību!” Cilvēki jūtas bezpalīdzīgi, netic vēlēšanu ceļā panākamām pārmaiņām, un tāpēc balsošanā piedalījās tikai 62% balsstiesīgo. Iedomāsimies, ka demokrātiskas vēlēšanas sarīkotas cietumā. Cietumniekiem jāievēl sava pašvaldība. Kāda tā būs? Vai godīgam cilvēkam, kas šajā kolektīvā nonācis nelaimīgas nejaušības dēļ, būs kāda ietekme?

No otras puses vēlēšanu rezultāti beidzot ir pozitīvi tādā ziņā, ka: “lielā trijnieka” valdība paliks un turpinās sākto (šajā gadījumā – vienalga labu vai sliktu), tādējādi nostiprinot savu atbildību par šajos gados paveikto. Līdz šim visas valdības varēja pazīmēties un izgaist... Tagad daudzi jūtas apmierināti, jo cer, ka bezatbildības laikmets tuvojas norietam. Tomēr pārāk paļauties uz šādu optimistisku ilūziju nevajadzētu. Atcerēsimies, ka valdību regulējošo personu grupa palikusi savā vietā, bet tauta – savā.

Es gaidu, kad tie čekisti, kas savulaik pratināja mani un manus draugus, tiks tiesāti... Bet viņi ir “integrējušies” jaunajā, “humānajā” valstī un, izmantojot savus sakarus, ietekmi, kapitālu, regulē vēlēšanas, regulē tavu un manu dzīvi. Vistraģiskākais, ka viņi savu darbu veic anonīmi. Atbildība gulstas tikai uz masu informēšanas līdzekļu apdullināto vēlētāju.

KAUT KUR PAZŪD “BALSIS”

Aivars Gedroics,
Saeimā neiekļuvušās partijas “Latviešu Latvija” deputāta kandidāts:

Priekšvēlēšanu laikā netika dotas vienādas iespējas visiem kandidātiem uzrunāt tautu, ko, pirmkārt, jau noteica partiju dažādais budžets. Ko gan vērta ir "TP", tā sauktā, "pozitīvisma kampaņa"! Skaidrs, ka neviena no "mazajām" (neoligarhu) partijām nevarēja neko tādu atļauties. Turklāt, t.s., "neproduktīvās" partijas (ar mazu reitingu) nemaz netika sauktas piedalīties diskusijās (izņemot obligātās 2x10 min. radio un TV), bet, ja arī pasauca, tad praktiski to pārstāvjiem neļāva runāt, kā tas bija vērojams, piemēram, Dombura vadītajās "Milžu cīņās" 06.10.2006. Līdz ar to bēdīgais rezultāts “mazajām”, neoligarhu partijām ir likumsakarīgs. Bez tam, kā liecina informācija saziņas līdzekļos, vismaz Balvu rajonā (un iespējams, ka arī atklāsies arī citos) ir konstatēta mehāniska balsu viltošana, pierakstot klāt neieradušos vēlētājus. Ņemot vērā visu augstāk minēto, nevaru uzskatīt notikušās vēlēšanas par brīvām un godīgām.

8.oktobrī, nākamajā dienā pēc vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā bija ierakstīts, ka par “Latviešu Latviju” ir nodotas 1729 balsis. Bet 9.oktobrī bija jau vairs tikai 1137 balsis. Kad zvanīju uz CVK un jautāju, kāpēc tā, sekoja atbilde, ka šādas izmaiņas esot normāla parādība balsu skaitīšanas procesā. “Galīgais un pareizais rezultāts” būšot tikai pēc 2 nedēļām. Uz manām skaļi izteiktajām aizdomām, ka tā varētu būt rezultātu "šmugulēšana", man tika atbildēts, ka visas pretenzijas jāiesniedzot rakstveidā...

Tai pat laikā neuzskatu, ka nacionālistiem turpmāk būtu pilnībā jāignorē vēlēšanu process, jo kaut vai nedaudz tādejādi izdodas pareklamēt sevi, savus uzskatus un politisko pārliecību. Iespējams, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās es atkal startēšu, tikai ne vairs no "Latviešu Latvijas" saraksta, jo tās vadītājs, tāpat kā iepriekš "Mūsu zemes" priekšsēdis, man nedeva iespēju uzstāties partijas vārdā saziņas līdzekļos.

Sabiedrība aizņemta ar materiālajām problēmām

Andris Petrovs,
žurnālists:

Vēlēšanu rezultāts liek domāt, ka sabiedrībā pār morāles vērtībām joprojām dominē materiālās vērtības. Gadījumā, ja balsis skaitītas godīgi, un man nav pierādījumu pretējam, jāsecina, ka sabiedrība ir tik dziļi aizņemta ar savu materiālo problēmu risināšanu, ka neiedziļinās latviešu tautas identitātes (kā nacionālās, tā arī ekonomiskās) saglabāšanas būtībā. Ja vēl četrus gadus valsts politika tiks virzīta uz pakaļskriešanu pilnīgi idiotiskajām Eiropas Savienības direktīvām, kas ļoti bieži ir vērstas uz latviešu tautas politisko apspiešanu un etnisko iznīcināšanu, tad šobrīd jau esošais kritiskais stāvoklis kļūs vēl bēdīgāks. Jābūt gataviem uz to, ka Saeimā un valdībā iekļuvušās partijas turpinās graut latviešu tautas dzīvesziņu. Sakarā ar to, ka, visticamāk, pozīcijā būs tās pašas partijas, kas astotajā Saeimā, ar ASV svētību turpināsies arī Latvijas karavīru dalība Irākas un citu valstu okupācijā, kas palielinās terorisma draudus. Diemžēl tāda ir vēlētāju izvēle.

Ja runājam konkrēti par partijām, tad, manuprāt, vislielākais pārsteigums ir lielais balsu skaits partijai “Jaunais laiks”. Kāpēc pārsteigums? Man patiesi šķiet ļoti dīvaini, ja kāda partija savas destruktīvās rīcības pēc var vienkārši pamest darbu valdībā, tādā veidā piekrāpjot desmitiem tūkstošu vēlētāju cerības, jau nākamajās vēlēšanās atkal iegūt tik lielu balsu skaitu.

VAI LATVIEŠIEM IR ĪSA ATMIŅA?

Elita Veidemane,
kādreizējā laikraksta “Atmoda” redaktore:

Vēlēšanu rezultāti ir diezgan loģiski, ņemot vērā mūsu tautas apmātību, ko veicina visādas organizācijas: Delna, Providus, Latvijas Televīzija, laikraksts “Diena”, Ministru prezidenta birojs u.c. Lai arī Jaunais laiks ir tikai trešajā vietā, par to nobalsoja apmēram 140 tūkstoši cilvēku. Tas man šķiet samērā dīvaini. Nesaprotu, kam vēl jānotiek, lai cilvēki beidzot saprastu, kas patiesībā ir partija, kura sakās cīnāmies pret korupciju un demokrātiju. Vēlētāji laikam joprojām nesaprot, ka Repše personīgi vainīgs pie tā, ka tūkstošiem cilvēku zaudēja naudu bankā “Baltija”. Pēc tam viņam vēl pietika nekaunības prasīt miljonu no tautas. Tā ir legāla korupcija!

DDD: Ar Jauno laiku viss ir skaidrs, bet vai tad Tautas partija ir labāka? Vai tiešām jūs domājat, ka tā bez personīgajām interesēm rūpēsies arī par tautu, domās, piemēram, par latviešu nacionālajām problēmām?

E.V.: Pirmkārt, Tautas partijai vajadzētu atmest savu uzpūtību, kas spiežas laukā burtiski pa visām porām. Vajadzētu tajā “oranžajā balonā” iedurt adatu, lai lielība izspruktu ārā. Protams, Tautas partiju ļoti maz, lai neteiktu nemaz neinteresē latviešu nacionālās problēmas, taču viņi rūgti maldās, ka varēs izvairīties no šiem jautājumiem. Tautas partija ir kosmopolītiska. Paskatīsimies kaut vai uz Pabriku, kurš ar savu sorosisko domāšanu vairāk piestāvētu Jaunajam laikam. Vispār jau Tautas partijai ir diezgan daudz kas kopīgs ar Jauno laiku. Abām ir viena slimība – tām nepatīk atcerēties gadījumus, kad tās pamatīgi izgāzušās. Piemēram, bēdīgi slavenais gadījums ar diplomātu Reimo Šmitu, kurš ar pusnolaistām biksēm Baltkrievijā “spodrināja” Latvijas tēlu, vispār pazudis no publiskās telpas. Manuprāt, lielāku izgāšanos Latvijas ārlietās ir grūti atrast, bet viss kaut kā noklusa. Latviešu tautai ir īsa atmiņa, vai kā? Piemēram, lasot internetā atsauces pēc vēlēšanām, kur čupu čupām ir tikai vaimanas par rezultātiem, pārņem dusmas – mīlīši, bet jūs paši balsojāt par politiku, kas līdz šim bijusi Latvijā. Vakar man zvanīja viena lasītāja un jautāja, kur tad esot tie grābekļi, uz kuriem tauta atkal uzkāpusi? Kad teicu, ka nezinu, par ko viņa balsojusi, kundze atbildēja, ka balsojusi par Jauno laiku. Lūk, – es viņai atbildēju, tas arī ir tas grābeklis, uz kura jūs atkal esat uzkāpusi. Šī partija taču nav neko labu izdarījusi latviešu tautai. Viņi ir tikai melojuši un liekuļojuši. Mans secinājums ir tāds, ka liela daļa latviešu tautas joprojām dzīvo kā pusaizmiguši un nevēlas skatīties uz notiekošo ar atvērtām acīm.

DDD: Liberālie atvērtās sabiedrības demagogi šo vēlēšanu rezultātus kārtējo reizi izmantos kā pierādīju tam, ka nacionālisms tautā neesot aktuāls. “Streipveidīgie delnisti” droši vien atkal skandinās, ka, piemēram, Latvijas Nacionālā fronte, “Visu Latvijai”, NSS ir tikai “sīkas margināļu grupiņas”, kuras dzīvo ilūzijās.

E.V.: Lai viņi runā cik grib, ka nacionālās organizācijas esot margināli veidojumi, jo ir gluži pretēji. Ja nebūtu šo, tā saucamo, marginālo organizāciju, tad ļoti daudzi jau sen būtu aizmirsuši, ka viņi dzīvo Latvijā, ka latviešu valoda ir valsts valoda un ka šīs zemes saimnieki ir latvieši. Patiesībā gribu pateikt paldies šiem “margināļiem”, kuri būtībā dara valstiskas nozīmes darbu. Ja nacionālais jautājums tiek lielā mērā aizmirsts, tad tikai pateicoties valdošajām partijām, jo tās novedušas tautu līdz tam, ka cilvēki nemitīgi domā, kā nopirkt maizi, sviestu un desu. Šajā situācijā nacionālās intereses diemžēl aiziet otrajā plānā.

DDD: Nesen Rīgas apgabaltiesā skatīja krimināllietu pēc 78.panta, kas ierosināta pret Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti un Ilzi Liepu par nacionālā naida kurināšanu. Jūsuprāt, kā šī lieta turpmāk risināsies, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus?

E.V.: Šaubos, vai saistībā ar tiesu un apsūdzību kaut kas mainīsies uz labu, jo atkal dabūjām “tos pašu vēžus”. Runājot par tiesu kā tādu, tad izvirzītā apsūdzība ir tik absurda, ka man trūkst vārdu, lai to pat komentētu. Es nesaprotu, par ko vispār ir šī tiesa. Kas tur noziedzīgs, ja cilvēks okupantu nosauc par okupantu, bet okupāciju par okupāciju?! Kas ir tiesas priekšmets? Valsts tērē lielus līdzekļus, lai tikai tiesātu Aivaru Gardu un viņa vietnieces par to, ka viņi ir pateikuši patiesību. Atvainojiet, bet šo pašu patiesību “Vakara Ziņas” pauž katrā izdevīgā brīdī. Arī mēs okupantus saucam par okupantiem, bet pret mums tādas tiesas nav. Laikam te ir kāda selektīva pieeja, izvēloties tiesājamos. Acīmredzot Aivars Garda ir izvēlēts kā peramais zēns, bet viņa vietnieces ir peramās meitenes. Tas ir pilnīgs absurds. Mani katrā ziņā ļoti interesē, kas vēl tiesai vajadzīgs, lai izdarītu secinājumu, ka lietā nav nekā, par ko varētu apsūdzētos notiesāt.

DDD: Diemžēl jāsaka, ka tautas inertums, vienaldzība pret notiekošo valdošajai elitei pilnībā atraisījusi rokas un tā netraucēti var darīt visneiedomājamākās nejēdzības.

E.V.: Vara diemžēl ir novedusi cilvēkus līdz tādam apziņas stāvoklim, ka viņus interesē tikai maize un sviests. Velti būtu gaidīt tūkstošu piketus un demonstrācijas pie tiesas. Vēlēšanu rezultāti parādīja tautas attieksmi. Nezinu precīzus skaitļus, bet, aptuveni rēķinot, tikai četrdesmit procenti no latviešiem piedalījās šajās vēlēšanās un piedevām vēl nobalsoja par Tautas partiju un Jauno laiku. Sviesta jautājums gan uz maizes, gan galvās šobrīd diemžēl ir galvenais.

Sarunā iesaistās mūziķis Aivars Brīze.

Aivars Brīze: Gribu piebilst – ja Saeimā nebūs ievēlēti Visvaldis Lācis un Aleksandrs Kiršteins, tad tas būs pierādījums, ka kaut kas atkal nav saskaitīts pareizi, precīzāk – atkal ir saskaitīts tā, kā KĀDAM vajag... Faktiski lielākā daļa balsoja par ZZS tikai tādēļ, ka viņu sarakstā bija abi šie vīri.

PĀRSŪDZĒT REZULTĀTUS NEIZDOSIES

Imants Burvis,
Saeimā neiekļuvušās partijas “Tēvzemes savienība” deputātu kandidāts:

Vēlēšanu rezultāti liecina, ka tautu apmierina līdzšinējā valdība. Tajā pašā laikā attieksmi parādīja arī tie, kuri vispār neatnāca uz vēlēšanām vai arī balsoja ar tukšiem konvertiem. Mazās nacionālās partijas ir dabūjušas “knipi pa degunu” savas augstprātības vienam pret otru dēļ. Kā jurists uzskatu, ka tas, ka “Mūsu zeme” un “Dzimtene” domā pārsūdzēt vēlēšanu rezultātus, ir neprāts vienkārša iemesla dēļ – formāli likums ir ievērots. Tieši no formālā viedokļa spriedīs arī Satversmes tiesa. Morāle jau ir kas cits – taču nedomāju, ka šis būs tas gadījums, kad tiesa ņems vērā morāli ētiskos lietas apstākļus. Manuprāt, šāds tiesas process tikai mazinās “mazo” partiju prestižu, jo būtībā tā būs bezjēdzīga zaudētāju “bļaustīšanās”, kas nav politiķa cienīgi.

Zinu, ka diskusijas ir, piemēram, par pēdējo premjeru kandidātu uzstāšanos TV raidījumā “Milžu cīņas” – vieni teic, ka tā ir diskriminācija, citi – ka racionāla līdzekļu izmantošana. Būtībā šis raidījums pierādīja, ka “mūziku pasūta tas, kurš par to maksā”. Tautai tika parādīts, ka kaut kādi kandidāti ir, bet nevajag ļaut viņiem runāt. Atklāti sakot, radās tāds iespaids, ka mērķis bija viens – parādīt, ka visi “sīkie” nesaprot, par ko viņi runā. Piemēram, Ilmārs Drullis filozofēja par nepieciešamību veidot kaut kādas jaunas ministrijas, neviens viņu nepārtrauca, taču tad, kad izskanēja kāds nopietns un vērā ņemams piedāvājums, diskusija ierobežotā laika dēļ bija jābeidz. Būtībā mēs, tā saucamo, “mazo” partiju pārstāvji, bijām statistu lomā. Domāju, ka to varbūt nevar uzskatīt par tiešu diskrimināciju, bet gan par izstumšanu no spēles ar ne pārāk godīgiem paņēmieniem.

VĒLĒŠANAS NAV GODĪGAS

Vilhelms Klincāns,
LNF biedrs, Saeimā neiekļuvušās partijas “Nacionālās Spēka savienība” deputāta kandidāts:

Par godīgām vēlēšanām nevar būt ne runas. Varu tikai apbrīnot vēlētāju lētticību, ka atkal un atkal kāpj uz viena un tā paša grābekļa. Tauta balsojot nedomāja par savu nākotni, par jaunatni – nebalsoja ne par “Visu Latvijai”, ne NSS. Cilvēku vientiesība ļāva vecajiem blēžiem atkal tikt pie varas. Kas to tautu ir apstulbinājis? Acīmredzot seriāli ir totāli izskalojuši smadzenes, ka neviens vairs nespēj normāli domāt. Reklāmas masveidīgi izveidoja viedokli, un cilvēki kā neprātīgi par to arī nobalsoja. No tiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm naudu pelnīt, vēlēšanās vispār piedalījās tikai PCTVL un Saskaņas centra atbalstītāji. Latviešiem pilnīgi nekas neinteresē – visi dzīvo kā aizmiguši, nemaz nedomājot ne par savu tautu, ne par savu bērnu nākotni. Vēl nevaru aptvert notiekošo.

Vēlēšanas nevar uzskatīt par godīgām arī tādēļ, ka visām partijām nebija dotas vienādas iespējas izteikties, piemēram, pa valsts līdzekļiem veidotajos raidījumos “Milžu cīņas”. Vārds tika dots pamatā tikai septiņām varas partijām, bet, tā saucamās, “mazās”, nacionālās partijas parādīja tikai tā starp citu. Varbūt vajadzētu pārdomāt iespēju sniegt prasību tiesā pret Latvijas Televīziju par šādu diskrimināciju? Premjeru kandidātu diskusija bija visspilgtākais diskriminācijas paraugs, jo cilvēkiem netika dota iespēja pašiem izvērtēt partiju izvirzītos pārstāvjus.

Žēl, ka atkal četrus gadus būs jāskatās uz tām pašām vecajām fizionomijām. Taču visvairāk mani uztrauc tas, ka diez vai kaut kas radikāli mainīsies nacionālo problēmu risināšanā. Šaubos, vai valdība uzskatīs par vajadzību aktīvi atsaukties Krievijas prezidenta Putina aicinājumam krieviem repatriēties – no bijušajām PSRS teritorijām pārcelties uz dzīvi Krievijā. Ja ievēlēti tie paši, kas iepriekš, tad kādēļ lai viņi mainītu savu nostāju?

Jānis Leja,
Saeimā neiekļuvušās Pensionāru un senjoru partijas deputāta kandidāts:

Vēlēšanu cīņa oligarhu stilā – tā nosaukusi savu rakstu Berlīnes Avīzes (Berliner Zeitung) korespondente Greta Tauberte, kas stāsta par novērojumiem pirmsvēlēšanu gaisotnē Latvijā. Viņa atzīmē, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanas 2002. gadā bija vienas no dārgākajām Eiropā. Var tikai pievienoties viņas secinājumam, ka “tagad partiju panākumus vai neveiksmi nosaka nauda”. To zina arī vēlētāji un... turpina balsot par naudas varas nostiprināšanos mūsu valstī. Berlīnes žurnāliste atzīmē: iedzīvotāju aptaujas liecina, ka četras piektdaļas politiķi ir korumpēti. Rupji tiek pārkāpts Likums par partiju finansēšanu, dibinot fiktīvas biedrības, kas saņem naudu no partijām un tērē šo naudu savu partiju slavināšanai un vēlētāju pievilināšanai. Šādā veidā pat divkārtīgi tiek pārtērēta likumā noteiktā reklāmas apmaksas summa. Kā atzīmē Latvijas Universitātes politologs Jānis Ikstens: “Ir pilnīgi nepieņemami, ka šeit divas partijas tādā veidā tik rupji pārkāpj likumu.” (Berliner Zeitung, 06.10.06.) “Ja minētās – Tautas un Pirmā partija šādā veidā nonāks pie varas, jāpieprasa jaunas vēlēšanas.”

Citās domās ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, viņa rezultātu apstrīdēšanu tiesā vērtē negatīvi. Avīze Diena viņai jautā: “Šī vēlēšanu kampaņa izceļas ar īpašu cinismu un nekaunību no dažu partiju puses, pārkāpjot partiju tēriņu ierobežojumus. Vai ar šādu kampaņu vēlēšanas var uzskatīt par godīgām un kā vērtējat ideju apstrīdēt šo vēlēšanu rezultātus tiesā?” Prezidente tādu iespēju noraida: “Ideju apstrīdēt es vērtēju ļoti negatīvi. Es domāju, ka tai būtu ļoti smagas konsekvences, jo tas nozīmētu, ka mēs it kā paši savas valsts iekšienē izteiktu fundamentālas šaubas par mūsu valsts demokrātiju, par viņas brīvību un spējām funkcionēt kā neatkarīgai valstij.” (Diena, 06.10.06.) Bet ko gan citu lai domā un kā lai vērtē to vispārējo un atklāto cinismu, ar kādu darbojas valsts varas augstākie ešeloni: parlamenta valdošo partiju frakcijas, partiju līderi, atsevišķi ministri?

Latvijā Saeimas vēlēšanas nav vairs strīds, kurai partijai pievilcīgāka programma. “Parlamenta vēlēšanās neiet runa par programmām,” raksta Frankfurter Allgemeine Zeitung. (07.10.06.) Avīze apraksta valdību veidojošo koalīciju, kurā katra partija saistīta ar bagātajiem ļaudīm, oligarhiem. Par kādu demokrātiju šeit var būt runa, ja visu nosaka naudas maisa smagums? Skaidrs, ka mūsu valstī nevalda demokrātija, bet partokrātija, kur tautai ir pavisam niecīgas iespējas ietekmēt procesus.

Ja šoreiz valdošām partijām tā viss izdodas, ar ko tad mēs atšķiramies no medijos tik stipri kritizētās Baltkrievijas? Un mēs gribam pamācīt viņus, kā vajag demokrātiski pārvaldīt valsti? Katrā ziņā Valsts prezidentes izteikumi ir nepārprotams norādījums netīrumus ieslaucīt pagultē, nevis izmēzt ārā. Vai demokrātijas aizstāvjiem un piekritējiem šāds ieteikums nenodara pāri, ja pieļaujam, ka tā paliks? Pilsoņiem, kam rūp Latvijas tēls un vispār godprātīgiem patriotiem šāds priekšlikums nav pieņemams. Varas partiju vadošo vīru pārkāpumu noslēpšana nevairos mūsu valsts autoritāti vai imidžu. Gluži otrādi, mēs pastiprināsim un nostiprināsim “nozagtās valsts” tēlu.

KAM NAUDA, TAM VARA

Zigurds Srīķis,
Likumprojekta “Par Latvijas dekolonizāciju” autors, Saeimas deputāta Leopolda Ozoliņa palīgs, Saeimā neiekļuvušās partijas “Mūsu zeme” deputāta kandidāts:

Vērojot priekšvēlēšanu aģitāciju, jāsecina: kam nauda, tam vara, jo Tautas partija savu uzvaru ir panākusi ar ļoti lielas naudas ieguldīšanu kampaņā un ar gatavību nomaksāt lielu soda naudu.

Antikonstitucionālās 5% barjeras dēļ cilvēki “Mūsu zemes” kandidātiem teica : “Mēs jūs atbalstām, bet tomēr par jums nebalsosim, jo nepārvarēsit barjeru.” Samazinātais vēlētāju skaits vēlēšanās liecina, ka cilvēki redz, ka neko būtiski mainīt nav iespējams.

Latvijas televīzijas attieksme pret visām partijām nebija vienlīdzīga. Lai arī Ilmārs Ančāns, partijas “Mūsu zeme” pārstāvis, tiesas ceļā izcīnīja tiesības visiem piedalīties “Milžu cīņās”, uzstāšanās laiks visām partijām nebija sadalīts vienlīdzīgi. Arī viena raidījuma ietvaros “lielo partiju” pārstāvjiem ļāva runāt ilgāk un vairāk. Ilmārs Ančāns pēcvēlēšanu televīzijas raidījumā, izteica partijas “Mūsu zeme” nostādni, ka vēlēšanas ir notikušas negodīgi un vēlēšanu rezultāti – apstrīdami. Viņš gatavojas vērsties tiesā un prasīt vēlēšanas atzīt par nelikumīgām, jo pastāvēja 5% barjera, no lielo partiju puses bija reklāmas laiku pārkāpumi televīzijā, bezmaksas televīzijas raidījumos nevienādi atvēlēja laiku “mazajām” un “lielajām” partijām u.c.

Kaut arī netiku ievēlēts Saeimā, savu darbību tāpēc nepārtraukšu, un nacionālie jautājumi, Latvijas dekolonizācija paliks manā dienas kārtībā. Šobrīd svarīgi noskaidrot, vai pastāvošā valsts vara ir likumīga, vai to var uzskatīt par 18.novembra Latvijas tiesību pārmantotāju un, ja nē, tad kas būtu jāmaina Latvijas likumdošanā, kādi pieņemtie likumi jāatceļ, lai to varētu uzskatīt par 18.novembra Latvijas Republikas tiesību pārmantotāju.

"DDD"
Nr. 21(121)
2006.gada 13.-26.oktobris