– Laimonis Purs: Prezidentes centienus panākt, lai čekas maisi netiktu publiskoti, ir saprotami. Vaira Vīķe-Freiberga acīmredzot negrib graut labo iespaidu par saviem draugiem, piemēram, Jāni Peteru, kurš sabiedrībā tiek uzskatīts gandrīz vai par nacionālo varoni. Prezidentes neatlaidīgajai vēlmei neatvērt čekas maisus esot arī citi iemesli, taču šobrīd tie nav plašākai sabiedrībai zināmi. Nedrīkst neņemt vērā arī Vīķes-Freibergas vēlmi tikt par ANO Ģenerālsekretāru – nebūtu smuki, ja par cilvēku, kurš pretendē uz tādu amatu, parādītos kāda nepatīkama informācija. Kā redzat, prezidentes centieniem nepubliskot kartotēku ir gan starptautiski, gan personiski motīvi.

– DDD: Vai var ticēt tā saucamās inteliģences pārstāvju, piemēram, Māras Zālītes argumentiem, ka nevajagot atvērt čekas maisus, jo daudzu cilvēku vārdi tur ielikti, lai šīs personas diskreditētu?

– L.P.: Es domāju pilnīgi pretēji. Manuprāt, daudzu rakstnieku un dzejnieku vārdi ir atstāti tieši tādēļ, ka daži čekas virsnieki gluži vienkārši nespēja “sagremot”, ka inteliģences pārstāvji var būt tādi divkoši. Domāju, ka viņi, atstājot kartotēku, vēlējās, lai tauta beidzot saprot, kas patiesībā ir tie, kuri uzdodas par “nacionālajiem varoņiem”. Tā vien liekas, ka gan Māra Zālīte, gan Jānis Ķuzulis, gan laikrakstā “Diena” strādājošie Māra Misiņa un Aivars Ozoliņš paši varētu būt šajos čekas maisos, ja jau tagad tik dedzīgi mēģina pārliecināt par šīs kartotēkas melīgumu.

– DDD: Diemžēl, kamēr nav publicēts čekas maisu saturs, mēs nevaram rast pierādījumus vai noliegumus jūsu vārdiem, tomēr dažu cilvēku dīvaini nervozā attieksme pret sabiedrības vēlmi noskaidrot patiesību tik tiešām rada aizdomas. Tādēļ, lai novērstu nepamatotas aizdomas, “DDD” jau tagad ikvienam dod iespēju pašam godīgi izteikties par savu bijušo vai nebijušo sadarbību ar čeku. Vai, jūsuprāt, mūsu tā saucamā inteliģence atkal mēģina apmuļķot tautu un no vilkiem taisās par nevainīgiem jēriņiem?

– L.P.: Viņi grib glābt savu ādu, jo viena daļa sabiedrības būs šokēta, ka tik daudz rakstnieku un dzejnieku sadarbojušies ar padomju dienestiem. Nevienā citā republikā nebija tik daudz liekulīgu nodevēju starp inteliģences pārstāvjiem. Gribu minēt vēl kādu ļoti būtisku iemeslu, kādēļ jāpublisko čekas maisi. To saturs zināms ne tikai SAB, bet arī Vīzentāla centram, CIP un virknei privātpersonu. Tas ir lielisks veids, kā šantažēt vēl dzīvos sarakstā esošos cilvēkus, sakot: maksā tik un tik, lai neviens neuzzinātu, ka esi čekas maisos.

Plašāku sarunu ar Laimoni Puru par inteliģences sadarbību ar padomju drošības iestādēm varēsit lasīt kādā no nākamajiem “DDD” numuriem

"DDD"
Nr. 20(120)
2006.gada 30.septembris - 12.oktobris