turpinājums no

Tā vietā, lai ieviestu taupības režīmu, Valsts prezidentes vadībā milzīgas delegācijas nevajadzīgi ceļo pa pasauli, valdība piedalās hokeja halles, jaunas Nacionālās bibliotēkas un koncertzāles celšanā, bet 100 000 Latvijas iedzīvotāju spiesti meklēt darbu iztikai ārzemēs. Otra trimda jeb klaids kļuvis par diasporu? 15 gadu laikā valdošās partijas novedušas Latviju tādā stāvoklī, ka latviešiem jābrauc prom no dzimtenes, pametot ģimenes vecāsmātes uzraudzībā, vai arī braucot kopā ar viņu. Tautas jau tā pieticīgais dzīves līmenis krītas! Sociālās ekonomikas situācija salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir drūma: visaugstākā inflācija, viszemākās algas un pensijas, vislielākā korupcija, visaugstākais pašnāvību skaits, visaugstākā saslimstība, visstraujāk izmirstošā valsts.

Radio stāsta, ka Latvijā jau strādājot daudz viesstrādnieku no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Viens gudrinieks pat radio stāsta, ka viņi ar laiku iedzīvosies apprecēšoties un šeit palikšot pavisam! Ar valodu nebūšot nekādas problēmas. Savukārt, Īrijā strādājot 40 000 cilvēku no Latvijas, un vēl daudzi braukšot uz turieni. Latvijā tiek slēgtas skolas, jo trūkstot skolnieku, toties Īrijā esot nodibināta latviešu skola un vajadzīgi skolotāji.

“Latvijas Avīzē” lasīju, ka Labklājības ministrija aprēķinājusi: Latvijā esot 170 000 – 180 000 trūcīgu cilvēku, kuriem uz vienu cilvēku ģimenē ienākumi ir mazāki par 106 latiem. Iztikas minimums Latvijā ir 118 lati, bet minimālā alga oficiāli valstī noteikta 90 latus liela, no kuras vēl atvelk ienākuma nodokli 25%, t.i., cilvēks saņem tikai 60 latus. No pensijām virs 100 latiem arī atvelk 25%. Visi maksā pievienotās vērtības nodokli 18%.

Tomēr lielākā nelaime Latvijā ir Krievijas atstātie bijušie okupanti ar bijušajiem 17 000 virsniekiem un viņu ģimenēm, tāpat apmaiņā pret aizvestajiem latviešiem ievestie strādnieki. Bez vairāk kā 100 000 pavalstniecību ieguvušajiem, tomēr vēl ir kādi 400 000 nepavalstnieku (Brīvā Latvija Nr.4). Deputāts Andris Ārgalis ir atzinis, ka pensijas tiek maksātas apmēram 300 000 bijušajiem okupantiem un komunistiem. Pensiju maksāšana okupantiem ir noziegums, jo tas notiek uz mūsu veco cilvēku rēķina.

Par šo problēmu beidzot atmodušies arī latvieši Latvijā, bet ko dara ievēlētie latviešu pārstāvji Eiropas Savienībā? Galu galā, tā bija ES, kas uzspieda Latvijai visiem bijušajiem okupantiem un ievestajiem strādniekiem dot pavalstniecību. ES nav bijusi spējīga saprast, ka Krievija mūs 1940.gadā okupēja ar bruņotu iebrukumu, deportēja latviešus un ieveda krievus Pirms iestāšanās . Latvijai vajadzēja pieprasīt no ES šo faktu atzīšanu, kā arī izvirzīt prasību neatzīt varmācīgā ceļā grozīto Latvijas-Krievijas robežu. Nedomāju, ka tas būtu Latvijai zaudējums, ja Latvija Eiropas Savienībā netiktu uzņemta. Pret ES ir arī kādreizējais lielais disidents Gunārs Rode, kurš dzīvo Zviedrijā. Viņš arī atzīst, ka viņam asiņo sirds, jo Latvijas pavalstniecību piešķir personām, kuri nīst Latvijas valsti un tās pamatiedzīvotājus – latviešus, kuri nīst un nicina latviešu valodu un kultūru, kuri iet pat tik tālu, skaļi paužot, ka Staļina vienīgā kļūda esot bijusi, ka viņš deportējis latviešus – pareizi būtu bijis mūs nošaut uz vietas

Ja okupantiem iedod pilsonību, viņiem ir vēlēšanu tiesības un tiesības tikt ievēlētiem. Kad viņi visi tiks valdībā, tad latviešu tautai ir beigas. Pašreiz Rīgas domē latviešiem ir tikai 31/29 vairākums, un kā būs nākotnē? Otra lielākā partija Saeimā ir Latvijas valsts nīdējiem, kuri naidu atklāti pauž Saeimā un savos laikrakstos. Latvieši to pacieš, bet cik ilgi? Ciemojoties Latvijā, kāda sieviete teica, ka latviešu vīriešiem jau trīcot bikses, tikko ieraugot krievu. Turpretim Kazahstānā un Turkmēnijā okupanti bēg kā prusaki un Putins ar visu savu komandu neko nevar izdarīt. Toties viņš aktīvi kritizē Latviju. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka latvieši vēl ir tik gļēvi pret tiem. Latvijā visi okupanti dzīvo kā paradīzē, labklājībā un pārticībā, braukā ar dārgām ārzemju automašīnām.

J.Rolavs
Anglijā

"DDD"
Nr. 18(118)
2006.gada 1.-14.septembris