Saruna ar Latvijas dekolonizācijas likumprojekta autoru, 9.Saeimas deputāta kandidātu Zigurdu Strīķi

DDD: Kā jūs vērtējat notiekošo tiesas procesu pret “DDD”?

Zigurds Strīķis: Tas ir mēģinājums apklusināt vienu no nedaudzajiem brīvajiem laikrakstiem - “DDD”. Notiesājoša sprieduma gadījumā sekotu izrēķināšanās ar citiem brīvajiem žurnālistiem, politiskajiem un sabiedriskajiem darbiniekiem. Šis plāns jau ir daļēji sašķobījies, pateicoties sabiedrības un dažu Saeimas deputātu atbalstam. Es domāju, ka tie, kuri organizē apsūdzību pret “DDD”, būs spiesti atzīt savu pārcenšanos un šo lietu izbeigt. Novēlu Līgai Muzikantei, Ilzei Liepai un Aivaram Gardam optimismu, drosmi un cīņas sparu. Ceru, ka satrunējušajā Latvijas tiesu sistēmā vēl ir arī saprātīgi un godīgi cilvēki.

DDD: Kādas ir vissvarīgākās problēmas Latvijā?

Z.S.: Visu problēmu cēlonis ir nepārvarētās okupācijas sekas, kuras nespējam risināt Latvijas valsts neskaidrā tiesiskā statusa dēļ. Valsts neatkarība formāli ir atjaunota pateicoties Augstākās Padomes balsojumam par neatkarību, tomēr neaizmirsīsim, ka šie procesi notika okupācijas armijas klātbūtnē, bet pašu Augstāko Padomi bija ievēlējuši arī PSRS pilsoņi, tajā skaitā okupācijas armija. Vēlāk sekoja privatizācija, kurā ļāva piedalīties bijušajiem okupētājvalsts pilsoņiem, Pilsonības likuma pieņemšana un 5. Saeimas vēlēšanas. Okupētājvalsts armiju izveda tikai 1994. gada augustā, kad bija ielikti pamati pašlaik pastāvošajai Latvijas valstij un ekonomiskā terora apstākļos nospiesta tautas pretestība.

Šobrīd, kad Latvija ir NATO locekle un mūs vairs neapdraud okupācijas armija, ir pienācis laiks izvērtēt deviņdesmito gadu sākuma politiskos procesus. Jāizvērtē, vai okupētājvalsts struktūra - LPSR Augstākā Padome bija tiesīga veikt privatizāciju un, ignorējot Latvijas Republikas valsts tiesisko pārstāvību - Pilsoņu Kongresu, kura vēlēšanās piedalījās 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, veikt privatizāciju, grozīt likumdošanu un sarīkot 5. Saeimas vēlēšanas. Šobrīd nav skaidrs, vai Latvija ir jaundibināta valsts, vai 18.novembra Republikas tiesību pārmantotāja. Arī starptautiski tas tiek dažādi traktēts. Krievija mūs uzskata par jaundibinātu valsti, nereti rietumvalstīs izdotos tūrisma ceļvežos norādīts, ka Latvijas Republika dibināta 1991. gadā, bet BBC ziņu dienests reiz nosauca Latviju par “bijušo padomju republiku”.

Šim nolūkam Saeimā jāizveido apakškomisija vai darba grupa, kura noskaidrotu Latvijas valsts tiesisko statusu un deviņdesmito gadu sākumā pieņemto svarīgo lēmumu likumību un atbilstību Latvijas Republikas pilsoņu interesēm.

Šo neatrisināto jautājumu un samilzušo problēmu dēļ daudzi latvieši ir ekonomiski un politiski atstumti un spiesti Tēvzemi iemainīt pret labklājību.

DDD: Jūs esat autors Dekolonizācijas likumprojektam, kurš publicēts apgāda “Vieda” izdotajā grāmatā “Par Latvijas dekolonizāciju”. Vai jūs kandidējat vēlēšanās tādēļ, lai panāktu šā likuma pieņemšanu?

Z.S.: Jā. Par 8. Saeimas nostāju okupācijas seku likvidēšanā es pārliecinājos, kad kā deputāta Leopolda Ozoliņa palīgs piedalījos Deklarācijas par komunisma režīma noziegumiem izstrādāšanā, kurā bija iesaistījušās visas Saeimas latviskās partijas, izveidojot īpašu darba grupu. Tikai nedaudzi deputāti atbalstīja deklarācijas redakciju, kurā Krievijai pieprasīts izvākt okupācijas laikā Latvijā nometinātos bijušās PSRS pilsoņus un to pēcnācējus. Pārējie Saeimas deputāti diemžēl uzskatīja, ka dekolonizācija atstājama pašu kolonistu ziņā. Lai arī deklarāciju neizdevās pieņemt tik stingru, kā bija iecerēts, tomēr tā ir solis ceļā uz okupācijas seku apzināšanu un pārvarēšanu .

DDD: Kāda izskatās Latvijas nākotne, ja neaizbrauks okupācijas gados iepludinātās personas?

Z.S.: Krievvalodīgie gūs pārsvaru arvien jaunās jomās. Var pienākt brīdis, kad cerības zudīs pat vispatriotiskāk noskaņotajiem latviešiem. Jau šobrīd latviešu tautas pastāvēšana ir apdraudēta. Ja nenotiks būtiskas izmaiņas Latvijas valsts politikā, apturot pilsonības piešķiršanu, veicinot dekolonizāciju, pārskatot lēmumus par privatizāciju nepilsoņiem, veicinot tādu ekonomisko attīstību, kas kalpotu Latvijas pilsoņu interesēm, latviešu tauta ir nolemta iznīcībai. Kā murgs izklausās plāni ievest Latvijā darbaspēku no Baltkrievijas un Ukrainas, lai tas stātos uz Īriju aizbraukušo latviešu vietā. Latvijas tautsaimniecība jāveido atbilstoši tajā nodarbināto skaitam, nevis multinacionālo korporāciju ambīcijām.

DDD: Tomēr paveras arī sen gaidītā iespēja – Putins aicina savus tautiešus mājās un izstrādā pat īpašu valsts programmu viņu repatriācijas veicināšanai.

Z.S.: Latvijas politiķiem šī vienreizējā un necerētā iespēja jāizmanto un jāuzsāk dialogs ar Krieviju par konkrētiem pasākumiem Putina repatriācijas plāna īstenošanai.

DDD: No sirds novēlu jums panākumus Saeimas vēlēšanās, kurās jūs kandidējat 8.sarakstā!

Pierakstīja
Līga Muzikante