Pateicoties Gata Kovaļkova (Bites), kurš izcieš sodu Matīsa cietumā, aktīvajai cīņai pret antilatviskumu un prokrieviskumu ieslodzījuma vietās, sarosījušies arī citi cietumnieki. Izrādās, laikraksts “DDD” cietumos plaši izplatās, tādējādi palielinot iespēju saņemt patiesu informāciju gan ieslodzītajiem, gan viņu uzraugiem un priekšniekiem. Lai cietumos laikrakstu “DDD” varētu lasīt regulāri, sākot ar septembri, Latvijas Pasts to piegādās visām ieslodzījuma vietām Latvijā.

Blakus pozitīviem piemēriem mūsu lasītāji ir pazīstami arī ar, piemēram, Matīsa cietumā ieslodzītā Oskara Ļubeznova naidīgo attieksmi. Atgādināsim, ka viņš, kurš pats sevi dēvē par latvieti, savulaik “DDD” kolektīvam veltīja šādus vārdus: “Es pats ar lielāko prieku aiznaglotu vagona durvis, lai līdz galapunktam Jums nebūtu iespējas izkļūt no lopu vagona.” Vai šajā teikumā izteiktajās domās nepavīd rupja cietsirdība? Nesen “DDD” no šī cietumnieka saņēma jaunu vēstuli, kuras fragmentus varat novērtēt arī jūs, cienījamie lasītāji.

Cietumnieka Oskara Ļubeznova vēstule “DDD”

Sveicināti, "DDD" komanda un visi, kas līdzās!

Kādu laiciņu nebiju Jums rakstījis, biju ļoti aizņemts gan darbā, gan ikdienas dzīvē, jo drīz būs jāatgriežas mājās, tādēļ visu savu laiku veltu šim procesam. Ir jābūt gatavam gan fiziski, gan morāli, jo dzīve šeit un brīvībā ir kā diena un nakts. [...]

Jā! Gribu pateikties Jums par avīzēm! Jūs to esat labi pārdomājuši, ka sūtat man vairākus vienādus laikraksta numurus. Esat pataisījuši mani par izplatītāju. Un ziniet, tas ir izdevies. Visi laikraksti tiek izdalīti līdz pēdējam. Lasa visi, gan cilvēki formās, gan ieslodzītie, bet kā to katrs uztver, tas jau nu lai paliek viņu pašu ziņā. [...]

Kas attiecas uz Gati Kovaļkovu (Biti), tad man no laika gala bija taisnība. Visa tā rakstīšana bija nekas cits, kā laika nosišana. Tagad, kad viņš ir atkal iznācis no savas patvertnes uz atvērto zonu un strādā kopā ar cilvēkiem, viņš ir atjēdzies un kļuvis tāds, kā tam bija jābūt vienmēr. Kad viņu laida ārā uz darbu, daudzi domāja, ka mēs satiekoties varētu sākt "plūkāt villu", bet... Mēs satikāmies un paspiedām viens otram roku. Un tā tas ir katru dienu. [...]

Ticiet man, nepaies ilgs laiks, kad Jūsu barvedis sēdēs šajā cietumā, un glābt viņu nevarēs neviens, jo viņš tiks notiesāts par Krimināllikuma pārkāpumiem. Ja arī tad Jūs paliksiet viņam uzticīgi un skraidīsit uz šejieni, lai satiktos, nodotu pienesumus, utt., tad tiešām tas pierādīs tikai to, ka Jūs esat vājprātīgi! Bet Jūs taču tādi neesat? Jaunas meitenes, kurām vēl viss mūžs priekšā! Jums patīk, ka par Jums runā "negatīvu"? Domāju, ka nē. Tādēļ attopieties un sāciet pielāgoties šodienas dzīvei. [...] Es nepiesaucu Jūs kapitulēt un pāriet jūgā, bet gan nekurināt naidu starp tautām, it īpaši ar krieviem, jo, kas ir krievi? Tas ir viss! Viņi ir tādi paši cilvēki kā mēs, bet varbūt pat vēl labāki. Kāpēc nonicināt tautību? Ne jau tautībā ir vaina, bet gan atsevišķos cilvēkos katrā tautībā. Nevajag tālu iet.

Drīz būs vēlēšanas mūsu valstī, un sakiet, lūdzu, par ko lai vēl? TUR sēž vieni blēži, afēristi, pederasti, dzērāji un rīkļu rāvēji. Uz katra soļa korumpēta persona! Ielūkojoties "oficiālajā" miljonāru sarakstā, mati ceļas stāvus! No kurienes tiem mērgļiem tāds piķis? Un kas viņi ir? Jā, mūsu tautieši! Bet naudiņa no kurienes? Jā... Tieši tagad būtu vajadzīgs biedrs STAĻINS! Un atkal būtu labi. Vai Jūs apmierina Jūsu šodienas dzīvē nodzīvotā diena un gaidāmā rītdiena? Protams, ka nē, un nevajag melot, ka man nav taisnība. Pat neredzot Jūsu acis, es varu derēt, ka Jūs man piekrītat.

Starp citu, acīs es Jums varētu paskatīties jau tuvākajās dienās (ja Jūs to vēlaties), jo man būs atvaļinājums uz sešām dienām, un es dzīvoju netālu no Jūsu ofisa. Es Jums piezvanīšu, un mēs varētu saskrieties. Mēģināšu izbrīvēt laiku, kaut arī tas nebūs vienkārši. Paši saprotat, ka sešas dienas pavadīt ģimenē pēc trīsarpus gadiem pavadītiem nebrīvē, tas ir ļoti maz, bet arī šis laiks ir pietiekošs, lai paspētu izdarīt visu. Tāpēc saku Jums uz drīzu tikšanos! Pastiprināta apsardze nav vajadzīga, jo es nenākšu karot! Vienkārši gribu papļāpāt ar Jums aci pret aci, jo atbildes uz manām vēstulēm rakstīt Jūs neuzskatāt par vajadzīgu. Nu ko, lai jau tās paliek neatbildētas. Jums jau noteikti nav laika, vai BOSS neļauj atbildēt? Gan jau tiksim galā. Jebkurā gadījumā, vēlreiz paldies par avīzēm, bet Jums man nāksies izmaksāt kompensāciju par to, ka esmu Jūsu laikraksta izplatītājs! (Joks.)

Visu to labāko Jums, saprātu, veselu garu, tīras un gaišas domas un, protams, veselību!

Ar cieņu –

Oskars Ļubeznovs
Matīsa cietumā

“DDD” atbilde Oskaram Ļubeznovam

Oskar!

Pie tā, ka mēs neatbildam uz Jūsu vēstulēm, esat vainīgs Jūs pats. Vai esat pārlasījis savas vēstules pirms nosūtīšanas? Vai neievērojāt, cik rupjas un nesaturīgas tās ir? Vai Jums pašam nav kauns rakstīt tādas vēstules?

Mēs atbildam tiem, kuri vēlas risināt mūsu tautai un valstij svarīgas problēmas. Jūs šīs problēmas neizprotat, un tās Jūs neinteresē. Pret latviešu tautu Jūs izturaties sliktāk nekā ienaidnieks. Tādas ir mūsu domas. Mēs ar tādiem cilvēkiem sastopamies ik uz soļa. Latvieši tik ļoti ir degradējušies, ka negrib būt lepni un brīvi. Mēs esam gatavi runāt ar tiem, kuri grib dzīvot Latvijā bez svešzemnieku kundzības.

Bez tam, Jūs esat nepiedodami rupjš pret LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu, kurš Jums nav nodarījis neko sliktu. Viņš par Jūsu rupjībām tikai pasmaida. Mēs uzskatām, ka Jūs neesat spējīgs līdzvērtīgi diskutēt ar viņu. Ceram, ka arī Jūs tik daudz esat spējīgs saprast, jo argumentu jau Jums nav – Jūs protat tikai dusmīgi lamāties. Bet tā jau nav nekāda māksla, kā visiem zināms, vai ne tā, Oskar?

Ja vēlaties ar mums normāli diskutēt, Jūs varat mums piezvanīt. Mēs nezinājām, ka no cietumiem izlaiž atvaļinājumā. Kā Jūs domājat, varbūt Jūs tāpēc arī palaidīs brīvībā uz 6 dienām, ka Jūs tik cītīgi izkalpojaties valdošā režīma priekšā, mūs nomelnojot? Cietuma administrācija taču lasa ieslodzīto (un ne tikai viņu) vēstules.

Katrā gadījumā, atšķirībā no Jums mēs nekad neesam rupji. Mēs vēlam Jums ātrāk izciest sodu un tikt brīvībā, nevis tā kā Jūs vēlaties, lai mēs nepelnīti nokļūtu cietumā, un pats labprāt sēdinātu mūs lopu vagonos, ja vien Jums būtu tāda iespēja. Kā Jūs pats domājat, vai Jūs esat ļauns? Jūs rīkojaties ļauni – to Jūs nespēsit noliegt. Vai tad būt ļaunam ir labi? Jūs pats gan apgalvojat, ka neesat ļauns. Diemžēl fakti liecina par pretējo.

Priecājamies, ja esat atradis kopīgu valodu ar Gati Kovaļkovu (Biti). Varbūt viņš Jūs iemācīs mīlēt savu tautu?

Jūsu LNF un "DDD"

"DDD"
Nr. 18(118)
2006.gada 1.-14.septembris