Saruna ar Latvijas-Libānas kultūras biedrības valdes priekšsēdētāju Hosamu Abu Meri (Houssam Abou Merhi)

Turpinājums no 16 (116) numura

– DDD: Vai Latvijā, jūsuprāt, ir rasisms?

– H.A.M.: Es nevaru viennozīmīgi atbildēt, jo nav skaidra rasisma definīcija. Man liekas, ka bieži vien nacionālismu jauc ar rasismu. Arī es esmu Latvijas nacionālists, jo man nav vienalga, kas notiek Latvijā. Piemēram, mani ļoti satrauc, ka Latviju sauc par seksa tūrisma lielvalsti. Vienmēr, kad redzu kādu ārzemnieku uzbāžamies latviešu meitenēm, iejaucos. Mana sieva un meita ir latvietes, tādēļ vienmēr aizstāvēšu Latvijas nacionālās intereses. Ja runājam par rasismu, tad man nav pieņemams, ka fiziski uzbrūk, piemēram, melnādainiem cilvēkiem. Saprotu, ka ir grūti pieņemt ārēji atšķirīgus cilvēkus, tāpat nebeigšu atkārtot, ka katrai tautai ir jāaizsargā savas nacionālās intereses, taču jāsaprot, ka pasaule diemžēl kļuvusi, ja tā var teikt, mazāka, vairs nav iespējams dzīvot noslēgtībā. Libānā pirms desmit gadiem arī bija karš, vai kāds par to runāja? Nē, jo toreiz tas nevienu neskāra. Tagad situācija ir mainījusies, un ikviens izjūt pārmaiņas savā dzīvē, ja kaut kur pasaulē notiek karš. Latvijā ir islāma un arābu fobija. Esmu nolēmis veidot arābu kultūras centru, lai latviešiem parādītu, ka mēs viņus neapdraudam. Runājot vēl par rasismu, domāju, ka kaut kādā mērā Latvijā tā tomēr ir problēma.

– DDD: Bet vai tiešām Latvijā ir tik lielas bailes no islāma? Vai jums nešķiet, ka šī problēma ir mākslīgi radīta, jo, kamēr arābu vai islāmticīgo ir tik daudz, cik ir, mūs tas neuztrauc? Mēs patiesi sāksim uztraukties, kad viņu būs tik daudz, cik šobrīd Vācijā un Francijā.

– H.A.M.: Tā patiešām ir mākslīgi radīta problēma, un vainīgi ir mediji, kuri pilda kaut kādas ārpus Latvijas dotas komandas. Radīt cilvēkos bailes no arābiem, no islāma ir globāla tendence, kas vērojama visā pasaulē. Tieši tādēļ, lai cilvēki tik ļoti neietekmētos no mediju propagandas, vēlos radīt šādu kultūras centru. Latviešiem jāzina, ka ne visi arābi ir musulmaņi, viņi ir arī kristieši. Latvijā ir diezgan daudz arābu, un viņi ir labi un aktīvi cilvēki.

– DDD: Bieži vien sabiedrības noraidošo reakciju pret homoseksuālisma propagandu kvalificē kā rasismu.

– H.A.M.: Tas nav rasisms. Domāju, ka liela loma neiecietības veicināšanā arī šajā jautājumā atkal ir medijiem. Laikrakstiem, televīzijām, radio – visiem jāsaprot, ka katrs viņu vārds atstāj lielu iespaidu uz sabiedrību, tādēļ nevar vieglprātīgi mētāties ar nepamatotiem apgalvojumiem par to, kas ir labs un kas slikts. Uzskatu, ka vairāk sabiedrības audzināšanā jāiesaistās sabiedriskajām organizācijām, lai tās neuzbāzīgi, bet informatīvi bagāti paskaidrotu, ka pasaulē ir dažādi cilvēki – melni un balti, pie dažādām reliģijām piederoši utt.

– DDD: Jūs runājāt par uzbrukumiem, piemēram, melnādainajiem cilvēkiem. Tas patiešām nav pareizi, bet vai jūs piekritīsit, ka mēs varam pieņemt no mums atšķirīgu personu, bet nekādā ziņā nedrīkstam pieļaut, ka kāds no malas mums diktēs noteikumus, kā mums dzīvot? Ne melnādainam, ne islāmticīgam, ne kādam citam nav tiesības prasīt, lai Latvijā tiktu pieņemti likumi, kas pasludinātu viņus par kaut ko īpašu. Šīs ir latviešu mājas, un tikai mēs izlemsim, kādai kārtībai te jāvalda.

– H.A.M.: Pilnīgi pareizi. Visiem, kuri šeit atbraukuši, jāievēro Latvijas likumi un latviešu griba. Nav pareizi, ka, piemēram, kaut kāda homoseksuāla minoritāte prasa, lai viņiem ļautu laulāties, ja vairākumam tas nav pieņemams. Arī citu kultūru pārstāvjiem jāsaprot, ka Latvijā ir latviešu kultūra. Tajā pašā laikā gribētos, lai arī Latvijas iedzīvotāji būtu iecietīgāki pret svešajiem. Nav patīkami dzirdēt aizskarošus komentārus vai pat tikt piekautam tikai tādēļ, ka esi ārēji atšķirīgs – ar tumšāku ādas krāsu.

– DDD: Jā, bet ko darīt latviešiem, kuriem bieži vien no krievvalodīgajiem dzird, ka latviešu valoda ir suņu valoda, bet latvieši – nedabitije fašisti?

– H.A.M.: Tas nav pareizi. Tā ir nacionālā naida kurināšana. Paldies dievam, ka latvieši nav tik karstasinīgi kā libānieši. Libānā šādā situācijā jau sen būtu sācies pilsoņu karš. Latvijas politiķiem ir jādomā, kā atrisināt šo nacionālo problēmu. Šobrīd saka, ka Libānā aug jauna karotāju paaudze, arī nākošā latviešu paaudze būs tāda, jo negribēs pieņemt, ka pret viņiem tā attiecas. Latvijā ir divas sabiedrības, un man kādreiz grūti sadarboties ar abām, jo vieni runā latviski, bet otri – krieviski.

– DDD: Bet jūs taču piekrītat, ka latvieši Latvijā ir saimniektauta?

– H.A.M.: Protams. Es to saku arī saviem krievu draugiem. Mēģinu viņiem iestāstīt, ka jāmācās latviešu valoda, ka tas nav nemaz tik traki, ka tas nekādā gadījumā nav jāuztver kā pazemojums. Man būtu kauns, ja es, dzīvodams Latvijā, nezinātu latviešu valodu. Daudzi saka, ka Amerikā ir cilvēki, kuriem ir pilsonība, bet viņi nezina angļu valodu. Amerika ir liela valsts un tur situācija ir savādāka, bet pats galvenais – Amerika nav bijusi okupēta.

– DDD: Latvijas Nacionālā fronte stingri iestājas par to, lai cilvēki, kuri Latvijā ieradās okupācijas laikā un viņu pēcteči, brauktu atpakaļ uz savu etnisko dzimteni. Arī Krievijas prezidents Putins aicina savus tautiešus atgriezties. Vai tā nebūtu lieliska iespēja tiem, kuriem Latvijā ir tik slikti?

– H.A.M.: Jaunā paaudze Latviju uzskata par savām mājām, viņi runā arī latviski, bet vecos veterānus vairs nav jēgas censties mainīt.

– DDD: Jā, bet šie sirmie veterāni jaunajai paaudzei ieaudzina savu negatīvo kolonistu attieksmi pret latviešiem un Latviju. Galvenais, ka latvieši viņus neuzskata par savējiem.

– H.A.M.: Varbūt viņi vienkārši grib sargāt savu kultūru un valodu. Es arī kā libānietis gribu Latvijā kopt savu valodu un kultūru.

– DDD: Libāna atšķirībā no Krievijas nekad nav okupējusi Latviju.

– H.A.M.: Jā, tā laikam ir. Man patiešām nav naida pret latviešiem.

– DDD: Mums jau arī nav naida pret krievu tautu, mēs vienkārši gribam, lai Latvijā tiktu atjaunots taisnīgums. Jūs teicāt, ka jums nav naida pret Izraēlas tautu, bet nekad nepieņemsit Izraēlas vardarbību, kas vērsta pret Libānu. Tieši tāpat mēs attiecamies pret Krieviju un krievu tautu.

– H.A.M.: Es jūs ļoti labi saprotu. Nacionālā problēma Latvijā ir ļoti liela, jo zinu, ko krievi domā par latviešiem un ko latvieši par krieviem. Sākumā man bija tikai krievu draugi, tādēļ biju ļoti distancēts no latviešiem. Kad iemācījos latviešu valodu, sapratu, ka jūs neesat tik briesmīgi. Mana dzīve ļoti mainījās, kad sāku jūs saprast. Man arī kādreiz ir dusmas, kad pie manis kā ārsta atnāk jaunietis, kurš nerunā latviski. Esmu ārsts, man jāārstē visi, bet neviens likums nesaka, ka man obligāti jārunā krieviski. Tāda likuma, kurā rakstīts, ka Latvijas ārstu biedrības biedram, ārstam Hosamam Abu Meri obligāti jārunā krieviski, nav. Tad nu atnāk pie manis krievu jaunietis – es runāju latviski, viņš krieviski. Kad jautāju, vai tad skolā tev latviešu valodu nemāca, viņš atbild, ka māca, bet viņam esot grūti runāt. Kā tas ir – man nav grūti, bet viņam ir. Jums taisnība, ģimenes ļoti ietekmē jauniešu attieksmi. Taču šai situācijai ir arī kāda laba lieta: latvieši var iemācīties krievu valodu.

– DDD: Runa nav par to, vai krievu valoda ir laba vai slikta, šobrīd tā ir okupantu valoda un būtu tikai normāli, ja visi latvieši principā nerunātu krievu valodā. Visai tautai jābūt vienotai pret okupantiem, neatkarīgi no tā, ka kādam krievs varbūt ir labs draugs vai kaimiņš. Ne visi libānieši vēlēšanās atbalstīja “Hazbollah”, bet tagad tauta ir vienota cīņā pret Izraēlu.

– H.A.M.: Jā, libānieši ir vienoti. Šobrīd neviens nedomā, vai viņiem “Hazbollah” ir politiski simpātiski vai nē. Tagad jācīnās, pēc tam to apspriedīsim. Latvieši ir nedaudz pasīvi, bet, ja pēkšņi visi kļūtu vienoti un pieņemtu lēmumu aizstāvēt savu tautu, tās valodu un kultūru un principā vairs nerunātu krieviski, tad es to saprastu. Tās ir jūsu tiesības. Tad varbūt krievi būs spiesti mācīties jūsu valodu, lai varētu ar jums sarunāties. Mana meita, kuras mamma ir latviete, arī šeit ir dzimusi. Kad man jautāja, kādu tautību rakstīt viņas dokumentos, atbildēju: kāda starpība, vai tad, ja ierakstīs libāniete, viņa vairs nebūs latviete, un otrādi? Ierakstījām latviete, jo viņa šeit ir dzimusi, taču zinu, ka viņa vienmēr mīlēs arī Libānu kā sava tēva dzimteni.

– DDD: Tas ir kas cits, mēs runājam par cilvēkiem, kuri nav latvieši. Ja es kā latviete dzīvotu Libānā, tad ievērotu un pakļautos turienes likumiem un tās tautas tradīcijām. Man pat prātā neienāktu prasīt, lai latviešu valodu pasludinātu par otro valsts valodu. Es iemācītos arābu valodu, tajā pašā laikā, protams, paliktu latviete.

– H.A.M.: Pilnīgi piekrītu, arī es esmu iemācījies latviešu valodu un dzīvoju pēc jūsu likumiem un tradīcijām. Ja negribu pakļauties Latvijas likumiem, tad neesmu pelnījis šeit dzīvot un iegūt šīs valsts pilsonību.

Pierakstīja Liene APINE

"DDD"
Nr. 17(117)
2006.gada 18.-31.augusts

Intervijas pirmo daļu lasiet šeit - http://www.dddlnf.com/index.php?option=com_content&task=view&id=89&Itemid=30