Latvijai būtu vispārējos vilcienos jāplāno dzīve un jaunie izaicinājumi, kādi var rasties, kad Latviju pametīs liela daļa krievvalodīgo. Jārēķinās ar to, ka Krievija, pirmkārt, aicinās jaunos izglītotos, morāli “ērtos” cilvēkus, bet kriminālistus, bomžus, liekēžus un pensionārus centīsies atstāt mītnes zemei uz kakla. Tāda stratēģija var nopietni sašķobīt Latvijas valstiskuma pamatus, jo darba spējīgie kolonisti aizbrauks, bet to vecāki paliks, lai aizņemtu dzīvojamo platību, turpinātu izvirzīt pret latviešu sabiedrību pretenzijas, izmantotu sociālos pakalpojumus un saglabātu vecās pretrunas. Latvijas cietumos ieslodzīto kriminālistu kontingents sastāv no 2/3 krievvalodīgo, krievvalodīgie tos, lielākoties, arī apsargā. Tagad iedomāsimies, kas notiks, ja ieslodzījuma vietu apkalpojošais personāls aizbrauks, bet krievvalodīgie kriminālisti paliks latviešu sabiedrībai uz kakla?

Nākošais izaicinājums, iespējams, var rasties, samazinoties policijas, apsardzes, armijas, medicīnas, farmācijas, dažādu apkalpojošo un ražojošo sfēru personālam. Tādēļ, pirms samazinās spēka struktūru personāls, piesaistot starptautiskās organizācijas – ANO, ES, NATO, uz Krieviju būtu jārepatriē Latvijas nepilsoņi, atvaļinātie, bijušie padomju okupācijas režīma militāristi un visa veida krievvalodīgie kriminālisti.

Armands Lapa
Rīgā

"DDD"
Nr. 18(118)
2006.gada 1.-14.septembris