Š.g. 8.jūnijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja bijušā Luteriskās baznīcas mācītāja, tagad skandalozā pederasta Māra Santa prasību pret Rīgas Kultūras vidusskolu par 3960 latu morālā kaitējuma kompensācijas un zaudējumu piedziņu.

Savulaik pederasts Sants prasību iesniedza, jo uzskatīja, ka nav pieņemts darbā Rīgas Kultūras vidusskolā par reliģijas vēstures skolotāju seksuālās orientācijas dēļ. Kultūras vidusskolu tiesā aizstāvēja advokāts Juris Narkēvičs, kuram lūdzām komentēt Rīgas apgabaltiesas spriedumu.

Mīļie mani, šajā tieslietā nav nekā īpaša, ja vien šīs pasaules varenie nebūtu iecerējuši to par kārtējo zobratiņu melu valstības stiprināšanai.

Tad nu mēģināsim tikt skaidrībā par šiem ne tikai pasaulē, bet arī šeit, Latvijā, pašreiz būtiskajiem procesiem. Tie slēpjas dziļumā aiz Orvela aitu blēšanas cienīgās jezgas: “Praids – labi! / Homofobija – slikti!”. Tie jau sen izvērtušies kaujai un gaida iestājamies savu kārtu. Tie nav saskatāmi aiz mūsu sagandētās valodas un domāšanas struktūras, par tiem nav iespējama saruna sadzīves līmenī.

Kādēļ? Saziņa iespējama vienā valodā. Valoda ir kas vairāk par literāro vārdu un svešvārdu krājumu. Raugiet strīdus tīmeklī, t.s., čatā, raugiet polemiku laikrakstos: visi lieto latviešu vārdus, bet pašos pamatos nesaprotas.

Tiem, kas zina vienkāršo un skaidro Svēto Rakstu Vārdu, šajā reizē – par mūžseno un daudzveidīgo netiklības grēku un tā sekām, grūti sajaukt prātu. Tos var tikai pārkliegt/ pārblēt! Tos vajag kaunināt – varbūt dažs vismaz kaunēsies runāt patiesību.

Raugiet cik vienkārši KĀDS jauc prātu un mēli tādam, kas grib skriet līdzi laika garam – te modernam, te postmodernam, te vēl mūsdienīgākam utt., utjp. Lai tāds skrējējs pats sevī nesapītos, tam “jābūt liela atvēziena speciālistam” (P.Bankovskis) terminoloģijā un klasifikācijā vismaz filozofijai, loģikai, retorikai, semiotikai, politoloģijai, tomēr vienmēr kāds vēl zinīgāks tik un tā aizrādīs uz viņa neziņu vai viedokļa nepareizību! Bez tam jāprot ir smalki atšķirt “XX gadsimta totalitāro ideoloģiju laikmeta jēdzienus” no “mūsdienu ASV un Eiropas valstu empīriskajām studijām, Latvijas akadēmisko aprindu pētījumiem” (skat.Diena 01.08.06., V.Spolītis). Turklāt sarunai vajadzīgi divi, tātad jāmeklē kāds, kurš tavu abrakadabru sapratīs – nu tad mēs nonākam pie tā, ko esam līdz šim ieguvuši: visi iet vienkāršāko ceļu, proti, viens otru apsaukā, vismaz reizi gadā KĀDS panāk mētāšanos ar olām vai, piedodiet, kakām. Naids pret miesu un juceklis prātā. Iegaumē labi šos cēloņus un sekas, mīļais liberālais kristieti! Jau senie romieši esot teikuši Cui prodest? Kam par labu?

Sāksim ar it kā sīkumiem, maziem īlentiņiem, kas lien laukā no tā lielā maisa, kurā sabāzts Māra Santa un Rīgas Kultūru vidusskolas darba strīds, 2006.gada vasarā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas Saeimai atpakaļ atdotie grozījumi Darba likumā, to pašu dienu morālais atbalsts “praidam” no Ministru prezidenta Aigara Kalvīša, ārlietu ministra Arta Pabrika un citām Latvijas Republikas augstām amatpersonām.

Mēģiniet paši sev saprotamā veidā paskaidrot šādas trīs lietas:

Pirmkārt, darba strīdā ABI skolotāja darba vietas cerētāji BIJA AIZSARGĀJAMI pret diskrimināciju pēc VIENA UN TĀ PAŠA LIKUMA, starptautisko tiesību normu kopuma: proti, viens – pēc viņa reliģiskās pārliecības, otrs – pēc tā sauktām “citām pazīmēm”. Visiem skaidrs, ka viens tiek diskriminēts, bet otrs ne. Kāpēc tā?

Otrkārt, sauciet vārdā, definējiet auditorijas eksaltētās daļas neizpratni, kāpēc apelācijas instances tiesas spriedumā nav konstatēta Māra Santa diskriminācija: viņuprāt, TAI BIJA JĀBŪT pat tad, ja tāda patiesi nav bijusi. Vai tad pat pret faktiem runājošu pārliecību arī nevar saukt par reliģiju, ticību? Kad Fridrihs Maksis Millers 1870.gadā Londonā reliģijām vārdus dalīja – viņš pieļāva un definēja pat ateistiskas reliģijas. Šobaltdien lasām antropozofu vai budistu aicinājumus uz lekcijām: Antropozofija NAV reliģija. Budisms NAV reliģija. Tā arī acīmredzamā, irracionālā kūdīšana uz netiklību NAV bezdievīgas reliģijas sludināšana – šādu domu nepieļauj jaunruna.

Treškārt, mēģiniet paskaidrot cēloni, kas daļas gar mazu valsti vienā tās darba strīdā un pāris likuma teksta vārdos šīs pasaules diženajiem, viņiem tīkamām struktūrām, tai skaitā, Eiropas Savienības institūcijām un amatpersonām, Amnesty International, Oslo pilsētas misijas ģenerālsekretāra vietas izpildītājiem un programmu menedžeriem, Oslo Aksept centra visiem HIV skartajiem pārstāvjiem, Norvēģijas Geju un lesbiešu veselības organi­zācijas amatpersonām, Oslo un ASV Floridas universitāšu mācībspēkiem, Londonas universitātes Goldsmita koledžas anglikāņu kapelāniem, Lesbian&Gay Christian Movement un Quaker Lesbian&Gay Fellow-ship līdzdibinātājiem Apvienotajā Karalistē, Good News Associates garīgajām direktorēm, Džordža Sorosa finansiāli atbalstītajai pašmāju apvienībai “Mozaīka”, kuras sadarbības resursos sastopam Gay.lv, UK Gay News, GayRussia utt., utt???.

Mīļie mani, šīs lietas ir pamācošas, lai izprastu kas pašreiz notiek un kas mūs gaida tuvākās dienās:

Pašreiz mūsu mazajā Latvijā caur likumu un tiesu varu, briesmīgā steigā jānostiprina termins “diskriminācija”, un tā dažādi atvasinājumi “diskriminācijas nepieļaušana”, “aizsardzība pret diskrimināciju” utt., utjp. izkropļojot to būtību, – tā, lai ar to faktiski saprastu, ka tikai īpašai netikļu kategorijai – tikai atklātiem pederastiem un lesbietēm – tiek piešķirta privilēģija (t.i. priekšrocība, pirmtiesība, izņēmuma tiesība) pret citām personām, kas atrodas vienādos apstākļos. Nebūs šīs privilēģijas cienīgi pat tie, kas klusi “kārdināti caur homoseksuālismu” un neredz iemesla ar to plātīties.

Šis vārds “Privilēģija” acīmredzot ir slepens, TABU vārds, kad starptautisko un citu tiesību nozaru speciālisti runā par diskrimināciju pēc seksuālās orientācijas.

Daudzi gan zina, ka termins “diskriminācija” ir attiecināms uz ikvienu atšķirību, izņēmumu, ierobežojumu VAI PRIEKŠROCĪBU, kas saistīta ar ikvienu no tādiem pamatiem kā rase, ādas krāsa, dzimums, valoda, reliģija, politiskais vai cits uzskats, nacionālā vai sociālā izcelšanās, mantiskais stāvoklis, dzimšana vai cits stāvoklis un kuras mērķis vai rezultāts ir jebkādu tiesību vai brīvību atzīšanas, baudīšanas vai realizācijas liegšana vai pasliktināšana kādai no personām, kas atrodas vienādos apstākļos. Tie ir ANO augstā cilvēktiesību komisāra komentāri, kuri akceptēti ANO Cilvēktiesību komitejas 37.sesijā 1989. gada 10.novembrī un kuros pausts ANO Cilvēktiesību komitejas viedoklis.

KĀDS nodrošina, ka par priekšrocībām, privilēģijām tiek klusēts. Arī šeit minētais ņemts no cita griezuma lietas – Jura Bojāra konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai viņa ierobežoto politisko tiesību sakarā.

Likumā tiešiem vārdiem (expressis verbis) nenostiprinātas privilēģijas un to sekas vēsturiski nav nekas jauns. Piemērus nevajag meklēt senos muižnieku laikos, kur “vikonta vecākais dēls procesijās soļo aiz visiem baroniem un priekšā visiem baronetiem”. Vēl daudzi atceras kā PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijas darba lietās nepieļāva “nekādu tiešu vai netiešu tiesību ierobežošanu vai tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšanu atkarībā no dzimuma, rases, nacionālās piederības vai attieksmes pret reliģiju”. Vienlaikus KĀDS nodrošināja, ka valsts varas, pārvaldes un Padomju armijas struktūras mazliet mazāk par 100% sastāvēja no konstitucionāli nostiprinātā sabiedrības vadošā un virzošā spēka – Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedriem.

Mīļie mani, iesim savā dārziņā, zālienā norobežosim stūrīti, kurā iznīdēsim ik nātri, bet apčubināsim ik pieneni, un būsim to darījuši vismaz kopš 1990., 1992., 2002.gadiem. Vai 2006.gadā nebūs iegūta 100% pieneņu tīrkultūra?

Tā, piemēram, gandrīz katru dienu publiskai izvērtēšanai tiek pakļautas iespējamas amatpersonu iecelšanas un atcelšanas, atkarībā no to politiskām simpātijām, personīgām attiecībām, savstarpējiem darījumiem ar kādu īpaši netīkamu amatpersonu, partiju, institūciju. Vienlaikus, kā nevēlamas, iespējami koruptīvas, Latvijas Republikā tiek rūpīgi apzinātas un ierobežotas amatpersonu attiecības un darījumi ar radiniekiem: tēvu, māti, vecomāti, vecotēvu, bērnu, mazbērnu, adoptēto, adoptētāju, brāli, māsu, pusmāsu, pusbrāli, laulāto, kā arī ar citiem darījuma partneriem. Minētais ir rūpīgi deklarējams, kaut kas no šīs informācijas nereti ir pat publiski pieejams.

Tomēr šajā skaitļu un faktu jūrā nevar atrast ziņas par attiecībām un darījumiem, pretendentu atlasi no salīdzinoši noturīgu vai īslaicīgu homoseksuālu attiecību partneriem, tostarp sava dzimuma prostitūtām. Nekur jūs neatradīsit šādas ziņas, jo tie esot personas dati, kas attiecoties uz indivīda veselību vai seksuālo dzīvi, tos aizsargā ar LR 2001.gada 5.aprīļa likumu pieņemtās un apstiprinātās Eiropas Padomes 1981.gada 28.janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 6.pants, citas tiesību normas.

Turpat, 6.pantā, tiek aizsargāti personas dati, kas saistīti ar kriminālnotiesāšanu. Daudzi atceras, ka līdz 05.02.1992. likumam “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā” arī labprātīga pederastija bija kriminālsodāms noziegums, krimināllietas izmeklēja, par tām veidoja attiecīgu kartotēku, kas, domājams, atrodas pašreizējā Aspazijas bulvārī 5.

Es neapšaubu personas intīmās dzīves dažādu aspektu aizsardzības nepieciešamību valsts līmenī, pat viedokļa līmenī nepieļauju, ka “tas ir slikti”. Šeit gluži vienkārši tiek aplūkots mehānisms, kā “dārziņā gadiem ilgi notiek tas, kas notiek”. Lasīju, kā zinību vīri esot izklaidējušies, aprēķinot, kas notiktu ar dažādu sugu attīstību, ja tiktu atcelti to attīstību ierobežojošie dabiskās izlases faktori. Tad, piemēram, ziloņi pārklāšot zemeslodi tikai vairāk kā simts gados, bet tikmēr dažu baktēriju nekontrolēts pieaugums pāris dienās ir spējīgs dubultot zemeslodes masu.

Bet pēc visa šī būsim īpaši uzmanīgi un padomāsim, vai zinām, cik Latvijā ir, piemēram, zagļu? Kādos datos mēs meklētu savu atbildi? Prokuratūras tiesai nodoto lietu statistikā?

Tāpat, sakiet man, cik vīriešu un sieviešu Latvijā pārkāpuši laulību, tai skaitā domās un vārdos? Vai paliks kāds bez grēka?

Mēs esam gatavi pārdzīvot pārdesmit nevainīgu bērniņu nogalināšanu tālās zemēs, dažu karavīru nejēdzīgu bojāeju mācībās. Mēs gandrīz visas tautas līmenī uztraucamies, kam tiks tik vai tik procenti no kādas kompānijas; vai to un to atmaskos, un kad tas būs. Tikmēr 2006.gada 31.jūlija “Dienā” 8.lappuses apakšā kāda krīzes centra dibināšanas sakarā ir pasprukusi TABU ziņa: PĒDĒJOS 15 GADOS LATVIJĀ ABORTOS IZSLEPKAVOTI VAIRĀK NEKĀ 317 000 BĒRNIŅI – statistiski ik dienas vismaz 38. Nu varam rēķināt, kurai Latvijas pilsētai tas atbilst. Nu varam rēķināt, vai savas politiskas neatkarības laikā paši neesam izkāvuši dzīvību vairāk kā okupācijas lielvaras to paveica.

Tie ir mūsu darbi. Tie esam mēs paši, vīrieši un sievietes, latvieši un cittautieši, laucinieki un pilsētnieki, bagāti un nabagi, veseli un neveseli. Mēs neizdzīvosim, meklējot vainīgos ārpus sevis. Mēs neizdzīvosim, atrodot savu vainu un grēku mazāku nekā tuvākajam. Mēs neizdzīvosim, atrodot ienaidnieku miesā un asinīs.

Mums jāmācās saskatīt vainu varās un valstībās, jāmācās saskatīt, kā mēs paši tās ikdienā/ik reizē uzturam un atbalstām domās, vārdos un darbos. Mums jāmācās saskatīt, kā gadu gaitā tiek iegrozītas mūsu domas, virzīti mūsu vārdi un darbi, lai mūs uzkūdītu krievu, amerikāņu, ebreju, arābu, nēģeru, kristiešu, pederastu, daudzām citām un jebkurām miesām un asinīm, lai panāktu KĀDAM vēlamo rezultātu: Sodomu un Gomoru Latvijas zemē, latviešu tautas deģenerāciju par ļaudīm, nepieciešamo darbaspēku, zemes apdzīvotājiem, latviešu bērnu izslepkavošanu abortos pašu rokām dažādu tam attaisnojošu iemeslu rezultātā. Par Latvijas valsts nākotnes virzību nav vienotas vīzijas – vai tā saglabāsies kā vēstures liecība, čaula bez jebkāda tās satura, vai atgriezīsies Maskavijā, itin kā Ēģiptē, pa to pašu ceļu, pa kuru Dievs sacījis: “Tev to nekad vairs nebūs redzēt!” – Un tur jūs paši gribēsit sevi pārdot saviem ienaidniekiem par vergiem un verdzenēm, bet tur nebūs pircēju”. [skat.5.Moz.28:68].

Tad raudzīsim saskatīt, kādas varas un valstības stāv aiz pašreiz īpaši skaļās atklāto netikļu ālēšanās.

/turpmāk vēl/

Juris Narkēvičs
Zvērināts advokāts

"DDD"

Nr.16(116) 2006.gada 4.-17.augusts un
Nr. 17(117) 2006.gada 18.-31.augusts