Laikraksta “DDD” 2006.gada 21.jūlija-3.augusta numurā LNF priekšsēdētājs Aivars Garda atzinīgi izteicās par dažiem Latvijā mītošajiem žīdiem, kuri ielāgojuši agrāk doto komandu “nesprēgāt”, taču Izraēlas vēstnieks Garijs Korens laikam zaudējis modrību. Viņam nelāgi paspruka neadekvāts komentārs par Saeimas Ārlietu komisijas 1.augustā pieņemto paziņojumu, kurā nosodīta Izraēlas vardarbīgā rīcība, iznīcinot Libānas civiliedzīvotājus un civilās infrastruktūras objektus. Kā ziņoja aģentūra LETA, Izraēlas vēstniecība esot sašutusi par to, ka Ārlietu komisija nav informējusi vēstniecību par diskusiju “par Izraēlas konfliktu ar grupējumu “Hezbollah”, lai gan Libānas pārstāvis apspriedē piedalījās”.

Izraēlas vēstniecība ar šādu izteikumu nodemonstrēja savu diplomātisko analfabētismu, jo, pirmkārt, Libāna Ārlietu komisijas sēdē nebija oficiāli pārstāvēta. Hosams Abu Meri nav Libānas valdības pārstāvis, bet gan jau četrpadsmit gadus Latvijā dzīvojošs libānietis, sabiedriskās organizācijas vadītājs, kurš nevar pārstāvēt Libānas valdību un piedalīties oficiālās sarunās ar Izraēlas valdību. Otrkārt, un pats svarīgākais, Izraēlas vēstniecībai nav nozīmes sašust par to, ko dara vai nedara Latvijas Saeimas Ārlietu komisija. Tāpat kā Izraēla Latvijai neprasīja, vai mest bumbas uz Libānu, tāpat Latvijai nav jāprasa, ko un kad uzaicināt vai neuzaicināt uz sēdi. Reiz jau bijušais Izraēlas vēstnieks Avrahams Benjamins 2003.gada 10.jūlija laikrakstā “Telegraf” neapdomīgi uzdrošinājās pārmest un kritizēt Saeimas deputātus, kas sniedz intervijas laikrakstam “DDD”. Kā tas beidzās? Vēstniekam bija no Latvijas jāaizbrauc. Vai tiešām Garijs Korens neko nav iemācījies no sava priekšgājēja?

Varbūt Saeimas Ārlietu komisijai vajadzētu padomāt par vēl kādu paziņojumu – šoreiz par Izraēlas iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās?

"DDD"
Nr. 17(117)
2006.gada 18.-31.augusts