|
Ko Putins ir sapratis, to Latvija nesaprot... |
|
22.08.2006. |
Krievu kolonistu nometnes PSRS okupētajās teritorijā zināmā mērā kalpo Krievijai kā tās “piektā kolonna” tuvējā pierobežā, tomēr praktiskā labuma no tām ir maz. Ilgtermiņā “apspiesto tautiešu” problēma kaimiņvalstīs noder pašas Krievijas neatrisināto problēmu attaisnošanai. Ienaidnieka tēls nevar dot attaisnojumu ekonomikas stagnācijai Krievijā un ar to nevar iedzīvināt panīkušo infrastruktūru.
Lai valstī varētu izveidot daudzmaz pieņemamu un stabilu ekonomiku, ir jāpārvar demogrāfiskā problēma. Jāpanāk daudzmaz vienmērīgs iedzīvotāju izvietojums valstī, vai vismaz Krievijas Eiropas daļā jāizveido mūsdienu civilizācijas prasībām atbilstoša infrastruktūra: ceļu un sakaru tīkli, elektropārvades līnijas, gāzes vadi, degvielu bāzes utt. Izrādās, ka tādu mērķu sasniegšanai Krievijas centrālajos apgabalos katastrofāli trūkst darbaspēka. Finansu līdzekļus var iegūt ar dabas resursu izpārdošanu, bet importēt darbaspēku no Ķīnas vai Turcijas Krievija nevar atļauties. Putins saprot, ka Krievija bez krieviem vairs nebūs Krievija. Tikai nodevīgā Latvijas varas elite dzīvo ar pārliecību, ka Latvijai latvieši nav vajadzīgi – valsts nosaukuma saglabāšanai pietiks ar latvijiešiem, vienalga – baltiem, melniem vai svītrainiem.
Maskava un Pēterburga Krievijai ir tādas pašas “ūdens galvas” kā Rīga un tās rajons Latvijai. No turienes pārvietot darbaspēku uz Tambovas, Orlas vai Vologdas apgabaliem ir diezgan bezcerīgi. Toties ir iespēja ar finansiālu atbalstu un dotācijām atgriezt Krievijā tās pazudušos dēlus un meitas, radot pieņemamus dzīves apstākļus arī Krievijas centrālajos apgabalos. Putins ir ķēries pie lietas. Pavēle ierēķināt valsts budžetā līdzekļus krievu repatriācijas veicināšanai vairs nav formāla politiskā spēle.
Jautājums: vai Latvijas politiķi ar kompartijas un čekas “kompostrētām” un eirokomisāru “pūderētām” smadzenēm sapratīs kaimiņvalsts domāšanu? Vai tie kaut ko darīs, lai saglabātu Latviju latviešiem un palīdzētu arī Krievijai saglabāties un attīstīties?
Te nu nav vietas nekādam pozitīvismam vai optimismam. Pieredze ir bēdīga. Atceros kādu dzejolīti no avīzes “Tēvija”. Daugaviņa, māmuliņa tālumā jūs sveicina; Laiki grozās, tāpēc viņa atpakaļ jūs aicina... Tā uzrunāja Krievijas latviešus Latvijas nacionālā pašpārvalde vācu okupācijas laikā. Par fašistu līdzskrējējiem lamātie latviešu patrioti centās darīt iespējamo, lai repatriētu latviešus no vācu okupētajām teritorijām. Bet komunistu līdzskrējēji un viņu mantinieki par latviešu repatriāciju līdz šim nav pat ieminējušies. Kur tad nu vēl līdz organizētai repatriācijai ar finansiālu atbalstu?...
Ir pagājuši tikai kādi nieka 15 “mierīgas jauncelsmes” gadi, bet pat “visnacionālākā” Latvijas partija TB/LNNK savā priekšvēlēšanu programmā, tikai garāmejot, piemin latviešu valodas kā Valsts valodas nodrošināšanu, un pavisam aizmirst, ka Latvijas vēstures mācīšana vidusskolās vairs nav atliekama. Nav runa par darbaspēka aizplūdes apturēšanu, kur nu vēl par latviešu repatriācijas veicināšanu. Nacionālie kurkuļi...
Šobrīd nezīlēsim Krievijas nākotni. Pārāk daudz asiņainu noziegumu un neatzītu grēku lāstu tai jānes... Bet viens ir skaidrs – Putins mīl savu zemi un tautu un cenšas kalpot tās uzplaukumam. Starp Latvijas varas vīriem un sievām tāds vēl nav parādījies. A.Kiršteins kaut ko mēģināja darīt, bet tūlīt tika izslēgts no Komunistiskās Tautas partijas.
Mūsu politikāņi Rīgu gan dažkārt sauc par “ūdensgalvu”, bet praksē turpina audzēt to arvien lielāku, vienlaikus noplicinot – nīdējot lauksaimniecību un izdzenot lauku ļaudis uz ārzemēm darba meklējumos. Turpinās sekmīgs genocīds pret latviešu tautu. Tad izlien “pozitīvisti”: vēl jau viss nav pagalam, vēl tramvaji brauc, vēl puķes zied parkos, kaut latviešu nav. Tiem jābrauc pār jūru, ja maizi grib ēst, bet nevajag tāpēc sev matus nost plēst... Vēlēšanas... Stipri jādomā...
A.Kavacis, Prāvests emeritus
"DDD" Nr. 17(117) 2006.gada 18.-31.augusts
|