Ļoti godātais "DDD"!

Līgo svētkos es ar Radio 2 palīdzību 8.jūnija raidījumā apsveicu vienu represētu ģimeni un papildus arī "DDD" 1. Internetā tas bija, bet ēterā Jūsu vārdi netika nosaukti. Liekas, nāk atpakaļ vecie čekas laiki, un es izjūtu to esamību, jo viss ir tāpat kā okupācijā. Tādēļ es uzrakstīju rakstu par čekas atmaskošanu.

Kad kritīs kangaru maskas?

Kas tad īsti bija čeka okupācijā laikā, ja visi dzīvoja bailēs no šīs nagu maukšanas iestādes? Tagad par pārsteigumu daudzas augstas amatpersonas šos neliešus – čekistus vēlas pielīdzināt nevainīgiem jēriņiem, gandrīz dzīvnieku biedrībai, puķkopju entuziastiem un pat aiziet tik tālu, ka viņus gandrīz jau sāk dēvēt par cietušajiem. Tā nav šo ierēdņu neziņa par asiņainajām okupācijas režīmā izdarītajām vajāšanām, represijām vai nogalināšanām, bet gan bailes no savas atmaskošanas. Jo čeka 20.gadsimtā bija lielākā un nežēlīgākā sev nevēlamu cilvēku izspiegošanas un iznīcināšanas mašinērijā – pat daudzreiz pārspējot nopelto Hitlera gestapo. Tādēļ es aicinu visus čekistu draugus un aizstāvjus aiziet uz Okupācijas muzeju un izlasīt grāmatu "Baigais gads", lai iepazītos ar Latvijas holokaustu un represijām, kas turpinājās līdz otrreizējai nosacītai neatkarības atgūšanai. Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.

Nagu maucēji – čekisti savos kabinetos nevarēja zināt un izsekot katra latvieša cīņai, tādēļ tika atrasti kangari, kas vienīgi sava pašlabuma labā bija gatavi par Jūdasa grašiem nodot pat savu tuvāko. Tikai Staļina tirānijas laikā par nodevējiem kļūt vajadzēja arī piespiedu kārtā. Bet pēc diktatora nāves 1953.gadā par spiegiem tapa vienīgi pašlabuma meklētāji. Tādēļ tās pasakas par piespiešanu neiztur nekādu kritiku.

Nesen eksčekists Juris Bojārs izteicās, ka tauta būs pārsteigta, kādas “lielas zivis” atrodas čekas maisos. Arī čekas priekšnieks Johansons atmodas laikā sacīja: "Ja attaisīsit čekas maisus, visa tauta būs šokēta." Nesen sarunā ar A.Skalbergu vēl skaidrāk un atklātāk izteicās goda vīrs Uldis Strēlis, ka visi dokumenti čekas maisos ir pilnīgi īsti un dažu čekas ziņotāju ziņojumi ir sevišķi ievērojami. Viņš sacīja, ka pret čekas maisu publicēšanu ir vienīgi bijušie čekisti, aģenti un tie, kuru rīcība okupācijā bija negodīga. Tādēļ tiek veikta dezinformācija, lai sagrozītu čekas maisu svarīgumu un veikti pasūtīti publicējumi, lai traucētu čekistu atmaskošanu. Bija pat gadījums, kad par lielu summu gribēts dabūt savu kartīti. Nauda netiek žēlota, lai tikai netiktu atmaskoti.

Jājautā, kādus Jūdasa grašus dabū Vaira Vīķe-Freiberga, ja viņa tik naidīgi izturas pret cietušajiem latviešu patriotiem un kļuvusi par čekistu aizstāvi un draugu? Tautā bieži dzirdam runas, ka viņa nereti okupācijas laikā braukāja uz Latviju, kad citiem patriotiskiem un nacionāli noskaņotiem latviešiem pat vīzunedeva iebraukšanai. Viņa jau otro reizi nostājās čekistu pusē pret tautas vēlētas Saeimas likumprojektu. Kādas “mātes jūtas” vai līdzjūtību viņa saskata mūsu valsts kapračos – čekā? Tāpat par lielu čekistu draugu un aizstāvi ir uzradies Paulis Kļaviņš, kurš kādreiz tika dēvēts par antikomunistu un "Gaismas akcijas" vadītāju, kas raidīja radio pārraides par reliģijas un cilvēktiesību pārkāpumiem. Šādai pret PSRS nelojāli noskaņotai personai par vīzu pat sapņos nevajadzētu domāt, bet viņš tāpat brauca uz Latviju, kad citiem to liedza. Viņam kā bijušajam TSCD (Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs – Red.piez.) vadītājam būtu jābūt pilnīgai skaidrībai par čekas kartotēkas lielo nozīmi, bet, aizstāvot maisos esošos čekistus, runā pretējo. Čekas kartotēka nav zemes gabals pensionārei, ar ko var taisīt rebes un dabūt naudu par pilnīgi neko.

Vēl čekistu pusē stingri nostājies Guntis Ulmanis. Pats bijis izsūtīts uz Sibīriju un ir tuvs K.Ulmaņa radinieks. Kara komisariātā par katra jauniesaucamā politisko noslieci, radu rakstiem zina kā par pieciem pirkstiem. Neskatoties uz to, viņu ar citiem sevišķi uzticamiem nosūtīja uz pretraķešu daļu, kur viņš lasīja virsniekiem politmācības, bija redzams armijā privātās drēbēs, lai gan bijis tā saucamais "fašistiskā diktatora" tuvs cilvēks, tika uzņemts kompartijā. Vēlāk strādājis par priekšnieku. Zinot, kas ir PSRS un kas ir okupācijas vara, normālam mirstīgam tā liekas pasaka Leiputrijā.

Lai atgrieztos no mākoņiem uz zemes, minēšu, ka es savas "uzticamības" dēļ 3 gadus dabūju vergot darba bataljonā Ziemeļos un man nekad neļāva pieskarties ieročiem. Un Ulmaņa pasaciņas par politisko naivumu armijā, pateikšu, ka mani vairākas reizes pratināja Sevišķās daļas virsnieki. Neesmu dzirdējis, ka kādu, kur es dienēju, ar varu uzņemtu kompartijā. Pat nevienam to nepiedāvāja. Brīnos, ka raķešu daļā, kur bija Ulmanis, disciplīna nav bijusi, kaut šajos sevišķajos un slepenajos objektos ir īpaši stingra disciplīna.

Patstāvīgi par čekistu aizstāvi ir uzmeties TSDC vadītājs Indulis Zālīte, kurš vienmēr un visur iebilst pret to publiskošanu. Arī viņam, tāpat kā P.Kļaviņam ir zināma čekas kartotēkas 100% autentiskums. Viņš kā priekšnieks zina arī to, ka dažu spiegu ziņojumi ir ļoti ievērojami.

... Tūlīt pēc otrreizējās nosacītās neatkarības atgūšanas es vērsos TSDC, lai uzzinātu čekas spiegus, darbības, ko čeka veikusi pret manu ģimeni. Jo Hruščova laikā, būdams nepilngadīgs, es izgatavoju un izplatīju proklamācijas. Bieži tiku pratināts par pretpadomju propagandu starptautiskā sarakstē, 16 gadus gribējām atteikties no PSRS vergu pilsonības. 1981.gada 6.-8. jūlijā Augstākā Tiesā politisks farss. Bieži mani un sievu pratināja dažādās vietās. Bet TSDC man iedeva dažus nenozīmīgu čekas ziņojumus par pretpadomju propagandu un vairāk neko. Pat čekas spiegus man neatklāj, kaut no to ziņojumiem 1981.gadā tika sastādīta apsūdzība.

TSDC esmu vērsies 6-8 reizes, vairākkārt arī speciālajā prokuratūrā, kas izskata šīs lietas, meklēju palīdzību Tieslietu ministrijā, pie toreizējā premjera Šķēles un Valsts prezidenta. Nekādas palīdzības, nevaru čekas spiegus atklāt, tāpat man tiek melots un nedod iepazīties ar citiem čekas dokumentiem.

Pirms gada vērsos pēc palīdzības Satversmes tiesā un saņēmu izsmejošu atbildi, ka atmaskot čekistus neatbilst likuma prasībām. Pēc visa var secināt, ko tad īsti mūsu vara aizstāv: represētos latviešu brīvības cīnītājus, vai latvju tautas bendes – čekistus, kas tiek priviliģēti un saudzēti..

Vienīgi piebildīšu, ka 1981.gadā tiku tiesāts par to, ka prasīju izvest karaspēku no Afganistānas un Baltijas un rīkot brīvas vēlēšanas. Prasīju anulēt 1939.gada PSRS-Vācijas Reiha draudzības līgumu, kopā ar slepeno protokolu, kas paredzēja Latvijas okupāciju. Prasīju atbrīvot no cietumiem un trakomājām politieslodzītos. Lai tiktu izbeigta latviešu valodas diskrimināciju.

Vai lielie čekistu draugi un aizstāvji kādreiz ir bijuši politrepresēto salidojumos? Vai šie čekistu draugi kādreiz ir painteresējušies par nacionālajiem partizāniem, pretošanās kustības dalībniekiem, nacionālajiem disidentiem? Vai kāds ir paprasījis, vai iespējams uzzināt savus spīdzinātājus? Šie nacionālie patrioti varas pārstāvjiem nav vajadzīgi. Viņiem labāki ir nagu maucēji – kangari-čekisti. Ne velti varas elite kā velns no krusta bēg no ļaunuma dienas 17.jūnija – Okupācijas dienas. Visi ir kā zemē ielīduši! Lai gan tagad nav čeka, bet čekistiskie vīri, veicot to funkcijas, šantažē Okupācijas dienas atzīmēšanu.

Vai nevarētu novilkt gandrīz vienlīdzības zīmi starp PSRS čeku un šodienas Latvijas "čekistiem". Visi viņi cīnās pret savas valsts patriotiem. To parāda tas, ka tā vietā, lai izbeigtu pārkrievoto kolonistu ālēšanos Leģionāru dienā, tie kopēji liedz latviešiem iet pie latviešu saziedotā Brīvības pieminekļa. Bet 9.maijā labvēlība tiek dota pārkrievotiem kolonistiem, pretlikumīgi lietot PSRS karogus un pretlikumīgi atļaut iedzeršanu. "Viens likums, viena taisnība" nav latvju tautai. Tas ir tikai viens diskriminācijas paveids. Diskriminācija notiek pret patriotisko laikrakstu "DDD", liedzot akreditāciju Saeimā un ar visādiem paņēmieniem vēršot represijas pret to. Turpretī pārkrievoto kolonistu-okupantu presei viss ir atļauts. Kad reiz latvju tauta būs kungi savā dzimtajā zemē?

Lotārs STŪRE
nacionālais disidents
politiski represēts PSRS okupācijā
Indianopolisā, ASV

"DDD"
Nr. 17(117)
2006.gada 18.-31.augusts