– Aivars Garda: Mani sauc Aivars Garda. Esmu Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs. Ņemšu vērā Aigara Kalvīša iepriekšteikto, arī Veismanes kundzes teikto par teikuma priekšmetu un izteicēju, un formulēšu teikuma priekšmetu – pateikšu, kādēļ esmu šeit atnācis. To nesaku es, to ir teicis lielais grieķu Domātājs, filozofs Sokrāts: visskaistākā un vissvarīgākā īpašība ir taisnīgums. Un, ja tas ir izjaukts, tad visnepieciešamākais, kas ir jādara, šis taisnīgums ir jāatjauno. Šajā sakarā gribu vērst valsts uzmanību uz to, ka vēl piecpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas nekas netiek darīts, lai no valsts likumīgi, es pasvītroju – likumīgi tiktu izraidīti naidīgi noskaņotie nelegālie imigranti, kuriem valsts nelikumīgi piešķīrusi pilsonību, pārkāpjot 1920.gada miera līgumu. Tagad vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Krievijas prezidents Putins izdevis lēmumu – pavēli līdz 1.septembrim atbildīgajiem gubernatoriem sastādīt plānu par krievu cilvēku pārceļošanu uz Krieviju. Es un manis vadītā organizācija nesaprot, kāpēc mūsu valdība, prezidente izliekas šo Putina aicinājumu nedzirdam, jo mēs dzīvojam antilaviskā, naidīgā vidē. Rīgā man visu laiku jādzird sveša valoda. Latviešu valoda tiek apdraudēta. Antilatviskums plaukst un zeļ, jo nelegālie imigranti, kuri šeit ir iebraukuši, ir pārāk daudz, lai mēs viņus asimilētu. Viņi nav predisponēti pieņemt mūsu kultūru un valodu. Vēlos vērst Ministru prezidenta uzmanību uz to, ka līdz šim Latvijas Nacionālā fronte par savu uzskatu paušanu ir tikai vajāta gan no Drošības policijas, gan prokuratūras puses. Taču mēs vēlamies teikt valdībai, lai Ministru prezidents to nodod arī pārējām valsts amatpersonām, ka turpināsim neatlaidīgi savu darbību. Un rezultāti neizpaliks, to pierāda arī mūsu cīņa pret homoseksuālisma propagandu. Esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika arī tauta pamodīsies, un to, ko tagad prasu es, prasīs arī citi, izejot uz ielām. Tāpēc būtu ļoti labi, ja valdība noreaģētu uz prezidenta Putina aicinājumu un izmantotu iespēju miermīlīgi atbrīvoties no sev naidīgiem cilvēkiem. Izmantojot gadījumu, gribu vērst uzmanību uz vienu gadījumu – uzbrukumu latviešu zēnam Hermanim. Šis uzbrukums bija uz nacionāla pamata. Zēns ir manas kolēģes, manas vietnieces Līgas Muzikantes dēls. Par šo gadījumu rakstījām Valsts prezidentei, bet saņēmām, mūsuprāt, ļoti muļķīgu atbildi. Diemžēl par šo uzbrukumu nav ierosināta lieta pēc 78.Krimināllikuma panta, un visi izliekas, ka nekas īpašs nav noticis. Situācija būtu savādāka, ja būtu uzbrukts, piemēram, pederastam vai žīdiem.
– Aigars Kalvītis: Mēs neesam šeit sanākuši, lai klausītos tādus izteicienus.
– Aivars Garda: Es atvainojos, bet es nepateicu nevienu neliterāru vārdu.
– Aigars Kalvītis: Katrā ziņā aizskarošus vārdus... Tas bija aizskaroši.
– Aivars Garda: Nevienu...
– Aigars Kalvītis: Ziniet, jūs kā organizācija vairāk atbilstat politiskai organizācijai, kustībai. Jums ir visas iespējas piedalīties politikā, vēlēšanās – tās ir jūsu tiesības. Mēs te runājam par nevalstisko sektoru, apspriežam konkrētas problēmas vienā otrā nozarē vai sektorā. Šie ir tīri politiskas dabas jautājumi. Mēs te neaicinām politiskās partijas vai kustības apspriest vienu vai otru politisko uzskatu. Tas ir jūsu viedoklis, mēs to noklausījāmies, bet mums jādomā par praktiskākām lietām.
– Aivars Garda: Jūs nodarbojaties ar sīkumiem, bet jums jānodarbojas ar valstiskām lietām.
– Aigars Kalvītis: Jums arī ir tiesības piedalīties vēlēšanās un iegūt politisko varu.
***
Iesniegtās vēstules pilnu tekstu lasiet šeit -
Ministru prezidentam
Aigaram Kalvītim
Par uzbrukumu latviešu zēnam
God. Kalvīša kungs!
Atzīstot Latvijas Nacionālās frontes (LNF) parakstītajā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandā paustās labās ieceres un nolūkus, vēršam Jūsu, Ministru prezidenta kungs, uzmanību uz Latvijā notiekošajiem etniska rakstura uzbrukumiem latviešiem, kā arī Valsts prezidentes uzkrītošo politiskās gribas trūkumu un Drošības policijas bezdarbību, lai tos novērstu un izmeklētu tikpat aktīvi un pārliecinoši kā uzbrukumus melnādainajiem vai žīdu tautības piederīgajiem.
Minēsim spilgtu piemēru. Šā gada 19.aprīlī seši krievu valodā runājoši, aptuveni 14-16 gadus veci jaunieši, nacionālā naida vadīti, uzbruka, piekāva un pazemoja Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietnieces un laikraksta “DDD” galvenās redaktores Līgas Muzikantes 12 gadus veco dēlu. Uzbrukuma laikā latviešu zēnam tika sists un sperts pa vēderu un kājām, izsmieta viņa etniskā piederība un bezpalīdzīgais stāvoklis pārspēka priekšā, nicīgi izsaucot krievu valodā frāzes ar vārdu: “латыш”, kuru zēns labi saprata un iegaumēja.
Tūlīt pēc šokējošā notikuma Līga Muzikante vērsās ar iesniegumu Drošības policijā izmeklēt pret viņas dēlu pastrādāto noziegumu pēc Krimināllikuma 78.panta par nacionālā un rasu naida izraisīšanu un lūdza Drošības policijai ar saviem resursiem palīdzēt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 9.policijas iecirknim, kuras lietvedībā atrodas uzsāktā kriminālprocesa materiāli, atrast uzbrucējus. Drošības policijas priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis, nepiekrītot sākt krievvalodīgo uzbrucēju meklēšanu, rakstiski atbildēja, ka uzbrukumā neesot saskatāms Krimināllikuma 78.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs. Līdz ar to uzbrucēji vēl līdz šim brīdim nav atrasti un, iespējams, ar savu antilatvisko noskaņojumu apdraud arī citu latviešu bērnu un pieaugušo drošību.
Lai saņemtu palīdzību un atbalstu savu tiesību aizsardzībai, Līgas Muzikantes dēls personīgi vērsās pie Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas. Vēstulē bērns lūdza prezidenti pievērst uzmanību pārdzīvotajam uzbrukumam, pēc kura viņam vēl aizvien ir saglabājusies nepatīkama bezpalīdzības sajūta un šoks, un interesēties par tā izmeklēšanu, viņš pastāstīja arī par Drošības policijas nevēlēšanos ierosināt krimināllietu un par savām un citu bērnu izjūtām, saskaroties ar krievvalodīgo personu naidu pret latviešiem, lūdzot prezidenti palīdzēt šiem naidīgajiem cilvēkiem aizbraukt no Latvijas. Vēstulē viņš rakstīja: “Nereti latviešu bērni ir spiesti mācīties krievu valodu, lai nesaņemtu apvainojumus, izsmieklu un uzbrukumus no krievu jauniešu puses.” Prezidentes atbilde 12 gadus vecajam zēnam, kurš lūdza viņas palīdzību un aicināja pievērst uzmanību visai problēmai kopumā, bija auksta un ciniski vienaldzīga: “Ņemot vērā to, ka Jūs esat fiziski ietekmēts, iesaku griezties Valsts policijā un ceru, ka Jūsu iesniegums tiks izvērtēts pēc būtības un amatpersonas pieņems attiecīgu lēmumu.”
Kā zināms, 31.martā Rīgas apgabaltiesa nolasīja spriedumu un piesprieda sodu trim jauniešiem krimināllietā par rasu naida izraisīšanu – uzbrukumu ASV pilsonim. Tajā incidentā cieta pieaudzis vīrietis, bet šajā gadījumā vardarbība uz etniska naida pamata ir tikusi vērsta pret 12 gadus vecu zēnu. Tādēļ saskaņā ar LR Krimināllikumu, Satversmi, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām, ANO Bērnu tiesību deklarāciju, ANO 2002.gada deklarāciju “Bērniem piemērota pasaule”, ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Starptautisko Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un vairākām citām tiesiskajām normām, pret latviešu zēnu pastrādātais noziegums būtu jāizmeklē ar īpašu rūpību, tomēr notiek gluži pretējais. Turklāt zēns, kuram uzbruka, ir spiests pārliecināties ne vien par Drošības policijas, bet arī par Valsts prezidentes antilatvisko noskaņojumu un cilvēciskas iejūtības trūkumu.
LNF aicina Jūs kā Ministru prezidentu apturēt šo latviešu tiesību ierobežošanu un radīt nepieciešamo gaisotni iekšlietu struktūrā, lai etniska rakstura uzbrukumi latviešiem, jo īpaši bērniem, kura ir sabiedrības neaizsargātākā daļa, tiktu izmeklēti ar ārkārtīgu centību. Citādi lielākā sabiedrības daļa pamatoti uzskata, ka valdībai, tātad arī Jums, melnādaino, žīdu un krievvalodīgo iedzīvotāju intereses un drošība ir svarīgāka nekā latviešu. Ja līdzīgs uzbrukums Latvijā tiktu vērsts, piemēram, pret 12 gadus vecu žīdu zēnu, tad tas izvērstos par starptautisku skandālu, un Valsts prezidente, visticamāk, savu nosodījumu izplatītu pa visu pasauli, kā arī pati personīgi sekotu līdzi izmeklēšanai, toties latviešu zēna ciešanas viņai un citām valsts varas struktūrām ir palikušas gluži vienaldzīgas. Kāda ir Jūsu attieksme, Ministru prezidenta kungs? Kad sabiedrība dzirdēs Jūsu atklāti pausto nostāju šā jautājuma sakarā?
Lai novērstu diskriminējošo attieksmi pret latviešu interesēm un tiesībām, LNF aicina Jūs personīgi izteikt savu nosodījumu un sekot līdzi šā konkrētā uzbrukuma izmeklēšanai, saucot pie atbildības tās amatpersonas, kuras ir kavējušas nozieguma atklāšanu un parādījušas aizvainojoši vienaldzīgu attieksmi pret antilatviskuma izplatīšanos Latvijā. Jūsu aktīvā iesaistīšanās pret latviešu bērnu vērstā uzbrukuma izmeklēšanā radīs cieņu sabiedrībā un pierādīs, ka esat taisnīgs un Jums rūp latviešu tautas intereses.
LNF gaida no Jums atbildi un atbilstošu rīcību, kura dotu reālu risinājumu.
Cieņā
LNF priekšsēdētājs
Aivars Garda
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
9.Saeimas vēlēšanas