Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija (priešsēdētājs J.Dalbiņš, TP) raksta vēstuli Ministru prezidentam A.Kalvītim: “Komisijas vārdā vēršu Jūsu uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt vienotu valsts politiku un koncepciju attiecība uz legālo migrāciju un no tās gūstamajiem labumiem, ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības attīstības prioritātes un darbaspēka trūkumu atsevišķās nozarēs”. Un saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju (2006.13.03. Nr.90/SAN – 736) iekšlietu, tieslietu, ekonomikas un ārlietu ministri sagatavo informatīvu ziņojumu “Par nepieciešamību izstrādāt politikas plānošanas dokumentus migrācijas jautājumos”( 28.04.2006), uz kura pamata top darba grupa ar uzdevumu sagatavot koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā. Pamatā tiek ņemts 2005.gada 11.janvārī Eiropas Komisijas izstrādātais Legālās migrācijas plāns, paredzot legālas migrācijas politiku kā vienu no instrumentiem darbaspēka trūkuma problēmas risināšanā – trešo valstu pilsoņu uzņemšana nodarbinātības nolūkos, radot mehānismu šo imigrantu atvieglotas un elastīgas uzņemšanas iespējām. Šis plāns paredz “ne tikai ekonomisko imigrantu uzņemšanu, bet arī šo imigrantu integrāciju, sadarbību ar izcelsmes valstīm, zināšanu un informācijas attīstību”.

Tātad, tulkojot no lietvedības valodas uz latviešu, – ievedīsim lētās darba rokas. Tas mazinās algas, mazinās patēriņu, mazinās inflāciju. Latviešiem – veicināt emigrāciju, aizstājot ar trešo valstu ekonomiskajiem imigrantiem.

Kāds ir ekonomisks pienesums valsts budžetam, sociālajam budžetam no par dempinga cenu piesaistītajiem viesstrādniekiem? Kāpēc tieši bagātās Rietumeiropas valstis ir satrauktas par šādu sociālo “tūrismu”, par papildus slogu saviem sociālajiem budžetiem, ko rada viesstrādnieki no valstīm ar zemāku dzīves līmeni? Kāds var būt ieguvums-zaudējums Latvijai?

Jau šobrīd Latvijā ir zemākā minimālā alga ES un nesasniedz iztikas minimumu. Divi strādājoši vecāki, saņemot Latvijā vidējo algu, nespēj nodrošināt iztikas minimumu sev un vairāk par vienu bērnu. Šādos apstākļos algu samazināšana demogrāfisko situāciju vēl vairāk pasliktinās. Latvijas sociālajam budžetam lēta darbaspēka migrācijas atvieglojumi draud ar sabrukumu, pat ja tiem minimāla alga tiek ieplānota ne mazāk par 180 Ls (starp citu, kāpēc latviešiem tādu nevar noteikt, neievedot darbaspēku?). Viesstrādnieku pieplūdums saasinās sabiedrības integrācijas problēmu, jo Latvija tā arī nav spējusi integrēt okupācijas laikā ieceļojošos 700 000 viesstrādniekus un militārpersonas. Lielākā šo personu daļa nejūtas piederīgi Latvijai un nevēlas naturalizēties. Ilgstošās izolācijas dēļ joprojām lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa runā tikai vienā svešvalodā – krievu valodā... Valodas barjeras dēļ Latvijas darba devēji būs ieinteresēti galvenokārt uzņemt viesstrādniekus no Krievijas un NVS. “Krievvalodīgo” skaita pieaugums vēl vairāk saasinās spriedzi sabiedrībā un divkopienu valsts veidošanas tendences.

Bet varbūt laiks ķerties pie palikušajiem 15% sabiedrības, kuri šo inflāciju nemaz tik briesmīgi neizjūt? Samazināsim tiem nedaudz peļņu, ieviešot progresīvo nodokļu likmi. Ieviesīsim akcīzi uz luksus precēm. Liksim nojaukt aizsargājamajās zonās uzceltos namus, palielināsim nodokļus uz neizmantotajiem nekustamiem īpašumiem... Tas vis pasaulē jau tiek darīts, un labi “ārstē” inflāciju, nespiežot tik dikti uz mazturīgo maciņiem, kā to dara Latvijā.

I.Burvis
LLM