Liene Apine: Ap plkst.4.30 no rīta mani pamodināja skaļš troksnis. Iedegusi gaismu, ieraudzīju, ka gulta pilna ar stikliem, bet uz grīdas mētājas ceturdaļķieģeļa liels akmens. Pieskrēju pie loga, bet nevienu, protams, neredzēju. Piezvanīju policijai un informēju par notikušo. Šoreiz policija pelnījusi uzslavu, jo policisti no 9.policijas pārvaldes ieradās ļoti operatīvi, sastādīja protokolu un paņēma akmeni kā lietisko pierādījumu.

Manu pārliecību, ka šonakt akmens manā logā neielidoja nejauši nostiprina fakts, ka jau divas reizes pēdējā mēneša laikā kāds izārdījis arī manu automašīnu – necila izskata 1995.gada Daewoo. Interese par manu auto ir patiesi dīvaina, jo nevienā no uzlaušanas reizēm nekas netika nozagts, bet bēdīgais auto izskats nevieš pārliecību, ka ar to droši iespējams veikt lielus attālumus. Līdz šim brīdim uzskatīju, ka mana automašīna ir vienkārši nejaušu slimu cilvēku intereses objekts, bet tagad vairs tā neuzskatu. Domāju, ka visas šīs kriminālās aktivitātes veiktas ar mērķi mani iebiedēt. Starp citu, pirms vairāk kā mēneša notika kas ļoti aizdomīgs. Braucot no Rīgas uz Siguldu, manai automašīnai pēkšņi atleca vaļā motora pārsegs, pilnīgi aizsedzot skatu un izsitot priekšējo automašīnas stiklu (ko līdzīgu atceras vien tie, kas padomju gados brauca ar volgām). Pēc negadījuma apskatot automašīnu, atklājās dīvaini mehāniski bojājumi, kas, iespējams, bija izdarīti ar nodomu izraisīt nopietnu avārijas situāciju.
Ņemot vērā visu šo un arī pret citiem LNF vadītājiem veiktos noziegumus, telefoniski un e-pastā saņemtos draudus, man neatliek nekas cits kā secināt, ka kādam vai kādiem šajā valstī ļoti nepatīk tas, ka kopā ar saviem domubiedriem cīnāmies par okupācijas seku likvidēšanu, atkal un atkal pieprasām valsts amatpersonām pildīt savus pienākumus rūpēties par latviešu tautas interesēm. Vēl nesen rosinājām Kalvīti atdot Latvijas krievvalodīgos Krievijai, tādējādi palīdzot prezidentam Putinam īstenot plānu aicināt tautiešus pārcelties uz dzīvi Krievijā.