 Vai piekrītat, ka 20.septembrī notiks ciniska politiskā prāva, rupjš režīma mēģinājums izrēķināties ar latviešu interešu aizstāvjiem? Varbūt varat prognozēt rezultātu?
Vai šī ir tā reize, kad ikvienam tiesas dienā būtu jāpiedalās protesta akcijā, tādējādi paužot savu nosodījumu šādai totalitāram režīmam raksturīgai metodei apklusināt patiesības paudējus?
Juris Dalbiņš, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, deputāts (TP):
Nezinot visas šīs lietas nianses, ir grūti runāt, bet noliegt to, ka Latvijā ir bijusi okupācija, būtu ļoti nepareizi. Zināmā mērā šī prāva ir saistīta ar politiku. Ja runa ir par nacionālā naida kurināšanu vispār, tad vienīgā pareizā pieeja ir tāda, ka pret visiem, kuri tādas lietas dara un kuras tā var kvalificēt, attieksmei jābūt vienādai.
– DDD: Tātad jūs uzskatāt, ka pastāv diskriminācija, ka ir kādi, kuri netiek sodīti par nacionālā naida kurināšanu?
– J.D.: Es runāju par principu. Pretējā gadījumā, ja šī pieeja nav vienāda pret visiem, tad tas rada problēmas. Galu galā iznāk, ka viena puse, kas pārstāv noteiktu viedokli, jūtas aizsargātāka un drošāka, pārliecināta, ka par attiecīgo rīcību sods izpaliks.
– DDD: Vai protesta akcijas pret šo absurdo tiesas procesu, jūsuprāt, šobrīd būtu vajadzīgas?
– J.D.: Grūti pateikt – tā ir katra paša iekšējā sajūta, kā būtu jārīkojas. Manuprāt, šajā gadījumā pareizāk būtu sagaidīt tiesas spriedumu un tad, ja lemta netaisna tiesa, protestēt. Protesta akcijas, piemēram, piketi tiesas dienā diez vai daudz ko mainīs. Ja tiesnesis ir objektīvs, tad viņš spēs spriest taisnu tiesu, ja ne...
Agris Liepiņš, karikatūrists, LNF 2006.gada kalendāra zīmējuma autors:
Nav šaubu, ka tā ir politiska prāva. Ja tas ir tā, kā jūs sakāt, ka Aivaru Gardu tiesās par to, ka viņš rakstīja: “Mīlu krievus, bet nemīlu kolonizatorus”, tad tas ir absurdi. Viņam nevar neko “piesiet”, jo tā ir absolūta patiesība. Neviena tauta nemīl savus kolonizatorus. Ja kāds grib veidot no gaisa izpūstu nacionālā naida kurināšanu, tad jāprasa, kādi mērķi ir mūsu tiesībsargājošajām iestādēm.
– DDD: Un kādi, jūsuprāt, ir šie mērķi?
– A.L.: Mūsu tiesībsargājošajām iestādēm lozungs ir: “Ka tik kaut kas nenotiek! Lai tikai kāds kaut ko nepadomā! Galvenais – lai uz āru mēs neizskatītos slikti.” Daudziem augstiem politiķiem šobrīd svarīgākais ir izrādīties citiem, ka mums te viss ir kārtībā, ka nav nekādu iekšēju problēmu un visi jautājumi ir atrisināti. No šī viedokļa izskatās, ka viņi ir ar mieru darīt pēdējās muļķības, lai tikai uz āru viss izskatītos smuki.
– DDD: Vai protesta akcijas tiesas dienā, jūsuprāt, būtu lietderīgas un atbalstāmas?
– A.L.: Ja tiesa ir politiska rakstura pasūtījuma darbiņš, tad jebkāds protests ir mazsvarīgs. Ja ir politisks pasūtījums, tad risinājums ir jau zināms – iepriekš jau nolemts, kas un kam jāpiespriež. Es pat iedomāties nevaru, ko varētu piespriest par frāzi: Mīlu krievus, bet nemīlu kolonizatorus! Kā vispār varēja ierosināt lietu? Kā kaut kas tāds ir iespējams?
– DDD: Varbūt tas ir iespējams tieši dēļ sabiedrības inertuma un vienaldzības, ka šādas absurdas lietas tiek ierosinātas?
– A.L.: Latviešiem vispār viss ir vienalga. Viņi brauc prom un atdod savu valsti cittautiešiem. Sabiedrība ir ne tikai inerta – tā vienaldzīgi visu ir atdevusi.
Aivars Smagars, uzņēmējs:
Protams, ka tā ir politiska lieta. Kādi varētu būt tās rezultāti? Redzot to, ka Izraēla var iznīcināt Libānu, un viņiem par to nekas nedraud, ka Latvijas sabiedrība būtībā nekādu nosodījumu neizteica, domāju, ka tiesas rezultāts var būt tiesājamiem par sliktu. Manuprāt, Aivaru Gardu nosodīs un atzīs par vainīgu. Cietumā varbūt neieliks, bet tāda kārtīga pirksta vicināšana būs.
– DDD: Vai publisks protests, piemēram, tiesas dienā, jūsuprāt, varētu ietekmēt spriedumu?
– A.S.: Jums ir ļoti daudz atbalstītāju, kuri noteikti nāks un izpaudīs savu attieksmi pret notiekošo. Neizslēdzu iespēju, ka tiesnese, līdzīgi kā tiesā pret Līgu Muzikanti par it kā veiktiem pārkāpumiem 16.martā, var cilvēkus neielaist tiesas zālē. Katrā ziņā, mums taču ir demokrātija un vārda brīvība, tādēļ cilvēkiem ir tiesības nākt un parādīt savu attieksmi.
Velta Puriņa, Atmodas laika žurnāliste:
Varu atbildēt vienā teikumā: tā ir dramatiski politizēta lieta. Tā pierāda, ka 5. un 6.Saeima neizdarīja vissvarīgāko – nepanāca Latvijā iebraukušo padomju pilsoņu repatriāciju.
Kārlis Šadurskis, Saeimas deputāts (JL):
Runājot par frāzi “Mīlu krievus, bet nemīlu kolonizatorus”, vārdu “okupants” un visām procesuālajām darbībām ap to, var būt doma starp divām galējībām: juridisku neprofesionalitāti vai politisku ieinteresētību iztiesāt. Cik daudz ir no viena, cik no otra un kādā proporcijā, es nezinu. No malas izskatās vienādi. Savukārt, ja teicienā ir vienīgi vārds “okupants” un tas tiek uztverts par nacionālā naida kurināšanu, tad tas ir ļoti jocīgi, jo okupanti ir dažādu tautību. Nav tādas tautības okupants. Var gadīties, ka tas, kas vārdu “okupants” interpretē kā nacionālā naida kurināšanu, mēģina pateikt, ka krievi ir okupanti.
– DDD: Vai sabiedrības atklāts protests varētu kaut kādā mērā būt lietderīgs?
– K.Š.: Patiesībā ceru, ka ne, jo kā likuma paklausīgam un demokrātijas principiem uzticīgam pilsonim man gribētos ticēt, ka trešā vara ir profesionāla un neatkarīga.
– DDD: Vai es pareizi sapratu, ka jūs cerat, ka šī lieta ir politisks pasūtījums, nevis juridisks stulbums?
– K.Š.: Nē, es ceru, ka šī lieta izbeigsies ne ar ko.
Raimonds Bitenieks, Helsinki-86 dibinātājs:
Tā ir politiska prāva, kas notiek tāpēc, ka vēl nav pabeigta deokupācija un dekolonizācija. Čekas maisi tā arī nav atvērti, līdz ar to bijušie čekisti var tiesāt latviešu patriotus. Okupanti jeb civilokupanti ir visapkārt – pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas viņi palika šeit un neaizbrauca atpakaļ uz savu zemi.
Tas, ka okupantus nevar saukt par okupantiem, pierāda, ka tiesā bijušie čekisti. Tāpat arī vārds “žīds” nav lamuvārds, lai par to būtu jātiesā. Tie ir elementāri jautājumi, kas ir skaidri jebkuram skaidri domājošam cilvēkam.
Piekrītu, ka šis ir tas gadījums, kad ikvienam būtu jāprotestē pret šo tiesas prāvu.
Gustavs Kalniņš, pensionārs, LNF atbalstītājs:
Tas ir rupjš mēģinājums izrēķināties. Es pilnīgi atbalstu jūs. Visā pasaulē lieto vārdu “okupants” un “žīds”. Tie, kas atbalsta krievisko pusi saka: ebrejs; otra puse saka: žīdi. Esmu dusmīgs uz prezidenti, ka viņa varēja pieļaut šo prāvu. Kur ir tā saucamā mūsu inteliģence, kur Ziedonis, Pauls un citi – krūmos! Vai tās ir bailes? Nē, šaubos – tādos gados cilvēku ir grūti iebaidīt.
Bez šaubām, ja tiesa parādīs kaut daļu taisnības, jums ir jāuzvar. Bet totalitārā iekārtā var būt arī citādi. Jo tajā, ja vadītājs iedomājas, viņš var pat nāvessodu piespriest. Visu to mēs taču esam piedzīvojuši padomju laikos.
Mums cenšas sagrozīt smadzenes, padarīt par mankurtiem, lai cilvēki aizmirstu pagātni, nesaprot vairs ko dara, neatšķir labo no sliktā, dabīgo no pretdabiskā. Tāpēc jau tagad teic, ka visur vajag jauniešus – tādus jauniešus, kuri nezinātu savas tautas vēsturi!
Būtu jāpiedalās šajā akcijā! Diemžēl es pats nevarēšu piedalīties, jo nespēju iziet no mājas veselības stāvokļa dēļ.
Andris Petrovs, žurnālists:
Prognozēt rezultātu ir grūti. Šajā valstī netiek aizstāvētas latviešu intereses. Situācija ir absurda, man nav ticības, ka tiesa var aizstāvēt mūsu tautas intereses. Mēs taču redzējām – no ASV atbraucis pederasts nosauc latviešu meitenes par kazām un galu galā tiek attaisnots. Toreiz viena tiesa lēma tā, otra – tā, notika ilgs riņķa dancis. Tāpat var būt arī šajā lietā.
To var uzskatīt par politisko prāvu, jo valdošās partijas cenšas skriet pakaļ Maskavai un Briselei, tāpēc Aivars Garda ir viņiem neizdevīgs cilvēks, kurš grib kaut ko darīt latviešu nacionālās pašapziņas celšanā.
Ja cilvēkam rūp saglabāt latviešu nacionālo pašapziņu, latviešu tautas dzīves ziņu, un atļauj laiks, ir jāpiedalās protesta akcijā!
Inguna Rībena, Saeimas prezidija sekretāra biedre:
Tas ko jūs citējāt.. – man šķiet nenopietni, lai par to ierosinātu krimināllietu. Valstī ir patiešām smagas, gadiem ilgi nerisinātas problēmas, kas prasa tiesisku risinājumu. Neesmu iepazinusies ar lietas materiāliem, varbūt tad mans vērtējums būtu asāks.
Juris Vidiņš, 7.Saeimas deputāts, viens no Latvijas-Čečenijas parlamentārās sadarbības grupas izveidotājiem:
Latvijā pašlaik “spēle notiek vienos vārtos”. Protams, latviešu tiesību aizstāvjus nevar salīdzināt ar tiem, kuri pie sava Uzvaras pieminekļa skraida ar sarkanām lupatām un kuriem viss ir atļauts! Drošības policijas priekšnieks Reiniks būtu atceļams no sava amata par šādas lietas pieļaušanu.
Jūs neesat izdarījuši neko prettiesisku. Tie vārdi, par kuru lietošanu jūs apsūdz, tie taču ir Okupācijas deklarācijā! Tātad jūs apsūdz par deklarācijā lietoto vārdu lietošanu. Tad jau Satversmes tiesā jāiesniedz prasība pret Saeimu, kura pieņēma šo dokumentu.
Domāju, ka sabiedrības spiediens ir tāds, ka apsūdzētos attaisnos.
Zigurds Strīķis, Latvijas dekolonizācijas likumprojekta autors, deputāta Leopolda Ozoliņa palīgs:
Tā ir politiska lieta, ar kuru zināmas aprindas cenšas iebiedēt politiskos pretiniekus. “Okupants” ir juridisks termins, tāpat kā “īrnieks” vai “mājas īpašnieks”, kas raksturo šo personu tiesisko statusu. Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Saeima ir pieņēmusi deklarācijas par komunisma nosodījumu un Latvijas okupāciju, kuros ir minēta okupācija. Acīmredzot tiesai, sargājot okupācijas sekas, ir savs atšķirīgs viedoklis, ar kura pamatojumu būtu vērts iepazīties.
Tiesā vajadzētu ierasties visiem patriotiem, kas nav aizņemti darbā vai mācībās. Tiesas spriedums būs svarīgs ne tikai “DDD”, bet arī citiem laikrakstiem un visai sabiedrībai – nelietot noteiktus vārdus, terminus. Tas ir tāpat kā ar Džordža Sorosa bagātīgi finansētas propagandas kampaņas palīdzību mūs cenšas piespiest mainīt gadu tūkstošiem pastāvošās morāles normas un ieviest homoseksuālisma slavināšanas ideoloģiju. Ar tādu pašu spiedienu var mēģināt piespiest atteikties no ikdienā lietojamiem vārdiem, lai mēs vairs nespētu izteikties par negatīvām parādībām. Tā būtu Džordža Orvela minētā jaunā valoda, kurā nav iespējams izteikt neapmierinātību.
Anna Marija Circene, laikraksta "Latvietis Latvijā" žurnāliste, literatūras skolotāja:
Tā ir politiska lieta, kuras pamatā, manuprāt, ir tēvzemiešu nodevība. No sākuma viņi atbalstīja deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju, latviešus, tāpēc arī latvieši viņus atbalstīja. Ar laiku viņi nodeva DDD ideju un latviešus. Redzot to, mēs dibinājām Latvijas Nacionālo fronti.
Latvija pašlaik ir pilnīgi nedemokrātiska, beztiesiska valsts. Pamatnācija ir iedzīta absolūtā depresijā – jaunieši brauc projām. Jo Latvijas jau patiesībā nav. Viņi labāk dzīvo svešā valstī, svešas valodas vidē, nekā Latvijā, kur apkārt arī ir svešas valodas un kultūras vide, turklāt vēl nejēdzīgi likumi.
Uzskatu, ka latviešiem vajadzētu piedalīties protesta akcijā tiesas dienā. Jautājums tikai – kā viņi par to uzzinās? Turklāt tas ir paradoksāli, ka, lai protestētu, jums ir jāprasa atļauja šim režīmam.
8.septembrī Latvijas radio viesojās Jānis Straume no TB/LNNK jeb mafiozā stilā sauktais baķka. Viņš runāja par tēvzmiešu plāniem padarīt stingrāku pilsonības likumu. Bet jau tagad jaunpilsoņu, no kuriem vairums ir nelojāli, pat naidīgi latviešu tautai, ir vairāk nekā simts tūkstošu. Vai tas ko mainītu? Tie ir tikai tukši priekšvēlēšanu solījumi. Bet naivie latvieši turpina balsot par “nacionālāko” no visām partijām – TB/LNNK. Tieši tāpēc arī Latvijas Nacionālā fronte ir ļoti vajadzīga – jūsu organizācija dara vajadzīgu darbu.
Kā domājat un rīkosities jūs, cienījamais “DDD” lasītāj?
"DDD"
Nr. 19(119)
2006.gada 15.-29.septembris |
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas
Pragmatisms vai nodevība?