Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru GARDU

– DDD: Šā gada 30.augustā nevalstisko organizāciju pārstāvju tikšanās reizē ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti jūs viņam uzdevāt jautājumu par Latvijas deokupāciju. Kalvītis no atbildes ne tikai izvairījās, bet arī aizrādīja, ka šādus jautājumus Ministru prezidents nerisina. Vai tā ir valsts vadītāja, Ministru prezidenta cienīga attieksme un atbilde?

– Aivars Garda: Savā runā es uzdevu valstiski svarīgus jautājumus, kas Kalvītim būtu jārisina pašam, tad man, kā nevalstiskas organizācijas vadītājam, tie nemaz nebūtu jāskar. Tad arī Latvijas Nacionālā fronte varētu ar Kalvīti runāt par tādām saimnieciskām lietām, kādas atnāca risināt pārējās nevalstiskās organizācijas: tēlaini izsakoties, viņi risināja tāda līmeņa sarunas, kā, piemēram, vienam poga notrūkusi – jāpiešuj, citur atkal saplīsusi caurule, krāns netek, esot rakstījuši par to Ministru prezidentam, bet atbildi nav saņēmuši – vai valdība piešūs mums pogu, vai jāšuj būs pašiem? Vienīgi Leons Bojārs uzdeva valsts nozīmes jautājumu par to, ka lielie veikali, Rimi u.c., nepieņem produkciju no mazajiem latviešu uzņēmējiem, bet arī uz to Kalvītis atbildēja, ka tā nav valdības darīšana.

Kalvīša atbilde uz manu jautājumu bija nama pārvaldnieka cienīga atbilde. Viņš man pārmeta, ka es pacēlu tādu jautājumu, ko risina politiķi, taču tādā gadījumā, kāpēc viņš, valsts vadītājs būdams, pats šādus jautājumus nerisina?

Aleksandrs Kiršteins, aizejot no Tautas partijas, komentēja, ka Tautas partija esot tāda kā kombainieru partija. Tagad es tik tiešām varu iedomāties, kā Kalvītis sēž kombaina krēslā un vada to, nevis valsti. Jā, kombainu nav viegli vadīt, bet tur vismaz viņš būtu kārtīgs strādnieks. Viņa palīgs Jurģis Liepnieks varētu piestrādāt par mehāniķa palīgu. Vismaz būtu savā vietā. Bet ko viņi dara? Viņi lien valdībā, par kuras darbu viņiem nav nekādas jēgas.

Jau pēc Sokrāta teiktā, valsts vadītāja galvenais uzdevums ir būt taisnīgam un audzināt krietnus pilsoņus. Tātad – ja taisnīgums ir izjaukts, tad tas ir jāatjauno. Mūsu politiķiem interesē tikai “zīmēties” ar saviem amatiem un labi nopelnīt, izmantojot privilēģijas, ko dod valsts vara un amati.

– DDD: Un kādi ir krietni pilsoņi?

– A.G.: Tie ir krietni, bezbailīgi, varonīgi cilvēki ar taisnīguma izjūtu, kuri tautas intereses liek pirmajā vietā. Kā lai izaudzina tautu par krietniem cilvēkiem, ja paši valsts vadītāji nerāda piemēru un pieļauj, ka nelegālie imigranti (okupantus nosaucu par nelegālajiem imigrantiem, lai viņus neķertu sirdstrieka) joprojām atrodas mūsu zemē. Arī Kalvīša dēļ pederastus jāsauc par gejiem, jo viņam, padzirdot vārdu “pederasts” un “žīds”, tik tiešām teju vai sirdstrieka piemetās. Uz manu jautājumu viņš reaģēja bezatbildīgi un bērnišķīgi.

– DDD: Deputāti savu nedarīšanu attaisno, ka rīkoties varēs tikai tad, kad tiks ievēlēti un būs Saeimā vairākumā. Vai tā ir pareiza pieeja un izpratne par deputāta, ikviena pilsoņa darbību? Vai tautas apziņa nav nemitīgi jāaudzina?

– A.G.: Tā ir nelaime, ka deputāti kaut ko darīt ir gatavi tikai pēc tam, kad ieņēmuši kādu krēslu. Ir taču tik daudz iespēju izdarīt darbus bez šiem amatiem, pierādīt sevi nevis skaistos priekšvēlēšanu solījumos, bet gan ikdienas darbībā. Ir tik daudz iespēju vērsties pie tautas.

Es šādu viņu praksi noraidu. Tāda pieeja ne pie kā laba nav novedusi un nenovedīs. Pēc būtības visos neatkarības gados taču nekas nav panākts. Deputāti domā, nu labi, iekļūs parlamentā, dabūs vairākumu un tad tik darīs. Bet, ja nedabū vairākumu, tad vairs nav nekas jādara? Vai tad bez vairākuma par taisnīgumu nav jācīnās? Pat, ja ir tikai viena balss, ir jācīnās, jāatjauno taisnīgums. Pat ja nav ticis parlamentā, viņiem ir jācīnās par taisnīguma atjaunošanu. Tā ir atbildība savas tautas priekšā.

Diemžēl politiķi uztver savu amatu par privilēģiju, nevis pienākumu.

– DDD: Prezidente ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvijā vajadzētu ar likumu noteikt, ka visiem vēlētājiem obligāti ir jāpiedalās vēlēšanās. Līdzīgi likumi ir jau pieņemti Austrālijā un Beļģijā.

– A.G.: Protams, Latvijā šādu praksi nevajadzētu ieviest. Tas neko neatrisinās. Nu labi, uzliks, piemēram, 100 latu sodu par to, ka cilvēks neierodas uz vēlēšanām. Neieradīsies kādi 100 tūkstoši cilvēku. Vai prezidente tiešām domā, ka kāds maksās šo sodu? Nu neviens nemaksās par tādām muļķībām. Tā viņai būs tikai vēl lielāka izgāšanās.

Vairas Vīķes-Freibergas teiktais liecina par divām lietām. Pirmkārt, ka pasaulē valdošajai kapitālisma sistēmai, ko šajā gadījumā pārstāv Eiropas Savienība, ir svarīgi, lai cilvēki viņus atbalstītu, ietu uz vēlēšanām. Šī pati bagāto cilvēku sistēma ir izveidojusi un izkārtojusi visas valdošās partijas gandrīz visās valstīs. Lai vēlētāji naivi nedomā, ka šai kapitālisma sistēmai nav vienalga, kura partija nāks pie varas: PCTVL vai TB/LNNK, vai vispār kāda cita. Tāpat kā Amerikā, bagātnieku sistēmai ir pilnīgi vienalga, vai pie varas ir demokrāti, vai republikāņi. Visas partijas pilda kapitālistu, pasaules bagātāko cilvēku uzdevumu. Galvenais, lai tauta vismaz formāli ietu uz vēlēšanām, un Vairas Vīķes-Freibergas nobīšanās liecina, ka viņa kādā sanāksmē ir nostrostēta, piemēram, no kāda Eiropas Savienības ierēdņa, kurš ir atbildīgs par vēlēšanām: “Vaira, kas tur pie tevis notiek? Mēs ielikām tevi, lai tu nodrošinātu mūsu kārtību, panāktu, ka visi pilsoņi kā aitas un auni ietu uz vēlēšanām, balsotu par mūsu partijām, un tu neko neesi nodrošinājusi! Nestrādāsi, kā vajag, ieliksim tavā vietā citu.” Apmēram šādi ar valstu vadītājiem tiek risināti arī citi jautājumi.

– DDD: Laikraksta lasītāji un Latvijas Nacionālās frontes atbalstītāji arvien biežāk jautā, kā rīkoties vēlēšanās, par ko balsot?

– A.G.: Es, atšķirībā no prezidentes, varu visiem ieteikt: drīkstiet mierīgi palikt mājās un uz vēlēšanām neiet. Ietaupīsit laiku. Labāk palasiet kādu grāmatu, noskatieties kādu labu TV pārraidi, kaut kur aizbrauciet. Tas būs daudz vērtīgāk.

Neredzu nevienu partiju, par kuru būtu vērts balsot. Tās partijas, par kurām, mūsu izpratnē, būtu vērts balsot, Saeimā neiekļūs, jo tās nav valdošo kabatas partijas. Visas Latvijas, tā saucamās, vadošās partijas ir bagātnieku kabatas partijas. Līdz ar to, mūsuprāt, šīm vēlēšanām nav nekādas jēgas. Mēs neiesim balsot. Tomēr gandrīz katrā partijā ir kāds kārtīgs cilvēks, ar tiem tad arī pēc vēlēšanām strādāsim.

Ko var gaidīt, ja valsti vada tik truli cilvēki? Par ko lai balso? Nu ne jau par politiskajiem klauniem? Tautai jāpierod pie domas, ka vēlēšanu ceļā pozitīvas pārmaiņas par labu latviešu tautai nav panākamas, ja vien tauta masveidīgi neizies ielās.

– DDD: Drošības dienesti nākuši klajā ar paziņojumu, ka NATO sanāksmes laikā nacionālradikālas organizācijas grasoties pārņemt varu valstī.

– A.G.: Šādu apgalvojumu varu uztvert tikai kā drošības dienestu humoru. Var jau groteski iedomāties tādu situāciju un pieņemt, ka šie apgalvojumi ir nopietni. Tad iedomāsimies, ka visi drošības spēki: policija, armija, drošības policija, visi apsardzes dienesti, robežsargi un pat naktssargi, tiktu norīkoti apsargāt NATO sanāksmes dalībniekus. Saeima, pasts, dzelzceļš u.c. arī paliktu bez apsardzes. Un te kaut kāda grupa, kā kādreiz ļeņinieši, ieņems pastu, telefoncentrāles, dzelzceļu, jo tie visi būs neapsargāti. Šī grupiņa mierīgi ieies Saeimā, kuras apsardze arī būs nosūtīta uz sanāksmi un steigā atstājuši Saeimas durvis neaizslēgtas, un pasludinās, ka Saeima ir ieņemta, ieies Ministru kabinetā, kāds no radikāļiem iesēdīsies Kalvīša krēslā un sāks dot pavēles... Policisti tik tiešām varētu būt aizņemti ar sargāšanu, lai tik kāds neuzlej mēslus uz galvas kādam NATO vadonim, vai valsts pirmajām amatpersonām par latviešu tautai nodarīto ļaunumu. Un, ja nu tomēr kāds pamanīsies uzliet mēslus, drošības spēki būs nodarbināti ar šo cilvēku vešanu uz dušām un vannām, atmazgāšanu no mēsliem, un, protams, tas aizņemtu laiku un valsts paliktu bez apsardzes. Arī robežas būtu bez apsardzes, jo visi robežsargi arī tiktu norīkoti aizstāvēt NATO dalībniekus. Pastāvētu ārējā iebrukuma draudi. Un tad tādi nacboli un citi, ko savā ziņojumā ir pieminējuši drošības dienesti, pārņemtu varu valstī.

Fantazēt te var daudz. Taču jāatceras, ka visi drošības dienesti visā pasaulē ir vislielākie provokāciju meistari, varētu pat teikt, ka viņi ir nopelniem bagātie meistari provokāciju taisīšanā, tādējādi no šiem dienestiem mēs varam sagaidīt pilnīgi visu. Taču šajā gadījumā cauri spiežas kāda tendence. Kapitālisma sistēmai ir vajadzīgs terora bieds, lai sevi pasargātu no vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem ir apnicis būt par nabagiem. Viņi apzināti iestāsta sabiedrībai, ka tā ir apdraudēta, ka teroristi nemitīgi plāno, kā mums uzbrukt, ka kāds te var pārņemt varu utt. Nu kurš tad te pārņems varu? Smieklīgi! Amerikā baida cilvēkus ar sprādzieniem, “drošības” dēļ izģērbj cilvēkus plikus, lidmašīnu pasažierus sēdina teju vai uz ginekoloģiskajiem krēsliem, vai tik nav kur paslēptas sprāgstvielas. Nu, smieklīgi! Ja tādi teroristi, Bin Ladens vispār ir, viņi par šo visu smīkņā. Visi tie “teroristi” un to draudi ir pašu drošības dienestu pasaules mērogā organizēti, bet vienkāršo cilvēku acīs izskatās kā īstenība. Tas ir atspoguļots arī Cionas Gudro protokolos.

– DDD: Pēc Ārlietu ministrijas datiem, šā gada sākumā Latvijā mitinājās vēl ap 18 tūkstošiem Krievijas militāro pensionāru vien, nemaz nerunājot par aktīvajiem militāristiem, kuriem jau sen kā vajadzēja šo valsti pamest.

– A.G.: Ko jūs gribat no tādiem valsts vadītājiem kā, piemēram, Kalvītis? Kalvīša galvenais varonis, ko viņš ir spējīgs saprast, ir Vinnijs Pūks. Andris Šķēle savu partiju ir audzinājis šādā garā, proti, vadīt valsti kā namu pārvaldi. Ko jūs gribat, ja valsti vada Vinniji Pūki un to cienītāji?! Valsti vada lieli bērni!

Jebkuras valsts pilsonis, ne tikai Latvijas, ja nevēlas atbrīvoties no savas zemes kolonistiem un neko nedara tās labā, dvēselē ir pēdējais draņķis, mīkstmiesis un savas tautas un valsts nodevējs. Tas ir attiecināms uz visiem likumīgajiem Latvijas pilsoņiem neatkarīgi no tautības, kas tādi ir bijuši līdz okupācijai – 1940.gadam. Ja kāds no šiem pilsoņiem nevēlas atbrīvoties no PSRS laikā Latvijā iepludinātajiem kolonistiem, mūsu zemes ārējiem ienaidniekiem, viņš ir savas valsts un tautas nodevējs, pēdējais draņķis un mīkstmiesis. Lai kāds man to pamēģina atspēkot. Ja kāds var atspēkot – lūdzu, es gaidu!

Kas attiecas uz tiem 18 tūkstošiem militāristu, daži mums iesaka, ka labāk vajadzētu koncentrēt uzmanību uz šīm personām. Pat, ja viņi tagad aizbrauktu, kas būtu labi, – tas jau neko neatrisinātu. Mūsu tautai ir jāatbrīvojas no 700 tūkstošiem kolonistu, tikai tā mums ir izredzes kā tautai saglabāties un attīstīties.

Zinu senu teicienu, ka ir laiks izmētāt un ir laiks savākt akmeņus. Tagad prezidents Putins, tēlaini izsakoties, savāc akmeņus, aicina savus tautiešus atgriezties mājās, Dzimtenē. Bet mums viņam ir jāpalīdz. Tauta var palīdzēt ar “spērienu kolonistiem pa vienu mīkstu vietu”. Ko tas nozīmē? Ne jau to, ka reāli ir jāsper, bet tas nozīmē, ka nav jārunā krieviski un ir demonstratīvi jāpasaka kolonistiem, lai viņš brauc mājās – Putins aicina, jāskaidro, ka Latvijā neviens nemīl tādus mankurtus un viņiem ir jādodas glābt sava tēvzeme – Krievija. Tikai tā mēs varam pret viņiem attiekties. Mūsu lasītāji nevar pat iedomāties, cik stipri kolonisti latviešus nīst un nicina. Viņu mērķis ir pilnīgi uzkundzēties mums. No mūsu valdības mēs tagad neko prātīgu sagaidīt nevaram.

– DDD: Pret Lieni Apini tika vērsts kārtējais uzbrukums ar mērķi viņu iebaidīt un apklusināt.

– A.G.: Katrs lasītājs var iedomāties, kā tas ir, kad naktī viņam iemet gultā akmeni un visa guļamistaba piebirst ar stikliem. Turklāt vēl pirmais stāvs – ir neziņa, kas sekos, varbūt ielauzīsies kādi nelieši, bandīti. Tas bija nepārprotams mēģinājums meiteni iebiedēt. Un šajā gadījumā caur Lieni Apini mēģināja iebaidīt arī pārējos. Taču viņiem, protams, tas neizdosies, jo Liene Apine nav tā, kas nobīstas. Tāpēc jau es intervijā Kaukāziešu interneta portālam teicu, ka grūti ir atrast vīrieti, kas varētu līdzināties drosmē un vīrišķībā mūsu bezbailīgajām “DDD” veidotājām. Ar šādām metodēm viņi pret mums neko nepanāks. Tādēļ vēlreiz izsaku sirsnīgu pateicību visiem, kuri ir ziedojuši un vēl ziedos LNF, jo tas ļoti palīdzēs meitenēm gaidāmajā tiesas procesā un ne tikai…

Gribu teikt lasītājiem, lai tie rāpjas ārā no savām “lāča migām”, lai ir aktīvi. 20.septembrī būs tiesa pret mums, laikraksta “DDD” darbiniekiem. Lai cilvēki atnāk uz tiesu. Tiesa sāksies plkst. 10:00. Varat atnākt arī ātrāk. Kā esmu dzirdējis, mūsu atbalstītāji vēlas rīkot vai nu piketu, vai tautas sapulci pie tiesas ēkas Abrenes ielā 3 ap 9:00 vai 9:30 no rīta. Tomēr gribētu atgādināt, ka tie mūsu draugi, kuri rīko minēto sanāksmi, ar protestu nevēršas pret konkrēto tiesas sastāvu, kas mūs tiesās, bet pret valsts antilatvisko politiku, kuras dēļ šāds tiesas process ir kļuvis iespējams.

Ja mēs paši, latvieši, sēdēsim un neko nedarīsim, tad tādi kā Kalvītis, Ūdre, Vīķe-Freiberga u.c. neizkustinās savas sēžamvietas, lai kaut ko latviešu labā izdarītu. Neceriet! Mums pašiem ir jāizrāda iniciatīva. Kā intervijā “DDD” teica Ojārs Stefans, vara ir pelnījusi mēslus uz galvas. Vai tiešām tikai tad, kad kāds viņiem uzlies mēslus par visām nelietībām, kuras viņi ir pastrādājuši pret latviešu tautu, pastāv cerība, ka kāds no viņiem vismaz sāks domāt? Ar mēsliem aplietie pederasti esot pieklusuši…

Pierakstīja Ilze LIEPA

"DDD"
Nr. 19(119)
2006.gada 15.-29.septembris