Galvenā izvēlne
Galvenā lapa
Raksti
LNF
Par mums
Laikraksts DDD
Svarīgi
Intervijas
Foto-Video
Tiesību avoti
Saites
Kontakti
Meklēšana
Nacionālā literatūra
Ziņas
Svarīgi
Apsūdzības eksperta Artūra Kuča liecības tiesā
Nopratina aizstāvības liecinieku Aleksandru Kiršteinu
Par Abrenes atdošanu – nošaušana vai pakāršana?
Vēstules Latvijas Valsts prezidentei
Bērns raksta prezidentei
07.07.2006.
29.jūnijā "DDD" galvenās redaktores Līgas Muzikantes 12 gadus vecais dēls Hermanis nosūtīja atklātu vēstuli Valsts prezidentei par latviešu bērnu sajūtām, dzīvojot krievvalodīgajā vidē. Zēns, rakstot prezidentei par 6 krievvalodīgo jauniešu uzbrukumu viņam kā latvietim, lūdza arī atrisināt etnisko stāvokli Latvijā un palīdzēt latviešiem atbrīvoties no naidīgi un agresīvi noskaņotu krievvalodīgo klātbūtnes. Atklāta vēstule Latvijas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai

 

Labdien!

Esmu latvietis, dzīvoju Rīgā, man ir 12 gadi. Rakstu Jums kā Latvijas prezidentei, lai Jūs zinātu, kā Latvijā jūtas latviešu bērni. Es vēlos arī pastāstīt par pārdzīvoto uzbrukumu tikai tādēļ, ka esmu latvietis.

Es ļoti mīlu savu pilsētu un visu Latviju, jo šeit ir manas mājas un mana tēvzeme. Latviešiem Latvija ir vienīgā zeme visā pasaulē. Citas nav un nebūs. Tādēļ man nepatīk tas, ka katru dienu mūsu valsts galvaspilsētā dzirdu skanam vairāk krievu nekā latviešu valodu. Bieži esmu saskāries ar neapmierinātiem krievu valodā runājošiem cilvēkiem, kuri dusmojas uz mani par to, ka es esmu latviešu bērns un neprotu krievu valodu. Man liekas, ka tas nav normāli. Nereti latviešu bērni ir spiesti mācīties krievu valodu, lai nesaņemtu apvainojumus, izsmieklu un uzbrukumus no krievu jauniešu puses.

19.aprīlī man uzbruka seši krievu valodā runājoši jaunieši (vecumā no 14 līdz 16 gadiem). Viņi mani sita un izsmēja tikai tāpēc, ka esmu latvietis. To sapratu no viņu krievu valodas izsaucieniem: "Latiš!" Uzbrukums no viņu puses bija gļēvs, jo es biju viens, bet viņi – seši, pie tam par mani vecāki. Divi turēja mani aiz rokām, divi mani sita un spēra, divi krieviski ņirgājās: "Latiš, latiš!". Biju šokā! Šī nepatīkamā un bezpalīdzīgā sajūta ir saglabājusies vēl aizvien. Gribētu to aizmirst, bet nespēju. Šis uzbrukums mani pazemo.

Esmu televīzijā bieži redzējis, ka uzbrukt vai apsmiet cilvēku tikai par to, ka viņam ir kāda cita tautība vai ādas krāsa, ir nežēlīgi un smags noziegums – nacionālā naida izraisīšana. Bet par uzbrukumu man un manu pazemošanu Drošības policija neierosināja pat krimināllietu par nacionālā naida izraisīšanu. Kādēļ? Vai tāpēc, ka esmu latviešu bērns, nevis melnādainais?

Jūs un citi no valdības runājat par integrāciju, bet es domāju, ka īstenībā tā nenotiek. Manuprāt, latvieši šeit nav aizsargāti no krievu uzbrukumiem. Es vēlos justies droši Latvijā, lai neviens mani nepiekautu un nepazemotu tikai tādēļ, ka esmu latvietis. Es zinu, ka neesmu vienīgais latviešu bērns, kuru krievi ir piekāvuši. Es gribu, lai šie latviešiem naidīgie krievvalodīgie cilvēki brauktu atpakaļ uz Krieviju!!! Lūdzu, palīdziet viņiem aizbraukt!!!

Ar cieņu

Hermanis (12 gadi)

 

"DDD"

Nr.14(114)
2006.gada 7. – 20.jūlijs

 
Jaunākais
Intervijas
Godprātīgie ir musulmaņu pusē
Būsim Cilvēki, nevis niecības!
Varonīgums – ceļamaize latviešiem
9.Saeimas vēlēšanas