LR Tieslietu ministrijas

Tiesu administrācijai

Par Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas V.Gailītes atbildi

Šā gada 5.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Ineta Ozola izskatīja administratīvo lietu pret Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietnieci un laikraksta "DDD" galveno redaktori Līgu Muzikanti par likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pārkāpšanu š.g.16.martā.

Redzot, ka zālē sanākuši ļoti daudz L.Muzikantes atbalstītāju, tiesnese, neko nepaskaidrojot, lika visiem klausītājiem atstāt tiesas zāli. Viņa, tāpat kā policisti Rīgas ielās leģionāru piemiņas dienā, nolēma ignorēt likumdošanu, un kārtējo reizi pazemoja latviešus savā valstī. Tā kā cilvēki nevēlējās pakļauties šādām totalitārisma izpausmēm, tiesnese nolēma skatīt lietu citā telpā.

Protestējot pret šo tiesneses patvaļu, tika uzrakstīta atklāta vēstule, kuru kopā ar 23 cilvēku parakstīto sūdzību nosūtīja Valsts Cilvēktiesību birojam (VCB) un LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam A.Guļānam.

VCB, pieprasījis tiesai sniegt informāciju par notikušā apstākļiem, secinājis, ka "publikas klātbūtne lietas izskatīšanā nav ierobežota likumā noteiktā kārtībā". Tātad Rīgas Centra rajona tiesas sniegtie paskaidrojumi tiesai ir tikai tukša attaisnošanās, kas kārtējo reizi diskreditē tiesu sistēmu Latvijā.

Tiesas priekšsēdētāja V.Gailīte atbildē VCB raksta: "Saskaņā ar tiesneses I.Ozolas paskaidrojumu tiesas priekšsēdētājai, ierodoties tiesas sēžu zālē, konstatēts, ka tajā esošo personu skaits ievērojami pārsniedz zālē klausītājiem paredzēto sēdvietu skaitu, – personas stāvējušas kājās zāles vidū, notikusi drūzmēšanās gaitenī pie zāles durvīm un zāles durvis nav bijis iespējams aizvērt. Nolūkā nodrošināt kārtību, lai varētu uzsākt lietas izskatīšanu, tiesnese I.Ozola aicinājusi personas, kuru klātbūtnes dēļ nevar nodrošināt kārtību, atstāt tiesas sēžu zāli. Neviena no klātesošajām personām tiesneses rīkojumu nav pildījusi. [...]

Tā kā Administratīvo pārkāpumu kodekss nesatur procesuālo tiesību normas, kurās būtu noteiktas procesuālās sankcijas, kuras būtu piemērojamas personām, kas ar savu rīcību traucē lietas izskatīšanu, tad tiesnese I.Ozola uzskata, ka ir rīkojusies tā, lai pilnībā izpildītu Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.¹ panta prasības."

VCB šādu izturēšanos pret klausītājiem uzskata par "neatbilstošu cilvēktiesību standartiem", un aicina tiesu citreiz rīkoties, ievērojot cilvēktiesības. Un brīdina, ka šo tiesību pārkāpšana var novest pie tiesvedības Eiropas Cilvēktiesību tiesā:

"Tiesības uz taisnīgu tiesu ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pantā un ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 14.pantā. Viena no tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļām ir tiesības uz lietas publisku izskatīšanu, kas nozīmē, ka sabiedrības pārstāvjiem ir jābūt iespējai piedalīties lietas izskatīšanā tiesā. Lietas izskatīšanas publiskums, dodot sabiedrībai iespēju kontrolēt tiesu, aizsargā procesa dalībniekus no slepenas tiesvedības. Turklāt tiesas procesa atklātums ir viens no līdzekļiem, kas veicina uzticību tiesai. Tiesas procesa publiskums, padarot tiesvedību caurskatāmu, nodrošina taisnīgu lietas iztiesāšanu, kas ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatprincipiem.[...]

Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību konvencijai publikas klātbūtni tiesas zālē var ierobežot tikai likumā noteiktā kārtībā, ja to prasa morāles, sabiedriskās kārtības, nacionālās drošības, nepilngadīgo vai privātās dzīves aizsardzības intereses. Šajā situācijā, iespējams, publikas klātbūtnes ierobežošana bija nepieciešama sabiedriskās kārtības interesēs. Taču Latvijas procesuālie likumi pamatā paredz divus veidus, kā var ierobežot publikas klātbūtni lietas izskatīšanā – tiesai taisot lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē vai pieņemot lēmumu par kādas personas izraidīšanu no tiesas zāles. No Jūsu sniegtās informācijas (domāta Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas vēstule VCB – red.piez.) izriet, ka L.Muzikantes administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā netika pieņemts motivēts tiesas lēmums par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē. Tāpat arī netika pieņemti lēmumi par kādu personu izraidīšanu no tiesas zāles. Jūsu vēstulē nav norādīts, uz kāda likuma pamata personu klātbūtne lietas izskatīšanā tika ierobežota. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka publikas klātbūtne tiesas sēdē netika ierobežota likumā noteiktā kārtībā. Tas var būt par pamatu, lai konstatētu cilvēktiesību pārkāpumu. Valsts cilvēktiesību birojs vēlas vērst Jūsu uzmanību uz to, ka personai, kuras lietas izskatīšanā nav nodrošināts publiskums, ir tiesības vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta pārkāpumu. Pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa var noteikt, ka valstij ir jāmaksā sūdzības iesniedzējam kompensācija. Tādēļ ļoti būtiski ir, lai lietas izskatīšanas publiskums tiktu ierobežots tikai atbilstoši Satversmei, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un ANO Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām."

23 cilvēku vārdā, kuri parakstīja sūdzību par tiesneses Ozolas prettiesisko darbību, lūdzam izskatīt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas V.Gailītes atbildi un tajā citētos tiesneses I.Ozolas izteikumus, kas mūs kā parakstītājus nepamierina. Jo pirms tiesas sēdes bija skaidri redzami cilvēktiesību pārkāpumi, ko atzīst arī VCB.

Jau iepriekš esam bijuši liecinieki, ka sanākušo personu skaits, kuri vēlas būt klāt lietas izskatīšanā kā klausītāji, pārsniedz vietu skaitu zālē. Šādos gadījumos tiesneši pieklājīgi lūdz palikt zālē tik daudz cilvēkiem, cik tajā ir sēdvietu. Bet tiesnese Ozola spītīgi paziņoja savu prettiesisko un egoistisko "lēmumu", tādējādi pazemojot klausītājus, kuriem visu tiesas procesu nācās pavadīt aiz slēgtām durvīm tiesas koridorā.
Gaidīsim Jūsu atbildi!
Cieņā –

Priekšsēdētāja vietniece Ilze Liepa

"DDD"

Nr.14(114)
2006.gada 7-20.jūlijs